Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.
Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.
Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Vienlaikus bailes no inflācijas ierindas iedzīvotājiem attiecībā uz valsts pievienošanos Eiropas monetārajai savienībai liek raudzīties skeptiski. Saskaņā ar portāla Delfi.lt rīkotās aptaujas rezultātiem par to, vai iedzīvotāji uzskata par reālu valsts pievienošanos eirozonai jau 2015. gadā, tikai 37% atbildējuši apstiprinoši, savukārt 42% bijis negatīvs viedoklis. «Visticamāk, ka iedzīvotāji, kuri netic eiro ieviešanas perspektīvai, ar šādu atbildi pauž, ka nevēlas valsts pievienošanos eirozonai. Viņi cer, ka šis scenārijs nepiepildīsies,» aptaujas rezultātus portālam komentējis Lietuvas Swedbank galvenais ekonomists Nerijus Mičulis. To, vai šo iedzīvotāju bažas ir pamatotas noteiks ekonomisko faktoru kopums. Gadījumā, ja pasaules ekonomika aizvien stūrēs uz deflāciju, Lietuvai līdzīgi kā Latvijai pēc pievienošanās monetārajai savienībai varētu būt iespēja izvairīties no strauja cenu pieauguma. Runājot par tehniskām lietām, Lietuvas nacionālā valūta piesaistīta eiro, nosakot oficiālo kursu – 3,4528 liti par eiro – jau 2002. gadā, un cita starpā var piebilst, ka lata piesaiste eiro dažus gadus vēlāk eksportētājiem uz eirozonas valstīm bija daudz izdevīgāka. Ja lata piesaiste eiro notiktu vienā laikā ar Lietuvu, mūsu valūtas kurss pret eiro būtu aptuveni par 20% zemāks.
Izpilda kritērijus
«Varbūtība, ka Lietuva spēs izpildīt visus Māstrihtas kritērijus tostarp, inflācijas un budžeta deficīta kritērijus, lai eirozonā iestātos jau nākamajā gadā, ir palielinājusies un šobrīd vērtējama kā visai augsta,» kaimiņvalsts ekonomisko sniegumu vērtē SEB eksperts. Arī Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzskata, ka Lietuva eirozonā, visticamāk, iestāsies jau nākamajā gadā. Viņa piebilst, ka no Māstrihtas kritērijiem pašlaik tā izpilda cenu un valūtas kursa stabilitātes, procentu likmju un valsts parāda kritērijus. Iedziļinoties konkrētākās niansēs attiecībā uz galvassāpes iepriekš sagādājušo inflācijas rādītāju Latvijā, E. Rudzītis zina teikt, ka Lietuvā vidējās inflācijas rādītājs turpina samazināties un pieaug starpība starp pašreizējo inflācijas rādītāju un iespējamo kritērija maksimālo vērtību. «Protams, ja ekonomiskā aktivitāte dalībvalstīs būs salīdzinoši vāja ar ļoti zemu inflāciju vai pat deflāciju, tad arī kritērija maksimālā vērtība var būt zemāka, nekā šobrīd tiek prognozēts. Iepriekšējos Konverģences ziņojumos no aprēķiniem gan tika izslēgti ekstrēmie deflācijas gadījumi, piemēram, Grieķija, līdz ar to, ja arī turpmāk tiek izmantota līdzšinējā pieeja kritērija aprēķinos, tad nākamgad Lietuvai inflācijas kritērijam nevajadzētu sagādāt galvassāpes,» secina SEB bankas eksperts.
Šobrīd faktiski vienīgais kritērijs, kas kaut kādā mērā rada jautājumus, ir dienvidu kaimiņvalsts budžeta deficīts. Pēc L. Strašunas teiktā, 2013.gada valsts budžeta deficīts pērn, visticamāk, ir bijis ap 3%. Tas ir uz robežas, bet, ņemot vērā, ka tas ir samazinājies un turpinās mazināties, visticamāk, tas nekļūs par šķērsli, prognozē Swedbank ekonomiste. E. Rudzītis atceras, ka 2012.gadā Lietuva vēl nespēja nodrošināt šī kritērija izpildi, deficītam pārsniedzot 3%, savukārt 2013.gadā Lietuva jau varētu būt iekļāvusies atļautajā 3% budžeta deficītā. Pēc viņa teiktā, tiek prognozēts, ka 2014.gadā Lietuvas valdības budžeta deficīts jau ar rezervi atbilstu kritērijam.
Zūd riski
«Ņemot vērā to, ka esam piederīgi starptautiskai loģistikas grupai GEFCO, tad mums jo mazāk valūtu, jo labāk,» DB norāda GEFCO Baltic ģenerāldirektors Martīns Keršis, kura vadītā kompānija darbojas visās Baltijas valstīs ar centrālo biroju Rīgā. Ir gan mazākas administratīvās izmaksas, gan arī mazāki valūtas riski. Tā kā Lietuvas lita kurss pret eiro ir fiksēts, tad neesot arī lielu problēmu vai risku darbībai kaimiņvalstī.
Eiro ieviešana Latvijā ievieš lielāku skaidrību sarunās ar klientiem, ir mazāk pārrēķinu. Tā kā uzņēmums bija nopietni gatavojies jaunās valūtas ieviešanai, neatstājot to uz pēdējo dienu, tad pāreja notikusi gludi un nekādu aizķeršanos nav bijis, un darbinieki algu saņēmuši eiro. Tomēr pilnībā no valūtu ietekmes loģistikā izvairīties nevarot, jo dzelzceļa pārvadājumu cenas joprojām tiek noteiktas dolāros.
«Mēs lielu ietekmi neizjustu, ja Lietuva pievienojas eirozonai, jo jau šobrīd maksājumi ar kaimiņvalsts sadarbības partneriem ir eiro valūtā,» DB pastāstīja IT uzņēmuma Datakom, kuram ir meitas uzņēmums Lietuvā, valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Savukārt, raugoties no ekonomiskā kopsakarības viedokļa, Baltijas valstīm būtu ieguvumi – vienota valūta, mazākas valūtas konvertācijas izmaksas, kā arī palielinātos investoru uzticamība Baltijas valstu reģionam kopumā, uzskata U. Semeiks.
Ļaus ietaupīt
Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds potenciālo dienvidu kaimiņvalsts pievienošanos eirozonai vērtē pozitīvi, jo tas rūpniekiem ļaus ietaupīt konvertācijas izmaksas. Asociācijas vadītājs stāsta, ka pirms Latvijas pievienošanās eirozonai rēķināts – gada laikā asociācijas uzņēmumi eiro-lata konvertācijās ir zaudējuši vairāk nekā miljonu latu. Tagad tas atkrītot, jo aptuveni 60 miljonu latu vērtais eksports uz Igauniju konvertācijās ir prasījis aptuveni 300 tūkstošus latu. Lietuvas pievienošanās gan dotu mazāku efektu, izmaksu ietaupījumam esot dažu desmitu tūkstošu latu ekvivalentā. «Ir grūti strādāt tad, ja ir daudz dažādu valūtu kontu.
Ņemot vērā, ka eksports notiek uz samērā lielu valstu skaitu, daudziem uzņēmējiem ir pat trīs vai četru valūtu konti. Sevišķi grūti ir tad, ja ražošanas procesā konvertācija jāveic saistībā gan ar dolāru, gan eiro izmantošanu,» teic G. Strazds.
«Eirozonā Igaunija iestājās jau pirms vairākiem gadiem, šogad eiro ieviesa Latvijā, tādēļ neredzu iemeslus, kāpēc lai vēl vienā Baltijas valstī – Lietuvā –nenotiktu pāreja uz eiro,» tā uz jautājumu, vai Lietuvai vajadzētu jau 2015. gadā pievienoties eirozonai, atbild kokapstrādes SIA Marko KEA īpašnieks Māris Peilāns. Viņš atzīst, ka meitas kompānijai Lietuvā eiro ieviešana samazinās tēriņus par valūtas maiņu no eiro uz litiem, jo produkcijas pārdošana notiek eiro, bet izmaksas Lietuvā ir jāmaksā nacionālajā valūtā – litos. Samazināsies arī valūtas svārstību risks. «Ja arī uzņēmējiem ir kādi kreņķi, tad ne jau valūtas dēļ,» tā situāciju redz M. Peilāns. Viņš nenoliedz, ka lita aizstāšana ar eiro varētu radīt kādas spekulācijas, tomēr to mūžs būšot īss. «Biznesam neredzu problēmas ar Lietuvas pāreju uz eiro, taču svarīgākais ir cits jautājums – vai šīs valsts makroekonomiskie rādītāji atbildīs izvirzītajām prasībām, lai kaimiņus uzņemtu eirozonā,» būtiskāko par Lietuvas pievienošanos eirozonai min M. Peilāns.
Potenciālos ieguvumus saistībā ar eiro ieviešanu cenšas saskatīt arī lauksaimniecības sektorā.
«Personīgi neesmu priecīga, ka Latvija iestājās eirozonā, jo lats bija mūsu identitātes zīme. Pārfrāzējot teicienu «ko vinnē uz ogām, to zaudē uz sēnēm» var teikt, ka ir lietas, kur pēc eiro ieviešanas esam vinnētāji, un ir lietas, kur esam zaudētāji. Tas, ka Lietuva vēl nav pievienojusies eirozonai, gan lielas grūtības nerada, jo jau iepriekš, pērkot spēkbarību Lietuvā, visas pavadzīmes bija jāraksta eiro. Iepriekš nevienam netraucēja tas, ka vienā valstī bija jānorēķinās kronās, otrā – latos un trešajā – litos,» vērtē Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska. Citi lauksaimnieki jau pauduši gandarījumu, ka Latvijā ieviests eiro, kas atvieglos eksporta operācijas un radīs lielāku uzticību investoros. Līdzīgu viedokli jau izteikusi arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Gaida investorus
Tradicionāli kā ieguvums pēc pievienošanās eirozonai tiek minēta jaunu investīciju piesaiste, kas saistīta ar ekonomiskās drošības sajūtas palielināšanos.
L. Strašuna atzīst, ka ievienošanās eirozonai varētu nedaudz palielināt investīciju aktivitāti, tomēr ir arī daudz citu investoriem svarīgu faktoru, kas tiek ņemti vērā, lemjot par investīciju projektu, piemēram, infrastruktūra, loģistika, nodokļu politika, birokrātija u.c. Jautāta par to cik tas veiksmīgi noticis Igaunijā, eksperte zina teikt, ka ārvalstu tiešās investīcijas šajā valstī 2011.gadā jeb uzreiz pēc eiro ieviešanas tiešām pieauga. Investīciju apjoms, izņemot darījumus finanšu sektorā, 2011. gadā sasniedza 6% no valsts iekšzemes kopprodukta salīdzinājumā ar 3% no IKP iepriekšējā gadā. Taču vienlaikus eksperte norāda, ka ir ļoti grūti nodalīt, cik daudz no tām bija tieši eiro ietekmē, jo Igaunijas iestāšanās eirozonā sakrita ar ekonomikas situācijas uzlabošanos Eiropā un pasaulē, kā arī uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos. Savukārt E. Rudzītis vērš uzmanību uz to, ka Baltijas valstis daudzi investori uzskata par vienotu reģionu, un arī eiro kā vienota valūta varētu būt pluss investoru vēlmei investēt Baltijas valstīs.
«Turklāt, tā kā Lietuvas valdība noteikusi par mērķi ieviest eiro 2015.gadā, tad eiro ieviešanas atlikšana uz vienu vai vairākiem gadiem tikai vairotu investoru bažas un varētu rezultēties augstākās procentu likmēs, kas savukārt negatīvi ietekmētu ekonomisko izaugsmi,» spriež SEB bankas speciālists.
