Iekšlietu ministrijas (IeM) resorā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, teikts Valsts kontroles (VK) šodien publiskotajā ziņojumā.
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, IeM Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija starp iestādēm, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamos finanšu līdzekļus iestādes varēja pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Revidenti norādīja, ka IeM resora iestādēs individuālo aizsardzības līdzekļu, dezinfekcijas līdzekļu un to iepakojuma iegādes veiktas ārkārtējās situācijas sākumposmā, līdz ar Covid-19 krīzi saistīto individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu valsts materiālo rezervju pārvaldīšanu un centralizēto iepirkumu veikšanu pārņēma Aizsardzības ministrija. Šim mērķim IeM resora iestādēs izlietoti 258 036 eiro no kopumā paredzētajiem 474 025 eiro.
Lai arī Covid-19 krīzes laikā aizsardzības līdzekļu iegādei iepirkumi tika atviegloti, tomēr Valsts kontrole norādīja, ka arī "atviegloto iegāžu" procesos jābūt dokumentētam un izsekojamam izvērtējumam un izpratnei, ka iepirkumā ir jāatlasa labākais jeb konkrētajā gadījumā būtiskām valsts un sabiedrības interesēm atbilstošākais piedāvājums. Revīzijā netika konstatēts, ka IeM un tās padotības iestādes Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādēm būtu noteikušas īpašu kārtību un piedāvājumu vērtēšanas kritērijus. Tāpat tika konstatēts, ka piedāvājumu vērtēšanas process pārbaudītajās iestādēs - Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Valsts policijā - tikai daļēji tika dokumentēts.
"Visi individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes procesā pieņemtie lēmumi nav izsekojami un iepirkuma procesu kopumā nevar uzskatīt par caurskatāmu," par IeM resoru secinājusi Valsts kontrole. "Tā kā iestādēm netika noteikta sagaidāmā rīcība attiecībā uz "atviegloto" iepirkumu gaitas un lēmumu par piedāvājuma izvēli dokumentēšanu, revidenti nevarēja iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka potenciālo piegādātāju izvēlē un iesniegto piedāvājumu vērtēšanā ir izmantoti jebkādi kritēriji, tas ir, vai piedāvājumi ir vērtēti tikai pēc piedāvātās cenas, vai tikuši ņemti vērā arī vēl citi kritēriji. Tāpat nav gūstama pārliecība par to, ka ir veikti pasākumi, lai tiktu novērsti riski saistībā ar iespējamo interešu konflikta situāciju," secinājusi Valsts kontrole.
Revīzijā, piemēram, secināts, ka lai apzinātu iespējamos piedāvājumus, 24.martā Nodrošinājuma valsts aģentūra 14 komersantiem nosūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par IeM padotības iestādēm nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Uzaicinājumā netika norādīts termiņš, līdz kuram datumam piedāvājums ir jāiesniedz, tāpat netika norādīts, kā tiks vērtēti piedāvājumi un noteikts piegādātājs, no kura veiks iegādes.
Caurskatot iesniegtos piedāvājumus, revidenti konstatēja, ka, iespējams, ar uzņēmumu "Brief" konsultācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi bija sāktas jau pirms uzaicinājuma nosūtīšanas, jo, nosūtot uzaicinājumu, Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniece bija kļūdījusies, norādot neprecīzu "Brief" pārstāvja e-pastu, līdz ar to viņš konkrēto uzaicinājumu nevarēja saņemt.
Par to liecina arī fakts, ka "Brief" savu piedāvājumu nosūtīja nevis uz minētās darbinieces e-pastu, kura izsūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu, bet gan uz Nodrošinājuma valsts aģentūras direktora e-pastu. Uz, iespējams, formālu tirgus izpēti norāda arī tas, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors jau nākamajā dienā pēc uzaicinājuma izsūtīšanas pretendentiem, kad bija saņemti vēl tikai trīs piedāvājumi, lūdza iekšlietu ministram atļauju slēgt līgumu ar "Brief".
Ņemot vērā, ka uzaicinājumā nebija norādīts termiņš, līdz kuram jāiesniedz piedāvājumi, divu pretendentu piedāvājumi tika saņemti tikai pēc tam, kad Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors jau bija lūdzis atļauju slēgt līgumu ar "Brief". Lai gan šie saņemtie piedāvājumi cenas ziņā pārsniedza SIA "Brief" piedāvājumu un, visticamāk, nemainītu lēmumu par piegādātāja izvēli, revidentu ieskatā, piegādātāju izvēles process nav bijis caurskatāms, secinājusi Valsts kontrole. 27.martā starp Nodrošinājuma valsts aģentūru un "Brief" tika noslēgts līgums par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi par kopējo summu 107 712 eiro, bet 3.aprīlī - par sejas aizsargvairogu piegādi par 23 587 eiro.
Revidenti arī konstatējuši, ka Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai līdz šā gada 30.jūnijam IeM iestādēm bija radušies izdevumi vēl vismaz 233 422 eiro apmērā par citām precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar papildu drošības pasākumu īstenošanu un intensīvāku telpu uzkopšanu. Minētie izdevumi tika segti esošā budžeta ietvaros, jo Finanšu ministrija neatbalstīja šo izdevumu segšanai piešķirt papildu finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus Valsts kontrolē piebilda, ka valsts budžeta izdevumu apjomu, kas IeM vajadzībām bija nepieciešams dezinfekcijas līdzekļu iegādei, samazināja IeM ierosinājums roku un virsmu dezinfekcijas līdzeklī pārstrādāt 22 tonnas konfiscētā spirtu saturošā šķidruma, kas atradās glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā.Pēc IeM aprēķiniem, tas deva valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.
Noslēgumā Valsts kontrole atzīst, ka tā nesniedz ieteikumu IeM, ņemot vērā uzsāktos pasākumus, lai izveidotu valsts materiālās rezerves, no kuru krājumiem arī IeM padotības iestādes nepieciešamības gadījumā saņems individuālos aizsardzības līdzekļus, dezinfekcijas līdzekļus un citas ārkārtējā situācijā nepieciešamās preces.
