Iestājoties eirozonā, Latviju sagaida zemūdens akmeņi. Negatīvie aspekti ir saistīti ar to, ka situācijā, kad valsti piemeklē dziļa krīze, nav iespējams to risināt ar devalvāciju un gaidāma cenu celšanās, kādu pieredzējusi Igaunija, raidījumā Dienas rīts sacīja Eiropas parlamenta deputāts Ivars Godmanis.
Raidījumā politiķis atzīmēja, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas valsti piemeklējušas trīs nozīmīgas problēmas – pārāk maza bagātu cilvēku līdzdalība sabiedrības dzīves līmeņa celšanā, Eiropas Savienības brīvā tirgus divējāda ietekme un nespēja konkurēt ar ārvalsu kompānijām.
Padomju pēdējos gados dzīves līmenis bijis zināmā mērā vienāds. Pēc neatkarības atgūšanas daļa cilvēku stāvus kļuvuši bagāti, bet viņu iesaiste sabiedrības dzīves līmeņa celšanā bijusi maza, sacīja I. Godmanis. Viņš arī atzīmēja, ka personīgi uzskata, ka vispirms nepieciešams sasniegt zināmu dzīves līmeni un pēc tam varot pāriet uz sociāldemokrātisku sistēmu. Pašlaik, bagātajiem piemērojot lielus nodokļus, var panākt, ka tie aizies strādāt citur.
Kā otru aktuālu lietu I. Godmanis nosauca to, ka, iestājoties ES, notika sajūsmināšanās ar gaidāmo tirgus paplašināšanos. «Mums ir milzīgas iespējas – bet tiem, kas strādā uz eksportu, tiem, kas strādā uz ārpusi, tirgus palielinās, bet tiem, kas paliek iekšpusē – tirgus samazinās,» norādīja I. Godmanis. Viņš skaidroja, ka tas notiek trīs iemeslu dēļ – aizbraucot cilvēki, kas varētu pirkt preci, uz ārzemēm dodas darbaspēks, bet valstī iekšā nāk imports. «Izrādās, ka tirgus paplašinās vieniem, bet sašaurinās otriem,» norādīja I. Godmanis. Viņš arī atzina, ka šai situācijai neesot risinājumu un drīzāk tas esot garš, nepatīkams process.
Trešā lieta esot saistīta ar to, kāpēc visu Latvijā izpērk ārzemnieki. «Divdesmit gadu laikā mēs nevarējām sapņot par tādu kapitalizācijas līmeni, kas veidojas simtiem gadu laikā,» sacīja I. Godmanis. Viņš akcentēja, ka Latvijā ierodas ārvalstu kompānijas, kurām ir nesalīdzināmi lielāka kapitalizācija, nekā vietējiem uzņēmumiem un tāpēc ir grūti konkurēt. I. Godmanis atzina, ka tirgus ekonomikā neesot voluntāra risinājuma, bet, viņaprāt, ar laiku iestāsies līdzsvars. Politiķis minēja Itālijas piemēru, kur darbojas globālas kompānijas un vietējās, kuras apkalpo lielās kompānijas vai darbojas zināmās nišās.