Bēgļa pabalsts, kas pašreiz ir 256 eiro, pēc samazināšanas varētu būt 130-150 eiro robežās, izriet no Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) šorīt teiktā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma.

Valdības vadītāja atzina, ka pabalsts varētu būt mazāks par 256 eiro, bet ne tik mazs, lai bēgļi būtu spiesti pievērsties noziedzībai.

Straujuma uzsvēra, ka pagaidām negrib minēt precīzu summu, cik liels pēc samazināšanas varētu būt bēgļa pabalsts, tomēr viņa pauda uzskatu, ka šai summai ir jābūt nedaudz virs trūcīgas personas ienākumu sliekšņa, kas ir 128,06 eiro.

Vaicāta, vai tādā gadījumā bēgļa pabalsts varētu būt mazāks par 150 eiro, Straujuma atbildēja apstiprinoši, taču piebilda, ka par šīm summām vēl gaidāmas diskusijas. No valdības vadītājas teiktā secināms, ka salīdzinoši zemais pabalsta apmērs varētu būt viens no faktoriem, kas motivētu bēgļus meklēt algotu darbu.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Vēlme parādīt Latviju kā valsti, kurā nav vērts dzīvot, ir neveiksminieku domāšana, kas aizbaidīs investorus un tūristus, nevis bēgļus

Stāstīsim, ka 70% Latvijas iedzīvotāju nevēlas bēgļus šeit redzēt. Stāstīsim par zemajiem pabalstiem un aukstumu. Atainosim šejienes dzīves apstākļus skarbus, bet patiesus, un tad gan jau bēgļi uz šejieni negribēs braukt, LTV klāstīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Kāds varbūt šajā izteikumā mēģinātu saskatīt latvisko, zemniecisko viltību, kas daļai šejienes cilvēku ir asinīs vēl no klaušu laikiem, t.i., jāsaka, ka viss ir slikti un sliktāk vairs nevar būt, patiesībā pašiem dzīvojot gluži labi. Taču no mūsdienu viedokļa šāda komunikācija ir pilnīga katastrofa un liela muļķība.

Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK) ir laba sadarbības pieredze ar Konkurences padomi (KP), bet šajā kontekstā ziņa, ka sods tiek uzlikts no apgrozījuma, izraisa neizpratni. Man nav skaidra arī morāle šajā stāstā, intervijā laikrakstam Diena atzīst LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.

Fragments no intervijas

Problēmas uzņēmējiem rada ne tikai nodokļi, bet arī sodi. Dienā nesen bija intervija ar Latvijas gāzes jauno vadītāju Aigaru Kalvīti. Viņš bija sašutis par Konkurences padomes uzlikto sodu, kas rēķināts nevis no nodarītā, bet pret uzņēmuma kopējo apgrozījumu. Kā uz to skatās LDDK?

Te ir ļoti skaidri jāsaprot, ar kādu mērķi katra no šīm valsts institūcijām izveidota. Es līdz šim esmu bijusi pārliecināta, ka Konkurences padome, Darba inspekcija u. c. ir ļoti derīgas un vajadzīgas, jo ir kā audzinātāji, lai tu ko neizdari nepareizi. Šādā ziņā pozitīvs piemērs ir VID, kas ir mainījis savu attieksmi pret uzņēmējiem, uztverot tos par klientiem. Ļoti mainījusies arī Darba inspekcija – no uzņēmumos iebrūkošās pārkāpēju tvarstītājas pārvērtusies par palīgu, kas vispirms brīdina, bet soda, ja tiešām saskaras ar ļaunprātīgiem likuma pārkāpējiem.

Imigrācijai jābūt vērstai uz to, lai mums būtu tautsaimniecībai nepieciešamais darbaspēks nevis pabalstu meklētāji

Tā intervijā atzīst LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Mihails Hazans.

Eiropas Savienībā tikušo nelegālo bēgļu uzņemšana Latvijā – vai tas ir neizbēgami?

Ceru, ka tas nav neizbēgami, un šis ir brīdis valsts vēsturē, kad daudz kas atkarīgs no konkrētu cilvēku teikšanas un politiskās gribas. Es domāju, no mūsu, Latvijas, puses. Var iet kopā ar plūsmu un rīkoties «kā mums pateiks». Un var izskaidrot, kāpēc Latvijai nebūtu pareizi to darīt. Uzskatu, ka Latvijai lēmums uzņemt nelegālos imigrantus nebūtu pareizs.

Vai šīs nelegālo imigrantu uzņemšanas kvotas ES dalībvalstīm netiks padarītas obligātas?

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs Eiropas Savienības (ES) institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu.

Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātus informēja, ka vakar valdībā ir apstiprināta Latvijas pozīcija sākotnējām diskusijām par migrācijas jautājumiem Eiropā.

Pozīcijā Latvija norādīs, ka nav gatava akceptēt obligāto bēgļu kvotu sistēmu, jo uzskata, ka tas nav vienīgais mehānisms, kā cīnīties ar šo problēmu. Tiek norādīts, ka ir jāņem vērā Latvijas vēsture un valstī notikušais okupācijas gados. Būtiski ir tas, ka Latvijā latviešu tautības īpatsvars ir nedaudz virs 60%, atzīmēts Latvijas nacionālajā pozīcijā.

Latvijas pozīcijā tiek vērsta uzmanība uz to, ka situācija valstī var kļūt vēl sarežģītāka, jo trešo valstu pilsoņi, redzot, ka viņiem piedāvā iespēju dzīvot kādā no ES dalībvalstīm, to izmantotu un rezultātā bēgļu skaits kļūtu vēl lielāks.

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks «sadalīti, balstoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju», tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā (EP) par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) paziņojis, ka EK ierosina dalībvalstīm obligātā kārtā uzņemt imigrantus no Itālijas, Grieķijas un Ungārijas. Latvijai papildus būtu jāuzņem 526 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Ungārijas rosināts uzņemt 237 bēgļus, no Itālijas - 68, bet no Grieķijas - 221. Tikmēr Lietuvai papildus rosināts uzņemt 780 bēgļus - 101 no Itālijas, 328 no Grieķijas, bet 351 no Ungārijas. Savukārt Igaunijai rosināts uzņemt 373 bēgļus, tostarp 48 no Itālijas, 157 no Grieķijas, bet 168 no Ungārijas.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 šādu cilvēku. Plānots, ka minētie 526 bēgļi Latvijai būs jāuzņem vēl papildus. Līdz ar to kopumā - 776 bēgļi.

«Eiropas Savienībai tagad nav laiks baidīties, tagad ir laiks drosmīgai rīcībai,» savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES pavēstīja Junkers. Viņš arī norādīja, ka vienošanās par bēgļu sadali pa dalībvalstīm ir jāpieņem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Tas, ka bēgļi ir nopietns izaicinājums ES, bija nojaušams jau sen, un galvas slēpšana smiltīs viennozīmīgi nav problēmas risinājums

Saistībā ar bēgļu problēmu un iespējamām bēgļu kvotām ES dalībvalstīs pašlaik valda liela demagoģija, demagogiem sadaloties divās nometnēs. Vieni principā uzstājas pret jebkādiem cittautiešiem Latvijā, otri norāda, ka 200 vai cik tur bēgļu ir pilnīgs sīkums, par ko nav vērts vispār galvu lauzīt. Taču, lai saprastu, kā ir patiesībā, ir jāvērtē objektīvie fakti, nevis emocijas. Turklāt līdzīgi, kā ar citiem jautājumiem, Latvija arī šajā diskusijā ir iesaistījusies samērā vēlu.

DB jau 01.12.2014. rakstīja, ka tās Eiropas valstis, kurām nācies uzņemt visvairāk bēgļu, ir aktualizējušas jautājumu par to, ka bēgļu straumes ES ietvaros būtu jāsadala proporcionāli, un tādā gadījumā zināmu daļu nāktos uzņemt arī Latvijai. Visvairāk bēgļu dēļ ir skarta Itālija, Spānija un Grieķija, taču arī Zviedrija un Vācija. Vācija vien pērnā gada laikā ir uzņēmusi ap 200 tūkstošiem bēgļu, kas ir vairāk nekā ASV, kura tradicionāli ir populāra imigrantu valsts. Šogad Vācija jau ir saņēmusi 450 tūkstošus patvērumu meklētāju pieteikumu un ir skaidrs, ka visus tā apmierināt nespēs. Ik dienu pie ES durvīm klauvē vidēji tūkstotis bēgļu. Šie skaitļi liek stipri šaubīties par to, cik realitātei atbilstoši ir Eiropas Komisijas vadītāja Žana Kloda Junkera minētie 20 tūkstoši bēgļu, ko pagaidām ar kvotu palīdzību ir piedāvāts sadalīt starp ES dalībvalstīm. Problēma šķiet daudz nopietnāka. Turklāt ne visi, kas mēģina apmesties uz dzīvi ES, vērtējami vienādi. Ir bēgļi no Āfrikas un Sīrijas – arī izglītoti cilvēki, jo, kā liecina mūsu pašu vēsture, iespēju dzīvot labākos apstākļos parasti meklē aktīvākā un darbīgākā sabiedrības daļa. Taču liela daļa no tā dēvētajiem bēgļiem Vācijā nāk no Kosovas un citām Balkānu valstīm, un Vācijā ir novērotas problēmas ar bēgļu ieinteresētību mācīties vācu valodu un līdz ar to – ar integrēšanos sabiedrībā. Vai kvotu jautājums problēmu atrisina? Visticamāk, nē. Būtībā izveidojusies situācija tikai liecina par to, ka Eiropas Savienības līdzšinējā uz attīstības valstīm orientētā politika ir izgāzusies – sveiciens bijušajam ES attīstības komisāram Andrim Piebalgam! ES vajadzētu aktīvāk gādāt par dzīves apstākļu uzlabošanu tajās valstīs, no kurām bēgļu straumes plūst, jo tikai tā var mazināt bēgļu radīto slogu uz ES dalībvalstīm.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.

«Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība,» pauda Timmermanss.

Juris Cālītis pats uz savas ādas ir izjutis, ko nozīmē doties bēgļu gaitās, meklējot patvērumu no kara, tādēļ par pašlaik aktuālo bēgļu uzņemšanas jautājumu viņš var spriest ne tikai no teorijas, bet arī prakses. Otrā pasaules kara beigās viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, pēc tam dzīvojis Lielbritānijā, ASV un Kanādā, bet pirms 20 gadiem atgriezies Latvijā. Tieši viņš savulaik deva patvērumu pirmajām bēgļu plūsmas «bezdelīgām» - septiņiem somāliešiem, ko Latvijas valsts bija izmetusi uz ielas bez dokumentiem un iztikas līdzekļiem. Cālītis stāsta, ka tie somālieši, kas palikuši Latvijā, teicami apguvuši latviešu valodu un integrējušies vietējā vidē.

Fragments no intervijas (publicēts www.diena.lv):

Baznīcas apmeklējums Eiropā ir strauji krities. Vai tas nav krīzes simptoms?

Jāskatās, kur ir krīze. Mans ieskats: krīze ir institūcijās, bet cilvēku reliģiskās vajadzības nekur nav pazudušas. Jautājums ir, vai baznīcas prot atrast to straumi, kas ir tikpat dzīva un aktīva kā jebkad, vai arī tās būvēs mākslīgas formas, kas nevienam nav vajadzīgas. Lielai daļai manu studentu nav nekādas reliģiskās pieredzes ar draudzēm vai konfesijām. Taču viņi arvien meklē, kas viņu dzīvē ir būtiskākais. Kas jūsu dzīvē ir būtiskākais? Alfa, Mols, hokejs un Jūrmala? Baznīcas nesaprot, ka vajadzētu uzrunāt latvieti ar lietām, kas viņam ir svarīgas, nevis tām, kas baznīcai šķiet svarīgas.

«Esmu saskāries ar izmeklētājiem, kas bezmaz pirmo reizi tur rokā kriminālprocesu, neorientējas elementārās lietās»

Tā DB intervijā saka advokāts, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības līdzpriekšsēdētājs un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis Saulvedis Vārpiņš, piebilstot, ka Latvija vairs nevar atļauties šādi dzīvot un valsts ir būtiski jāpārkārto.

Mūsu saruna notiek laikā, kad visu pasauli joprojām šokē Parīzes notikumu konteksts. Terorisms, bēgļu straume un ar to saistītā noziedzība – cik Latvijas valsts ir gatava šādām ārkārtas situācijām?

Notikumi Parīzē ir aizskāruši jebkuru normāli domājošu cilvēku. Mani pārsteidz mūsu valsts mierīgums. Ir tikai cilvēku ārišķīgas izpausmes. Daudzi Facebook papildināja savus attēlus ar Francijas karoga fonu. Es drīzāk uzliktu Latvijas karoga fonu. Jo ir jādomā, kas notiek Latvijā un kas notiks, ja kaut kas līdzīgs atgadīsies pie mums. Francija uzreiz paziņoja, ka slēdz robežas. Faktiski tika ieviests kara stāvoklis, armija pārņēma kontroli. Francija ir liela, tai arī ir pietiekoši liela armija. Ko analogā situācija varam darīt mēs ar tiem pāris tūkstošiem militārpersonu, kas ir mums? Vai mēs ar to spējam kontrolēt situāciju valstī? Vai vajadzības gadījumā varam noslēgt Latvijas robežu? Francija, Vācija, kurām ir armijas, nodrošinās savas robežas. Šīm valstīm ir arī pietiekoši policijas un tiesu varas resursi, lai uzturētu kārtību, novērstu nekārtības un izmeklētu lietas. Savukārt Latvijai šādu resursu nav. Tas nelegālo personu skaits, kas katru diennakti ierodas Eiropas Savienības teritorijā, ir pietiekoši liels. Ja kādu dienu tās valstis, caur kurām bēgļi plūst šobrīd, slēgs savas robežas, Latvija, Lietuva, Igaunija un tām līdzīgās valstis paliks kā koridors. Proti, bēgļi izmantos tās valstis, kuras nespēs slēgt savas robežas, kuras nebūs spējīgas apturēt viņu plūsmu. Vieglprātīgi ir domāt, ka tad, ja bēgļus interesējošās valstis savas robežas aizvērs, viņi apturēs savus centienus nokļūt Eiropā. Ja nebūs iespēja nonākt kādā no attīstītākajām valstīm, tad arī netiks nonievāta tāda valsts kā Latvija. Apzinoties to, ka Latvija nav spējīga cīnīties ne ar potenciālo bēgļu plūsmu, ne ar šīs plūsmas izraisītajām blaknēm, nesaprotama ir bezdarbība valsts aizsargspēju stiprināšanā. Gan iekšējo, gan ārējo. Šobrīd valsts ar Dievu uz pusēm kaut kā tiek galā ar to noziedzību, kas ir bez jebkādiem bēgļiem. Protams, ne jau visi bēgļi ir noziedznieki vai teroristi. Taču problēma ir tā, ka mēs ne tikai neesam gatavi cīņai ar teroristiem, mēs nebūsim spējīgi tikt galā ar to vienkāršo cilvēku masu, lai vispār apturētu viņu ieplūšanu valstī. Pie kam viņu vidū tomēr būs zināms skaits likumpārkāpēju, kas izdarīs lielākus vai mazākus noziegumus, piemēram, kaut vai zags pārtiku. Bet arī uz to vajadzēs reaģēt. Taču mūsu resursi ir tā noplicināti, ka mēs neesam spējīgi kvalitatīvi izmeklēt pat tos noziegumus, kas šobrīd notiek bez bēgļu līdzdalības.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

«Dodoties uz Eiropu, viņi izvairās palikt tādās valstīs kā Ungārija, Rumānija, Grieķija vai Itālijā, jo viņi zina, ka tur nevar atrast darbu. Viņi cenšas nokļūt Vācijā vai Zviedrijā. Tagad pat aktuālāka ir Vācija, kas ir ekonomiski ļoti attīstīta valsts. Viņiem ir skaidrs, ka tā spēs piedāvāt arī darbvietas. Mēs, sīrieši, esam ļoti strādīgi, mēs patiešām mīlam un nebaidāmies no smaga darba. Protams, es negarantēju, ka neparādīsies kāds izņēmums, bet neviens sīrietis netaisās uzdzīvot uz valsts rēķina,» intervijā laikrakstam Diena saka Latvijas pilsonību ieguvušais Sīrijas zobārsts Abdulkarims Alkadi.

Fragments no intervijas

Kā bēgļi redz Latviju kā patvēruma vietu?

Atklāti sakot, Latvija sīriešu bēgļiem neliekas pārāk pievilcīga valsts. Pirmkārt, tas ir saistīts ar finansiālo aspektu. Latvijas valdība nav spējīga katram bēglim maksāt 400 vai 500 eiro mēnesī. Ja nav iespējams atrast darbu, tad kā lai viņi izdzīvo?

Bet mūsu valdība ne tuvu šādu summu nav spējīga nodrošināt arī vietējiem iedzīvotājiem, kam tas arī ir patiešām vajadzīgs.

Protams, tā situācija tāda ir. Tajā pašā laikā Vācija bēgļiem piešķir dzīvokļus, turklāt maksā viņiem vēl 400 eiro mēnesī, kas ir pietiekami, lai izdzīvotu. Es pazīstu dažus bēgļus, kas dzīvo Latvijā Muceniekos jau vairākus gadus. Viņi pirmos deviņus mēnešus saņem 240 eiro, pēc tam vairs nesaņem neko.

Karadarbība Ukrainā un pret Krieviju vērstās sankcijas ietekmēs īres īpašumu tirgu Rīgā. Gada sākumā namīpašnieki bažījās, ka augsto komunālo maksājumu dēļ īrnieki pārcelsies uz nelielākiem mājokļiem, lai gan īres cenas pašas par sevi nav paaugstinājušās. Situāciju varētu mainīt bēgļu pieplūdums.

"Uz mājokli ekonomiskās klases segmentā piesakās gan vietējie īrnieki, gan iebraucēji, kas var izraisīt pieprasījuma kāpumu un īres cenu pieaugumu. Bet dzīvokļu vajadzētu pietikt visiem," stāsta izraēļu investors Aleksejs Kaškarovs, "KA Invest" uzņēmumu grupas dibinātājs .

Oficiāli Latvija ir gatava uzņemt 10 000 ukraiņu bēgļu – pēc Iekšlietu ministrijas plāniem šos cilvēkus sākotnēji ir plānots izvietot, piemēram, viesnīcās. Taču patiesībā šo cilvēku varētu būt daudz vairāk, jo daļai nav bijis laika reģistrēties vai arī viņi to nedarīs, norāda uzņēmējs.

"Mūsu valstij, kurai ir negatīvs iedzīvotāju skaita pieaugums, tai nevajadzētu būt problēmai. Tikai Rīga vien var uzņemt līdz 10-20 tūkstošiem cilvēku kas būtiski uzlabotu demogrāfisko situāciju. Atšķirībā no Varšavas, kur, pēc dažādām aplēsēm, ir vairāk nekā 200 000 bēgļu, mums nav problēmu ar šo cilvēku izvietošanu. Rīgas viesnīcu fondā ir aptuveni 200-300 viesnīcu, kuras ir gatavas uzņemt līdz 20-30 tūkstošiem cilvēku, neskaitot sanatorijas, hosteļus un viesu namus. Ja ieskatāmies sludinājumu portālos, tad ir atrodams daudz piedāvājumu, kuru cenas svārstās ap 30-40 eiro dienā. Šī cena, neskatoties uz lielo bēgļu plūsmu, ir zemāka, nekā tā bija pirms pandēmijas. Tāpat ir arī pieejami īres dzīvokļi, daudz bēgļu dzīvo pie radiem, draugiem un paziņām. Turklāt ir arī milzīgs skaits dzīvokļu, kuri nesen ir uzcelti vai renovētu," situāciju īres tirgū komentē Aleksejs Kaškarovs.

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Valdība šodien atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz, ka Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Valdības lēmums tika pieņemts, ministriem balsojot.

«Valdība atbalstīja brīvprātīgu solidāru bēgļu pārvietošanu, atbalstot 526 cilvēku [uzņemšanu], kas ir piedāvāti Latvijai,» pēc valdības sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Latvija pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr joprojām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes.

Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai ir 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Pretrunīgi vērtētā programma, ar kuras palīdzību iecerēts pārvietot bēgļus no Eiropas Savienības (ES) dienvidu pierobežas valstīm, tiks sākta piektdien ar eritrejiešu bēgļu grupas pārcelšanos no Itālijas uz Zviedriju, pavēstīja ES iekšlietu birojs.

Saskaņā ar ES iekšlietu ministru panākto vienošanos septembrī «pirmā pārvietošana ES notiks piektdien», tviterī paziņoja ES iekšlietu birojs. «No Itālijas uz Zviedriju tiks pārvietoti eritrejiešu bēgļi.»

Konkrēts piektdien pārvietojamo cilvēku skaits netiek atklāts, bet kopā Zviedrija apņēmusies uzņemt 821 bēgli no Itālijas un 548 no Grieķijas.

Saskaņā ar ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kurai nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.

Rīgas dome plāno veidot speciālu koordinācijas centru, kas strādās ar patvēruma meklētājiem, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S).

Šis centrs sadarbosies ar Pašvaldības policiju, izpilddirekcijām, uzņēmumiem. Plānots stiprināt Pašvaldības policiju, kā arī meklēt iespējas bēgļiem piedāvāt darbu.

Ušakovs uzskata, ka patvēruma meklētāji varētu piedalīties parku un kapu sakopšanā, kā arī veikt citus vienkāršus, tehniskus darbus.

Pašvaldība arī risina ar patversmēm saistītus jautājumus, jo ja bēgļi dzīvos dzelzceļa stacijā, viņiem varētu tikt piedāvāti patversmes pakalpojumi.

Rīgas mērs uzsvēra, ka pašlaik ļoti daudzi jautājumi nav skaidri, nav zināms, kādi šie patvēruma meklētāji būs, vai tās būs, piemēram, ģimenes ar bērniem un kāda palīdzība viņiem būs vajadzīga.

Pēdējos gados bēgļi, kas mēģina iekļūt Eiropā, ir būtiski mainījušies - viņi palīdzību vairs nelūdz, bet gan pieprasa, šorīt LNT stāstīja Latvijas robežsargs Pēteris Zaķis, kurš šopavasar atgriezās no Eiropas Savienības (ES) robežapsardzes aģentūras Frontex operācijas Grieķijā.

Zaķis stāstīja, ka parasti operācijas dalībnieki atklājuši bēgļu laivas, kurās bija 40 līdz 50 cilvēki, pārsvarā vīrieši, bet parasti tajās bijušas arī piecas sešas sievietes. Laivās braucošie tikuši iztaujāti, tad robežsargi sazinājušies ar operācijas vadības centru, lai nolemtu, uz kuru ostu pavadīt laivu.

Robežsargs līdzīgās misijās ir strādājis jau vairākus gadus un novērojis, ka pēdējos gados būtiski mainījusies bēgļu uzvedība - ja agrāk bēgļi bijuši tādi bailīgāki un lūguši palīdzību, tad tagad jau viņi uzvedas pašpārliecināti un palīdzību nevis lūdz, bet gan pieprasa.

Saeimas Eiropas lietu komisija šodien atkārtotā sēdē tomēr atstiprināja Latvijas pozīciju bēgļu jautājumā, kas paredz - Latvija piekrīt brīvprātīgi uzņemt papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu, norādot, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās.

Eiropas lietu komisija, pieņemot galīgo lēmumu, veica vairākas redakcionālās izmaiņas valdības apstiprinātajā pozīcijā, kā arī labojumus dažādos punktos, kas skar specifiskos jautājumus. Pozīcijas pamatideju komisija nemainīja.

Komisija šodien noraidīja vairākus priekšlikumus, kas paredzētu Latvijas pozīcijā noteikt, ka mūsu valsts neatbalsta papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tomēr deputāti piekrita deputāta Sergeja Dolgopolova (S) ierosinājumam norādīt, ka Latvijai ir iebildumi par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdales mehānisma iedarbināšanai. Iepriekš pozīcijā bija paredzēts paust, ka Latvijai "ir bažas" par šādu lēmuma pieņemšanas procedūru.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."