Sankciju apiešanas novēršanā lielākais izaicinājums ir atšķirīgās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, jo ir pilnīgi skaidrs, ka visu, kas nonāk Baltkrievijas teritorijā, var iegūt arī Krievija, intervijā atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Sākoties karam un pēc tam ES pieņemot sankciju pakotnes, muitas ikdiena ir ļoti mainījusies, sacīja Zukuls un skaidroja, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas spiediens uz muitu vienmēr ir bijis darīt savu darbu ātrāk, lai pārvadātāji ātrāk varētu šķērsot robežu, lai tiktu veicināta starptautiskā tirdzniecība, bet tagad jādara pretējais.
"Sākoties karam, šis spiediens no "ātrāk" ir pārvērties par "rūpīgāk". Ir pieprasījums no sabiedrības, lai mēs kontroles patiešām veiktu vēl rūpīgāk neatkarīgi no tā, cik daudz laika tas prasīs. Līdz ar to robežšķērsošanas vietu caurlaidība ir kļuvusi zemāka, ir jārēķinās, ka muita pārbaudīs dokumentus, pārbaudīs, ko tu ved, uz kurieni ved, prasīs vēl papildu informāciju," teica Zukuls.
Viņš sacīja, ka sankciju ievērošanas kontrole muitai ir prioritāte. Tam tiek veltīti visi resursi, un šobrīd apmēram 60% no visām kontrolēm ir saistītas ar sankciju ievērošanu.
Latvija ir arī unikālā situācijā, jo tai ir robeža ar abām valstīm - gan Krieviju, gan Baltkrieviju. Lietuvai savukārt ir robeža ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabalu un Baltkrieviju, bet igauņiem un somiem ir tikai Krievijas robeža. Tāpēc muita ļoti labi redz, kāda ir sankciju situācija gan uz Krievijas, gan Baltkrievijas robežas.
Zukuls skaidroja, ka šobrīd ir ieviestas 13 sankciju pakotnes un 14. pakotne gatavojas. Joprojām problemātiski ir tas, ka sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju ir dažādas, sacīja Zukuls, norādot - kas vienai valstij ir pakļauts sankcijām, tas otrai var nebūt.
Piemēram, ar vienu no sankciju pakotnēm tika aizliegts caur Krieviju tranzītā vest preces, kas ir kaujas lauka preces - dažādas detaļas, mikroshēmas, rezerves daļas, kuras var izmantot militāriem mērķiem. Zukuls sacīja, ka ir jāskatās, kuras vēl preces var turpināt pievienot šim sarakstam.
"Ļoti labi saprotams ir tas, ka, ja aizved kaut ko uz Baltkrieviju, ko nevar vest uz Krieviju, ticams, ka prece ļoti viegli var tomēr nonākt Krievijā. Tas ir viens no problēmjautājumiem, ko esam aktualizējuši un rosinājuši pārskatīt, bet, protams, par to jāvienojas visai ES. Sankcijas un ierobežojumi kopumā ir efektīvāki, ja tiek ieviesti visās ES valstīs," pauda Zukuls.
Viņaprāt, vajadzētu arī mainīt procedūru, piemēram, par dārga šampanieša vai kādas zīmola preces vešanu uz Krieviju. Ja alkohola pudeles cena pārsniedz 300 eiro, tad tā jau ir sankcijām pakļauta prece, un par tās izvešanu uzsākams kriminālprocess. Zukula ieskatā par šāda veida pārkāpumiem vajadzētu piemērot administratīvo atbildību ar pietiekami lielu sodu un preču konfiskāciju. Tas ļautu izmeklētājiem koncentrēties uz sarežģītākiem kriminālprocesiem ar lielākiem apjomiem un vērtību.
Savus priekšlikumus VID Muitas pārvalde ir iesniegusi Ārlietu ministrijai, kura aizstāv Latvijas pozīciju augstākā līmenī.
