Valsts kontrole (VK) finanšu revīzijā par Ekonomikas ministrijas (EM) 2007.gada finanšu pārskatu, secinājusi, ka ministrijai ir problēmas ar nekustamā īpašuma uzskaites ietekmi uz finanšu pārskatu.
Revīzijā netika gūta pietiekama pārliecība, ka EM 2007.gada pārskatā ir uzrādīti visi tai piekritīgie nekustamie īpašumi. Pārskatā uzrādīto īpašumu uzskaites vērtība ir 35 391 005 LVL, bet Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā EM un tās padotības iestādei - Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūrai - kā piekritīgi norādīti vēl citi nekustamie īpašumi ar kopējo kadastrālo vērtību 418 367 406 LVL.
EM padotības iestādes - valsts aģentūras „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” (LIAA) - četru aģentūras pārstāvniecību ārvalstīs vadītāji, neievērojot likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” prasības, noslēguši automašīnu nomas līgumus, kuros ir personiski un mantiski ieinteresēti, pie tam līgumus par personisko automašīnu nodošanu aģentūras lietošanā pārstāvniecības vadītāji parakstījuši vienpersoniski gan kā iznomātāji, gan kā nomnieki.
Revīzijā konstatēts, ka EM padotības iestāde - Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)-, neievērojot likuma „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības, noslēgusi trīs nomas līgumus par 37 testēšanas iekārtu ar kopējo vērtību 238 385 LVL, kas iegādātas no budžeta līdzekļiem, nodošanu lietošanā divām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību. PTAC noslēgtie nomas līgumi ir nepilnīgi, jo nenodrošina PTAC tiesību aizsardzību un iznomāto iekārtu atgūšanu pēc nomas līguma termiņa beigām.
Izpildot VK atalgojumu revīzijas ieteikumus, EM ir izstrādājusi darbinieku materiālās stimulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ministrijā tiek piešķirtas piemaksas par amata pienākumu izpildi paaugstinātas intensitātes apstākļos, tomēr tajās joprojām nav noteikti detalizēti un praksē izmantojami kritēriji piemaksu un prēmiju piešķiršanai.
Revīzijas laikā VK konstatēja vairākas nepilnības EM un tās padotības iestādēs attiecībā uz vadības līgumu slēgšanu ar darbiniekiem, darba samaksas noteikšanu un prēmiju izmaksu, kā arī dažos gadījumos konstatēja, ka nav ievērotas normatīvo aktu prasības.
EM un tās padotības iestādēs tika konstatēti vairāki gadījumi, ka vadības līgumos noteiktie uzdevumi papildina vai precizē amatu aprakstos jau noteiktos uzdevumus, kas rada risku, ka vadības līgumi ar iestāžu darbiniekiem tiek slēgti par tiešo amata pienākumu pildīšanu un izmantoti kā atalgojuma palielināšanas līdzeklis.
EM un tās padotības iestāde Valsts būvinspekcija, iekšējos normatīvajos aktos paredzot darbinieku materiālo stimulēšanu likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” noteiktajās svētku dienās, nav ievērojušas Ministru kabineta (MK) noteikumu prasības, jo MK noteikumos materiālā stimulēšana sakarā ar svētku dienām nav paredzēta.
Revīzijā konstatēts, ka LIAA četriem darbiniekam mēnešalgas noteikusi lielākā apmērā, nekā MK noteikumos paredzēts maksimāli iespējamais mēnešalgas apmērs darbiniekiem noteiktajai kvalifikācijas pakāpei un mēnešalgu grupai.
Lai gan likums „Par Sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” pilnvaro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomi noteikt priekšsēdētājai un padomes locekļiem tikai algu, padome ir apstiprinājusi darba samaksas noteikumus, kuros ir paredzētas prēmiju un pabalstu izmaksas padomes priekšsēdētājai un padomes locekļiem.
Turklāt SPRK padomes priekšsēdētājai, parakstot rīkojumu par prēmiju piešķiršanu, kurā iekļauto darbinieku sarakstā ir arī pati priekšsēdētāja, rodas interešu konflikta risks.
Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA), neveicot darbinieku paveiktā darba izvērtēšanu, darbinieku materiālajai stimulēšanai kopsummā izlietojusi 52 243 LVL. 2007. gada laikā TAVA darbiniekiem izmaksātas trīs prēmijas, kuru apmērs svārstījās robežās no 30 līdz 450% no darbinieku mēnešalgas. Kopumā EM un citās padotības iestādēs 2007. gada laikā darbiniekiem prēmijas ir izmaksātas no vienas līdz vienpadsmit reizēm.
Kaut gan EM un tās padotības iestādes 2007. gadā reprezentācijas un sabiedrisko attiecību, kursu un semināru organizēšanai kopumā ir izlietojušas vairāk nekā 1.2 miljonus latu, nevienā no revīzijas apjomā ietvertajām iestādēm nebija izstrādāti iekšējie normatīvie akti, kas noteiktu pieļaujamo reprezentācijas izdevumu veidus, līdz ar to pastāv valsts budžeta līdzekļu neefektīvas un neekonomiskas izlietošanas risks.
Revīzijas ietvaros tika konstatēts, ka izlasē iekļautajiem EM un tās padotības iestāžu darbiniekiem vai nu nav noteikti mobilo sakaru pakalpojumu apmaksas limitu ierobežojumi, vai arī tie svārstās robežās no 20 līdz 250 latiem mēnesī.
.jpg)
