Latvijas iedzīvotāji šogad varētu baudīt labklājības līmeņa paaugstināšanos uz algu palielinājuma un lēna patēriņa cenu kāpuma rēķina. Tiesa, uz ilgstošu labklājības līmeņa noturīgumu pagaidām cerēt nevar
Nule kā publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ražotāju cenu pārmaiņām Latvijas rūpniecībā daudziem varētu šķist pievilcīgi, jo liecina par to, ka rūpniecības produkcijas cenu pieauguma temps uzrāda samazināšanās tendenci, kas no patērētāja viedokļa varētu pozitīvi atsaukties uz cenrāžiem veikalu plauktos. Vienlaikus dati norāda uz aizvien ieilgstošu pasaules ekonomikas lēnīgumu, kas var negatīvi atsaukties uz tautsaimniecības attīstību arī Latvijā.
Ražotāju cenu pārmaiņas lielā mērā var uzskatīt par ekonomikas veselības indikatoru, kas normālos apstākļos liecina par patērētāju aktivitāti un to, kādas tendences tā uzrāda. Zīmīgi ir tas, ka šā gada maijā, rēķinot gada izteiksmē, ražotāju cenas ir uzrādījušas pirmo kritumu kopš 2010. gada marta, ko faktiski var uzskatīt par laika posmu, kurā iepriekšējās krīzes ietvaros ekonomiskā aktivitāte bija sasniegusi savu zemāko punktu. Kopējais rūpniecības cenu samazinājums šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada piekto mēnesi ir bijis visai neliels, sasniedzot vien 0,1%. Taču šajā gadījumā svarīgs ir ne tik daudz skaitlis kā kopējā dinamika, un no veselīgas tautsaimniecības viedokļa tā nepavisam nav patīkama. Salīdzinājumam – pagājušā gada maijā kopējais ražotāju cenu līmenis gada izteiksmē bija palielinājies par 2,2%, savukārt šā gada janvārī rūpniecības produkcijas sadārdzināšanās gada izteiksmē bija sarukusi līdz 0,6%. Līdzīgas tendences ir vērojamas arī tradicionālajā izpratnes līmenī par «ražošanu» sauktajā apstrādes rūpniecībā. Tās produkcijas cenu līmenis gada laikā nav mainījies, taču samērā nepatīkami var šķist skaitļi, kas norāda uz pārmaiņām atkarībā no preču noieta tirgus. Saskaņā ar tiem vietējā tirgū realizētā produkcija gada laikā ir sadārdzinājusies par 0,9%, kamēr uz ārvalstīm izvesto ražojumu cenas kritušās par 0,6%, kas zināmā mērā var liecināt par tirgus piesātinājumu, tam spiežot lejup arī produkcijas realizācijas cenas. Sevišķi negatīvi izmaiņas sevi pieteikušas pārtikas rūpniecībā, kur eksporta produkcijai cenas ir samazinājušās par 1,3%, kamēr vietējam tirgum paredzētā pārtika sadārdzinājusies par 0,7%.