Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).
Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.
Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.
Kopumā tiek prognozēts, ka eirozonas reālais IKP 2015. gadā pieaugs par 1,6 %, 2016. gadā – par 1,8 %, bet 2017. gadā – par 1,9 %. Attiecībā uz ES kopumā ir sagaidāms, ka reālais IKP šogad pieaugs par 1,9 %, 2016. gadā – par 2,0 %, bet 2017. gadā – par 2,1 %.
Komisijas priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis teica: «Šodien publicētā ekonomikas prognoze liecina, ka eirozonas ekonomikā turpinās mērena atlabšana. Izaugsmi lielā mērā balsta pagaidu faktori, piemēram, zemas naftas cenas, zemāks eiro maiņas kurss un ECB īstenotā atbalstošā monetārā politika. Eirozona ir pierādījusi izturētspēju attiecībā pret ārējām norisēm, piemēram, starptautiskās tirdzniecības apjoma kritumu, un tas iedrošina. Lai atlabšanu uzturētu un stiprinātu, ir nepieciešams maksimāli izmantot šos labvēlīgos faktorus un īstenot publisko finanšu atbildīgu pārvaldību, stimulēt ieguldījumus un īstenot strukturālās reformas konkurētspējas uzlabošanai. Tas ir svarīgi, it īpaši ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstības palēnināšanos, joprojām pastāvošo spriedzi mūsu kaimiņvalstīs un nepieciešamību apņēmīgi un kopīgiem spēkiem risināt bēgļu krīzi.»
Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: «Eiropas ekonomika joprojām attīstās atlabšanas virzienā. Prognozes par 2016. gadu liecina, ka izaugsme kļūs straujāka, savukārt bezdarbs un budžeta deficīts mazināsies. Tomēr uzlabojumu izplatība joprojām ir nevienmērīga: īpaši eirozonā konverģence nenotiek pietiekami ātri. Joprojām pastāvošās lielās problēmas ir: nepietiekami ieguldījumi, ekonomikas struktūra, kas kavē nodarbinātību un izaugsmi, kā arī pastāvīgi augsts privātā sektora un publiskā sektora parādsaistību līmenis. To risināšanai ir nepieciešama drosmīga rīcība un noteiktība 2016. gadā īstenojamajā politikā, it īpaši ņemot vērā to, ka pasaules mēroga attīstības perspektīva ir saistīta ar nenoteiktību.»
Lielākajā daļā eirozonas dalībvalstu šogad ir audzis iekšzemes pieprasījums, un ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā pieaugs ekonomiskā aktivitāte visas ES mērogā. Privātais patēriņš aug, pateicoties nominālo ienākumu pieaugumam un zemai inflācijai. Ir sagaidāms, ka nedaudz palielināsies arī ieguldījumi, jo palielinās mājsaimniecību izmantojamie (pēcnodokļu) ienākumi, uzlabojas komercsabiedrību rentabilitāte, labvēlīgāki kļūst finansēšanas noteikumi un uzlabojas prognozes par pieprasījumu.
Iepriekšējo gadu reformas labvēlīgi ietekmē darba tirgus attīstību
Darba tirgus joprojām nostiprinās lēni un dažādās dalībvalstīs atšķirīgā apmērā. Tomēr valstīs, kas pēc smagajiem gadiem īstenoja darba tirgus reformas, ir sagaidāma papildu pozitīva ietekme uz nodarbinātības rezultātiem. Ir sagaidāms, ka nodarbinātība eirozonā šogad un nākamgad palielināsies par attiecīgi 0,9 %, bet 2017. gadā – par 1 %. ES šogad tā pieaugs par 1,0 %, bet 2016. un 2017. gadā – par attiecīgi 0,9 %. Kopumā ir sagaidāms, ka bezdarbs turpinās samazināsies, tiesa, tikai pakāpeniski un ar būtiskām atšķirībām dalībvalstu vidū. Prognozes par bezdarbu eirozonā liecina par nelielu kritumu no šā gada līmeņa (11,0 %), sasniedzot 10,6 % nākamgad un 10,3 % 2017. gadā, savukārt attiecībā uz ES kopumā ir sagaidāms, ka bezdarbs no 9,5 % (šogad) samazināsies līdz 9,2 % un 8,9 % attiecīgi 2016. un 2017. gadā.
EK uzsver - ir sagaidāms, ka 2015. gadā eirozonas budžeta deficīta kopsummas attiecība pret IKP nokritīsies līdz 2,%, pateicoties iepriekšējo gadu fiskālās konsolidācijas centieniem, ekonomiskās aktivitātes cikliskai stiprināšanai un – mazākā mērā – mazākiem procentu izdevumiem. Līdz 2017. gadam budžeta deficīta attiecība pret IKP eirozonā samazināsies līdz 1,5 %. Ir sagaidāms, ka eirozonas fiskālā nostāja saglabāsies visumā neitrāla. Prognozes liecina, ka eirozonas parādsaistību attiecība pret IKP samazināsies – no līdz šim augstākā rādītāja 94,5 % 2014. gadā līdz 91,3 % 2017. gadā. Savukārt par ES kopumā tiek prognozēts, ka budžeta deficīta un IKP attiecība samazināsies no 2,5 % šajā gadā līdz 1,6 % 2017. gadā, bet parādsaistību attiecība pret IKP samazināsies no 87,8 % šogad līdz 85,8 % 2017. gadā.
Septembrī naftas un citu biržā tirgoto izejvielu straujā cenu krituma dēļ vispārējā (kopējā) inflācija eirozonā un ES paslīdēja zem nulles. Tomēr tas neatspoguļo faktu, ka tagad arī algu pieaugums, privātpersonu patēriņa pieaugums un starpības starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu samazināšanās papildus rada arvien lielāku spiedienu uz cenām. Ir sagaidāms, ka gada inflācija pieaugs no šā gada rādītāja – 0,1 % eirozonā un 0 % ES – līdz attiecīgi 1,0 % un 1,1 % nākamgad un 1,6 % (gan eirozonā, gan ES) 2017. gadā.
Kopš pavasara ir ievērojami pasliktinājušās pasaules ekonomikas izaugsmes un starptautiskās tirdzniecības perspektīvas; tā iemesls ir ekonomikas lejupslīde jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs, it īpaši Ķīnā. Ir sagaidāms, ka jaunietekmes tirgus ekonomikas valstis šogad sasniegs attīstības cikla zemāko līmeni, bet 2016. gadā sāksies ekonomikas atlabšana. Līdz šim pasaules tirdzniecības pasliktināšanās eirozonas eksportu visumā nav skārusi, galvenokārt pateicoties līdzšinējam eiro kursa kritumam. Tomēr ir sagaidāms, ka 2016. gadā eksporta pieaugums palēnināsies, savukārt 2017. gadā atkal nedaudz palielināsies.
Šogad eirozonā ir gaidāms tekošā konta pārpalikuma pieaugums, kas ir izskaidrojams ne vien ar mazāku naftas tirdzniecības deficītu un arvien izdevīgākiem tirdzniecības noteikumiem, bet arī ar augsta pārpalikuma uzturēšanu dažās dalībvalstīs un iepriekšējo gadu deficīta korekciju citās dalībvalstīs. Ir sagaidāms, ka 2017. gadā tekošā konta pārpalikums nedaudz mazināsies, jo naftas cenas pieaugs un tirdzniecības noteikumi vairs nebūs tik izdevīgi.
Šī ir pirmā prognoze, kurā ir novērtēta daudzo patvēruma meklētāju ierašanās ietekme uz ES ekonomiku. Īstermiņā publiskā sektora papildu izdevumi palielina IKP, savukārt vidējā termiņā papildus ir sagaidāma pieaugošā darbaspēka piedāvājuma pozitīva ietekme uz izaugsmi — ja vien tiks īstenota atbilstoša politika, lai atvieglotu piekļuvi darba tirgum. ES kopumā ietekme uz izaugsmi ir maza, tomēr atsevišķās dalībvalstīs tā var būt ievērojama.
Ir palielinājušies riski, kas saistīti ar pasaules ekonomikas attīstības perspektīvu. Mazāka izaugsme jaunietekmes tirgos, it īpaši Ķīnā veikta, nelabvēlīgāka korekcija un sagaidāmā ASV monetārās politikas normalizācijas ietekme uz jaunietekmes tirgiem, varētu iespaidot ieguldījumus un ekonomisko aktivitāti Eiropā negatīvāk, nekā pašlaik tiek prognozēts.