Viedtālruņu straujā attīstība, pandēmijas sekmētā vispārēja digitālā transformācija un pāreja uz hibrīdo darba režīmu rezultējusies darba un personīgās dzīves robežu saplūšanā.

Vēl pirms dažiem gadiem liela daļa birojos strādājošo e-pastus sāka lasīt datoros tikai darbdienas rītā, bet tagad lielākā daļa informācijas dzīvo un ir viegli pieejama viedtālrunī jebkurā diennakts laikā. Tajā var izlasīt e-pastus, pieslēgties uzņēmuma sapulcēm, piekļūt iekšējām sistēmām un dokumentiem. Taču vienlaikus ar plašāku pieejamību nāk arī lielāki drošības riski. Tādēļ, ja uzņēmumam ir svarīga datu aizsardzība, būtiski izstrādāt un arī ievērot viedierīču drošības politiku.

Ērtāk darbiniekam vai drošāk uzņēmumam?

Uzņēmumi pret viedierīču pārvaldības risinājumiem izturas ar atšķirīgu pieeju. Diemžēl visai biežs pārvaldības modelis ir… tās nepārvaldīt. Taču šī izvēle rada liekus riskus uzņēmumam, jo rūpes par viedierīci un datu uzglabāšanas drošību uzņemas darbinieks, kurš, iespējams, nav pietiekami zinošs, lai izsvērtu varbūtējos datu apdraudējumus un apzinātu labākos risinājumus to novēršanai. Tāpēc saprātīgāks risinājums ir sadarbībā ar IT speciālistiem izstrādāt viedierīču drošības pārvaldības politiku, kas ietver visus aspektus no ierīces iegādes brīža līdz tās utilizācijai. Tādējādi tiek pasargāts gan pats uzņēmums, gan tā iekārtas un dati. Lai atvieglotu lēmuma pieņemšanu par datu pārvaldības formātu, varam aplūkot četru veidu pārvaldības modeļus. Vienkāršākais no tiem paredz, ka uzņēmuma darbinieks izmanto personīgo viedierīci jeb t.s. Bring Your Own Device (BYOD), ar kuru ierobežotā mērogā var piekļūt darbam nepieciešamajai informācijai, piemēram, tikai izlasīt e-pastus vai pieslēgties sapulcēm tiešsaistē. Tiesa, IT atbalsta dienestam šī pieeja rada vislielākās galvassāpes – katram individuālam lietotājam būs cita iekārta, atšķirsies to veiktspēja, operētājsistēmas un atjauninājumu pieejamība, piekļuve u.c.

Lai arī vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju konkrēti zina savus viedierīču lietošanas paradumus, kas viņiem ikdienā traucē, tikai 25% mēģina savus ieradumus mainīt, noskaidrots mobilo sakaru operatora «Tele2» un pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Turklāt vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka paši nekontrolē un precīzi nezina, cik daudz laika ikdienā tie pavada dažādās viedierīcēs.

Iedzīvotāji, kas apzinājušies viedierīču un interneta negatīvo aspektu ietekmi uz savu dzīvi, izmēģinājuši dažādus pasākumus šīs ietekmes mazināšanai. Kā liecina aptauja, starp populārākajām aktivitātēm ir atsacīšanās no viedierīču izmantošanas pie pusdienu vai vakariņu galda (37% iedzīvotāju to praktizē ikdienā), lietotņu jeb aplikāciju izdzēšana, jo tās prasījušas pārāk daudz uzmanības (29%), paziņojumu jeb notifikāciju atslēgšana (28%), e-pastu ignorēšana pēc darba laika un brīvdienās (26%).

Viena no būtiskākajām izmaiņām, ko radījusi Covid-19 vīrusa krīze, ir arvien lielāka digitālo pakalpojumu izmantošana sadzīvē. Veidojas "digitālas mājsaimniecības" – cilvēku kopas, kas pieaugošu daļu sava brīvā laika piepilda un sadzīves uzdevumus risina ar digitālu pakalpojumu palīdzību.

Šai tendencei ir trīs būtiski elementi: pirmkārt, ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki ir sākuši lietot tieši pandēmijas iespaidā, otrkārt, pieaug jau lietoto digitālo pakalpojumu apjoms un treškārt, jaunie padziļināti digitālo pakalpojumu lietošanas paradumi liek piešķirt augstāku nozīmi privātuma un datu izmantošanas jautājumiem.

Katrs no šiem elementiem rada jaunu ekonomisko un sociālo attiecību dinamiku un sekas. Tālāk ieskicēšu katru no šiem elementiem.

Pirmkārt, EY patērētāju uzvedības starptautiskais pētījums, ko veicām maija beigās un pašā jūnija sākumā, parāda, ka ir vesela virkne digitālo pakalpojumu, kurus cilvēki vīrusa krīzes laikā ir lietojuši pirmo reizi – šis visvairāk attiecas uz video zvaniem, kurus pirmo reizi izmantojusi vairāk nekā trešdaļa EY pētījuma respondentu. Vēl 15% respondentu pirmo reizi krīzes laikā ir internetā iegādājušies pārtiku un vēl tikpat ir pirmo reizi veikuši citus pirkumus tiešsaistē. 7% pirmo reizi sākuši veikt sadzīves maksājumus internetā. Šie ir būtiski rādītāji, jo jāņem vērā, ka, ja cilvēki ir izmēģinājuši jaunu un ērtu pakalpojumu, ir liela iespēja, ka tas kļūs par paradumu un attiecīgi mainīs šo patērētāju uzvedību pat tad, kad pandēmija būs beigusies.

Mobilo sakaru operatora "Tele2" dati liecina, ka 2020. gadā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzību summa par viedierīču bojājumiem ir par 40% lielāka nekā gadu iepriekš un sasniedz vairāk nekā pusmiljonu eiro.

Dati arī rāda, ka par aptuveni 15% pieaugusi izmaksātā atlīdzība par vienu viedierīci.

"Vērtējot viedierīču apdrošināšanas tirgu, var teikt, ka tas ir stabils. Šobrīd, piemēram, tiek apdrošināts katrs ceturtais viedtelefons, ko pārdodam. Jo dārgāku viedierīci klients izvēlas, jo daudz nopietnāk viņš apsver apdrošināšanas iespēju," stāsta "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Kā atzīst uzņēmumā, tad visbiežāk tiek apdrošināti viedtelefoni, planšetdatori, datori un viedpulksteņi.

"Mēs apdrošināšanas jomā darbojamies jau septiņus gadus, galvenokārt piedāvājot dažādu viedierīču apdrošināšanu. Klienti to ir novērtējuši, un tas ļāvis mums arī ielauzties apdrošinātāju topā, jo šobrīd "Tele2" ir astotais lielākais fizisko personu īpašumu apdrošinātājs pēc parakstīto polišu apjoma," atzīst R.Rosts.

No šodienas Swedbank klientiem pieejama jaunā mobilā lietotne, kas piedāvā, piemēram, biometrijas datu izmantošanu, zibmaksājumus un Android lietotājiem arī iespēju norēķināties ar viedtālruni, iztiekot bez ierastās maksājumu kartes.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs stāsta: «Saskaņā ar jaunākā bankas pētījuma datiem 92% no mūsu aktīvajiem klientiem Latvijā ir viedtālrunis, un viņi tajā veic arvien lielāku daļu ikdienas finanšu operāciju. Jaunā lietotne tika izveidota saskaņā ar pasaules labāko pieredzi, šajā procesā iesaistot arī mūsu klientus. Lietotnes izmēģinājuma versiju lejupielādēja vairāk nekā 60 tūkstoši klientu, un mēs saņēmām vairāk nekā 5 tūkstošus komentāru un ieteikumu, kas palīdzēja jaunās lietotnes izstrādē.»

Jaunajā lietotnē Swedbank klientiem būs pieejamas jaunas maksājumu iespējas – zibmaksājumi un mobilie bezkontakta maksājumi. Zibmaksājumi ļauj lietotājiem veikt ātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank klientiem, bet arī citām bankām, kas atbalsta zibmaksājumus.

Tele2 turpmāk savām pakalpojumu reklāmām, līdzīgi kā to dara alkohola un tabakas industrijas, pievienos brīdinājumu, vēršot uzmanību uz atbildīgu un jēgpilnu mobilā interneta un viedierīču lietošanu. Šādu lēmumu uzņēmums pieņēmis, ņemot vērā nozares pētījuma datus, kas liecina, ka 85% cilvēku viedierīču lietošanu uzskata par jauno atkarības veidu.

Turpmāk visām uzņēmuma TV, vides un interneta reklāmām būs pievienots brīdinājums ar tekstu «Lieto internetu atbildīgi!».

«Mobilā interneta iespējas ir plašas, un tās dod pievienoto vērtību ikdienā, taču pēdējos gados veidojas situācija, ka liela daļa cilvēku mobilā interneta sniegtās iespējas izmanto nevietā un nelaikā. Tādēļ esam pieņēmuši drosmīgu lēmumu, kļūstot par pirmo mobilo sakaru operatoru Eiropā, kas savās reklāmās vērš uzmanību uz atbildīgu, jēgpilnu interneta lietošanu. Turklāt darīsim to formātā, kādu cilvēki pieraduši redzēt alkoholisko dzērienu un tabakas produktu komunikācijā, liekot klāt brīdinājumu,» informē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā.

¼ skolu nav kvalitatīva interneta

Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs 1. septembris, kad atsāksies arī mācības Latvijas skolās. Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka jaunais mācību gads varētu iesākties attālināti vai daļēji attālināti, tomēr bažas izsauc fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta.

Pagūt līdz 1. septembrim

Pērnajā rudenī Berlīnes IFA izstādē Samsung stendā starp daudziem jaunumiem bija kāds neparasts veidojums, kas acīmredzami mulsināja vienu otru vidusmēra datorlietotāju. Plats un ieliekts kā televizors, taču ar šķietami horizontāli nocirstu pusekrānu. Tas bija tolaik tikko prezentētais ultraplatais 49 collu spēļu monitors CHG90, kas tīri labi noder arī grafisko darbu veikšanai un strādāšanai vairākos logos vienlaikus.

Samsung CHG90 izskatās nudien iespaidīgi. Ekrāna daļa ir 120 centimetrus plata, bet statīva kāja aizņem aptuveni 80x40 centimetru laukumu, tādēļ monitors aizpilda krietnu daļu no galda virsmas. Atšķirībā no modernajiem televizoriem, tas nav ne plāns, ne viegls – 15 kilogrami ar visu statīvu, kaut arī visa «uzparikte» ir tikai pusmetru augsta.

Izliektais korpuss aiz ekrāna ir gandrīz 10 centimetrus biezs, turklāt tā vidū ir paprāvs izvirzījums – savienojums ar statīvu, kas vienlaikus nodrošina iespēju pieregulēt ekrāna leņķi un notur to vajadzīgajā stāvoklī. Lai arī monitors izskatās smagnējs, 12 kilogramu ekrāna daļas grozīšana neprasa īpašu piepūli. Tiesa, manevra iespējas ir salīdzinoši nelielas – to var atgāzt par dažiem grādiem atpakaļ un mazliet pagriezt uz sāniem. Vērienīgākām kustībām patiesībā traucē paša monitora gabarīti. Pievilcīgākam izskatam ap savienojuma vietu gredzena formā izvietotas diodes, kas monitora darbošanās laikā izstaro spilgti zilu gaismu.

Saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību Latvijā no 16. marta "Rimi Latvia" turpina ieviest papildu līdzekļus, lai pasargātu pircējus un darbiniekus, un izsludina iepirkšanās stundas tikai vecāka gadagājuma cilvēkiem, topošajām māmiņām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Lai pasargātu no inficēšanās cilvēkus ar augstāko saslimšanas risku, no rītdienas, 18. marta, "Rimi" veikalos tiek ieviestas iepirkšanās stundas vecāka gadagājuma cilvēkiem, topošajām māmiņām un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šie pircēji tiek aicināti pirkumus visos "Rimi" tīkla veikalos veikt katru dienu plkst. 8.00–10.00.

"Ir cilvēki, kuri šobrīd saslimšanas riskam pakļauti vairāk nekā citi. Mūsu valstī ir daudz vecāka gadagājuma cilvēku, tostarp tādi, kuriem nav radinieku vai citu tuvu cilvēku, kas varētu nodrošināt ikdienā nepieciešamo produktu iegādi. Tā kā topošās māmiņas, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar īpašām vajadzībām šajā situācijā ir visneaizsargātākie, aicinām pārējo sabiedrību šo "Rimi Latvia" lēmumu respektēt un saviem pirkumiem izvēlēties citu dienas laiku," informē "Rimi Latvia" pārstāve Kristīne Ciemīte.

Jaunākajā pētījumā par Ziemeļvalstu kiberdrošības tendencēm 54% aptaujāto respondentu Somijā, Norvēģijā un Zviedrijā apliecinājuši – to pārstāvētais uzņēmums pēdējā gada laikā piedzīvojis vismaz vienu kiberuzbrukumu, kas radījis nopietnus darbības traucējumus. Turklāt 87% aptaujāto paredz, ka turpmākajos gados uzbrukumu skaits arvien turpinās pieaugt, un tikai 32% respondentu jūtas ļoti pārliecināti par savas organizācijas spējām atklāt šādus incidentus un reaģēt uz tiem.

Dati ir satraucoši, tāpēc kiberdrošības mēneša ietvaros aicinu ikvienu Latvijas uzņēmumu pievērst uzmanību pieaugošajiem kiberdraudiem un ievērot piecus vienkāršus ieteikumus drošībai ikdienā.

1. Daudzfaktoru autentifikācija visiem tiešsaistes kontiem

Daudzfaktoru autentifikācijas uzstādīšana viedierīcēs ir digitālās higiēnas prasība, par ko šodien regulāri atgādina un kā būtisku izceļ kiberdrošības eksperti ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Tā ir tik svarīga, jo spēj nodrošināt papildu aizsardzības līmeni lietotāju kontiem, ievērojami apgrūtinot nepiederošu personu piekļuvi datiem un sensitīvai uzņēmuma informācijai. Uzskatu, ka paļaušanās tikai uz parolēm vien, pat ja tās ir šķietami sarežģītas un grūti atminamas, ir pārāk riskanta pieeja kiberdrošībai. Pateicoties neskaitāmajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem vai vienkārši cilvēcisku kļūdu dēļ paroļu uzlaušana krāpniekiem vairs nesagādā nekādas grūtības.

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

“Tele2” apgrozījums pirmajā ceturksnī pieaudzis par 15 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 42,1 milj. eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja gan pieaugošais klientu skaits, gan arī ieņēmumu pieaugums no pakalpojumu un viedierīču pārdošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, uzņēmums turpināja strādāt ar augstu rentabilitātes rādītāju – 41,5 %, kas apliecina darbības efektivitāti un pārdomāto biznesa stratēģiju.

“Lai arī šī gada pirmajos mēnešos sasniedzām apmierinošus rezultātus, īpaši salīdzinot ar aizvadītā gada pirmo ceturksni, kad sākās plaša mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā un valdīja nenoteiktība un satraukums, uz nākotni tomēr raugāmies piesardzīgi. Inflācijas spiediens ir jūtams, un redzam, ka daļa klientu kļūst apdomīgāki lēmumos, pamatīgāk izvērtē pakalpojumu nepieciešamību, kā arī izvēlas tikai tos produktus, kas ir viņiem vispiemērotākie. Vienlaikus ir novērojama viedierīču tirgus segmentācija un daļa klientu izvēlas arvien dārgākas un jaudīgākas ierīces,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka pēdējā gada laikā, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, ir par 15 % samazinājies apdrošināšanas pieteikumu biežums par bojātām viedierīcēm.

Uzņēmumā gan prognozē, ka šādu pieteikumu biežums palielināsies līdz ar mācību procesa atsākšanos klātienē, kā arī aktīvāku cilvēku kustību ārpus mājām. Vairāk nekā uz pusi ir arī samazinājies viedierīču zādzību skaits.

Kā atzīst uzņēmumā, tad šie dati skaidrojami ar to, ka pandēmijas laikā cilvēki vairāk uzturas mājās un mazāk nododas aktīvai izklaidei un atpūtai, kas bieži vien ir galvenie iemesli, kādēļ tiek sabojātas viedierīces vai notiek kādi citi nepatīkami atgadījumi, piemēram, zādzības.

“Cilvēki, dodoties uz koncertiem, ballītēm un ceļojumos, telefonu izmantoja, lai iemūžinātu skaistākos un jautrākos mirkļus. Taču šādos brīžos bieži vien gadās arī dažādas ķibeles, piemēram, telefons nokrīt un tiek sasists ekrāns, telefons iekrīt baseinā vai ceļojuma laikā tas tiek nozagts,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas produktu vadītājs Zemgus Eglītis.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” dati liecina, ka šogad pieprasījums pēc portatīvajiem datoriem ir palielinājies par gandrīz 130%, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Par aptuveni 60% pieaudzis pieprasījums pēc planšetdatoriem un par 40% pēc viedpulksteņiem.

Kā atzīmē uzņēmumā, tad pieprasījuma pieaugums saistīts gan ar pandēmijas izraisītajiem apstākļiem, jo modernās tehnoloģijas mūsu ikdienā spēlē arvien būtiskāku lomu, gan arī ar uzņēmuma vēlmi ieņemt būtiskāku lomu viedierīču tirdzniecības nozarē.

“Viedierīces ir kļuvušas par mūsu neatņemamu ikdienas sastāvdaļu – tās lieto ne tikai jaunākā paaudze, bet arvien aktīvāk arī seniori, jo, piemēram, tieši vecākā gada gājuma cilvēku vidū visstraujāk pieaug interneta lietošana telefonā un pieprasījums pēc viedtelefoniem,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Vienlaicīgi jāatzīst, ka mēs mērķtiecīgi arī strādājam, lai palielinātu savu tirgus daļu viedierīču tirdzniecības sektorā, jo saredzam tajā izaugsmes iespējas.”

Telefonu remonta izmaksas ik gadu pakāpeniski aug, un šogad vidēji viena telefona atjaunošana izmaksājusi 200 eiro, liecina mobilo sakaru operatora «Tele2» un apdrošināšanas sabiedrības «Balta» apkopotā informācija.

Pieaudzis arī kopējais «Tele2» klientiem izmaksāto atlīdzību apjoms – pērn tas sasniedza teju trešdaļu miljona eiro, bet šā gada pirmajos sešos mēnešos par telefonu bojājumiem ir izmaksāti jau gandrīz 200 tūkstoši eiro.

«Viedierīces ir kļuvušas par neatņemamu mūsu dzīves sastāvdaļu, un likumsakarīgi, ka ikdienas steigā un sadzīviskās situācijās nereti mēdz notikt negaidītais - visbiežāk pieteikumi, ko saņemam no klientiem, saistīti ar kritiena rezultātā bojātiem viedtālruņiem. Atlīdzību pieteikumu vidū regulāri ir gadījumi, kad bojājumu iemesls ir bērnu rotaļas. Nereti īpašnieki sabojā savas ierīces uz tām nejauši uzsēžoties vai uzkāpjot, bet atlīdzību pieteikumu vidū atrodams arī kāds gadījums, kad telefonu sagrauzis suns,» skaidro Armands Lagons, BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes produktu vadītājs.

Mobilo sakaru operatora “Tele2” apgrozījums šī gada deviņos mēnešos palielinājies par 8,7%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu, un ir 108,7 milj. eiro.

Aizvadītajos deviņos mēnešos būtiski ir palielinājies uzņēmuma klientu skaits un šobrīd kopējais pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā pārsniedz jau vienu miljonu.

Kā atzīst uzņēmumā, apgrozījums audzis ne tikai pateicoties pieaugošajam klientu skaitam, bet arī viedierīču pārdošanas apjoma pieaugumam. Šī gada deviņos mēnešos viedierīču apgrozījums palielinājies par vairāk nekā 13%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn.

“Daudzu gadu garumā esam veikuši apjomīgas investīcijas mobilo sakaru tīklā, lai nodrošinātu kvalitatīvus pakalpojumus, dedzīgi strādājuši pie klientu apkalpošanas un lojalitātes programmām, kā arī uzņēmuma zīmola attīstības. Tas šobrīd ļauj uzņēmumam lepoties ne tikai ar atzīstamiem finanšu rādītājiem un to, ka “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā privātpersonu segmentā, bet arī pirmo reizi vēsturē esam kļuvuši par mīlētāko zīmolu nozarē,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

Viedierīču remonta izmaksas pēdējā gada laikā ir pieaugušas par 23%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Vidēji viena telefona remonta izmaksas sastāda 60% no telefona vērtības, un, kā atzīmē uzņēmumā, šobrīd tiek apdrošināta katra otrā viedierīce, ko klienti iegādājas pie “Tele2”. Apdrošinātas tiek gan budžeta klases, gan premium klases viedierīces.

Remonta izmaksas pieaugušas gan tādēļ, ka pašas viedierīces un to rezerves daļas ir kļuvušas dārgākas, gan pieaugušo remontdarba izmaksu dēļ.

“Viedierīču apdrošināšana ir labs veids, kā iegūt papildu drošību gadījumos, ja ar viedierīci kaut kas atgadās. Tas mēdz notiks visnotaļ bieži, par ko liecina arī mūsu statistika — gadā saņemam vairākus tūkstošus apdrošināšanas pieteikumu. Visbiežāk ir gadījumi, kad viedierīces vienkārši izkrīt no rokām vai nokrīt no kādas virsmas un tiek sasistas. Interesanti, ka vasarā salīdzinoši daudz ir arī gadījumi, kad telefoni tiek aizmirsti uz automašīnu jumtiem un, uzsākot braukšanu, telefons tiek sasists,” stāsta “Tele2” apdrošināšanas pakalpojumu vadītājs Zemgus Eglītis.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.

Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.

Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.

Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs.

Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).

E-komercijas apjomi un augošs viedierīču skaits

Lai arī varētu šķist, ka digitalizējot noteiktus pakalpojumus vai informācijas apjomus, piemēram, datu bāzes, automātiski rīkojamies arī videi draudzīgāk, ne vienmēr viss ir tik viennozīmīgi. Arī dažādi IT nozares elementi rada CO2 nospiedumu, piemēram, IT pakalpojumi veido aptuveni 15% no kopējām nozares emisijām, datu centri – 19%, programmatūras – 18%, tīkli – 15%, bet gala lietotāju ierīces - aptuveni 30%. Pieprasījums pēc dažādiem IT pakalpojumi strauji pieaug, to būtiski ietekmēja arī pandēmija, kas veicināja e-komercijas apjomus.

Šī gada oktobrī Spānijas pilsētā Bilbao norisinājās Starptautiskās Cieto atkritumu asociācijas (ISWA) 29. Pasaules kongress, kurā piedalījās vairāk neka 1200 delegāti no visas pasaules.

Kongresa programma šogad fokusējās uz atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu. Piedalīties kongresa centrālajā notikumā – Ģenerālajā asamblejā –bija aicināti atkritumu apsaimniekošanas nozares profesionāļi no 41 pasaules valstīm. Visas trīs Baltijas valstis Ģenerālajā asamblejā pārstāvēja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Pilsētvides serviss» valdes loceklis un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) priekšsēdētājs Jurģis Ugors.

ISWA Pasaules kongress ir ikgadējs starptautiskā mēroga pasākums, kur satiekas atkritumu apsaimniekošanas speciālisti, valdības amatpersonas, nozares vadītāji, politikas veidotāji, zinātnieki un jaunie profesionāļi, lai apmainītos ar viedokļiem, pilnveidotu teorētiskās un tehniskās zināšanas par ilgtspējīgo cieto atkritumu apsaimniekošanu. Šī gada kongresa fokusā bija aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošanas nozares transformācija bezatkritumu sabiedrības virzienā.

Atsaucoties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aicinājumam atbalstīt skolēnus attālināto mācību procesā, uzņēmums "eazyBI’’ skolēniem no Latvijas skolām dāvina 60 viedierīces (planšetes), kurām mobilo pakalpojumu operators "Latvijas Mobilais telefons" nodrošinās arī bezmaksas pieslēgumu.

Planšetes nosūtītas skolēniem uz tām Latvijas skolām, kurām to vēl pietrūka, dažādās aptaujās norādot šādu vajadzību.

"Ir liels prieks, ka šajos pārmaiņu laikos ir uzņēmumi un organizācijas, kuras ir gatavas nevis lūgt palīdzīgu roku, bet pašas to sniegt, lai palīdzētu citiem. Paldies par iespēju un izvēli palīdzēt tieši skolēniem attālināto mācību procesā, jo ne vienmēr vajadzīgo atbalstu viņiem var nodrošināt ģimene vai skola," pauž IZM parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš.

Savukārt "eazyBI" pārstāve Līva Pavasare atzīst, ka stimuls sniegt atbalstu tieši skolēniem attālināto mācību procesā balstīts paša uzņēmuma darbības specifikā.

"Lai arī uzņēmumā strādā 21 darbinieks, mums nekad nav bijis sava biroja – vienmēr esam strādājuši no mājām, un šādu formātu esam mudinājuši pamēģināt arī citus. Šobrīd, kad attālinātais darbs nav bijusi izvēle, bet obligāts pienākums, nolēmām palīdzēt skolēniem, lai mācības varētu notikt pēc iespējas efektīvāk. Izglītība ir svarīgs pamatakmens sabiedrības izaugsmei kopumā."

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

Aizkavēšanās ar mobilās lietotnes "Covid19Verify" apstiprināšanu "Android" viedierīcēm paredzētajā "Google Play Store" saistīta ar "Google" precizējošiem jautājumiem par lietotnes privātuma politikas aprakstu, izriet no Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāves Evijas Štālbergas teiktā aģentūrai LETA.

Viņa uzsvēra, ka lietotne "Covid19Verify" ir pieteikta "Google Play Store" no valsts iestādes "Google" profila. Vienlaikus "Google" ir nosūtīta apstiprinājuma vēstule par to, ka šī mobilā lietotne ir nepieciešama Latvijas valsts pārvaldes vajadzībām.

"Mobilās lietotnes apstiprināšana "Google Play Store" vēl ir procesā," sacīja Štālberga.

Līdz lietotnes publicēšanas brīdim "Google Play Store" NVD aicina "Android" viedierīču lietotājus digitālo sertifikātu pārbaudei izmantot tīmekļvietni "covid19sertifikats.lv".

Pēc Štālbergas teiktā, līdz šim izveidoti vairāk nekā 571 000 digitālo Covid-19 sertifikātu. Tajā skaitā vairāk nekā 480 000 sertifikātu izveidoti par vakcināciju, vairāk nekā 66 000 - par laboratorisko testēšanu, bet vairāk nekā 24 000 sertifikātu izveidoti par Covid-19 pārslimošanu.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) Skandu ielā, Rīgā nodevusi ekspluatācijā nitrocelulozes filmu glabātuvi, kas paredzēta Latvijas Nacionālā arhīva materiālu glabāšanai īpašos apstākļos, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ēkas atjaunošanā VNĪ ieguldījusi 285 tūkstošus eiro. Projekta ietvaros siltinātas ārējās konstrukcijas, nomainīti logi un durvis, iekštelpās veikts kapitālais remonts un pārbūvētas inženierkomunikāciju tehniskās sistēmas, lai ēkā būtu droši glabāt filmas uz nitrocelulozes pamatnes.

"Atsevišķā nitrocelulozes filmu glabātava būtiski uzlabos filmu uz nitroceluzlozes pamatnes saglabāšanas apstākļus un samazinās iespējamo pašaizdegšanās risku, tādējādi uzlabojot visu LNA Kinofotofonodokumentu arhīva krājuma drošību. Jauno glabātavu varēs izmantot arī citas atmiņas institūcijas, kuru krājumā ir filmas un fotonegatīvi uz nitrocelulozes pamatnes," stāsta Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža.

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.