Farmācijas kompānijas AS Olainfarm akcionāru ārkārtas sapulcē šodien uzņēmuma padomē ievēlēta bijusī veselības ministre Ingrīda Circene (V), aģentūru LETA informē uzņēmumā.

Circene līdz šim konsultēja farmācijas kompāniju sadarbības jautājumos.

Padomē turpinās darboties pašreizējā padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva, kā arī padomes locekļi Aleksandrs Raicis, Volodimirs Krivozubovs, Gunta Veismane un Circene.

Piecu padomes locekļu kopējais mēneša atalgojums tika noteikts 10 500 eiro apmērā.

Sapulcē vienbalsīgi pieņemts lēmums arī par statūtu grozījumiem un akciju nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro, nosakot, ka sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 akcijām, ar vienas akcijas nominālvērtību 1,4 eiro, veidojot pamatkapitālu 19 719 109 eiro apmērā.

Par Olainfarm akciju denominācijas datumu noteikts ir 2015.gada 23.janvāris.

Veselības ministre Ingrīda Circene (V) tomēr nolēmusi pati atkāpties no amata un jau šodien viņa Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) varētu iesniegt demisijas rakstu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Savu lēmumu atkāpties Circene pamatos ar ilgstošām veselības problēmām.

Straujuma ir uzņēmusies veselības ministres pienākumu pildīšanu laikā, kamēr ministre Circene atgūstas pēc mugurkaula operācijas un nevar pildīt savus pienākumus. Viņa arī līdz šim neprognozēja, kad varētu atgriezties darbā.

Iepriekš premjerministre pavēstīja, ka jūlija sākumā varētu būt sagaidāmi iespējamie risinājumi jautājumā par veselības nozares vadību. Viņa jūlija pirmajā nedēļā esot iecerējusi tikties ar Circeni, lai runātu par turpmāko rīcību un risinājumiem. «Skaidrs, ka veselības nozarei ministrs ir vajadzīgs,» teica Straujuma.

Neņemot vērā skaļus strīdus un demisijas pieprasījumus, veselības un labklājības ministres turpina strādāt, bet tieslietu ministrs pamanījies nevienu nenokaitināt – DB izvērtējis, ko gada laikā paveikusi Ingrīda Circene, Ilze Viņķele un Jānis Bordāns.

Savukārt turpmākajos DB numuros varēsiet lasīt par pārējo ministru darbiem, kā arī paust savu viedokli, cik ražīgi ir strādājušas amatpersonas. Šonedēļ vērtējam izglītības, kultūras un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru paveikto – novērtēt ministrus varat šeit.

DB secina, ka padarīto darbu saraksts ministriem ir krietni pieaudzis un, tuvojoties vēlēšanām, var pieļaut, ka runas par paveikto izskanēs arvien skaļāk. Nepaveikto darbu ministriju skatījumā tikpat kā nav, jo visi esot iesākti vai atrodas izstrādes procesā. Tomēr tas, ka kaut kas tiek iesākts, nenozīmē, ka tas tiks pabeigts. Turklāt beigās rezultāts var būtiski atšķirties no sākotnēji paredzētā, tāpēc šos pasākumus iekļaujam nepadarīto darbu sarakstā.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Iecerei ieviest nodokli neveselīgai pārtikai draudus saskata informācijas trūkumā un administrēšanā, kas var būt smagnējs process.

Līdzsvars ir jāatrod, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat ir skaidri jādefinē, kas ir neveselīga pārtika, turklāt pārtikas grozs būtu jāpārskata kopumā pirms izmaiņu tālākas virzības, tā liecina Dienas Biznesa apsekojums.

«Mēs apzināmies, ka rezultātu nevar sasniegt mēneša, pat gada laikā,» DB skaidro veselības ministre Ingrīda Circene. Līdz decembra vidum diskusijās ar pārtikas ražotājiem ir plānots noskaidrot iespējamos scenārijus. Viens no variantiem paredz arī atvieglojumu ieviešanu ražotājiem, kuri koncentrēsies uz veselīgas pārtikas ražošanu. «Jau šobrīd ir maizes ražotāji, kuri norādījuši, ka varētu samazināt sāls daudzumu maizē,» klāstīja I. Circene. Veselības ministrija (VM) no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešananas neveselīgai pārtikai plāno iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls ir plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai.

Ministriju pingponga dēļ veselības aprūpes pakalpojumu sasaiste ar nodokļu maksāšanas faktu Latvijā, visticamāk, tiks ieviesta tikai 2014. gadā.

To DB pastāstīja Veselības ministrijas (VM) preses sekretārs Oskars Šneiders. Tas skaidrojams ar to, ka ir ievilcies saskaņošanas process. Iepriekš jauno veselības aprūpes sistēmu Latvijā bija plānots ieviest no nākamā gada 1. jūlija.

VM šobrīd veic pēdējās korekcijas, ņemot vērā Lietuvas pieredzi, kā arī ministriju iebildumus, tādējādi Ministru kabineta komiteja attiecīgo koncepciju varētu skatīt janvāra sākumā. Galvenais kavēšanas strīda ābols ir tāds, ka Finanšu ministrijai (FM) nav skaidrības, kā nodrošināt iespēju ārstiem pārliecināties par konkrētā pacienta nodokļu nomaksāšanas faktu. Savukārt citās Eiropas valstīs līdzvērtīgām institūcijām kā Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam tā ir norma, DB skaidroja veselības ministre Ingrīda Circene, piekrītot, ka mērķa sasniegšanai varētu būt nepieciešami papildu līdzekļi.

No ministriem lielākā alga novembrī bijusi ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (RP), bet mazāko saņēmusi veselības ministre Ingrīda Circene (V), liecina Valsts kancelejas publiskotā informācija.

Pavļuta un Kozlovska alga par darbu novembrī bija 1237 lati, bet Circene saņēma 1160 latus.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un finanšu ministrs Andris Vilks (V) novembrī algā saņēma 1169 latus, satiksmes ministrs Anrijs Matīss - 1177 latus, bet kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNk) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) - 1180 latus. Zemkopības ministrei Laimdotai Straujumai izmaksāti 1189 lati, savukārt tieslietu ministram Jānim Bordānam - 1199 lati.

Dažiem ministriem atalgojums bija arī virs 1200 latiem - aizsardzības ministrs Artis Pabriks par novembri saņēma 1218 latus, labklājības ministre Ilze Viņķele (V) - 1221 latu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien uz otro lasījumu atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz, ka alkoholiskos dzērienus būs aizliegts pārdot personām, kuras ir jaunākas par 20 gadiem.

Patlaban alkoholu var nopirkt personas no 18 gadu vecuma.

Deputāte Ingrīda Circene (JV) rosināja minētās likuma normas salāgot ar tabakas izstrādājumu tirgošanas regulējumu, jo iepriekš komisija bija atbalstījusi ļaut šo produkciju iegādāties no 20 gadu vecuma. Circene atzīmēja, ka arī Lietuvā alkoholu var nopirkt no 20 gadu vecuma.

Arī Veselības ministrija atbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt deputāte Ramona Petraviča (LPV) pieļāva, ka tad būtu jāpārskata pilngadības vecums, jo ''laulāties var 18 gadu vecumā, bet izdzert šampanieša glāzi kāzās nevarēs, un arī dzimumu var mainīt no 18 gadu vecuma''. Petraviča sprieda, ka tas varot izdarīt lielāku un neatgriezeniskāku kaitējumu.

Neraugoties uz Finanšu ministrijas iebildumiem, Veselības ministrija vairāku nedēļu laikā tā arī nav radusi iespēju veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību sasaistīt ar sociālā nodokļa nomaksas faktu.

Tādēļ valdība otrdien, kārtējo reizi skatot koncepciju par jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešanu Latvijā, nolēmusi vērtēt iespēju pakalpojumu pieejamību tomēr saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) nomaksas faktu.

Tiesa gan, Labklājības un Finanšu ministrijas vēl arvien uztur iebildumus pret tā dēvētā veselības nodokļa ieviešanu, tādēļ balsojumā par koncepcijas tālāku virzību tās atturējās.

Jāpiebilst, ka otrdienas valdības sēdē, līdzīgi kā iepriekš, pret Veselības ministrijas iniciatīvu veselības aprūpes budžetam novirzīt 3,65 % no IIN ieņēmumiem, kā arī paredzēt iespēju veikt atsevišķus maksājumus, lai iegūtu tiesības saņemt plānveida veselības aprūpi, pret šo ideju turpināja iebilst Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Pašvaldību savienība.

Turpinot pērn uzsāktās Sirds veselības gada aktivitātes un veicinot iedzīvotāju ēšanas paradumu maiņu un mazāku sāls, cukura un tauku patēriņu uzturā, Latvijas Kardiologu biedrība radījusi kvalitātes zīmi pārtikas produktiem – Iesaka kardiologi!.

Tā apliecināšot, ka pārtikas produkts ir draudzīgs sirds veselībai. Pirmā zīme pasniegta AS Hanzas Maiznīca.

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības priekšsēdētājs, skaidro: «Līdz pat trīs ceturtdaļām no dienā uzņemtā sāls daudzuma apēdam ar gatavajiem pārtikas produktiem, to pat nepamanot. Tāpēc ceru, ka zīme Iesaka kardiologi! nākotnē veicinās iedzīvotāju gudru produktu izvēli par labu veselai sirdij un augstai dzīves kvalitātei.»

Savukārt veselības ministre Ingrīda Circene norāda, ka «kardiologu izstrādātā kvalitātes zīme ir jauna labās prakses tradīcija, atbalstot veselīgu produktu ražošanu un piedāvājot iedzīvotājiem iespēju izvēlēties savas sirds veselībai draudzīgāko».

Pērn Latvijas iedzīvotāji pārmaksājuši 12 miljonus latu, iegādājoties dārgākus kompensējamos medikamentus, šodien, atklājot informatīvo kampaņu Ārstējies nepārmaksājot, sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Māris Taube.

Kā pasākumā uzsvēra veselības aprūpes speciālisti, daudziem medikamentiem kompensējamo zāļu sarakstā ir līdzvērtīga efektivitāte, tādēļ valsts apmaksā lētākās zāles ar vienādu iedarbību. Savukārt, pērkot dārkākas zāles, starpību starp lētākajām un dārgākajām jāpiemaksā pašam pacientam, un pērn šādi viņi piemaksājuši 12 miljonus latu.

Ar kampaņu Ārstējies nepārmaksājot Veselības ministrija un NVD vēlas mudināt pacientus nepārmaksāt un vaicāt savam ārstam vai farmaceitam par iespējām iegādāties zāles ar mazāko pacienta līdzmaksājumu.

Veselības ministrija nav atmetusi ieceres nodokļu jomā, lai pusfabrikātiem un produktiem ar e-vielām būtu grūtāk konkurēt ar veselīgākiem produktiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valdības rīcības plānā, pie kā šobrīd notiek intensīvs darbs, ir paredzēts iekļaut uzdevumus, kas saistītos ar iespēju izvērtēt un ieviest pārdomātu nodokļu politiku, ļaujot veselīgiem produktiem kļūt konkurētspējīgākiem pretstatā, piemēram, pusfabrikātiem vai ar veselībai nevēlamām e-vielām bagātiem produktiem, DB norādīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. «Vērtējams būtu jautājums par šādas politikas īstenošanu attiecībā uz produktiem, kas veselībai nav vēlami – ar palielinātu sāls, cukura vai transtauku saturu. Vai mērķa sasniegšanai labākais risinājums būtu akcīzes nodokļa piemērošana produktiem ar noteiktām sastāvā esošām vielām vai to daudzumu, vai arī PVN pārskatīšana – tas vēl būtu jādiskutē ar atbildīgajām ministrijām par nodokļu politiku un pārtikas sektoru – ar Finanšu ministriju (FM) un Zemkopības ministriju,» skaidroja O. Šneiders. Jāatgādina, ka pērn VM, kad Ingrīda Circene bija veselības ministre, virzīja ieceri ieviest akcīzes nodokļi neveselīgai pārtikai. VM no akcīzes nodokļa palielināšanas un akcīzes nodokļa ieviešanas neveselīgai pārtikai gribēja iekasēt 33,7 milj. Ls, tostarp 7 milj. Ls bija plānots iegūt no akcīzes neveselīgai pārtikai. Tolaik lielākās problēmas bija atrast līdzsvaru, lai no jaunā, iecerētā nodokļa neciestu maznodrošinātas personas, kas lētāku pārtiku pērk līdzekļu trūkuma dēļ. Tāpat karstas diskusijas un spalvas putēja par to, kas tad īsti ir uzskatāms par neveselīgu pārtiku.

Veselības ministrijas (VM) ierosinājums ieviest akcīzes nodokli atsevišķām pārtikas precēm un paaugstināt akcīzes nodokli dzērieniem var sekmēt ne tikai cenu paaugstināšanos, bet arī nodarīt nozarei vairāku miljonu latu zaudējumus un veicināt ārvalstu ražotāju konkurētspēju, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa uzsver, ka, situācijā, kad jāpieliek pūles, lai stiprinātu ražošanu valstī, nav pieļaujama ražošanas ierobežošanas politika. Jau iepriekš ir pierādījies, ka nodokļu celšana, lai aizlāpītu caurumus budžetā, nav ilgtermiņā efektīvs risinājums, kas noved tikai pie jaunām problēmām, uzsver I. Šure.

«Tieši ražošanas veicināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un veselības nozares sakārtošana ir pareizie līdzekļi, lai rastu papildu ieņēmumus veselības nozarē nodarbināto algu palielināšanai,» norāda LPUF pārstāve, uzsverot, ka, piekopjot pašreizējo politiku, kad kādas nozares problēmas tiek risinātas, paaugstinot nodokļus, novedīs pie tā, ka pēc gada atkal veselības ministre Ingrīda Circene vērsīsies valdībā ar ierosinājumu kārtējo reizi paaugstināt nodokļus.

Jau vairāk nekā divdesmit gadus valdība cenšas risināt jautājumu par atskurbtuvēm, joprojām neviena no ministrijām negrib šo pienākumu savā atbildībā – gan Labklājības ministrija, gan Veselības ministrija uzskata, ka tas nav valsts uzdevums.

Asas emocijas Ministru kabineta komisijas sēdē izsauca Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojums par atskurbšanas telpu izveidošanu un apsaimniekošanas sistēmu atskurbtuvēm. Labklājības ministre Ilze Viņķele pārmeta VARAM nekorektu rīcību, norādot LM kā atbildīgo ministriju. «Labklājības ministrijai nav nekāda sakara ar atskurbtuvēm. Ir trīs iesaistītie spēlētāji – pašvaldības, Veselības ministrija un Iekšlietu ministrija. Nesaprotu, kāpēc pēkšņi tiek iesaistīta LM. Šis ir ļoti nekoleģiāls, nekorekts un pēc būtības nepareizi virzīts jautājums,» norādīja I. Viņķele.

No nākamā gada varētu ieviest akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem – desām un gaļas izstrādājumiem, palmu eļļai, cūku taukiem un speķim, kartupeļu čipsiem, zupām un citiem produktiem.

To paredz Veselības ministrijas izstrādātais projekts, kas ļautu palielināt līdzekļus veselības nozarei. Akcīzes nodokli 5 Ls jeb 7 eiro par 100 kilogramiem plānots ieviest desām un citiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Palmu eļļai akcīzes nodokļu likme paredzēta 15 Ls jeb 21 eiro par 100 litriem, bet cūku taukiem un speķi, - 15 Ls jeb 21 eiro par 100 kg. Tāds pats akcīzes nodokļa apjoms paredzēts arī kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļajām kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta un gatavajām zupām un buljonam, kas satur sāli vairāk par 1 g uz 100 g produkta.

Akcīzes nodokļa izmaiņas varētus skart arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, kur akcīzi paredzēts dubultot, savukārt enerģijas dzērieniem likme būtu 15 lati jeb 21 eiro par 100 litriem. Tāpat nākamo trīs gadu laikā paredzēts vidēji par 10 % ik gadu palielināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, bet alum šī nodokļa palielinājums plānots 30 % gadā. Izmaiņu mēŗkis – sasniegt Igaunijas līmeni, kur akcīzes palielināšana ļāvusi uzlabot sabiedrības veselību.

Veselības ministre Ingrīda Circene Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas izsludināto protesta akciju – nestrādāt trīs dienas – pirmssvētku laikā uzskata par apdraudējumu pacientu interesēm.

Ministre atgādina, ka vairākus mēnešus kopā ar abu ģimenes ārstu asociāciju pārstāvjiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem ir strādāts pie kvalitātes kritēriju sistēmas. «No savas puses esam darījuši visu iespējamo, lai maksimāli ņemtu vērā ģimenes ārstu asociāciju priekšlikumus darba organizācijai primārajā veselības aprūpē, tajā pašā laikā saglabājot kvalitātes prasības. Vēl vairāk piekāpjoties, nespēsim nodrošināt pacientam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību,» uzsver ministre, piebilstot, ka izvēlētā protesta forma sabiedrības uzmanības pievēršanai ir bezatbildīga, it īpaši pirmssvētku laikā, jo pacientiem diemžēl nav dota izvēle šodien slimot vai neslimot.

Viena no karstajām ziņām veselības aprūpē līdztekus tam, ka dalīto grozu ieviešana atlikta līdz jūnijam, ir Valsts kontroles ziņojums par medicīnisko rehabilitāciju valstī.

Ziņojums ir Veselības ministrijas darbu šajā jomā faktiski iznīcinošs. Revidentu ieskatā neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas kā pilnvērtīgas un neatņemamas ārstniecības procesa sastāvdaļas attīstību valstī. Faktiski ziņojums ir kliedzošs. Tiesa, ir viens bet. Revīzija, par kuras rezultātiem ziņo mediji un stāsta Valsts kontrole, ir veikta par laiku no 2014. līdz 2016. gadam. Tātad ir pagājuši vairāk nekā divi gadi. Līdz ar to nevar teikt, ka tas būtu aktuālās situācijas šķērsgriezums.

Protams, pēc revīzijas veikšanas ziņojums ir vēl jāuzraksta, un tas aizņem laiku. Taču 2019. gadā nākt klajā ar it kā aktuālo stāvokli, kas balstīts situācijas novērtējumā par laiku pirms pāris gadiem, nav īsti korekti. Vai arī tad Valsts kontrolierei visi savi komentāri par to būtu jāsāk ar atrunu, ka tā nav aktuālā situācija. Citādi skatieni dusmīgi vēršas pašreizējās veselības ministres Andas Čakšas virzienā, kuru nekad neesmu advokatējusi, bet šoreiz gan jāteic, ka viņa šajā amatā stājās tikai 2016. gada 16. jūnijā. No 2014. gada ministri ir bijuši Ingrīda Circene un Guntis Belēvičs, no kuriem tieši par Valsts kontroles revīzijā konstatēto arī būtu prasāma atbildība.

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT risinājumu vakcinācijas plāna realizācijai, jo ilggadējais Veselības ministrijas daudzmiljonu projekts ir par lēndarbīgu un nespēj apkalpot datus pietiekami ātri.

Soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

E-veselības projekta pirmsākumi meklējami jau veselības ministra Gundara Bērziņa un Vineta Veldres laikos 2007. gadā, kad, runājot par e-veselību, tika pieminēti 40 miljoni eiro. Tomēr reāli pamati projektam vairāk saistāmi ar divus gadus vēlāku periodu, kad par e-veselību sāka domāt Eiropas Padomes līmenī un bija skaidrs, ka finansējums no Eiropas būs.

Par e-veselības ieceri 2009. gada decembrī Eiropas Savienības Padome informēja kopienas valstis, ka kopienas līguma 152. pants nosaka, ka kopienas visu politiku un darbību formulēšanā un īstenošanā jānodrošina augsta līmeņa cilvēka veselības aizsardzība un ka kopiena mudina dalībvalstu sadarbību šajā pantā minētajās jomās un vajadzības gadījumā sniedz palīdzību to darbībām. Tāpat šajā EP paziņojumā teikts, ka 2009. gada februārī šo politiku un e-veselības perspektīvas apstiprinājuši visu dalībvalstu atbildīgie ministri. Līdz 2009. gada 29. jūnijam Latvijas veselības ministrs bijis Ivars Eglītis, savukār EP paziņojuma brīdī 2009. gada nogalē veselības ministre bija Baiba Rozentāle un turpināja būt ministres amatā līdz 2010. gada 22. martam.

Bezmaksas medicīna bērniem diemžēl lielā mērā ir uz papīra - par to pārliecinājusies Ilze, pirms nedēļas cenšoties pierakstīt divus mēnešus veco meitu pie bērnu kardiologa Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS), vēsta laikraksts Diena.

Bērnam uz galvas izveidojusies hemangioma - asinsvadu sabiezējums -, un, lai to likvidētu, jāiziet zāļu kurss. Taču pirms tam norīkota kardiologa konsultācija. Par valsts naudu konsultāciju ar pavadošo izmeklējumu var saņemt tikai martā, bet par 38 latiem - janvāra sākumā. Raizējoties par bērnu, Ilze maksās, raksta laikraksts.

BKUS valdes locekle Ināra Bluķe uzsvērusi - slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. «Maksas pakalpojumi noteikti nav mūsu prioritāte. Mūsu valstī bērniem [veselības aprūpe] ir bez maksas,» viņa teikusi Dienai. Maksas pakalpojumus viņa saukusi par vecāku izvēli, nevis ikdienu.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Daudzi C hepatīta slimnieki no šā gada bijuši pārsteigti, ka Rīgas Austrumu slimnīcā par svarīgām analīzēm, kurās nosaka vīrushepatīta slodzi, prasa samaksu, lai gan pērn šīs analīzes bija valsts apmaksātas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Bez šo analīžu veikšanas ārstēt C hepatītu ir veltīgi, laikrakstam norādījis apvienības HIV.LV vadītājs Aleksandrs Molokovskis. Taču slimniekam pašam, kuram jāmaksā arī ievērojams līdzmaksājums par C hepatīta ārstēšanā nepieciešamajiem medikamentiem, šos laboratoriskos izmeklējumus apmaksāt praktiski neesot iespējams, jo tie var izmaksāt ap simt latu.

Veselības ministre Ingrīda Circene atvainojusies slimniekiem un norādījusi, ka naudu viņi varēs saņemt atpakaļ.

Šā gada sākumā vairāki slimnieki, kuriem ir hronisks C hepatīts, saņēmuši ziņu no ārstiem, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) vairs neapmaksā vairākus izmeklējumus, tostarp arī HCV-RNS (vīrushepatīta C) analīzi. «Mana ārstējošā ārste pateica, ka par to man būs jāmaksā pašai. Un tas maksās gandrīz simt latu,» Neatkarīgajai stāstījusi kāda C hepatīta slimniece.