Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.

"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.

Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

"Korupcija muitas sistēmā ir ieilgusi problēma. Un otra problēma – rīcības trūkums. Tiek ieņemta nogaidoša, aizsardzības pozīcija: ''Mums viss ir labi!''".

Tā intervijā par Terehovas muitas darbinieku masveida aizturēšanu un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadības kūtrumu muitas darba sakārtošanā laikrakstam Diena saka finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Terehovas lietas atklāšana ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un VID Iekšējās drošības pārvaldes (IDP) darbības rezultāts. Tas ir skandalozi, ka muitas punktā vairāk nekā veselu maiņu darbinieku ir jānoņem no trases, bet VID un muitas vadība izliekas, ka neko nezina, un par to nerunā. Finanšu ministrijas departaments, kas atbild par ēnu ekonomikas apkarošanas politiku, ir norādījis uz šīm problēmām, bet praksē tā ieteikumi tiek ignorēti. Tas ir novedis pie tās situācijas, kāda tā ir. Un, es domāju, ka tad, ja VID vadība rīkotos tā, kā to dara citas valsts institūcijas, kas atklāti atzīst pastāvošās problēmas un informē sabiedrību par savu darbinieku pārkāpumiem, vesela maiņa muitnieku neatļautos organizēti grupā ilgstoši veikt visdažādākos pārkāpumus. Tas ir šokējoši!,” atzīst ministrs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) robežšķērsošanas vietas “Terehova”, modernizācijas ietvaros Ludzas novada būvvaldē nodevusi ekspluatācijā padziļinātās muitas kontroles ēku, kas izbūvēta ar Latvijas - Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta finansiālu atbalstu.

Robežšķērsošanas vietas “Terehova” attīstības 1. posma būvdarbus plānots pabeigt līdz 2021. gada jūlijam un tie būtiski uzlabos robežas šķērsošanas ērtumu un ātrumu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Par spīti pandēmijas ierobežojošajiem apstākļiem un biezajai sniega segai Latgales pierobežā, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvdarbi turpinās arī ziemā. Jaunā ekspluatācijā nodotā padziļinātās muitas kontroles ēka ļauj dubultot pārbaužu jaudu, ļauj vienlaicīgi padziļināti pārbaudīt divus kravu transportlīdzekļus un vienu vieglo transportlīdzekli, izmantojot modernu iebūvēto aprīkojumu.

“Līdz šā gada martam plānots pabeigt divus kontroles paviljonus un servertelpu, kas ir galvenās smadzenes nepārtraukto elektronisko sakaru un ietaišu darbībai, kas nepieciešamas efektīvai robežsargu un muitnieku kontroles procedūru veikšanai. Kopumā līdz 2021. gada jūlijam tiks uzstādīti seši jauni kontroles paviljoni, pārbūvētas un paplašinātas kontroles nojumes, virs kurām tiks izvietotas elektroniskās informācijas zīmes, lai “pīķa” stundās varētu efektīvi mainīt joslu nozīmi un palielinātu transportlīdzekļu caurplūdi. Vienlaikus robežšķērsošanas vietā “Terehova” uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, kas uzlabos vides stāvokli pierobežā,” norāda R. Griškevičs.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir izvērtējusi robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” cenu aptaujā iesniegtos piedāvājumus, par saimnieciski visizdevīgāko ir atzinusi SIA “Pillar Contractor”.

Noslēgtais līgums ar būvkomersantu ir par 1,6 miljoniem eiro (bez PVN),” informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas otrā posma ietvaros izbūvēs RŠV administratīvās ēkas piebūvi – termināli pasažieru bagāžas kontrolei, un modernizēs administratīvās ēkas inženierkomunikācijas. Otrā posma darbus plānots uzsākt šī gada pavasarī ar būvprojekta izstrādi, bet būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada nogalei.

“RŠV modernizācijas projekti ir vitāli svarīgi valsts drošības stiprināšanai, tādēļ šobrīd tie ir augstākās prioritātes projekti, kuriem pievēršam pastiprinātu uzmanību. Būtiski ir arī apzināties, ka šā brīža situācijā, kad izejmateriālu un energoresursu cenas ir vairākkārtīgi palielinājušās, būs nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu vai jāsamazina veicamo darbu apjoms. RŠV “Terehova” modernizācijas ietvaros izbūvēsim infrastruktūrai kritiski nozīmīgāko projekta daļu – termināli,” norāda R.Griškevičs.

Lietuvā reģistrētai transportlīdzekļu eksporta kompānijai noteikts 13,6 miljonu eiro sods par starptautisko sankciju pārkāpumu, trešdien paziņoja Lietuvas muita.

Lietā aizturētas un konfiscētas sešas kravas automašīnu puspiekabes, informēja muitā.

Tomēr muita nepubliskoja sodītās kompānijas nosaukumu.

Tiek vēstīts, ka uzņēmums darījumos ar Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā reģistrētām kompānijām neievēroja Lietuvas īstenoto starptautisko sankciju noteiktos ierobežojumus un saistības, tādējādi aizturēto transportlīdzekļu pārvadāšana ir uzskatāma par starptautisko sankciju pārkāpumu.

Tā nav pirmā reize, kad Lietuvā, kur muita ieviesusi stingrākus pārbaudes pasākumus, uzņēmumi tiek sodīti par Starptautisko sankciju likuma pārkāpumiem.

Noslēgušies 2019. gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāktie robežšķērsošanas vietas (RŠV) “Terehova” I posma modernizācijas būvdarbi.

Būvdarbu ietvaros pārbūvēti un paplašināti 6 kontroles paviljoni un kontroles nojumes, servera telpa un uzstādītas jaunas attīrīšanas iekārtas, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” attīstības modernizācijas projekta pirmais posms tika uzsākts 2019. gadā, un tas norit vairākās kārtās, nepārtraucot kontroles dienestu darbību. Modernizācijas projekta pirmajā posmā izbūvēta jauna muitas kontroles ēka padziļinātu pārbaužu veikšanai, pārbūvēti un paplašināti seši esošie kontroles paviljoni un nojumes, aprīkojot nojumes ar elektroniskām zīmēm, lai varētu operatīvi mainīt joslu apzīmējumu sastrēguma stundās. Tāpat pārbūvēta lietus ūdens kanalizācija, siltumapgāde, elektroapgāde un sakaru tīkli, uzlabots apgaismojums visā teritorijā, veikta attīrīšanas iekārtu pārbūve, projektēšanas teritorijā uzlabota asfalta seguma kvalitāte.

Muitas pārvaldē trūkst 17% darbinieku, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Šobrīd Muitas pārvaldē ir apmēram 120 vakanču.

"Ļoti ceram, ka muitnieku darbs beidzot tiks novērtēts, un mēs beidzot sagaidīsim algu pieaugumu," teica Zukuls, piebilstot, ka šobrīd, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, atalgojums muitā ir 760-820 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Tāpat Zukuls norādīja, ka muita pērn īstenoja trīs pamatuzdevumus, tostarp nodrošināja, lai apritē nenonāktu preču viltojumi, nodrošināja akcīzes preču kontrabandas apturēšanu, kā arī sankcijām pakļauto preču kontroli.

Pēc Muitas pārvaldes direktora teiktā, 2022.gadā konfiscēti kopumā 27 000 viltotu preču, tostarp 20 000 bija viltotas rotaļlietas.

Pagājušajā gadā muita konstatējuši arī apmēram 17 miljonus kontrabandas cigarešu, kas ir mazā nekā gadu iepriekš, taču ir palielinājies konstatēto gadījumu skaits. Tāpat akmeņogļu kravas, kurās iepriekš visbiezāk tika konstatētas kontrabandas cigaretes, ir nomainījis čuguns.

Lietuvas muita kādai kompānijai, kas no Krievijas importējusi ogles un gumiju, noteikusi 1,27 miljonu eiro sodu par starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Muitas dienests informēja, ka Kauņas teritoriālā muitas biroja uzņēmumu pārbaudes nodaļa secinājusi, ka uzņēmums ir pārkāpis starptautiskās sankcijas, veicot darījumus ar sankcijām pakļautām kompānijām un pārvadājot to piegādātās preces.

Kompānijas nosaukumu muita nepubliskoja.

Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene nesen paziņoja, ka ir sāktas vairāk nekā 50 pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamiem Krievijai un Baltkrievijai noteikto starptautisko sankciju pārkāpumiem.

Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienests otrdien paziņoja, ka formāli aizdomas par starptautisko sankciju pārkāpumiem un gandrīz divu miljonu eiro vērtu preču kontrabandu uz Krieviju izvirzītas septiņām fiziskām personām un četrām kompānijām.

Šī gada 1.jūlijā spēkā stāsies izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos par PVN piemērošanu e-komercijas sūtījumiem. Lai gan teju visi (93%) Latvijas iedzīvotāji, kas mēdz iepirkties interneta veikalos ārpus ES, ir dzirdējuši par gaidāmajām izmaiņām preču iegādes kārtībā, tomēr zināšanas par plānotajām izmaiņām ir nepilnīgas, liecina Omniva Latvija pētījums.

Tikai 38% iedzīvotāju, kas iepērkas interneta veikalos ārpus ES, zina, kā tieši viņiem jārīkojas, pasūtot preces no valstīm, kas neatrodas ES, savukārt nedaudz vairāk nekā pusei (55%) pircēju ir vien virspusēja informācija par gaidāmajām izmaiņām, bet izpratnes par to, kā tās praksē ietekmēs iepirkšanās procesu un izmaksas, viņiem trūkst.

Omniva jaunam šķirošanas centram Rīgas vietā izvēlas Kauņu 

Pakomātu un kurjerpakalpojumu uzņēmums Omniva Kauņā atvēris papildu starptautisko tranzītsūtījumu...

Kopumā piektā daļa (20%) iedzīvotāju norāda, ka, visticamāk, pārtrauks iepirkties internetveikalos ārpus ES, lai nevajadzētu pildīt muitas deklarācijas. Šādu stratēģiju vidēji biežāk apsver sievietes (29%), retāk - vīrieši (10%). Vienlaikus no iepirkumiem ārpus ES nav gatavi atteikties 40% iedzīvotāju.

"Paredzams, ka nepieciešamība deklarēt muitā pilnīgi visus sūtījumus no valstīm, kas atrodas ārpus ES, un maksāt pievienotās vērtības nodokli par tām, būtiski ietekmēs iedzīvotāju iepirkšanās paradumus internetā. Šis brīdis ir lieliska iespēja Latvijas komersantiem piesaistīt sev jaunus klientus, atbilstoši viņus uzrunājot un motivējot," uzsver Omniva Latvija Pārdošanas nodaļas vadītājs Māris Kuļikovskis.

Eiropas Savienības direktīva, kas nosaka jaunu kārtību preču iegādei ārpus ES valstīm, paredzot, ka par visām ārpus ES iegādātajām precēm neatkarīgi no to vērtības jāsamaksā pievienotās vērības nodoklis un sūtījums jādeklarē muitā, skars salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, jo kopumā 60% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka mēdz iepirkties interneta veikalos valstīs, kas atrodas ārpus ES.

Omniva Latvija pētījums veikts sadarbībā ar Snapshots. Aptaujāti 738 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jaunie sankciju regulas grozījumi, kas stājās spēkā 2023.gada 24.jūnijā, palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, tostarp Latvijas muitas iestādēm cīnīties pret sankciju apiešanu, pauda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Lai pēc iespējas samazinātu ierobežojošo pasākumu apiešanas risku, aizliegts tādu no ES eksportētu preču un tehnoloģiju tranzīts caur Krievijas teritoriju, kuras varētu veicināt Krievijas militārās un tehnoloģiskās jaudas palielināšanu.

Tāpat aizliegts izmantošanai aviācijas vai kosmosa nozarē piemērotu preču un tehnoloģiju, kā arī reaktīvo dzinēju degvielas un degvielas piedevu tranzīts caur Krievijas teritoriju.

Tā kā muitas kontroles punkti uz Latvijas sauszemes robežas ir to skaitā, kas ir visvairāk noslogotās robežšķērsošanas vietas uz ES ārējās robežas ar Krieviju, jaunie grozījumi, kas tapuši tostarp ar Latvijas atbalstu, ir ļoti gaidīts instruments muitai, kas strādā paaugstinātas slodzes apstākļos kopš Krievijas izraisītā kara sākuma, norāda VID pārstāvji. Aptuveni 70% no visiem kontroles pasākumiem, ko veic muita, pašlaik ir saistīti ar sankciju režīma piemērošanu.

No šodienas par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies tiešsaistes pārdošanas vidē un saņems sūtījumos no valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, būs jānoformē importa muitas deklarācija un jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pašreizējais atbrīvojums no PVN zemas vērtības preču sūtījumiem no 1.jūlija tiks atcelts visās ES dalībvalstīs.

Iepērkoties interneta veikalos vai preču tiešsaistes pārdošanas platformās un saņemot sūtījumus no valstīm ārpus ES, pašlaik iedzīvotājiem ir pienākums atmuitot preces un samaksāt nodokļus, ja preču vērtība sūtījumā pārsniedz 22 eiro. Par precēm, kuru vērtība ir zemāka par 22 eiro, šobrīd nodokļi nav jāmaksā. Savukārt 2021.gada 1.jūlijā visā ES stāsies spēkā izmaiņas regulējumā, kas nosaka, ka atbrīvojums no PVN šādiem sūtījumiem vairs netiks piemērots.

Līdz ar to par visām precēm, ko iedzīvotāji būs iegādājušies ārpus ES un saņems kā e-komercijas sūtījumu, būs jāsamaksā PVN neatkarīgi no preču vērtības. Stājoties spēkā jaunajiem noteikumiem, PVN tiks piemērots visiem sūtījumiem, kuri ES tiks piegādāti 1.jūlijā un vēlāk, neatkarīgi no tā, ka pirkums būs ticis izdarīts iepriekš.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.

"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.

Visi dāvanu sūtījumi no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES) ir jādeklarē, bet nodokļi nav jāmaksā, ja sūtījuma vērtība nepārsniedz 45 eiro, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Deklarācija muitā ir jāiesniedz par visiem sūtījumiem, neatkarīgi no preču vērtības. Preču vērtība tiek ņemta vērā, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem - ja kā dāvana tiek sūtītas preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 45 eiro, nodokļi par sūtījumu nav jāmaksā, taču ar nosacījumu, ka nosūtītājs ir privātpersona un sūtījums nav komerciāls. Ja vērtība ir lielāka, saņemot sūtījumu, ir jāsamaksā nodokļi.

Prasība deklarēt visus sūtījumus ES ir spēkā no 2021.gada 1.jūlija, un tā attiecas uz sūtījumu saņemšanu no jebkuras valsts, kas nav ES dalībvalsts, tostarp no Lielbritānijas, Norvēģijas, Šveices.

Saņemot no pasta operatora ziņu par muitojamu sūtījumu, cilvēks var izvēlēties, vai deklarāciju muitā iesniegs pats, vai uzticēs šo pienākumu veikt pasta operatoram. Ja deklarāciju cilvēks vēlas iesniegt pats, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšana sistēmu (EDS), ir jāzina, kas ir sūtījumā. To var noskaidrot, vai nu pajautājot dāvanas nosūtītājam, vai arī vēršoties pie pasta operatora, piemēram, pasta nodaļā, ja piegādātājs ir VAS "Latvijas pasts".

Lai novērstu Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada programmas investīciju riskus, Finanšu ministrija (FM) plāno pārdalīt 12,7 miljonus eiro no robežšķērsošanas vietu modernizācijas uz augstas prioritātes Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektiem, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.

Atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem nolemts, ka tiks pārdalīta daļa no paredzētā finansējuma robežšķērsošanas vietu modernizācijai uz augstas prioritātes VID IKT projektiem saistībā ar ES un nacionālo normatīvo aktu ieviešanu.

Robežšķērsošanas vietās uz Latvijas un ES ārējās robežas (Terehova, Grebņeva un Pāternieki) nepieciešams veikt virkni modernizācijas darbu, lai to infrastruktūra atbilstu mūsdienu drošas darba vides prasībām un kontroles dienestu (VID, Valsts robežsardzes, Pārtikas un veterinārā dienesta) veiktās kontroles būtu efektīvas.

Plānojot projekta tvērumu robežšķērsošanas vietu infrastruktūras (kontroles ēkas, paviljoni un saistītās inženierkomunikācijas, ceļi un autostāvvietas, ass svari un citas iekārtas) modernizācijai, tika pārskatīti un optimizēti plānotie ieguldījumi atbilstoši iesaistīto kontroles dienestu ieteikumiem, neietekmējot projekta mērķa sasniegšanu, skaidro FM pārstāvji.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izmeklētajā kriminālprocesā aizdomās par korupciju Terehovas muitas kontroles punktā aizturētas 29 amatpersonas, no kurām 21 atzīta par aizdomās turēto, apliecināja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Aizdomās turētajiem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Plašāka informācija patlaban netiek sniegta, tomēr Vaivars apliecināja, ka, neskatoties uz aizturēšanām, minētā muitas kontroles punkta darbs nav traucēts.

Jau ziņots, ka VID Iekšējās drošības pārvalde sadarbībā ar Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūru, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), VID Nodokļu un muitas policiju un Valsts robežsardzi veikusi izmeklējošās darbības muitas kontroles punktā "Terehova", kuras rezultātā aizturētas VID Muitas pārvaldes amatpersonas.

"Minētās darbības veiktas, turpinot pretkorupcijas pasākumu kopumu. VID jau ziņoja, ka ilgstošu izmeklējošo darbību rezultātā, sadarbojoties vairākām atbildīgajām institūcijām, VID Iekšējās drošības pārvalde veica Muitas pārvaldes, Valsts policijas un Valsts robežsardzes darbinieku aizturēšanu aizdomās par kontrabandu organizētā grupā," pagājušajā nedēļā pauda VID.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāk jaunu projektu – Latvijas Republikas Krievijas Federācijas robežšķērsošanas vietas (RŠV) "Grebņeva" modernizāciju, kas padarīs robežas šķērsošanu ērtāku un ātrāku.

Infrastruktūras uzlabošanai izbūvēs četrus kontroles paviljonus, kā arī autobusu pasažieru pārbaudes terminālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Paviljonu izbūve RŠV “Grebņeva” robežšķērsošanas procedūrām ļaus izmantot mūsdienīgas kontroles tehnoloģijas un izmantot biometrisko datu iegūšanu un pārbaudi, savukārt autobusu pasažieru pārbaudes termināla izbūve nodrošinās raitu robežu šķērsotāju plūsmas caurlaidību.

“Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Šogad turpinām pērn iesākto robežšķērsošanas vietu modernizāciju, kā arī uzsākam jaunu RŠV “Grebņeva” projektu, kur būvdarbus plānots sākt līdz šā gada vasarai un pabeigt līdz 2022. gada sākumam. Kopumā šobrīd VNĪ vadībā īstenoto Latvijas - Krievijas un Latvijas – Baltkrievijas robežu modernizācijā šobrīd tiek ieguldīti 17 miljoni eiro, tostarp šomēnes nodosim ekspluatācijā padziļināto muitas kontroles ēku Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietā “Terehova”, informē R. Griškevičs.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieku rotāciju, īpaši muitā, kara apstākļos nevar veikt, intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" teica VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Šobrīd galvenais esot stabilizēt kolektīvu, lai dienests varētu izpildīt paredzētās funkcijas. Atgādinām, ka šā gada sākumā I.Jaunzeme LTV minēja, ka VID darbinieku rotāciju plāns varētu būt izstrādāts maijā.

"Ap maiju varētu būt skaidrība par to, kādas rotācijas būs, un uz rudens pusi tās faktiski notiks," toreiz teica VID vadītāja, piebilstot, ka 2019.gadā atbilstoši "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") izstrādātajām vadlīnijām viņa izdeva rīkojumu, ka šāds plāns ir jāsagatavo un termiņš tika noteikts līdz 2022.gada 4.maijam.

I.Jaunzeme uzsvēra, ka rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, kad darbinieks citā amatā savas zināšanas spēj izmantot labāk: "Mēs nerunājam par iespēju rotēt cilvēkus, par kuriem ir aizdomas. Rotācija ir piemērojama tajos gadījumos, ja cilvēks kaut kur citur spēj savas zināšanas izmantot labāk un tai ir būtisks ieguldījums iestādes kopējā attīstībā".

Nikotīna spilventiņu pelēkais tirgus Latvijā šobrīd ir aptuveni 27%, bet no 2025.gada nelegālā un pārrobežu tirdzniecība varētu sasniegt pat 100% tirgus, Latvijas budžetam turpmākos gadus zaudējot vairāk nekā 10 miljonus eiro nesamērīgo ierobežojumu dēļ.

Beztabakas nikotīna spilventiņi ir tabakas aizstājējprodukti, kas ļauj smēķētājiem izvēlēties bezdūmu alternatīvu cigarešu vietā. Pēc prof. Arņa Saukas 2023.gadā veiktā pētījuma datiem, nikotīna spilventiņu nelegālais tirgus Latvijā jau šogad sasniedz ~27%. Ierosinātie grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā paredz radikāli samazināt atļauto nikotīna koncentrāciju, aizliegt garšas un noteikt citus būtiskus ierobežojumus nikotīna spilventiņiem.

Šobrīd Latvijas pircēji nikotīna spilventiņus iegādājas ar vidējo nikotīna koncentrāciju 11-13 mg, savukārt grozījumi paredz nikotīna koncentrāciju samazināt līdz 4 mg. Ņemot vērā, ka nikotīna spilventiņi ir bezdūmu alternatīva cigaretēm, tad nikotīna spilventiņiem ar 3-4 reizes zemāku nikotīna koncentrāciju nav pieprasījuma. Kā to parāda citu valstu pieredze, lietotāji šo produktu sāk iegādāties kaimiņvalstīs, kur nav šādu ierobežojumu, vai arī pilnībā pārceļas uz nekontrolēto nelegālo tirgu.

Eiropas Savienība (ES) trešdien brīdināja, ka ir "gatava stāties pretī" Ķīnai, ja apstiprināsies Lietuvas sūdzības, ka Pekina bloķē tās eksportu.

"ES ir saņēmusi informāciju, ka Ķīnas muita nepieņem Lietuvas kravas un tiek noraidīti Lietuvas pieteikumi importam," norādīts ES ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja Žuzepa Borela un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieka un tirdzniecības komisāra Valda Dombrovska kopīgajā paziņojumā.

Viņi norādīja, ka ES ievāc vairāk informācijas un ir lūgusi Ķīnas varasiestādēm sniegt drīzu skaidrojumu par situāciju.

"ES ir gatava stāties pretī jebkāda veida politiskam spiedienam un piespiedu pasākumiem, kas vērsti pret kādu no dalībvalstīm," uzsvērts paziņojumā.

"Ķīnas divpusējo attiecību veidošana ar atsevišķām dalībvalstīm ietekmē arī kopējās ES un Ķīnas attiecības," tajā piebilsts.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notikusi svinīgā sanāksme, kurā līdzšinējā ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme nodeva pienākumus jaunajai ģenerāldirektorei Baibai Šmitei-Roķei, informē Finanšu ministrija.

Tuvākajā laikā VID gaida vairākas strukturālas pārmaiņas, kas palīdzēs dienestu veidot par modernu un klientorientētu servisa iestādi.

“Piecos gados ģenerāldirektores amatā Ieva Jaunzeme veiksmīgi vadījusi VID cauri vairākām krīzēm. Spēja pieņemt lēmumus un rīkoties ātri bija īpaši nozīmīga gan Covid-19 atbalsta administrēšanā, gan sankciju piemērošanas mehānismu izstrādē un vadībā laikā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Paldies viņai par operativitāti un uz risinājumu vērsto sadarbību! I.Jaunzemes laikā jau ir sākts likt pamatus virzībai uz VID kā klienta partneri, piemēram, iedzīvotājiem daudz ātrāk saņemot IIN atmaksu un ievērojot “konsultē vispirms” principu. Rīt darbu uzsāk jaunā VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, kurai būs jāturpina vadīt iesāktais progress, jāstiprina dienesta uzticamība, jāpilnveido klientu serviss un jāīsteno digitālā transformācija,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Eiropas Savienība (ES) noteiks muitas tarifus ASV precēm četru miljardu dolāru (3,4 miljardu eiro) vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi ASV sniegtā valsts palīdzība aviobūvniekam "Boeing", pirmdien paziņoja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Žurnālistiem Briselē Dombrovskis norādīja, ka oktobrī Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO) atļāva ES piemērot šādus muita tarifus, "un to mēs arī darīsim".

Komisārs gan sacīja, ka ES paliks atvērta sarunām, EK iestājoties par to, ka abām pusēm vajadzētu atteikties no tarifu noteikšanas.

Jau ziņots, ka pagājušā gada oktobrī PTO atļāva ASV noteikt muitas tarifus ES precēm 7,5 miljardu dolāru vērtībā saistībā ar zaudējumiem, ko nodarījusi valsts palīdzība Eiropas lidmašīnu ražotājam "Airbus".

Pēc šī lēmuma ASV noteica 25% muitas tarifus ES ražotajam vīnam, sieram un olīveļļai. "Airbus" ražotajām lidmašīnām šogad martā muitas tarifi tika paaugstināti no 10% līdz 15%.

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.