Eiropas Savienības (ES) attiecīgās varas institūcijas tā arī pagaidām nav spējušas vienoties par ES šā gada budžeta grozījumiem. Strīds pamatā notiek par papildus deviņu miljardu eiro piešķiršanu Erasmus un Sociālā fonda programmām, kur lauvas tiesu no strīdīgajiem deviņiem miljardiem aizņem Kohēzijas un Reģionālās attīstības fonda maksājumi (aptuveni septiņi miljardi EUR). Tā kā šī otrdiena bija pēdējā samierināšanas procedūras diena, tagad Eiropas Komisijai būs jānāk klajā ar jaunu ES 2013. gada budžeta projektu. Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis skaidroa, ka šāda situācija Latvijai var nozīmēt budžeta deficīta pieaugumu.
«Eiropas Komisijas dati uz 31. oktobri parāda, ka struktūrfondos Latvija ir jau iesniegusi Komisijai apmaksai rēķinus par 105 miljoniem eiro (no kuriem: 41,4 miljoni eiro Eiropas Sociālajam fondam, 38,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fondam un 25,7 miljoni eiro Eiropas Kohēzijas fondam). Kopumā ES dalībvalstis uz 31.oktobri ir iesniegušas Komisijai rēķinus struktūrfondu apmaksai par 9, 7 miljardiem eiro. Taču Komisijas rīcībā ir tikai 3,7 miljardi eiro šiem maksājumiem. Tas nozīmē, ka uz šodienu Komisija var apmaksāt tikai 30% no iesniegtiem rēķiniem. Latvijai šī 30 % apmaksa nozīmē šogad nesaņemtus 70 miljonus eiro struktūrfondu naudas. Savukārt lauku attīstības programmas izpildei Latvija ir iesniegusi rēķinu par 48 miljoniem eiro. Kopā dalībvalstis ir šeit iesniegušas Komisijai rēķinus apmaksai par 3,4 miljardiem eiro. Komisijas rīcība ir šiem izdevumiem tikai 2,2 miljardi eiro. Ja nepieņem papildus budžetu, tad Komisija var apmaksāt tikai 65% no rēķiniem. Latvija tad nesaņems 16,8 miljonus eiro. Kopā nesaņemtā nauda Latvijai būtu : 70+16,8=86,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka par šādu summu automātiski pieaugtu Latvijas valdības budžeta deficīts , jo struktūrfondu un lauku attīstības projektu izpildītāji pēc likuma nevar ciest no tā, ka Komisija nespēj norēķināties ar dalībvalstu (t.sk. Latvijas) valdībām,» skaidro I. Godmanis.
«Paliek jautājums, kas notiks ar tiem rēķiniem, ko Latvija un citas dalībvalstis vēl iesniegs Komisijai apmaksai laikā no 31. oktobra līdz 31.decembrim , t.i. šī gada beigām. Pēc likuma Komisijai nav tekošajā finanšu gadā obligāti jāapmaksā tie dalībvalstu rēķini, kas iesniegti mazāk kā 30 dienas pirms gada beigām. Bet tad šie nenomaksātie rēķini aiziet uz 2013.g., kas prasīs vēl vairāk palielināt izmaksas jau nākamajā gadā. Izveidojas pata situācija, jo katrs Padomes lēmums, kas atliek izmaksu palielinājumu, noved pie vel lielākiem palielinājumiem izmaksās nākamajā gadā un vēl turpmākajos gados. Latvijai šāda pata situācija ir ļoti slikta, jo no 4,53 miljardiem Komisijas plānotām struktūrfondu izmaksām, uz šā gada 1. oktobri ir saņemti tikai 2,14 miljardi eiro (47,2%); un 2013.g. Latvija paredz turpināt nobeigt daļu projektu, cerot saņemt atlikušo naudas daļu no Komisijas. Latvija pat plāno uzņemties virssaistības 298 miljonu eiro apmērā, lai vel efektīvāk un straujāk apgūtu fondu līdzekļus. Savukārt tieši 2014. gadā tiek paredzēts lielākais maksājumu apjoms ES fondu saņēmējiem. Pēc pēdējiem notikumiem, ja pata situācija turpinās, tad, nesaņemot Komisijas rēķinu pilnu apmaksu, Latvijas valdībai nāksies plānoto apmaksu veikt uz sava budžeta deficīta rēķina,» piebilst I. Godmanis.
«Galvenais iemesls, kāpēc Eiropas Savienības (ES) budžeta sarunas ir nonākušas pata situācijā ir tas, ka krīzes iespaidā ES ikgadējie izdevumi, sākot no 2010.gada tika politiski mazināti un tādējādi atlikti vai pat sastumti ES daudzgadu 2007-2013 budžeta beigās. Esošo 2007-2013 g. ES pieņēma tālā 2005.g. beigās, kad globālā krīze pat tuvumā nebija, 820 miljard. eiro apmērā, kuru sadalot 7 daļās un piemērojot +2% ikgadēju palielinājumu iegūst katra gada budžeta apmēru. Šo kopējo budžetu ES dalībvalstu Padome pieņēma vienbalsīgi un mainīt to var arī tikai vienbalsīgi. Taču šāds vienbalsīgums neattiecas uz katra tekoša gada budžeta apjomu. UN te sākas problēmu sakne. Krīzes iespaidā ES dalībvalstis, sākot ar 2010.g. uzsāka savu nacionālo budžetu konsolidāciju. Protams, tas notika dažādos tempos un apmēros, taču īpaši tās ES dalībvalstis, kas iemaksā ES kopbudžetā vairāk, nekā saņem (Vācija, Zviedrija, Francija u.c.) - neto maksātājas - sāka īstenot politiku, lai mazinātu katra nākamā gada izdevumus. Rezultātā, sākot ar 2010. gadu, Padome katru gadu noraida Komisijas reālos budžeta projektus, kas balstās uz 2007-2013.gada kopbudžeta uzņemto saistību izpildi (t.sk. struktūrfondos un lauksaimniecībā), kā arī uz ES 2020 stratēģijas īstenošanu dzīvē (kas paredzēja būtisku finansējuma pieaugumu īpaši atjaunojamās enerģijas un vides aizsardzības jomās). ES esošais 2007-2013. g. budžets gan veido tikai 1% no ES dalībvalstu kopējā IKP, tāpēc izdevumu bremzēšanai pamatā bija politisks ne fiskāls iemesls,» ES budžeta iestrēgšanas iemeslus skaidro Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis.