Joprojām visbiežākā shēma, kā tiek mēģināts apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, ir trešo valstu, kas nav ieviesušas sankcijas, izmantošana, intervijā teica Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs.

"Tā tas ir bijis no kara sākuma un droši vien, ka tas nekur arī nepazudīs," teica Iļjenkovs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvijas finanšu sektors nav tas ērtākais, ar kura starpniecību sankcijas apiet.

"Visbiežāk redzam, varbūt, oportūnistus, kas mēģina darboties ar kādām luksusa precēm, eksportē tās uz Centrālāzijas valstīm, mēģina varbūt kaut ko nopelnīt. Bet tādus sankciju apiešanas veidus, kas rada tiešām būtiskus ieņēmumus Krievijai, piemēram, enerģētikas sektorā, vai kas ir saistīti ar Krievijas militāri industriālo kompleksu, mēs Latvijas finanšu sektorā redzam tiešām ļoti reti," sacīja Iļjenkovs.

Viņš stāstīja, ka lieta no lietas atšķiras, un tas ir liels izmeklēšanas un operatīvais darbs, kā šādi gadījumi tiek šķetināti. Tomēr, ja uzņēmums sadarbojas ar valstīm, kuras pret Krieviju nav ieviesušas sankcijas, preču kategorijās, kuras uz Krieviju eksportēt nedrīkst, ir jāpievērš padziļināta uzmanība tam, kas ir sadarbības partneri. Turklāt tagad līgumos ir arī jāiekļauj klauzula, ka preces, kuras ir izmantojamas militārajā ražošanā, tālāk uz Krieviju eksportēt nedrīkst. Tas uzņēmējiem ir jādara obligāti un tāpat uzņēmējiem ir jāveic aktīvas darbības, lai pārliecinātos par to, ka pēc tam šīs preces nenonāk Krievijā.

"Līdz ar to mehānismi, kā kontrolēt sankciju ievērošanu, pastāv, jautājums ir tikai par to, cik efektīvi tie tiek izmantoti," sacīja FID pārstāvis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka Latvija kā Krievijas un Baltkrievijas robežvalsts biežāk tiek izmantota preču kustībai, bet ar šo preču kustību saistītā naudas plūsma visbiežāk nenotiek caur Latviju un arī iesaistītie komersanti nav no Latvijas.

FID priekšnieka vietnieks arī norādīja, ka pašlaik sankciju ir pietiekami daudz, bet ne visu sankciju veidu efektivitāte ir pietiekami izvērtēta attiecībā pret resursiem, kas tiek ieguldīti šo sankciju izpildes nodrošināšanā.

Iļjenkovs minēja, ka, piemēram, ir noteikts, ka uz Krieviju nedrīkst eksportēt luksusa preces, ja vienas preces vērtība pārsniedz 300 eiro. Tādējādi muitnieki un muitas brokeri analizē pavadzīmes, kāda ir katras preces vērtība, bet pēc tam to pašu darīs bankā, kurai ir jānodrošina norēķini par šīm precēm.

"Tiek ieguldīti milzīgi resursi, lai pārliecinātos, vai preču vērtība katrā gadījumā pārsniedz vai nepārsniedz 300 eiro. Varbūt, ja aizliedzam kādu preču eksportu uz Krieviju, tad tas ir jāaizliedz pavisam, lai nav šie gadījumi, kad šampanieša pudeli par 300 eiro eksportēt nedrīkst, bet šampanieša pudeli par 299 eiro - drīkst," teica Iļjenkovs.

Viņš uzsvēra, ka resursus vajadzētu izmantot daudz mērķētāk, lai varētu labāk kontrolēt tās sankcijas, kas ierobežo Krievijas militāro kompleksu un spēju nopelnīt, piemēram, no enerģijas eksporta.

"Sankciju tagad tiešām ir daudz, bet vai tās visas skar jomas, no kurām Krievija patiešām pelna? Droši vien, ka nē. Tajā pašā enerģētikas jomā vēl ir kur atvēzēties," sacīja Iļjenkovs.

Pēc viņa teiktā, pēdējā laikā diezgan bieži nākas saskarties arī ar to, ka tiek sniegti sankcijās aizliegti pakalpojumi, jo uzņēmumi vai privātpersonas dažkārt nav pamanījuši, ka Eiropas Savienībā (ES) personām ir aizliegts sniegt arī juridiskus, informācijas tehnoloģiju (IT), arhitektūras, grāmatvedības un vēl virkni pakalpojumu Krievijā dibinātām juridiskām personām.

"Acīmredzot, līdz daudziem šī informācija nav nonākusi vai ir nonākusi nepietiekamā apmērā. Mēs redzam gan Latvijas pilsoņus, kuri turpina sniegt aizliegtus pakalpojumus, gan personas, kuras ir nodarbinātas uzņēmumos, kas ir uzskatāmi par sankciju subjektiem. Šādi gadījumi pēdējā laikā tiek konstatēti arvien biežāk," sacīja FID pārstāvis.

Viņš arī norādīja, ka FID ir ļoti daudz reaģējis uz iesniegumiem un sniedzis atbildes, bet tagad ir plānots proaktīvi komunicēt ar noteiktām komersantu grupām, ar konkrētiem uzņēmumiem par sankciju riskiem un to korektu pārvaldīšanu.

"Finanšu sektorā būtiskas problēmas nav redzamas, jo ir jau uzkrāta samērā liela pieredze. Bet, piemēram, ar uzņēmumiem, kuru darbs ir importa-eksporta darījumi ar austrumu bloka valstīm, ir vairāk jārunā, jāsniedz vadlīnijas, kā rīkoties vienā vai otrā gadījumā. To mēs arī darām un plānojam vēl aktīvāk darīt arī turpmāk," sacīja Iļjenkovs.

Pēc viņa teiktā, ir jāapzinās, ka ir ļoti liela uzņēmumu grupa, kurai vienkārši ir nepieciešami papildu skaidrojumi un instrumenti sankciju ievērošanai. "Mūsu uzdevums ir šādiem uzņēmumiem palīdzēt. Bet ir arī tādi uzņēmēji, kuri sankcijas pārkāpj apzināti," piebilda Iļjenkovs.

Jau vēstīts, ka no 1.aprīļa FID ir nacionālā kompetentā institūcija sankciju izpildes jautājumos Latvijā.