2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Strādājot pastiprināti nelegālo akcizēto preču aprites apkarošanas jomā, policijas darbinieki Zemgales reģionā atsavinājuši iespaidīgā daudzumā nelegālās akcizētās preces, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde (ZRP).

ZRP Jēkabpils iecirkņa policijas darbinieki, rīkojot reidu Jēkabpils tirgū, pie 1975.gadā dzimuša vīrieša atsavināja 2000 cigaretes Premjier ar Baltkrievijas akcīzes markām. Rīkojot atkārtotu reidu tirgū, pie 1968.gadā dzimuša vīrieša atsavināja ievērojamā klāstā nelegālo cigarešu - 20 400 bez Latvijas Republikas akcīzes markām un 42 litrus nelegālā alkohola. Par doto faktu uzsākti kriminālprocesi.

Savukārt reida laikā Jelgavas tirgū, VP ZRP Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas darbinieki sadarbībā ar VP ZRP Jelgavas iecirkņa darbiniekiem atsavināja 4600 nelegālās cigaretes ar Baltkrievijas un Ukrainas akcīzes markām ar dažādiem nosaukumiem – NZ Gold Super Slim, Cartel, NZ, Fest. Atkārtota reida laikā, policijas darbinieki atsavināja papildus 840 cigarešu. Par abiem gadījumiem uzsāktas administratīvās lietvedības.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Philip Morris International (PMI) (NYSE: PM) ir izsludinājis jau trešo PMI IMPACT projektu konkursu – globālo iniciatīvu, kas vērsta pret nelegālo tirdzniecību un tās radītajām sekām sabiedrībā.

Trešajā finansēšanas kārtā tiks atbalstīts plašs projektu loks, kuru mērķi ir vērsti uz nelegālās tirdzniecības apkarošanu gan lokālā, gan starpvalstu līmenī – no nelegāliem tabakas izstrādājumiem un citām plaša patēriņa precēm, līdz farmaceitisko izstrādājumu un elektronikas viltošanai.

Kopējais pieejamais finansējums PMI IMPACT programmā pārsniedz 50 miljonus eiro, un projektus var pieteikt gan privātas organizācijas, gan valsts un pašvaldību iestādes un institūcijas arī no Latvijas, piemēram, muita, robežsardze, Valsts policija.

"Nelegālajai tirdzniecībai nav robežu, un ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai cīnītos pret šiem starptautiskajiem draudiem, kas ir arī viena no PMI prioritātēm. Nelegālā tirdzniecība negatīvi ietekmē legālo biznesu, valstu budžeta ieņēmumus, un arī grauj PMI centienus uzņēmuma transformācijas procesā virzībā uz nākotni, kas brīva no cigarešu dūmiem," norāda Alviss Žustiniani, PMI Nelegālās tirdzniecības novēršanas viceprezidents. "Pandēmija ir ietekmējusi arī piegādes ķēdes, robežkontroli un pārrobežu sadarbību, un tagad vairāk nekā jebkad agrāk mums ir vajadzīgas tādas programmas kā PMI IMPACT, kas nodrošina pieredzes apmaiņu, apvieno organizācijas, idejas un risinājumus nelegālās tirdzniecības izskaušanai," akcenta A.Žustiniani.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Šogad septiņos mēnešos apdrošināšanas atlīdzībās visvairāk izmaksājusi nedzīvības apdrošināšanas a/s BTA – 19.3 miljonus latu.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka BTA izmaksāto atlīdzību apjoms ir par 11 % mazāks nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Vienlaikus kompānijas parakstīto prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 25 %, septiņos mēnešos sasniedzot 33.67 miljonus latu. Tomēr tas nodrošinājis BTA lielākās apdrošināšanas kompānijas statusu.

6.4 miljonus latu šogad septiņos mēnešos atlīdzībās izmaksājusi If Latvia, kas gan ir par 4 % mazāk nekā pērn šajā laikā. If Latvia prēmijās parakstījusi 12.2 miljonus latu, kas ir par 27 % mazāk nekā pirms gada. 5.7 miljonus latu atlīdzībās izmaksājusi Balva, kas ir par 46 % mazāk nekā pirms gada. Tikmēr kompānijas parakstīto prēmiju apjoms sarucis par 54 %, veidojot vien 6.43 miljonus latu.

Šogad pirmajos piecos mēnešos 11 nedzīvības apdrošināšanas kompānijas kopumā bruto prēmijās parakstījušas 108.8 miljonus latu, kas ir par 20 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati liecina, ka šogad maijā vien nedzīvības apdrošināšanas tirgus samazinājies par 30 % (līdz 18.4 miljoniem latu), salīdzinot ar maiju pirms gada. Dati liecina, ka kopējo situāciju ievērojami pasliktinājuši darbības rādītāji maijā, jo vēl četros mēnešos nedzīvības apdrošinātāju bruto prēmiju kritums bija 18 %.

Apdrošinātāji zaudējuši jau piektdaļu biznesaPiecos mēnešos vairs tikai vienam apdrošinātājam – Gjensidige Baltic – izdevies uzrādīt 2 % parakstīto prēmiju apjoma kāpumu, sasniedzot 20.9 miljonus latu. Pārējie apdrošinātāji piedzīvojuši lielākus vai mazākus parakstīto bruto prēmiju apjomu samazinājumus. Visvairāk bruto prēmijās šogad piecos mēnešos parakstījusi BTA – 24.9 miljonus latu, kas gan ir par 22 % mazāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Tai ar 23.1 miljonu latiem seko Balta, kurai prēmiju apjoms gada griezumā sarucis par 18 %.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Līdz jūlija beigām Valsts darba inspekcija (VDI) apsekojusi gandrīz 3000 uzņēmumus, tajos atklājot 706 bez darba līguma strādājošos, raksta Delfi.

Pēc veiktajām pārbaudēm ar 155 atklātajiem tā dēvētajiem ēnstrādniekiem viņu darba devēji tomēr noslēdza darba līgumu. Savukārt darba attiecības netika turpinātas ar 521 nelegāli nodarbināto.

VDI uzsver, ka šai gadījumā tas galvenokārt norāda uz to, ka nelegālā nodarbinātībā iesaistītās puses nevēlas slēgt darba līgumus, tādējādi turpinot saglabāt nelegālās nodarbinātības pastāvēšanas risku, tā dēļ radot valstij zaudējumus vairāk nekā 215 tūkst. Ls apmērā nenomaksātu nodokļu veidā, ja darba līgums tiktu noslēgts vismaz minimālās mēneša algas apmērā.

Par konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar nelegālo nodarbinātību saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa normām darba devējiem piemērots naudas sods 86.7 tūkst. Ls apmērā.

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus arī šogad «liek pasvīst» apdrošinātājiem, no kuriem dažiem neizdodas izlīst no zaudējumiem, bet dažiem samazinās peļņa.

Tā liecina Db.lv apkopotie publicētie pieejamie dati par nedzīvības apdrošinātāju finanšu rādītājiem šogad deviņos mēnešos.

Faktiski tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta šogad deviņos mēnešos uzrādījusi 888 tūkstošu latu zaudējumus, kas ir par 30,8% mazāki nekā pērnā gada deviņos mēnešos. Anglijas RSA Insurance Group piederošā Balta bruto prēmijās šogad deviņos mēnešos parakstījusi 22,95 miljonus latu.

Vācijas investoriem piederošais nedzīvības apdrošinātājs Ergo šogad deviņos mēnešos strādājis ar 369,7 tūkst. Ls peļņu , kas gan ir par 60% mazāka nekā pērn šajā laikā, liecina finanšu pārskats. Ergo prēmijās parakstījusi 10,2 miljonus latu.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas šogad 11 mēnešos bruto prēmijās parakstījušas 201.3 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pērn šajā laikā.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka tostarp šogad novembrī apdrošinātāji prēmijās parakstījuši par 39 % mazāk nekā pērn novembrī. Situācija apdrošināšanas tirgū šogad parakstīto bruto prēmiju apjoma ziņā pasliktinās ar katru mēnesi, tostarp visbūtiskāk nedzīvības apdrošināšanas tirgu ietekmē samazinājums auto apdrošināšanas veidos – OCTA un KASKO.

Asociācijas dati liecina, ka, neraugoties uz piedzīvoto 32 % kritumu, bruto prēmijās šogad 11 mēnešos lielāko apjomu – 46 miljonus latu - parakstījusi BTA. Tai ar 42.7 miljoniem latu seko Gjensidige Baltic, kas šogad spēj uzrādīt pozitīvu pieaugumu un apsteigt līdz šim otru lielāko tirgus spēlētāju Baltu. Balta savukārt šogad 11 mēnešos piedzīvo 30 % kritumu, prēmijās parakstot 39.2 miljonus latu.

Latvijā strādājošo vietējo un ārvalstu apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu Latvijas iedzīvotāju 2011. gadā sasniedza 135,5 latus, no kuriem aptuveni 25 latus Latvijas iedzīvotājs tērējis dzīvības apdrošināšanai.

Tā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija, kur izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par iedzīvotāju skaitu (uz 2012. gada sākumu tie bija ap 2,052 miljoniem). Salīdzinot ar 2010. gadu, vidējās bruto pērmijas apjoms uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 35,8% (bija 99,8 lati), bet, salīdzinot ar 2009. gadu – pieaudzis par 17,8%.

Tajā skaitā vietējo apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju veidoja 109 latus, liecina Db.lv aplēses. Te gan jāņem vērā, ka tā nav vidēji viena Latvijas iedzīvotāja iztērētā apdrošināšanas summa par dažādu apdrošināšanas pakalpojumu iegādi, jo vietējie apdrošinātāji lielu daļu prēmiju – sevišķi auto apdrošināšanā - paraksta ārpus Latvijas. Tikmēr dzīvības apdrošināšanā gan vietējās apdrošināšanas kompānijas, gan ārvalstu kompāniju filiāles prēmijas paraksta gandrīz tikai Latvijā.

No nākamā gada banku darbiniekiem maksātās prēmijas nevarēs pārsniegt gadā saņemtā atalgojuma apmēru. Ja tam piekrīt bankas akcionāri, tad divas gada algas, bet ar noteikumu, ka ceturtdaļa prēmijas tiks izmaksāta pēc pieciem gadiem.

Tā nolēmuši Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pārstāvji. Laikraksts Latvijas Avīze Latvijas banku pārstāvjiem jautājis, vai šis lēmums ietekmēs līdzšinējo prēmiju maksāšanas kārtību.

Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska sacījusi, ka bankā izmanto Eiropā jau sen pazīstamo prēmēšanu ar bankas akcijām. Tās var saņemt trīs gadus, skaitot no tā gada, kad tās bijušas piešķirtas.

«Šis ES lēmums mūs būtībā nekā neietekmē, jo bankā ieviestā prēmēšanas sistēma jau ietver riska ierobežošanu – prēmēšana notiek ar paša uzņēmuma akcijām, turklāt tās tiek uz trim gadiem iesaldētas, tādējādi veicinot tiekšanos uz ilgtermiņa darba rezultātiem,» skaidrojusi K. Jakubovska.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).