Latvijas muita šogad pirmajos četros mēnešos 913 gadījumos dokumentu un muitas fiziskās kontroles rezultātā ir liegusi noformēt muitas procedūras sankcijām pakļautu preču kravām, intervijā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Viņš skaidroja, ka lielākoties tas ir eksports - 796 gadījumi, savukārt 117 gadījumos muita liegusi kaut ko ievest no Krievijas vai Baltkrievijas. Pagājušā gada 12 mēnešos kopumā muita liedza pārvietot pāri robežai 2175 kravas ar sankcijām pakļautām precēm.
"Ja tendence saglabāsies, tad šogad būs vairāk šādu gadījumu. Pieredze liecina, ka noraidīto kravu skaits pieaug laikā, kad tiek pieņemta jauna sankciju kārta," teica Zukuls.
Arī pārbaudot fiziskās personas un viņu transportlīdzekļus, šogad ir konstatēti 962 pārkāpumi. Tie ir gadījumi, kad mēģināts ievest alkoholu vai degvielu. Savukārt 381 gadījumā personas mēģināja izvest skaidru naudu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu oficiālajā valūtā, pagājušajā gadā tie bija 2433 gadījumi. Tāpat 175 gadījumos ir konstatētas sankcijām pakļautas preces nelielā vērtībā pasta sūtījumos, piemēram, kosmētikas preces vai dārglietas.
Šogad četros mēnešos, pamatojoties uz VID Muitas pārvaldes nosūtītajiem lietu materiāliem, Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir sākusi 53 kriminālprocesus. Zukuls skaidroja, ka tie ir gadījumi, kad neatbilstoši ir norādīti preču kodi. Runa ir par mēģinājumiem izvest vai ievest sankcijām pakļautas preces, deklarācijā norādot tādus preču kodus, uz kurām sankcijas neattiecas. Zukuls uzsvēra, ka tā ir apzināta rīcība, un šādos gadījumos lietas materiālus muita nodod Nodokļu un muitas policijas pārvaldei izmeklēšanai. Pagājušajā gadā kopumā tika sākti 150 kriminālprocesi.
Tāpat pārkāpēji mēdz nepatiesi norādīt informāciju par preču izcelsmi, stāstīja Zukuls. Piemēram, kā izcelsmes valsts ir norādīta Mongolija, bet muitai ir aizdomas, ka izcelsmes valsts ir Baltkrievija vai Krievija. Eksporta gadījumā kā kravas saņēmēju norāda kādu Centrālāzijas valsti, bet kontroles laikā muitnieks šofera kabīnē atrod dokumentu kopiju, kurā redzams, ka krava ir paredzēta Krievijai. Ir gadījumi, ka krava ir paredzēta Kazahstānai, bet šoferis atgriežas jau pēc vienas dienas. Skaidrs, ka pa vienu dienu kravu līdz Kazahstānai aizvest nevar.
"Mums ir laba sadarbība ar Centrālāzijas valstīm. Ja mums ir pamatotas aizdomas vai ja krava ir īpaši vērtīga, mēs gatavojam pieprasījumu un lūdzam apstiprināt, vai konkrētā krava ir nonākusi attiecīgajā valstī. Vai importa gadījumā - vai šāda krava ir tikusi nosūtīta no attiecīgās valsts. Piemēram, ja kravas izcelsmes valsts ir Kazahstāna, tad prasām, vai šādu kravu esat sūtījuši. Pagājušajā gadā mēs nosūtījām 70 pieprasījumus, un 40 gadījumos kolēģi no attiecīgo valstu muitas dienestiem atbildēja, ka tāda krava nav tikusi sūtīta vai saņemta," skaidroja Zukuls.
Šī informācija tiek nodota Nodokļu un muitas policijas pārvaldei, kas pēta, kāds ir iemesls un vai tas ir sankciju apiešanas mēģinājums.
Jautāts, vai tirdzniecības apjomi ar Centrālāzijas valstīm pēc sankciju ieviešanas ir netipiski pieauguši, Zukuls atzina, ka apjomi ir ļoti pieauguši. Ar katru sankciju kārtu tirdzniecības apjomi palielinās.
"Daļa no darījumiem ir tirgus diversifikācijas rezultāts, kāds ir atradis jaunu sadarbības partneri Centrālāzijas valstīs, taču daļa ir saistīta ar sankciju apiešanu. Par to esmu pārliecināts un par to liecina kontrolēs saņemtās atbildes," teica Zukuls.
Viņš skaidroja, ka muita strādā, pamatojoties uz risku analīzi, ņem vērā arī iepriekš veikto kontroļu rezultātus. Katrs šāds gadījums, pat ja kriminālprocess kaut kādu iemeslu dēļ tiek izbeigts, paliek arhīvā. Muita pievērš pastiprinātu uzmanību tiem, kas ir nonākuši muitas redzeslokā.
"Piemēram, ja reiz esat ticis pieķerts, ievedot cigaretes, mūsu redzeslokā tas paliks, un, ja brauksiet nākamreiz, tad, visticamāk, jūs rūpīgāk pārbaudīs. Tas nebūt nenozīmē iekļūšanu kādā melnajā sarakstā uz mūžu, bet kontroles līmenis būs augstāks," sacīja Zukuls.
Viņš piebilda, ka šobrīd likumdošanā ir noteikts, ka ar ES transportlīdzekļiem nevar veikt pārvadājumus Krievijā un otrādi. Izņēmums ir Kaļiņingradas reģions. Līdz ar to tirgū ir parādījušies ļoti daudz Serbijas, Kirgizstānas, Kazahstānas, Moldovas pārvadātāju. Viņi ir ieņēmuši šo tirgus nišu.
Jautāts, kādi ir izplatītākie sankciju pārkāpšanas gadījumi, Zukuls sacīja, ka tā ir preču kodu nepareiza norādīšana, kravas izcelsmes valsts nepareiza norādīšana deklarācijā, saņēmējvalsts mainīšana, ir konstatēti arī kravu pavaddokumenti ar viltojuma pazīmēm, lai iekļautos kādos sankciju izņēmumos.
Savukārt uz jautājumu, kādas ir preces, kuras visbiežāk pārvieto, mēģinot apiet sankcijas, Zukuls sacīja, ka ievešanas gadījumos tā ir lopbarība, koksnes izstrādājumi, dzelzs un alumīnija izstrādājumi. Izvešanas - tās ir dažādas elektroierīces, akustiskās, TV iekārtas, transportlīdzekļu rezerves daļas, jaunas vieglās automašīnas, vilcēji, piekabes.
