Valsts kontrole (VK) finanšu revīzijā par Ekonomikas ministrijas (EM) 2007.gada finanšu pārskatu, secinājusi, ka ministrijai ir problēmas ar nekustamā īpašuma uzskaites ietekmi uz finanšu pārskatu.

Revīzijā netika gūta pietiekama pārliecība, ka EM 2007.gada pārskatā ir uzrādīti visi tai piekritīgie nekustamie īpašumi. Pārskatā uzrādīto īpašumu uzskaites vērtība ir 35 391 005 LVL, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā EM un tās padotības iestādei - Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūrai - kā piekritīgi norādīti vēl citi nekustamie īpašumi ar kopējo kadastrālo vērtību 418 367 406 LVL.

EM padotības iestādes - valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) - četru aģentūras pārstāvniecību ārvalstīs vadītāji, neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības, noslēguši automašīnu nomas līgumus, kuros ir personiski un mantiski ieinteresēti, pie tam līgumus par personisko automašīnu nodošanu aģentūras lietošanā pārstāvniecības vadītāji parakstījuši vienpersoniski gan kā iznomātāji, gan kā nomnieki.

Ekonomikas ministriju (EM) un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga, liecina EM sagatavotais konceptuālais ziņojums.

Patlaban EM un atsevišķas tās padotības iestādes - Konkurences padome (KP) un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) - atrodas Brīvības ielā 55, Rīgā. Šis īpašums ir kritiskā stāvoklī, tāpēc EM sagatavojusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, piedāvājot risinājumus ēkas Brīvības ielā 55 turpmākai sakārtošanai, kā arī EM un tās padotības iestāžu, valsts kapitālsabiedrību atrašanās vietu nākotnē.

EM piedāvā trīs risinājumus. Pirmais paredz piešķirt EM papildu budžeta līdzekļus - kopumā 1,9 miljonu eiro apmērā - Brīvības ielas 55 nama būvprojekta izstrādei un ēkas fasādes atjaunošanai, tajā skaitā, balkonu, pārseguma nesošo konstrukciju remontdarbiem un pagrabstāva hidroizolācijas sakārtošanas darbiem kritiskās ēkas situācijas novēršanai.

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Labklājības ministrijas, tās padotības iestāžu, kā arī VSIA Šampētera nams darbība, nodrošinot valstij un tās kapitālsabiedrībai piederošo nekustamo īpašumu pārvaldību, nav bijusi tiesību aktiem atbilstoša, profesionāla un efektīva. Tā likumības revīzijā par Labklājības ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā nodoto valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas efektivitāti un likumību secina Valsts kontrole.

Revīzijā ir konstatēts, ka padotības iestādes un VSIA Šampētera nams neveic visas īpašumu pārvaldīšanas darbības. VK uzsver, ka revidenti galvenos pārmetumus vērš tieši uz VSIA Šampētera nams, kas ir izveidota ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un faktiski pārvalda tikai piecus no 63 ministrijas īpašumiem. Revidentu vērtējumā kapitālsabiedrības darbība nav bijusi profesionāla, jo tā nav veikusi nekustamā īpašuma vizuālās pārbaudes, nav uzkrājusi informāciju par īpašumu stāvokli, nav veikusi visus paredzētos kārtējos remonta darbus, bet remonta darbus ir veikusi, ja iestādes ir piedāvājušas segt to izmaksas papildus nomas maksai.

Revīzijā konstatētas kļūdas pamatlīdzekļu uzskaitē un uzrādīšanā ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos Ls 490 383 176 apmērā.

Ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu pārskatos konstatētas nepilnības 490 383 176 latu apmērā Ekonomikas ministrijas gada pārskatā nekustamie īpašumi uzrādīti Ls 35 391 005 vērtībā. Atbilstoši Valsts zemes dienesta Valsts kontrolei sniegtajai informācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā uz 31.12.2007. Ekonomikas ministrija vai tās padotībā esošā iestāde kā nekustamā īpašuma īpašnieks valsts personā reģistrēta 4 087 īpašumiem ar kopējo kadastrālo vērtību Ls 411 334 351.

Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Ekonomikas ministrijai un tās padotības iestādēm nevajadzētu pārcelties uz ēku Elizabetes ielā 2, pirmdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

"Uz bijušās komunistiskās partijas ēku, kas atrodas Elizabetes ielā, mums pārcelties nevajadzētu. Jāskatās dažādi varianti, varbūt to ēku vispār ir jājauc nost," sacīja ministrs.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd tiek vēl izvērtēts jautājums par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu iespējamo pārcelšanos uz vienu ēku. "Process pašreiz ir izvērtēšanas stadijā," teica Nemiro.

Tāpat viņš norādīja, ka jautājums par Ekonomikas ministrijas un tās padotības iestāžu apvienošanu vienuviet nav "degošs".

"Varbūt ar laiku būtu jāpārvācas, bet kur tas notiktu, vai tā būtu ēka Elizabetes ielas ēka, vai kāda cita, vēl ir jābūt vērtējumam. (...) Tas nav aktuāls, degošs jautājums. Aktuāli tas būtu tāpēc, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pakalpojumus saņemt vienā ēkā, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad kaut kur skrienam, pa galvu, pa kaklu," uzsvēra ministrs.

Zemkopības ministrija (ZM) un tās padotībā un pārvaldībā esošās institūcijas nav izmantojušas arī esošās iespējas, lai veicinātu to valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu Ls 42,37 milj. vērtībā tiesību aktiem atbilstošu un efektīvu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

ZM un tās padotībā un pārvaldībā esošo institūciju politikas plānošanas dokumentos un tiesību aktos nav definēti skaidri uzdevumi nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jomā, pie tam ZM 2009., 2010. un 2011.gada darba plānos šajā jomā uzdevumi vispār nebija paredzēti, liecina VK revīzija.

Arī ZM īpašumu apsaimniekošanai nodibinātajai SIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) ZM nav apstiprinājusi darbības stratēģiju un nav noteikusi darbības rezultātus, izpildes rādītājus un termiņus. ZM arī nav veikusi nekustamo īpašumu apsaimniekošanas ekonomisko izvērtējumu, automātiski akceptējot padotības iestāžu vēlmes atstāt vai iegūt nekustamos īpašumus to apsaimniekošanā, īpašumā vai valdījumā, tā VK.

Atbilstoši Ministru kabineta lemtajam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un katra tās padotības iestāde individuāli ir rūpīgi izvērtējušas visas iespējas samazināt 2008.gada budžeta izdevumus. Kopējais samazinājums – 5.6 miljoni latu.

IZM nodrošinājusi, ka līdzekļu samazinājuma rezultātā netiek skarts pedagogu atalgojums, kā arī sociālajiem pabalstiem, piemēram, stipendijām profesionālajā un augstākajā izglītībā paredzētie līdzekļi, Db.lv informē IZM Komunikācijas nodaļa.

IZM un tās padotības iestādes, saskaņā ar valdības lemto, kas paredz samazināt izdevumus visām ministrijām un ikvienai valsts pārvaldes iestādei, ir izvērtējušas katru sava budžeta pozīciju. IZM un tās padotības iestādes individuāli izvērtējusi visas savā pārziņā esošās nozares un katrā no tām veikta līdzekļu samazināšana: izglītības nozarē – 3.3 miljoni latu, zinātnes nozarē – 1.1 miljoni latu, sporta nozarē – 852 000 latu un valsts valodas nozarē – 84 000 latu, bet nozares vadībai – 137 000 latu.

Valsts pārvaldē izmaksas programmatūras jomā gadā no pāris tūkstošiem līdz ceturtdaļai miljonam.

Šobrīd programmnodrošinājuma jomā valsts pārvaldē kopēja apsekojuma nav. Arī ne visas ministrijas ir lietas kursā, kādu programmnodrošinājumu izmanto to padotības iestādes un cik līdzekļu šajā pozīcijā tērē, izņēmums ir Labklājības ministrija (LM), kura sniedza datus arī par padotības iestādēm, raksta Dienas bizness.

Tā kā šobrīd valsts pārvaldei ir raksturīga vēsturiski sadrumstalota valsts IT organizatoriskā struktūra un tehnoloģiskā arhitektūra, šobrīd nav pieejama visaptveroša un detalizēta informācija par situāciju ar programmnodrošinājumu, DB atzīst par IT jomu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta. Tāpat VARAM nav pārbaudīta informācija par nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem programmatūras iegādei vai nomai, jo katra valsts pārvaldes iestāde darbojas autonomi. Jāatzīmē, ka pērn vasarā tieši VARAM solīja, ka šogad otrajā ceturksnī varētu tikt veikts kopējais apsekojums par valsts pārvaldes institūciju programmnodrošinājumu. Tomēr VARAM akcentē, ka par programmatūras nodrošinājuma jautājumiem ministrijā palīdzību ir lūgušas visas ministrijas, it īpaši jautājumos par darbstaciju profilēšanu.

Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.

Valsts iestādes neefektīvi tērē budžeta līdzekļus, jo, izmantojot novecojušus un konkurenci kropļojošus iepirkumu noteikumus, pārmaksā par mobilo sakaru pakalpojumiem, uzskata mobilo sakaru operatora «Tele2» pārstāvji.

Šobrīd lielākajā daļā mobilo sakaru iepirkumu valsts un pašvaldību iestādēs faktiski nepastāv konkurence un sistemātiski uzvar pretendents, kurš par līdzvērtīgas kvalitātes pakalpojumu piedāvā augstāku pakalpojumu cenu, norāda uzņēmums.

Pēdējais šāds gadījums ir Nodrošinājuma Valsts aģentūras izsludinātais iepirkums «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām uz pieciem gadiem». Tajā «Tele2», iesniedzot finanšu piedāvājumu par kopsummu EUR 5,47 (par pasūtītāja definētajiem pakalpojumiem), zaudēja piedāvājumam par kopsummu EUR 10,82, piemēru min Tele2.

«Iekšlietu ministrijas gadījums raksturo situāciju valsts un pašvaldību iepirkumos. Proti, tajos tiek definētas tehniskās un pakalpojumu prasības, kas bija aktuālas pirms 10 un vairāk gadiem, kad mobilo sakaru tirgus situācija bija radikāli atšķirīga. Rezultātā iepirkumā uzvar pretendents, kura finanšu piedāvājumu kopsumma ir divreiz lielāka. Mūsu praksē ir bijuši gadījumi, kad nav iespējams uzvarēt, pat ja pakalpojumus piedāvājam par velti! Tā ir absurda situācija, ņemot vērā mobilo operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes līmeni Latvijā,» atzīst «Tele2» komercdirektors Raivo Rosts.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts kanceleja (VK) izstrādājusi jaunu kārtību, kādā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana valsts pārvaldes institūcijās.

Valsts kanceleja tagad izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus, kā tiek nodrošināta kolektīvo pasākumu organizēšana un finansēšana, un tie pieteikti ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokuments norāda, ka kolektīvie pasākumi ir pasākumi, kas tiek rīkoti darbinieku saliedēšanai un motivēšanai, svinīgi pasākumi darbiniekiem nozīmīgu iestādes gadadienu un valsts svētku atzīmēšanai, sporta pasākumi, izņemot tos, kas saistīti ar iestādes darbību atbilstoši normatīvajiem aktiem, iekšēji komunikācijas pasākumi, iestādes darbības plānošanas un pārskata sanāksmes, pasākumi, kas veltīti ar nozares darbību saistītām starptautiski atzīmējamām dienām, un struktūrvienību un profesionālo grupu mācības, kas saistītas ar komandas veidošanu un kolektīva saliedēšanu.

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Lai arī Zemkopības ministrijas 2009.gada pārskats sniedz patiesu priekšstatu par tās finanšu stāvokli, tomēr būtiski pilnveidojama padotības iestāžu darbības uzraudzība.

Tā uzskata Valsts Kontrole pēc veiktās revīzijas Zemkopības ministrijā (ZM). VK atzīst ZM veiktās darbības iepriekšējā gada finanšu revīzijā konstatēto kļūdu un nepilnību novēršanā. Revīzijā nav atklātas būtiskas neatbilstības, kas ietekmētu ZM gada pārskatu, tomēr joprojām tiek konstatēti gadījumi, kad ZM un tās padotības iestādes nav ievērojušas normatīvo aktu prasības vai nav nodrošinājušas valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu.

VK konstatējusi, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā Nacionālo subsīdiju izmaksu sistēma nenodrošina budžeta izdevumu pietiekamu kontroli, jo aprēķini tiek veikti manuāli, kā rezultātā, piemēram, 2009. gadā valsts atbalsta saņēmējiem nepamatoti izmaksāts atbalsts 50,4 tūkstošu Ls apmērā. Konstatēts, ka LAD nelietderīgi izlietojis 18,4 tūkstošus Ls, 2008. gadā avansā samaksājot pilnu samaksu par Oracle licenču uzturēšanu līdz 29.11.2010., kas vēlāk atzīts par nevajadzīgu pakalpojumu. Fiskālo disciplīnu nodrošinošo tiesību aktu pārkāpumi konstatēti arī Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā (VTUA), kura avansa maksājumos ir pārmaksājusi 39,7 tūkstošus Ls.

Ekonomikas ministrijā (EM) un tās padotības iestādēs 2010.gadā būtiski ir palielinājušās izmaksas par virsstundu darbu, savā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK), kas nav guvusi pārliecību par šo virsstundu nepieciešamību un pamatotību.

Kopā izdevumi par virsstundām ir palielinājušies par 42,18 tūkst. latu, tajā skaitā EM centrālajā aparātā par 35,86 tūkst. latu jeb par 460% un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par 5,65 tūkst. latu jeb par 67%.

VK konstatējusi, ka EM un tās padotības iestādēs 2010.gadā būtiski ir palielinājušās izmaksas par virsstundu darbu, negūstot pārliecību par virsstundu nepieciešamību un pamatotību. Kopā izdevumi par virsstundām ir palielinājušies par Ls 42,18 tūkst., tajā skaitā EM centrālajā aparātā par Ls 35,86 tūkst. jeb par 460% un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par Ls 5,65 tūkst. jeb par 67%.

Vērtējot iepriekšējā finanšu revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu, VK secina, ka EM pārraudzībā esošās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) struktūra vēl nav pietiekami optimizēta. SPRK ir struktūrvienības, kuru vadītāju padotībā nav neviena vai ir viens darbinieks, turklāt mēnešalgu kopsumma tajās 2010.gadā bija par Ls 92,16 tūkst. lielāka nekā 2009.gadā.

Valsts kontrole (VK) Kultūras ministrijas (KM) un tās padotības iestāžu vadītāju sakaru pakalpojumu izmaksu kontrolē secinājusi, ka vairākos gadījumos personām, kurām piešķirts mobilais telefons, nav noteikts limits, savukārt tām, kurām limits ir noteikts, tas svārstās robežās no 25 Ls līdz 250 Ls mēnesī. Mobilā telefona limits 250 Ls mēnesī noteikts v/a Jaunie Trīs brāļi direktoram, Db.lv informē VK.

VK finanšu revīzijā par KM 2007.gada finanšu pārskatu, konstatēja, ka KM netiek nodrošināta konsekventa un caurskatāma darījumu veikšana un uzskaite, pieļaujot variācijas iespējas. Revīzijā konstatēts, ka valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi iekšējā normatīvajā aktā nav noteikti vienoti principi un pamatnostādnes attiecībā uz pamatlīdzekļu izveidošanas un nepabeigtās celtniecības uzskaiti un novērtēšanu, kā rezultātā bilances postenī

Pamatlīdzekļu izveidošana un nebeigtā celtniecība attiecināti administratīvie izdevumi un citas vispārējās netiešās izmaksas, kas paredzētas Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai, piemēram, vakariņas ar darījumu partneriem, regulāru komandējumu un reprezentācijas izdevumi.

Mobilo sakaru operators «Tele2» iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu, liecina informācija IUB mājaslapā.

Iepirkuma «Mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu iegāde ZM un tās padotības esošajām tiešās pārvaldes iestādēm» prognozētā līgumcena ir 1,419 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Sūdzības izskatīšanas termiņš pagaidām nav noteikts.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka ZM mobilo sakaru iepirkumā ir iekļauti vairāki tehniskie parametri, kas nav mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes rādītāji, bet drīzāk apliecina, ka iestāde iepirkumu rīko «tīri formāli ar mērķi saglabāt esošo operatoru par jebkuru cenu».

«Absurdie kritēriji ļauj izvēlēties uzvarētāju pirms iepirkuma procedūras noslēguma, turklāt paredzamajam uzvarētājam tiek dota iespēja piedāvāt daudz augstākus pakalpojumu tarifus, ņemot vērā, ka konkurence iepirkuma ietvaros faktiski nepastāv - bieži pat piedāvājot visus pakalpojumus bez maksas, citam operatoram nav iespējams uzvarēt,» sacīja Rosts.

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi koncepciju „Uz klientu vērstas pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveide Zemkopības ministrijā un tās padotības iestādēs”, ko šodien izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ērtākas un pēc iespējas sabiedrībai pieejamākas valsts pārvaldes izveide ir viens no priekšnosacījumiem, kas mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu valsts pārvaldes klientu apkalpošanu.

Ievērojot valsts pārvaldē noteiktās iniciatīvas, kā arī klientu apkalpošanas procesa problēmjautājumus, ZM ir izstrādājusi konceptuālu risinājumu, kura mērķis ir īstenot uz klientu vērstu pakalpojumu sniegšanas sistēmas izveidi valsts pārvaldē. Izvēlētā koncepcija būtu pamats ministrijas klientu apkalpošanas sistēmas attīstībai laika periodā no 2008. līdz 2013. gadam.

Koncepcijas ietvaros tiek piedāvāts izveidot visaptverošu klientu apkalpošanas sistēmu, kura tiek īstenota atbilstoši vienas pieturas aģentūras (VPA) principiem, kas ietver ātru un efektīvu pakalpojumu sniegšanu.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts neekonomiski izlietojis valsts budžeta līdzekļus pērkot karsti kūpinātu kakla karbonādi, svaigas olas, čipsus un Vīnes cīsiņus, atzinusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole (VK) ir veikusi finanšu revīziju un sniegusi atzinumu par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS) 2007.gada finanšu pārskatu. Revīzijas laikā tika konstatētas vairākas nepilnības, Db.lv norāda VK Komunikācijas daļas vadītāja vietnieks Valters Grīnvalds.

ĪUMEPLS iekšējā normatīvajā aktā noteiktie dokumenti par reprezentācijas pasākumu organizēšanu un atskaitīšanos tiek sagatavoti, taču tie ir nepilnīgi, jo nesatur visu šajā normatīvajā aktā prasīto informāciju. Revīzijas laikā, izlases veidā pārbaudot ĪUMEPLS reprezentācijas izdevumus, konstatēts, ka ĪUMEPLS iegādājies Līgo dāvanu komplektus sadarbības partneriem par kopējo summu 454.30 lati, sagatavojot aktu par iegādi, taču ĪUMEPLS nevarēja VK uzrādīt dokumentu par šo dāvanu komplektu izlietošanu.

Veselības ministrijas padotības iestādes novērsīs Valsts kontroles (VK) konstatētās nepilnības, taču tās neesot tādas, lai uzsāktu «raganu medības», norāda veselības ministre Baiba Rozentāle.

Viņa arī norāda, ka to gan vēlētos arī viens otrs oponents. Taču katram, kurš šajā sarežģītajā laikā ir gatavs uzņemties atbildību esot jādod iespēja pilnveidot savu darbu. VK izteiktie secinājumi esot rūpīgi izvērtējami gan kapitālsabiedrību valdēm, gan ministrijas valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim, gan Rīgas Stradiņa universitātes vadībai.

Tai pat laikā visas kontrolei pakļautās ārstniecības iestādes aizvadītajā gadā esot izpildījušas galveno funkciju, proti, sniegušas kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida ārstnieciskos pakalpojumus.

Db jau ziņoja, ka pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti un lietderību vairākās veselības aprūpes un izglītības iestādēs, VK konstatējusi, ka šīs iestādes «neekonomiski un neefektīvi» izlietojušas līdzekļus 2.79 milj. Ls apmērā.

Dārgi vai lēti izmaksās Ekonomikas ministrijas pārcelšanās uz jaunām telpām – uz šādu jautājumu pagaidām nespēj atbildēt būvniecības jomas speciālisti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ekonomikas ministrijas (EM) un tās padotības iestāžu pārcelšanai uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, turpmāko piecu gadu laikā vajadzēs 30,8 miljonus eiro, ieskaitot PVN, teikts valdības apstiprinātajā konceptuālajā ziņojumā par ministrijas un padotības iestāžu ēku kopējo stāvokli. Pašreizējās ministrijas ēkas Brīvības ielā 55 saglābšanai vajadzēs 1,86 miljonus eiro.

Ekonomikas ministrijas pašreizējo ēku Brīvības ielā 55 Rīgas dome šā gada sākumā novērtējusi kā B kategorijas graustu, proti, par tādu ēku, kas apdraud cilvēku drošību. Par ēkas nesakārtošanu noteikts palielināts nekustamā īpašuma nodoklis. Valdība, 14.augustā pieņemot Ekonomikas ministrijas konceptuālo ziņojumu par ēkas stāvokli, uzreiz paredzēja 1,86 miljonus eiro 2019.–2021. gada budžetā vēsturiskā nama fasādes, balkonu, pārsegumu un pagrabstāva hidroizolācijas stiprināšanai. Īsāk – var teikt, ka šī nauda jau ir piešķirta, tikai jāieraksta valsts budžetā atbilstoši veicamajiem darbiem.

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti gadījumi, kas liecina par neapdomātu un neatbilstošu valsts budžeta plānošanu un jau piešķirtās naudas neatbilstošu tērēšanu, konstatējusi Valsts kontrole (VK), pabeidzot ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs.

Visos gadījumos par finanšu pārskatiem sniegts pozitīvs atzinums, izņemot Kultūras ministriju, kur Valsts kontrole atklāja būtiskas neatbilstības Kultūras ministrijas padotības iestādē – Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), kā rezultātā ministrijai ir sniegts atzinums ar iebildēm.

Iebildes ir par uzskaites jautājumiem, kurus LNB nav savedusi kārtībā, tā pārkāpjot spēkā esošo normatīvo aktu prasības. 2014. gadā notikušas vērienīgas ēkas aprīkojuma iegādes – pirktas mēbeles, plaukti grāmatām, prožektori un cits bibliotēkas funkcionēšanai nepieciešamais aprīkojums, kas mērāms tūkstošos gabalu, tomēr LNB minētajam aprīkojumam par kopējo summu gandrīz 10 milj. euro nav nodrošinājusi atbilstošu grāmatvedības uzskaiti. Revīzijā jau ir konstatēti pirmie gadījumi, kas liecina, ka iegādātie pamatlīdzekļi vairs nav atrodami bibliotēkā, piemēram, ir pazuduši 4 portatīvie datori vairāk nekā 1000 euro vērtībā katrs, par ko ir ierosināta krimināllieta.

Valsts 2020. gada budžeta veidošanas laikā bieži bija dzirdami publiski izteikumi par būtisku līdzekļu trūkumu dažādām nozarēm. Politiķi un ierēdņi meklēja dažādus risinājumus, lai palielinātu valsts ieņēmumus.

Manuprāt, nepietiekama vērība tika pievērsta valsts un pašvaldību iepirkumiem, kuros novērojama valsts līdzekļu izšķērdēšana – vismaz mobilo sakaru pakalpojumu jomā.

Izteikts konkurences trūkums valsts un pašvaldību institūciju mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos ir novērojams jau vairāku gadu garumā. Mūsu aprēķini liecina, ka, piemēram, ministrijas un to padotības iestādes par mobilo sakaru pakalpojumiem pārmaksā aptuveni 1 miljonu eiro līguma darbības termiņā. Taču esmu pārliecināts, ka šī summa ir daudz lielāka, ja aplūkotu visas valsts un pašvaldību iestādes. Diemžēl publiski šāda informācija nav pieejama.

Oficiālie Finanšu ministrijas dati liecina, ka ap 70% ministriju un to padotības iestāžu mobilo sakaru pakalpojumus sniedz viens operators – LMT. Ja ņemam vērā tikai ministrijas, tad 12 no 13 ministrijām pakalpojumu sniedzējs ir šis konkrētais nozares spēlētājs. Šim faktam mēs nepievērstu vērību, ja iepirkumos visiem tirgus spēlētājiem būtu vienlīdzīgas iespējas konkurēt un uzvarētu objektīvi konkurētspējīgākais piedāvājums. Diemžēl šobrīd notiek centieni ar dažādām konkurenci kropļojošām metodēm saglabāt to tirgus situāciju, kāda vēsturiski izveidojusies šajā sektorā, un noturēt to handikapu, kuru LMT ieguvis kā pirmais mobilo sakaru operators Latvijā.