Jaunākais izdevums

Ja līdz gada beigām netiks samazināts straujais un nekontrolējamais bēgļu pieplūdums, varētu tik aktualizēts jautājums par Šengenas zonas pastāvēšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma teica iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Faktiski lielākais sasniegums, kas ir brīvā pārvietošanās, varētu beigt pastāvēt. Tas nenozīmētu, ka mēs nekur nevaram aizbraukt, vienkārši tas nebūtu kā agrāk - tiktu atjaunota robežkontrole,» skaidroja ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka tikai aptuveni 40 000 no 160 000 bēgļu, kas atrodas Eiropas Savienībā (ES), ir pieprasījuši patvērumu. Tas liecina, ka viņi grib nonākt Vācijā vai Zviedrijā, skaidroja ministrs. Līdz ar to esot radusies doma izvērtēt, vai ir iespēja tas personas, kuras uzreiz neprasa patvērumu, faktiski izraidīt no Eiropas.

Viņš gan atgādināja, ka brīdī, kad patvēruma meklētājam tiek piešķirts bēgļa statuss, viņam ir brīvas tiesības pārvietoties ES. Līdz ar to nav garantēts, ka šīs personas tiešām paliks valstī, kurā sākotnēji pieprasīja patvērumu.

Ministrs arī teica, ka šobrīd personu pārvietošanu pēc Eiropas plāna nenotiek sevišķi strauji, jo, piemēram, Grieķija, vēl neesot tam gatava. Proti, lai personas varētu pārvietot uz citu valsti, tām sākotnēji ir jābūt identificētiem - paņemtiem pirkstu nospiedumiem un datiem ievadītiem sistēmā. «Tas netiek nodrošināts un tāpēc ir šī kustība. Ir jāizpilda virkne priekšnoteikumu. Kopumā pašlaik ir pārvietotas mazāk nekā 200 personas,» teica ministrs.

LETA jau vēstīja, ka 3.novembrī valdība beidzot apstiprināja patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu, lai pilnveidotu Latvijas līdzšinējo patvēruma meklētāju uzņemšanas sistēmu un šo personu sociālekonomisko iekļaušanu Latvijas sabiedrībā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona.

Neraugoties uz šo patvēruma meklētāju uzņemšanu, Latvijā iekļūst patvēruma meklētāji arī no citām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Latvijas valdība atbalsta 4,3 miljonu eiro piešķiršanu Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un iestāšanās sarunu sākšanu ar ES

LETA,27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības plānotās izmaiņas tirdzniecības regulējumā Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kas paredzētu tiesības tirgot pilna sortimenta preces tikai atsevišķu veidu tirdzniecības vietām, radīs konkurences kropļojumu, uzskata būvmateriālu tirdzniecības uzņēmuma SIA "Depo DIY" ("Depo") valdes priekšsēdētājs Andris Kozlovskis.

Depo nevar atbalstīt iesniegtos priekšlikumus grozījumiem, jo tie rada konkurences kropļojumu; ir izkropļota arī tirdzniecības nozares izstrādātā “Drošas tirdzniecības koncepcija” – atsevišķas no veiktajām izmaiņām nav skaidras, samērīgas vai nav izvērtētas kompleksi ar pārējām koncepcijā ietvertajām prasībām; valdība nav viesusi skaidrību, izpildoties kādiem nosacījumiem, tiktu atcelti ierobežojumi (preču saraksts un ekskluzīvas tiesības atsevišķiem tirgotājiem), uzskaita uzņēmums

Uzņēmums atgādina, ka tirdzniecības nozare darbojas ierobežotos apstākļos jau kopš 2020.gada 6.novembra. "Neeksistē pamatoti dati un analīze par saslimstības rādītājiem un izmaiņām tieši tirdzniecības vietās atkarībā no ierobežojumiem, un tas rada šaubas par šobrīd spēkā esošo ierobežojumu samērīgumu un nepieciešamību konkrētā mērķa, tas ir, COVID-19 izplatības ierobežošanas, sasniegšanai," secina uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu airBaltic lems pēc budžeta pieņemšanas

LETA,23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima par 80 miljonu eiro aizdevumu aviokompānijai airBaltic lems nākamajā sēdē pēc valsts budžeta pieņemšanas, 30.novembrī.

Premjera pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja - koalīcija vienojusies šo jautājumu izskatīt kā atsevišķu lēmumprojektu nākamajā sēdē pēc budžeta pieņemšanas. Šāda vienošanās panākta, jo šodien koalīcijas sanāksmē nevarēja piedalīties Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), kura ir komandējumā Ķīnā un kurai līdzi devies arī Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Paredzēts, ka šī jautājuma apspriešanai nākamnedēļ, visticamāk, trešdien varētu tikt sasaukta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēde. Šonedēļ komisijā nav iespējams pārrunāt šo jautājumu valdības vadītājas komandējuma dēļ, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visticamāk, notikusi zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgt arī citas versijas, aģentūrai LETA norādīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kozlovskis apstiprināja, ka nogalinātais ir Bunkus. Visticamāk, notikusi pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību, teica ministrs.

Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā R. Kozlovskis teica, ka Bunkus slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas (VP) resursiem.

«Jādara viss, lai [noziegums] tiktu atklāts, un man nav šaubu, ka tas tiks darīts,» pauda ministrs. Viņš arī uzsvēra, ka iepriekš ir bijušas gan atklātas, gan neatklātas pasūtījuma slepkavības, piemēram, pērn tika atklātas divas.

Kozlovskis arī uzsvēra, ka Bunkus profesionālā darbība bija plaša gan maksātnespējas jomā, gan kā advokātam, tādēļ ministrs uzskata, ka, visticamāk, notikusi profesionāla pasūtījuma slepkavība, bet nevar izslēgta arī citus variantus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kozlovskis uzticēs turpināt darbu VP priekšniekam Ķuzim, VUGD vadītājam Āboliņam un robežsardzes vadītājam Garbaram

LETA,21.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība nākamnedēļ lems par amata pienākumu termiņa pagarināšanu Valsts policijas (VP) priekšniekam Intam Ķuzim, Valsts robežsardzes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšniekam Oskaram Āboliņam, aģentūrai LETA apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja ministrs, nākamajā valdības sēdē, 26.jūlijā, plānots skatīt jautājumu par amata pienākumu pagarināšanu trīs dienestu vadītājiem - Ķuzim, Garbaram un Āboliņam.

Kozlovskis pauda, ka attiecībā uz VP ir lietas, kas ir jāizdara un kas ir jāizdara nekavējoties. "Konkrētie uzdevumi, kas ir mūsu dienas kārtībā un kas ir jāizdara turpmākajos divos gados, ir speciālas struktūrvienības izveidošana, kas nodarbosies ar augstas prioritātes lietu izmeklēšanu, tāpat ir plānots strādāt pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu struktūrvienības izveides - tas ir ļoti aktuāls jautājums, un pirmais pusgads ir pierādījis šādas struktūrvienības izveides nepieciešamību," skaidroja iekšlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šengenas zonas 26 dalībvalstu iekšlietu ministri ceturtdien vienojās turpmāk regulāri tikties, lai apspriestu krīžu pārvaldību.

Tā sauktā Šengenas Padome pirmoreiz tiksies 3.martā, paziņoja Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns pēc neformālas tikšanās ar saviem kolēģiem Francijas pilsētā Lillē.

Šengenas zona, kurā ir atcelta iekšējā robežkontrole, pašlaik ietver 22 no 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī četras valstis ārpus ES - Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici.

Pēdējos gados iekšējā robežkontrole starp Šengenas zonas valstīm vairākkārt tikusi atjaunota terorisma draudu, migrācijas krīžu un Covid-19 pandēmijas dēļ.

Eiropas Komisija (EK) decembrī ierosināja atjauninātus noteikumus, lai stiprinātu Šengenas zonas pārvaldību. EK ieskatā, mērķtiecīgās izmaiņas nodrošinātu ciešāku koordināciju ES līmenī un ļautu dalībvalstīm labāk tikt galā ar jauniem izaicinājumiem gan ES kopējo ārējo, gan iekšējo robežu pārvaldībā Šengenas zonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kozlovskis šodien skaidros, vai kāda aviokompānija ir brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic

LETA,23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) centīsies noskaidrot, vai patiesībai atbilst runas, ka kāda no aviokompānijām brīdinājusi par sadarbības pārtraukšanu ar airBaltic gadījumā, ja tā iegādāsies Sukhoi lidaparātus.

Kozlovskis pastāstīja, ka šodien tiksies ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem, lai noskaidrotu, vai izskanējusī informācija atbilst patiesībai - vai ir saņemta oficiāla informācija, vai arī tās ir tikai spekulācijas.

Tāpat ir jāsaprot, kā tas var ietekmēt airBaltic turpmāko attīstību, minēja Kozlovskis. Viņš atgādināja, ka aviācijas nozarē valda nežēlīga konkurence, kas balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, tāpēc, virzot kādu konkrētu biznesa modeli, kompānijas vadībai ir jāparedz visi iespējamie riski.

«Jebkurā gadījumā par biznesa modeli, par tā īstenošanu un sekām atbildība ir jāuzņemas kompānijas vadībai un kapitāldaļu turētājam,» teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Vēršas plašumā izspiešanas mēģinājumi, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem

LETA,24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No izspiešanas mēģinājumiem, solot izplatīt ziņas par spridzināšanas draudiem, pēdējā laikā cietuši ne tikai tirdzniecības centri, bet arī citu biznesu pārstāvji, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Kā mēs zinām, sākumā bija tirdzniecības centri. Tagad ir arī, teiksim, restorāni, kafejnīcas un uzņēmumi. Skaidrs, ka tas no vienas puses ir ļoti sarežģīts jautājums, jo tiek izmantota kibervide,» sacīja Kozlovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka šajās situācijās uz iekšlietu dienestiem gulstas ļoti liela atbildība, jo tiem ir jāizvērtē, vai, pamatojoties uz saņemtajiem draudiem, ir vai nav pamats uz laiku apturēt uzņēmuma darbību.

Valsts policija ļoti nopietni strādā, lai atklātu šos izspiedējus, sacīja Kozlovskis, apliecinot, ka šī nav tikai Latvijas problēma. Viņš gan atturējās skaidrot, ar kādām valstīm un kādā apmērā Latvija sadarbojas minētās lietas izmeklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Iekšlietu ministrs: lietus nodarījis bojājumus Latvijas-Krievijas robežai 150 000 eiro apmērā

Dienas Bizness,21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pagājušajā gadā, kad Krīzes vadības padome rēķināja zemnieku zaudējumus, mēs vēl nevarējām pateikt šo zaudējumu apjomu, bet tika pielemts, ka līdz pavasarim Iekšlietu ministrijai jānāk ar ziņojumu un jāinformē valdība par apjomu, kāds ir nepieciešams, lai to sakārtotu. Tas tika apkopots. Tas ir apmēram 150 000 eiro – kopumā pa visu robežu, kas bija jau izbūvēta. Tika arī vietām izskalotas valsts robežzīmes, bojātas patruļtakas,» iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis («Vienotība») sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Dienas personība ar Veltu Puriņu», komentējot to, kā norisinās Latvijas-Krievijas robežas būvdarbi.

Kozlovskis norādīja, ka būvdarbi iekavējušies laikapstākļu dēļ.

«Robežas izbūve ir ļoti ciešā korelācijā ar laikapstākļiem. Tā ir realitāte. Ja kāds ir bijis tuvāk Krievijas-Latvijas robežai, tur ir ļoti daudz upju, ir mitras vietas. Līdzīgi kā zemniekiem, kad bija plūdi, applūda arī šīs teritorijas. Tur nevarēja iebraukt ne tikai ar vieglo transportlīdzekli, bet arī traktori grima nost. Tas ir objektīvs apstāklis, kāpēc šie darbi iekavējās,» skaidroja iekšlietu ministrs.

Kozlovskis gan sacīja, ka pašlaik viss rit pēc plāna un ka robeža tiks pabeigta nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vienojas par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā - divos gados var uzņemt 250 cilvēku

LETA,06.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

airBaltic akcionāru līgumā iekļauts jauns punkts par aizliegumu pirkt militārā kompleksā ražotas lidmašīnas

LETA,01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien, izskatot informāciju par progresu, veicot izmaiņas airBaltic akcionāru līgumā, atbalstījusi jaunu punktu līgumā saistībā ar aizliegumu iegādāties konkrētas lidmašīnas.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šodien žurnālistiem apliecināja, ka akcionāru līgumā ir aizliegums iegādāties, īrēt un izmantot jebkura militāri rūpnieciska kompleksa produkciju.

Iekšlietu ministrs un satiksmes ministra pienākumu izpildītājs Rihards Kozlovskis (V) Straujumu papildināja, ka aizliegums attiecas uz tiem lidmašīnu ražotājiem, kuriem ir noteiktas starptautiskas sankcijas.

Šodien arī uzklausīts Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa redzējums, ja līgumā tiek iekļauts šāds punkts, un viņš apliecinājis, ka vēlas turpināt sadarbību ar aviokompāniju, ja Saeimā tiek atbalstīts aizdevums airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēkā Rīgā, Stabu ielā esošajā tiesībsargājošo iestāžu ēkā vakar pilnībā izdeguši Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša un viņa palīdzes kabineti, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) šorīt LNT raidījumam 900 sekundes teica, ka ugunsgrēkā cietuši četri VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmantotie kabineti. Kozlovskis uzsvēra, ka neviena krimināllieta ugunsgrēkā nav cietusi un izmeklēšanas process nav ietekmēts.

Jau vēlāk Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka ugunsgrēks izcēlies ēkas 4.stāvā, kur atrodas Ceļu policijas pārvaldes kabineti. ENAP kabineti atrodas stāvu augstāk un tie cietuši minimāli.

VP informē, ka pēc ugunsgrēka šobrīd ir apgrūtināta darba organizācija Stabu ielā 89, tas skar gan daļu Satiksmes drošības pārvaldes, gan daļu Kriminālpolicijas. Ja šodien tur plānota kāda tikšanās, likumsargi aicina sazināties ar kontaktpersonu, pārliecinoties, vai tas būs iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iekšlietu ministrs: Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni

LETA,18.07.2018

Aizsaules ielā 1, izmantojot šaujamieroci, tika nogalināts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš pārvietojās ar baltas krāsas Range Rover automašīnu.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā policijai ir pavedieni, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atklāja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

«Pavedieni ir, bet ar to, protams, es arī aprobežošos,» sacīja ministrs, uzsverot, ka sīkākas detaļas par izmeklēšanas progresu ir tiesīga izpaust vienīgi Valsts policija (VP), kad uzskatīs to par nepieciešamu.

Kozlovskis uzsvēra, ka izmeklētāji ar šo lietu vairāk nekā mēnesi - līdz pat Dziesmu svētkiem - strādāja bez brīvdienām. Viņš pauda pateicību par šo intensīvo darbu, pārbaudot ļoti lielu informācijas apjomu.

Ministrs apstiprināja, ka izmeklēšanā operacionālā līmenī tiek īstenota sadarbība arī ar ārvalstu kolēģiem. «Izmeklēšanai acīmredzot ir informācija, kas dod pamatu iesaistīt kolēģus no ārvalstīm,» skaidroja Kozlovskis.

VP Bunkus slepkavības izmeklēšanā saņēmusi vairākus desmitus ziņu no iedzīvotājiem, tostarp videoreģistratoru ierakstus, iepriekš apliecināja policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai un daļēja žoga uzstādīšanai plāno tērēt 17 miljonus eiro

LETA,02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. «Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam,» uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis; vērtēs arī Velša atbildību

LETA,17.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka Arvila Feierābenda lietā figurē tūkstošiem eiro liels kukulis, un saistībā ar notikušo tiks vērtēta arī Feierābenda priekšnieka, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka Arta Velša, atbildība.

Iekšējās drošības biroja (IDB) priekšnieks Valters Mūrnieks šodien žurnālistiem pastāstīja, ka ir sākts kriminālprocess par kukuļošanu. Aizturēšana notikusi saistībā ar vienu no Kārtības policijas pārvaldes pārziņā esošajām licencēšanas jomām.

Mūrnieks apstiprināja, ka visām četrām lietā iesaistītajām personām, tostarp abām policijas amatpersonām, kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums. LETA jau vēstīja, ka abas policijas amatpersonas ir Feierābends un Kārtības policijas pārvaldes inspektors Ilmārs Plētiens. Mūrnieks atteicās izpaust, kas ir abas pārējās personas.

Likumpārkāpumi esot konstatēti nesen un «summa mērāma tūkstošos eiro», taču tie nav desmit tūkstoši, norādīja Mūrnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveicē svētdien notiks referendums par aktīvāku iesaistīšanos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras darbībā, pieaugot bažām, ka negatīva balsojuma rezultātā Šveice var tikt izspiesta no Šengenas zonas.

Šveices valdība un parlaments jau atbalstījuši valsts līdzdalībai plānotajā "Frontex" darbības paplašināšanā.

Tomēr ieceres pretinieki lēmumu kritizē un panākuši referenduma rīkošanu šajā jautājumā.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlētāji atbalsta aktīvāku dalību "Frontex" un saskaņā ar kārtējo aptauju par to gatavi balsot 69% respondentu.

Šveice nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, taču ir Šengenas zonā.

"Frontex" tika nodibināta 2004.gadā, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm aizsargāt ES brīvas pārvietošanās telpas ārējās robežas.

"Frontex" šobrīd vairāk nekā 1500 darbinieku, taču 2015.gadā Eiropas migrācijas krīzes apogejā Eiropas Parlaments nobalsoja par aģentūras stiprināšanu, bet 2019.gadā tika nolemts, ka astoņu gadu laikā "Frontex" pastāvīgs personāls jāpalielina līdz 10 000 robežsargu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA,16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošo partiju koalīcija šodien nespēja panākt vienošanos jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu.

Kā žurnālistiem pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), uz 14.septembrī gaidāmo Eiropas Savienības (ES) iekšlietu ministru sanāksmi iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) brauks ar iepriekš pieņemto Latvijas pozīciju bēgļu uzņemšanas jautājumā.

«Nav vienošanās, strādāsim tālāk,» norādīja Straujuma, vienlaikus piebilstot, ka aicinās jautājuma risināšanā iesaistīties arī Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

«Šodien ļoti nopietni diskutējām. Vienošanos koalīcija nav panākusi. Acīmredzot pirmdien Kozlovskis brauks ar to pašu pozīciju, kas Latvijai ir, proti, iepriekšējo pozīciju,» sacīja Ministru prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienotība

Krustpunktā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija lūgs starptautisko palīdzību plašā ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā

LETA,23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija lūgs starptautisko palīdzību kūdras un meža ugunsgrēka dzēšanai Valdgales pagastā, pirmdien pēc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Pirmdien plkst.16 ir sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā valdībai jādod tam savs akcepts.

Kozlovskis norādīja, ka pamatā tiks lūgts gaisa atbalsts ugunsgrēka dzēšanai. Lūgts precizēt, kādām valstīm tieši Latvija prasīs palīdzību, ministrs uzsvēra, ka visām 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Kā ziņots, Latvijas dienesti sadarbībā ar Lietuvas bruņoto spēku helikopteri plašo ugunsgrēku dzēš jau sesto dienu, pirmdienas rītā aģentūrai LETA apliecināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā.

Ugunsgrēks kūdras purvā izcēlās otrdienas pievakarē. Vēlāk liesmas izplatījās arī mežā.

Valsts meža dienests pagaidām nesniedz informāciju par to, cik lielas platības izdegušas, taču Eiropas Savienības programmas Copernicus Ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma dati liecina, ka līdz svētdienai ugunsgrēkā izdegusi 1010,5 hektāru liela platība, kas ir par 170 hektāriem vairāk nekā diennakti iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Slēgtajās Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietās uzstādīti betona aizslietņi

LETA,16.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā naktī ir apturēta Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbība uz Latvijas-Krievijas robežas un šajās vietās ir uzstādīti betona aizslietņi, intervijā Latvijas Radio informēja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka šajos robežpunktos strādājušie robežsargi tagad ir novirzīti darbam citās vietās, tajā skaitā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kur jūtams liels nelegālās migrācijas spiediens.

Runājot par Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanu, Kozlovskis pavēstīja, ka pagājušajā diennaktī no iekļūšanas Latvijā atturētas 129 personas, kuras mēģināja ienākt valstī no Baltkrievijas puses.

Kā ziņots, no šodienas stājas spēkā Latvijas valdības lēmums apturēt Latvijas un Krievijas robežas Pededzes un Vientuļu robežšķērsošanas vietu darbību.

Latvija šādu lēmumu pieņēma saistībā ar Krievijas pieņemto lēmumu no šī gada 16.oktobra Ukrainas pasu turētājiem ļaut ieceļot Krievijā no trešajām valstīm tikai divās robežšķērsošanas vietās - caur Šeremetjevas starptautisko lidostu Maskavā, Krievijā, un caur Vientuļu robežšķērsošanas vietu uz Latvijas un Krievijas robežas, kas ir viens no mazākajiem robežšķērsošanas punktiem uz Eiropas Savienības (ES) un Krievijas robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

No Norvēģijas līdz Polijai iecerētais "dronu mūris" ir ļoti ambiciozs projekts

LETA,27.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas iekšlietu ministra piedāvātais "dronu mūris", kuru veidotu ar Krieviju robežojošās Eiropas valstis no Norvēģijas līdz Polijai, ir ļoti ambiciozs projekts, kurš prasīs arī finanšu ieguldījumus, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV).

Viņš pastāstīja, ka pagājušajā nedēļā notikušajā iekšlietu ministru sanāksmē apspriestā "dronu mūra" izveidošana dabā nozīmētu, ka ar bezpilota lidaparātiem tiktu "nosegta" projektā iesaistīto valstu robeža ar Krieviju visā garumā, novērojot jau esošās kustības, kā arī paredzot soli uz priekšu jeb to, kādas kustības varētu tikt īstenotas no robežas otras puses, un brīdinot par tām viens otru.

Pēc ministra paustā, minētā projekta īstenošana praktiski palīdzētu cīņā pret nelegālo migrāciju, kontrabandu, kā arī pret dažādām provokācijām, kas no Krievijas puses varētu tikt īstenotas. "Tāds ļoti ambiciozs piedāvājums, tāpēc tagad jāskatās. Skaidrs, ka mēs pēc tam to visu sarēķināsim un gala rezultātā tā būs atkal nauda," sacīja Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

No apcietinājuma atbrīvots Vairāk saules IT speciālists Edgars Štrombergs

LETA,15.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No apcietinājuma atbrīvots restorānu tīkla «Vairāk saules» krimināllietā aizturētais restorāna IT speciālists Edgars Štrombergs, savā ierakstā sociālajā tīklā «Facebook» paziņoja «Vairāk saules» līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Valsts policija aizdomās par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā «Vairāk saules» 12.jūnijā aizturēja četras ar restorānu tīklu saistītas personas. Policijai ir aizdomas, ka noziedzīgo darbību rezultātā valstij nodarīti aptuveni 1,5 miljonu eiro zaudējumi.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trīs aizturētajām personām kā drošības līdzekli noteica apcietinājumu. Taču diviem no tiem tika noteikta katram 30 000 drošības nauda, pēc kuras iemaksāšanas šīs personas tika atbrīvotas. Ceturtajam aizdomās turētajam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Apcietinājumā atradās «Vairāk saules» IT speciālists Štrombergs, kuram pēc atkārtotas piemērotā drošības līdzekļa izskatīšanas šā gada 27.jūnijā Rīgas apgabaltiesa nolēma to atstāt spēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Skanstes City" atklāta kopstrādes telpa "SPARK Coworking", piedāvājot privātos birojus, dedicated desk un hot desk iespējas, kā arī sapulču telpas un privātās telpas telefonsarunām.

"SPARK Coworking" kopējā platība ir vairāk nekā 500 kvadrātmetri un tas vienlaicīgi varēs uzņemt līdz 90 personām. Jaunais "SPARK Coworking" atrodas biroju kvartāla "Skanstes City" teritorijā, Skanstes ielā, 1.stāvā ar pieejamību no Skanstes ielas. Kopstrādes telpas interjera dizains tapis sadarbībā ar interjera studiju "Lolot design".

"Investējot vairāk nekā 370 tūkstošus eiro, esam papildinājuši mūsu biroju kvartālu ar kopstrādes telpām, ko varēs izmantot mūsu nomnieki, dažādojot savu darbinieku ikdienu, tā arī visi citi interesanti. Līdz šim "Skanstes City" kvartālā popularitāti ieguvuši "Mazie biroji", piedāvājot kabinetus ar 1-4 darba vietām. "SPARK Coworking" paplašinās iespējas gan maziem uzņēmumiem, gan tiem, kas ikdienā novērtē fleksibilitāti, iedvesmojošu darba vidi un komunikāciju ar dažādu nozaru profesionāļiem," stāsta "Skanstes City" valdes loceklis Andris Kozlovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Žirafes parks ar kopējo platību vairāk kā 2000 m2 atrodas Skanstes ielā 50, Skanstes City biroju iekškvartāla vidū. Aktivitāšu laukuma projekts veidots sadarbībā ar arhitektu biroju “ĒTER” un būvniecības uzņēmumu “Kvinta BCL”, izstrādājot projektu, kur darba kultūra var mijiedarboties ar dabu un pasākumi var tikt rīkoti ārpus biroju telpām.

Žirafes parks ir Skanstes City publiskās ārtelpas iniciatīva, kas vērsta uz jaunu darba un atpūtas iespēju izveidi, mazinot autotransporta īpatsvaru kvartāla iekšpagalmā, ar mērķi tā vietā izveidot un labiekārtot zaļu, funkcionālu vietzīmi ar bruģētu skvēru un trīs ovāliem paviljoniem: amfiteātri, darba stacijām un skatuvi. Bruģētajā skvērā ir nodrošināta iespēja novietot un pieslēgt ēdināšanas vagonus, veidojot pop-up tirgus zonu vai citus kvartāla pasākumus. Aktivitāšu laukums piedāvās nomniekiem daudzveidīgu un interesantu vietu individuālam vai kolektīvam darbam, aktīvai rekreācijai vai vienkārši satikšanās vietu, kur iedzert kafiju gan saulainā, gan lietainā dienā..

Komentāri

Pievienot komentāru