Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.
Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.
Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.
Zibmaksājumu plašāka izmantošana iezīme ceļu uz efektīvākām reālā laika finanšu transakcijām Eiropā – tā šķiet likumsakarīga atbilde uz pieaugošo patērētāju pieprasījumu pēc drošiem, tūlītējiem pakalpojumiem un to kontroles un pieejamības digitālajā laikmetā.
Jaunā maksājumu metode varētu sagādāt sevišķu interesi tieši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem līdz šim maksājumi ar karti nebija izdevīgi, kā arī atvieglot patērētāju ikdienu, piemēram, ceļojot. Katrs ceļojums sastāv no lēruma sīkmaksājumu (sabiedriskā transporta biļetes, spontānas kafijas pauzes, amatnieku suvenīri utt.), taču tirgotāji ne vienmēr pieņem kartes maksājumus par tik maziem pirkumiem – komisijas maksa, kas tirgotājam jāmaksā bankai, ir nesalīdzināmi augsta pret sīkmaksājuma summu. Tāpēc pagaidām drošības labad ceļojumā vēl ņemam līdzi mazliet skaidras naudas – nav liela bēda, bet, par laimi, Eiropas iedzīvotājiem ar laiku šī neērtība izzudīs.
Viens no sākotnējiem EPI projekta mērķiem bija ieviest sen loloto Eiropas karti, mazinot Eiropas maksājumu ekosistēmas atkarību no ASV maksājumu karšu gigantiem VISA un Mastercard. Turklāt pēdējos gados patērētāji dod priekšroku maksājumiem ar viedtālruni, pulksteni vai gredzenu, paātrinot plastikāta kartes kā maksājuma rīka/instrumenta novecošanos. Ir skaidrs, ka Eiropas bankas raugās uz nākotni un vēlas izstrādāt risinājumus, kas atbilst šodienas paradumiem – to apliecina arī Eiropas Centrālās bankas mērķis ieviest digitālo eiro.
Ja kādreiz dzīve nebija iedomājama bez maka kabatā un vēlāk – bez maksājumu kartes makā, tagad nekur nesperam ne soli bez viedtālruņa. Tomēr, pieaugot digitālās vides priekšrocībām, viedierīču lietotājiem vairāk nekā jebkad jāapzinās ar digitālo rīku izmantošanu saistītie riski. Ne velti atbildīgās iestādes regulāri veic kampaņas par datu drošību un krāpniecības metodēm.
Tāpat būtiski, ka populāro viedierīču ražotājs Apple pērn devis atļauju EEZ trešo pušu lietotnēm izmantot savu tuvā lauka komunikācijas (NFC) tehnoloģiju. Līdz šim to varēja izmantot vienīgi caur Apple Wallet servisu, nodrošinot Apple kontroli pār maksājumu iespējām savās viedierīcēs un radot konkurences ierobežojumus. Tas faktiski nozīmē, ka, piemēram, iPhone lietotājiem vairs nepastāvēs ierobežojumi, un idejiski šo tehnoloģiju varēs izmantot kā Apple Pay alternatīvu, nojaucot šķēršļus iPhone lietotājiem.
Paralēli vienotā maksājumu risinājuma ieviešanai tiek veikti arī papildinājumi Eiropas digitālās identitātes regulējumā un noris digitālās identitātes maka izstrāde. Digitālās identitātes maks būs droša lietotne, kas sniegs iedzīvotājiem iespēju ērti kopīgot personas datus, ar kuriem piekļūt publiskiem un privātiem tiešsaistes pakalpojumiem, kā arī kontrolēt, kad un kuri personas dati tiek kopīgoti. Ar digitālās identitātes maku arī tiks uzlabota iedzīvotāju piekļuve ļoti augstas uzticamības un drošiem elektroniskās identitātes līdzekļiem, piemēram, elektroniskajiem parakstiem un biometrisko datu risinājumiem.
Atbalstu EPI projektam nodrošina arī banku un finanšu nozares pārstāvji, kas apliecina projekta būtiskumu. Projekts ir dabisks solis uz priekšu, kas vēl vairāk attīstīs Eiropas Savienības digitālo telpu un digitālos pakalpojumus valsts un privātajā sektorā.
