Citas ziņas

Jānis Platais: Pārdomas par Latvijas Ekonomiku

Gada lekcijas ekonomikā lektors Jānis Platais,21.11.2008

Jaunākais izdevums

Šis ir sarežģīts brīdis gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā un Jūs sastapsieties ar tik pat dažādiem viedokļiem, cik vien speciālistus satiksiet un uzrunāsiet. Daudzas iepriekš izstrādātās stratēģijas vairs nedarbojas un ir jāturpina analizēt situācija, lai tai varētu pielāgoties un pārvarēt negatīvās tendences. Daudzi jautās par to – kas ir noticis un kādēļ? Kāda ir valdības loma un atbildība par ekonomikas stāvokli?

Pasaulē

Pēdējie 20 gadi pasaules ekonomikā iezīmējās ar aukstā kara beigām, militāro izdevumu strauju samazināšanos, ievērojamu valsts iejaukšanās samazināšanos ekonomisko procesu regulēšanā attīstītajās pasaules valstīs un lielākajai daļai pasaules valstu pieņemot brīvā tirgus saimniekošanas principus. Tas nodrošināja nepieredzētu labklājības pieaugumu attīstītajās valstīs, strauju nabadzības samazināšanos jaunattīstības zemēs un ekonomikas pārkārtošanos uz tirgus principiem valstīs ar centralizētās plānošanas ekonomikas vadības modeli.

Ļoti svarīga loma pasaules ekonomikā saglabājās viena vienīgai valstij – ASV, kas ar savu ārkārtīgi plašo tirgu noteica ekonomikas attīstības tendences visā pasaulē. 90-jos gados ASV ekonomikai bija raksturīga strauja procentu likmju samazināšanās krītoties valsts budžeta deficītam un intensīvi iedzīvotāju ieguldījumi akciju tirgos, kas radīja strauju aktīvu vērtības pieaugumu. Šī desmitgade ASV ekonomikā bija raksturīga ar aktīvu vērtības stabilizēšanos vai pat krišanos akciju tirgos un mājokļu tirgus vērtību straujš pieaugums līdz pat 2006. gadam. Patēriņu augstākā līmenī uzturēja nodokļu samazināšanas programmas un straujš militāro izdevumu pieaugums, sakarā ar operācijām Irākā un Afganistānā. Spekulatīvi ieguldījumi mājokļu tirgū un finanšu instrumentu atvasinājumu izplatīšanās radīja jaunus riskus, kuru izvērtējums līdz pat nesenam laikam nebija pietiekams. Pasaules finanšu tirgu globalizācija un investīciju brīva kustība samazināja nacionālo finanšu tirgus uzraudzības institūciju spēju laicīgi novērtēt aktīvu patieso vērtību un finanšu tirgus institūciju likviditāti un kapitāla pietiekamību.

Vairāku lielu finanšu institūciju darbības pārtraukšana ASV izraisīja domino efektu visā pasaulē. Investori kļuva daudz uzmanīgāki izvēloties partnerus un sāka izņemt ieguldījumus no riskantākiem tirgiem.

Ko sagaidīt tuvākajos 2-3 gados? Ārējie ekonomiskie apstākļi no Latvijas viedokļa strauji pasliktināsies, jo pasaule ir piedzīvojusi pārāk lielus aktīvu zaudējumus, galvenokārt, ASV hipotēku tirgus sabrukuma rezultātā. ASV ekonomika un augstais patēriņa līmenis ilgāku laiku bija dzinējs visas pasaules ekonomiskajam uzplaukumam, galvenokārt uz uzkrājumu rēķina visā pārējā pasaulē.

Nesenajās konsultācijās pasaules lielāko valstu finanšu ministri un centrālo banku vadītāji vienojās par steidzamiem pasākumiem finanšu tirgu atdzīvināšanā, iepludinot tajos lielus valsts līdzekļus un apslāpējot iedzīvotāju paniku ar papildus noguldījumu aizsardzības garantijām. Par spīti šiem pasākumiem zaudējumi ir izvērsušies īpaši plaši. Vairākas ekonomikas nozares, kuras ir īpaši atkarīgas no aizdevumiem ir pilnībā apstājušās, jo no kredīta atkarīgais pieprasījums ir nokrities uz nulli. Valsts pārņem savā īpašumā bankas, kas ir kļuvušas maksātnespējīgas.

Pasaules finanšu sistēmai būs vajadzīgs laiks, lai attīrītos no finanšu tirgus produktu atvasinājumiem, kuru reālā vērtība nav skaidra un kuru esamība traucē normālu tirgus darbību. Bankas un kreditori kļūs daudz piesardzīgāki izsniedzot aizdevumus. Pat tie aizņēmēji, kas līdz šim ir akurāti kārtojuši savas saistības būs jāiegulda vairāk sava līdzfinansējuma un jāiziet daudz skrupulozāka finansiālā stāvokļa pārbaude nekā līdz šim.

Situācija Latvijā

Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā pavēra neredzētas iespējas integrācijai preču, darbaspēka, un finanšu tirgos, kā arī tiešai Eiropas Savienības līdzekļu ieplūšanai Latvijā. Tas veicināja investīcijas, ļāva Latvijas iedzīvotājiem doties darbā ārzemēs, lai gūtu jaunas iemaņas un labi nopelnītu, un strauji palielināja naudas daudzumu iedzīvotāju rīcībā. Tas palīdzēja strauji samazināt dzīves līmeņa starpību ar citām Eiropas valstīm.

Straujā ekonomikas pieauguma avoti

Straujais ekonomikas pieaugums tika sasniegts uz patēriņa pieauguma rēķina. Patēriņu stimulēja kredītu un darba samaksas piegums. Tikmēr iekšzemes piedāvājums atpalika no pieprasījuma veicinot strauju inflāciju. Ar inflācijas rādītājiem mēs joprojām esam rekordisti Eiropas savienībā.

2006. un 2007. gados parādījās zīmes, ka straujā attīstība neturpināsies mūžīgi un sāka izskanēt minējumi par to, vai piezemēšanās būs cieta, vai mīksta? 2008. gads ir atnācis ar lielām pārmaiņām – straujas ekonomiskās izaugsmes periodu ir nomainījušas nenoteiktība un šaubas. Pašlaik izskatās, ka īstenosies kāds no mazāk labvēlīgiem scenārijiem.

Strauji ekonomikas pieauguma tempi ne vienmēr pasaules praksē ir bijuši ekonomikas pārkāršanas simptoms. Daudzas valstis uzsākot attīstību no zema līmeņa, vai arī pēc smaga šoka bieži vien ir nodrošinājušas augstus attīstības tempus un vispārēju labklājības uzlabojumu ilgākā laika posmā.

Tādu ilgspējīgu ekonomikas attīstību nodrošina makroekonomiskā stabilitāte, augsts investīciju līmenis konkurētspējīgā ražošanā un svarīgāko komponentu līdzsvars. Straujš kreditēšanas un darba samaksas pieaugums Latvijā izraisīja ekonomikas pārkaršanu, kad pieprasījums pieauga straujāk nekā ekonomikas potenciāls var šo pieprasījumu segt. Pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība izraisīja inflācijas pieaugumu un paplašināja maksājumu bilances tekošā konta deficītu, lai imports kompensētu iekšzemes ekonomikas nespēju apmierināt pieprasījumu. Mūsu maksājumu bilances deficītu kreditēja labi funkcionējošie starptautiskie naudas tirgi. Diemžēl šī iespēja tika iztērēta neradot pietiekami daudz jaunas jaudas, lai ražotu konkurētspējīgu augstas pievienotās vērtības eksporta produkciju, vai vismaz aizstātu importu. Preču un pakalpojumu eksporta attiecība kopš 2005. gada pret IKP samazinās.

2006. un 2007. gados maksājumu bilances tekošā konta deficīts pārsniedza 20 procentus iekšzemes kopprodukta. Ārējais parāds, galvenokārt banku un privātajā sektorā, ir sasniedzis 140% iekšzemes kopprodukta. Tas prasītu gandrīz pusotra gada visas Latvijas pievienotās vērtības un vairāk kā trīs gadus saražotā eksporta vērtības, lai šo parādu atdotu. Ekonomiskā optimisma apstākļos, kad visi sagaida straujus ekonomikas pieauguma tempus ir cerība, ka parādu atdošana prasīs mazāk piepūles, kad kopējais IKP apjoms ir lielāks. Tomēr situācija var radikāli mainīties, ja ekonomikas pieauguma tempi apstājas, vai IKP sāk samazināties. Risks tam, Latvija ilgāku laiku varētu piedzīvot IKP stagnāciju vai krišanos, ir ļoti nopietns. Padomājiet tikai, kas notiks, ja pārējā pasaule pēkšņi pārtrauks kreditēt patēriņu Latvijā (ap 20 procentu vērtībā no IKP).

Lielākā daļa Latvijas ārējā parāda izveidojās privātajā sektorā. Lielākā daļa ārējā parāda pieauguma tika novirzīta patēriņam un netirgojamo (ārēji nekonkurējošo) preču un pakalpojumu ražošanai. Patēriņa stimulēts pieaugums nevar būt ilglaicīgs, ja investīcijas nerada pamatu eksporta attīstībai un starptautiski tirgojamām precēm un pakalpojumiem (tradable). Maksājumu bilances deficītu finansēja aizņēmumi no ārzemēm daudz lielākā apmērā, nekā tas ir ekonomiski attaisnojams.

Latvijas Banka un Finanšu ministrija nespēja savlaicīgi organizēt sadarbību patēriņa kreditēšanas ierobežošanai. Lēmums ierobežot mājokļu kreditēšanu pieprasot pircēja līdzfinansējumu vismaz desmit procentu apmērā un legālo ienākumu apliecinājumu no VID puses tika ieviests brīdī, kad mājokļu cenas bija sasniegušas vēsturiski augstāko līmeni un gandrīz pusgadu pēc krasiem brīdinājumiem par riskiem, kurus Skandināvijas banku sistēmai rada kreditēšanas bums Baltijā.

Nākotnē vairs nevaram sagaidīt tik labvēlīgu situāciju maksājumu bilancē, jo jau pašreizējais kopējā ārējā parāda līmenis ir pārsniedzis drošības līmeni. Ir jārēķinās ar to, ka ārvalstu kreditori vairs nevēlēsies turpināt izsniegt kredītus tādos apmēros, kā tas bija līdz šim. Pat ļaunāk – var rasties grūtības pārfinansēt līdz šim paņemtos kredītus, radot nepieciešamību daļu iekšzemes uzkrājumu novirzīt parāda atmaksai.

Inflācija

Latvijas valdība un sabiedrība nepievērsa pietiekamu uzmanību inflācijas problēmai kamēr inflācijas tempi bija sasnieguši jau kritiskus apmērus. Kā mēs nonācām līdz tādam rekordaugstam inflācijas līmenim apsteidzot Baltijas kaimiņvalstis un citus Eiropas Savienības partnerus? Nepietiekami tika darīts lai ierobežotu patēriņa pieaugumu un sabalansētu patēriņu ar investīcijām, it īpaši – nozarēs, kas ražo ārēji konkurējošas preces un pakalpojumus.

Latvijā inflācijas sekas vairāk tika apspriestas no sociālā viedokļa, mazāk tās ekonomiskās sekas – patēriņa stimulēšana uz uzkrājumu rēķina (tērēsim šodien, jo rīt būs dārgāk) un investīciju izkropļošana – (līdzekļi tiek ieguldīti, lai nopelnītu no aktīvu cenas pieauguma, nevis no ieguldījumiem reālajā ekonomikā). Reālās kredītu procentu likmes jau ilgāku laiku ir bijušas negatīvas un veicina izšķērdīgu rīcību.

Ievērojamu grūdienu pirmatnējā inflācija saņēma nomainot lata piesaisti no SVF norēķinu vienības (SDR) uz eiroun notika brīdī, kad eiro vērtība bija vēsturiski visaugstākajā līmenī. Tas radīja faktisku relatīvo lata vērtības samazināšanos pret eiro par 25 procentiem 2005. gadā salīdzinot ar 2000. gadu. Šeit nevar vainot tikai Latvijas Banku par to, kā šī pāreja notika – pārejas datums un noteikumi bija skaidri un caurskatāmi visiem vēl pirms pārejas uz piesaisti eiro. Kļūda bija tā, ka nesekoja nekādi kompensējoši ekonomiskie pasākumi, lai sterilizētu papildus naudas līdzekļu ieplūšanu ekonomikā un nepieļautu inflācijas pieaugumu. Valūtas kursa piesaistes politika ierobežo pielietojamo instrumentu klāstu regulējot naudas daudzumu apgrozībā, lai ierobežotu inflāciju.

Strauja naudas daudzuma apgrozībā pieauguma apstākļos ir svarīgi, lai visi pārējie politikas instrumenti orientētos uz inflācijas ierobežošanu. Tādos apstākļos vissvarīgākais ir veicināt uzkrājumus nevis patēriņu. Uzkrāt līdzekļus var gan iedzīvotāji, uzņēmumi, gan arī valdība. Uzkrājumi salīdzinot ar patēriņu var notikt gan palielinot naudas līdzekļus bankā, ieguldot uzņēmējdarbībā, vai atmaksājot parādus. Tādēļ budžeta sastādīšana un izpilde ar ieņēmumu pārsniegumu pār kļūst par īpaši svarīgu soli, lai novērstu ekonomikas pārkaršanu un inflācijas pieaugumu.

Diemžēl arī treknajos gados, kad budžeta ieņēmumi strauji pieauga, valsts budžets tika sastādīts un apstiprināts ar deficītu.

Preču cenu inflācijas tempus turpmāk ietekmēja vairāki faktori, galvenokārt – cenu un darba algu spirālveidīgais pieaugums. Darba ņēmēji izvirzīja arvien augstākas prasības darba samaksas paaugstināšanai, lai kompensētu inflācijas izraisīto algas pirktspējas samazināšanos. Uzņēmēji turpināja paaugstināt cenas, lai nodrošinātu naudu gan darba samaksas pieaugumam, gan arī nodrošinātu peļņas normu. Minerālo un kurināmā resursu cenu inflācija kā arī pārtikas cenu pieaugums visā pasaulē papildināja spiedienu uz inflāciju un iegrieza cenu-algu spirāli arvien straujāk. Apburtais loks no darba algas paaugstināšanas cenu inflācijas kompensēšanai uz augstākām cenām – ražošanas izmaksu kompensēšanai klasiskajā ekonomikā var atrisināties tikai, kad iestājas ekonomikas lejupslīde, ražotājiem pārtraucot ražošanu, kuru turpināt vairs nav rentabli, paaugstinot bezdarbu, un apturot algu pieaugumu. Modernajā ekonomikā, kur var realizēties perfekta konkurence un darbaspēks nav organizējies arodbiedrībās, ekonomiskie apstākļi bremzē cenu-algu spirāles attīstību. Darba ražīguma pieaugums var ļaut pārvarēt cenu-algu spirāles darbību bez negatīvas ietekmes uz visu ekonomiku kopumā. Diemžēl pozitīvais scenārijs nav realizējies Latvijā. Konkurences spējas samazināšanās uz darba algas pieauguma rēķina ir atstājusi negatīvu ietekmi uz ražošanas tālāku attīstību un nodarbinātību tirgojamo (konkurējošo) preču un pakalpojumu nozarēs. It īpaši Latvijā tas izpaužas kā ražošanas apjomu stagnācija un pat samazināšanās apstrādājošajā rūpniecībā.

Finanšu tirgi un aktīvu cena

Mājokļu celtniecība un mājokļu tirgus arī Latvijā bija kļuvis par ekonomikas nozari, kas pārsniedza ekonomikas potenciālu. Visiem šķita, ka zemes un mājokļu cenas turpinās pieaugt neierobežoti un ieguldījumi šajā nozarē nodrošinās lielu un ilglaicīgu peļņu. Tomēr inflācijas burbulis šajā nozarē izveidojās daudz lielāks par ekonomikas spēju to efektīvi uztvert un vidusslāņa iedzīvotājiem atņēma iespēju atļauties atbilstoša mājokļa iegādi. Cenas mājokļu tirgū krītas jau vairāk kā gadu, bet ekonomiskā nenoteiktība nedod iespēju prognozēt laiku, kad iestāsies stabilizācija.

Arī likviditātes grūtības Parex Bankai – vislielākajai bankai Latvijā, kas pieder rezidentiem, visiem atnāca kā pārsteigums. Bankas rīcībā esošie aktīvi izrādījās nepietiekoši likvīdi, lai tā varētu turpināt darboties bez valsts atbalsta. Būs grūti atrast kādu, kas apšauba nepieciešamību valstij doties palīgā Parex. Tomēr galīgā bankas glābšanas cena nodokļu maksātājiem vēl nav skaidra. Tas gan nav pirmais gadījums Latvijas nesenajā vēsturē, kad valsts nauda tika izmantota banku kapitāla pietiekamības atjaunošanai. 1994. gadā valsts ieguldīja apmēram 2 procenti no iekšzemes kopprodukta, lai atveseļotu sliktos kredītus Unibankā un Latvijas Krājbankā. Pēc re-kapitalizācijas, šīs divas valsts īpašumā esošās bankas spēja izturēt banku krīzi 1994.-1995. gados. Valstij izdevās ieguldīto naudu atgūt ar peļņu, jo šo banku privatizācijas ieņēmumi pārsniedza re-kapitalizācijas izmaksas.

Finanšu tirgus institūciju uzraudzība joprojām paliks svarīgs valsts uzdevums. Traucējumi ekonomikai var izrādīties ļoti nopietni, ja finanšu tirgus uzņēmumi pārtrauc normāli darboties, vai arī investori zaudē savus ieguldījumus. Tie laiki ir pagājuši, kad investori bija tikai bagāti cilvēki. Pašlaik un vēl arvien vairāk nākotnē liela daļa pensiju uzkrājumu koncentrēsies ieguldījumos izmantojot tieši finanšu tirgus institūciju pakalpojums. Efektīva finanšu tirgus institūciju darbība nodrošinās arī efektīvus pakalpojumus, lai finansētu svarīgu ekonomikas objektu veidošanu un darbību kā arī apdrošināšanu.

Šaubos vai būtu jāatbalsta mājokļu iegāde izsniedzot kredītu 100 procentu apmērā. Mājokļa pircējam, vispirms, vajadzētu spēt parādīt, ka viņš ir spējīgs veidot uzkrājumus un tikai tad kļūt par īpašnieku. Savukārt, valsts varētu atbalstīt tieši šādus iedzīvotājus ar atbilstošā nodokļu atlaidēm uzkrājumiem pirmā mājokļa iegādei.

Valsts sektoram var būt ļoti nozīmīga loma finanšu resursu cenas veidošanā.

Valsts finanšu vadība un budžeta deficīts

Par spīti labvēlīgajai ekonomiskajai situācijai pēdējos gados budžets joprojām tika sastādīts un apstiprināts ar deficītu.

Dažs labs speciālists apgalvos, ka deficīts nemaz nav bijis pārliku liels – tikai viens procents no IKP vai pat mazāk. Tomēr mums ir jāpievērš uzmanība ne tikai kopējam rezultātam, bet arī tā struktūrai. Pamatbudžeta deficīts pēdēja laikā ir bijis daudz lielāks nekā kopbudžeta deficīts uz sociālā budžeta ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem rēķina. Pamatbudžeta deficīts 2006. gadā sasniedza 2.7% un 2007. gadā – 1.9% IKP. Patēriņš pēc būtības notika pamatbudžetam aizņemoties uz nākotnes pensiju rēķina, neņemot vērā nelabvēlīgo Latvijas demogrāfisko struktūru.

Vērtējot budžeta finansiālo situāciju tikai pēc kārtējā gada skaidrās naudas ieņēmumiem un izdevumiem nevar gūt pilnvērtīgu informāciju politikas pilnveidošanai. Viena no lielākajām valsts parāda pozīcijām ir valsts finansiālās saistības sociālajām izmaksām nākotnē. Pašreizējie strādājošie sagaida, ka valsts viņiem nodrošinās nākotnē zināmas garantijas finansiāla atbalsta un bezmaksas pakalpojumu veidā. Ir iespējams novērtēt šādu nākotnes finansiālo saistību pašreizējo vērtību, lai ievērotu sociāli atbildīgu valsts politiku un vienkārši nepārliktu sociālās saistības no vienas paaudzes uz otru bez atbilstošiem uzkrājumiem.

Uzskatu, ka nodokļu slogs Latvijā ir samērīgs un nav nepieciešams nodokļu slogu būtiski paaugstināt, lai palielinātu sabiedriskā sektora īpatsvaru ekonomikā un ienākumu pārdalē. Taču nodokļu struktūrā ir būtiskas rezerves, lai atvieglotu nodokļu slogu nozarēs, kas ražo konkurētspējīgu tirgojamo produkciju, uz patēriņa un uz patēriņu orientētajiem uzkrājumiem. Sākot ar 2007. gada vidu valsts nodeva par nekustamā īpašuma reģistrēšanu tika būtiski paaugstināta, radot pirmo ierobežojumu spekulatīvajiem darījumiem. Tomēr šis solis tika sperts pārāk vēlu, lai pārvarētu negatīvās tendences ekonomikā, kuras radīja Latvijas mājokļu tirgus. Veicot tālākus pārkārtojumus nodokļu sistēmā, vajadzētu izskatīt iespēju ar nekustamā īpašuma nodokli aplikt mājokļus, ne tikai zemi, uz kuriem tie atrodas, bet pielietot nodokļu atlaides ģimenēm, kad tās veic maksājumus pirmā mājokļa iegādei. Būtu jāpadomā arī par ne nodokļu pasākumiem konkurētspējīgas ražošanas stimulēšanai.

Budžeta izdevumu politikā līdz šim ir dominējis darba samaksas palielināšanas jautājums. Pašlaik visi, it īpaši sabiedriskajā sektorā nodarbinātie, jau ir aizmirsuši par to, ka reālie ienākumi ir strauji pieauguši dažu pēdējo gadu laikā, bet visi, kā būtisku trūkumu atzīst inflāciju, kas nepārtraukti samazina ienākumu pirktspēju. Bez darba ražīguma atbilstoša pieauguma ražojot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus algu pieaugumi ir novārdzinājuši gan algu pirktspēju, gan arī ekonomiku kopumā. Pašlaik izrādās, ka šis ienākumu palielinājums kas ir veikts pagātnē un solīts nākotnē, gluži vienkārši, nav pa kabatai.

Izdevumu efektivitātes uzlabošanai arī vēl ir virkne iespēju, ieskaitot tādas kā rūpīga izdevumu prioritāšu noteikšana, zemākās cenas principa strikta ievērošana iepirkumu procedūrās, papildus pasākumi izšķērdības samazināšanai, lai varētu pirmkārt apmierināt pirmreizējos sociālos maksājumus un līdzfinansējumu Eiropas Savienības atbalstītajiem projektiem.

Daudzas valstis budžeta politikas uzlabošanai ir ieviesušas vairākus iekšējos noteikumus budžeta sastādīšanai, tai skaitā tādus, kas ierobežo budžeta deficīta apmērus vai nepieļauj budžeta deficīta novirzīšanu kārtējā patēriņa finansēšanai. Budžeta deficīts (aizņēmumi) nedrīkst pārsniegt pamatlīdzekļu vērtības pieaugumu valsts īpašumā. 2007. gada valsts pamatbudžeta deficīts (263 miljoni latu) pārsniedza tiešos izdevumus pamatlīdzekļu iegādei (228 miljoni latu). Tas gan neņem vērā citas kapitālo izdevumu pozīcijas, kuru rezultātā valsts var iegūt pamatlīdzekļus savā īpašumā, kā arī pamatlīdzekļu iegādi to nolietojuma kompensēšanai. Vairākas attīstītās valstis ir uzsākušas precīzāku valsts sektora finanšu darbības mērīšanu pielietojot starptautiskos standartus finanšu pārskatu sastādīšanas metodikā. Tādi precīzāki mērījumi dod iespēju uzlabot valdības darbības caurskatāmību, kā arī pilnveidot mehānismus atbildības novērtēšanai.

Nākošajā gadā ekonomiskā krīze samazinās budžeta ieņēmumus, jo saspringstot darbaspēka tirgus situācijai būs mazāks nodokļu maksātāju skaits, tie nodokļus maksās no mazākiem ienākumiem un mazākas peļņas, arī samazinātais patēriņš radīs mazākus ieņēmumus no pievienotās vērtības un akcīzes nodokļiem. Fiksētie izdevumi budžetā saglabāsies, bet spiediens uz izdevumiem pieaugs no bezdarba pabalstiem un citiem sociāliem maksājumiem, kurus palielinās trūcīgo iedzīvotāju skaita palielināšanās. Valdības galvenais uzdevums būs organizēt budžeta vadību tādā veidā, lai realizētu visas galvenās izdevumu prioritātes ievērojot noteiktos budžeta deficīta un aizņemšanās ietvarus. Laikā, kad strauji pieaug ekonomika un uzlabojas dzīves līmenis parasti arī valsts budžets saņem vairāk ieņēmumu, jo ienākumu un patēriņa nodokļi tiek iekasēti no lielākas bāzes. Krīzes apstākļos nodokļu ieņēmumi var samērā strauji samazināties pat procentos pret IKP, ja IKP apjoms samazinās. Tādēļ ir ļoti svarīgi uzturēt ļoti konservatīvas budžeta prognozes, lai nepiedzīvotu papildus stresu, ja budžeta izpilde atpaliek no plāna. Bez tam nepieciešamas arī rezerves un plāni darbībai, ja finanšu sektora atveseļošanai būtu vajadzīgs vairāk līdzekļu, vai arī līdzekļu piesaistīšanas izmaksas strauji pieaugtu.

Darbaspēka tirgus politika

Pārkarsušās ekonomikas apstākļos darbaspēka piedāvājums izrādījās nepietiekams, lai nodrošinātu tirgus vajadzības, kas pastiprināja cenu-algu spirālveidīgo pieaugumu un novājināja ekonomiku. Ekonomiskā krīze sāk atlikt lietas savās vietās.

Latvijā jau ir iezīmējušās tendences samazinoties pieprasījumam pēc darbaspēka un pieaugot bezdarba līmenim. Sagaidāms, ka šīs tendences kļūs arvien izteiktākas ekonomiskajai situācijai tālāk pasliktinoties. Valstis, kuras līdz šim labprāt pieņēma darbiniekus no Latvijas ekonomiskā krīze ir skārusi vissmagāk. Konkurence Eiropas darbaspēka tirgū arī kļūs saspringtāka. Arī Latvijā darba devējiem atlasot viskvalificētākos un piemērotākos darbiniekus būs iespējams kāpināt darba ražīgumu, savukārt tirgus stāvoklis un sīvā konkurence nedos iespēju viegli paaugstināt cenas un gūt līdzekļus darba samaksas palielinājumam. Ne tik veiksmīgajiem darbaspēka tirgū būs jāiegulda vairāk savā kvalifikācijas un konkurētspējas celšanā, lai nodrošinātu stabilus ienākumus.

Krīze šeit rada jaunas iespējas, kuras vajadzētu izmantot, nevis gausties par situācijas pasliktināšanos. Darba ražīguma kāpināšana un resursu novirzīšana konkurētspējīgajās nozarēs, kas ražo eksporta produkciju var ielikt pamatus normālai ilgspējīgai attīstībai.

Gan privātajam sektoram, gan valdībai vajadzētu uz šo krīzes situāciju raudzīties kā uz jaunu iespēju veikt nepieciešamos pārkārtojumus ekonomikas struktūrā un uzņēmējdarbības atbalstam. Tikai ar mērķtiecīgu darbu un organizētību mēs varam panākt veiksmīgu izeju no krīzes.

1. Jāizskata iespējas tālākai ilgspējīgai ekonomikas konkurētspējas uzlabošanai Eiropas Savienībā un pasaulē, ražīgu investīciju veicināšanai, un nodokļu sloga tālākai pārnešanai no ražošanas un ienākumiem uz patēriņu un patērējošiem uzkrājumiem. Resursi ir pirmkārt jānovirza tirgojamo preču un pakalpojumu ražošanai.

2. Ir jāpalielina valdības atbildība par makroekonomisko stabilitāti, lai veicinātu ilgspējīgu ekonomikas attīstību. Tai skaitā vajadzētu pieņemt fiskālās atbildības likumu, kas noteiktu valdības atbildību par realizēto politiku un tās makroekonomiskajiem rezultātiem, tai skaitā budžeta deficītu, inflācijas ierobežošanu un ilgspējīgas ekonomikas attīstības nodrošināšanu. Likumam arī vajadzētu ieviest noteikumus, kas ierobežo valsts aizņēmumu apjomu ar pamatlīdzekļu apjoma pieaugumu. Īpaša valdības atbildība ir nepieciešama par ieguldījumiem un sociālajām saistībām starp dažādām iedzīvotāju paaudzēm.

3. Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai ir jāuzlabo ekonomiskās politikas koordinācija, lai labāk pamatotu ekonomisko politiku un organizētu ekonomiskās politikas mērķu sasniegšanu, tai skaitā inflācijas ierobežošanu.

4. Ir jāuzlabo politikas analīze un statistiskā informācija par ekonomikas norisēm, fiskālo politiku un to struktūru, tai skaitā pamatojoties uz grāmatvedības uzkrājošo metodi.

5. Darba samaksas sfērā jāievēro samērīga samaksa profesionāļiem sabiedriskajā un privātajā sektorā. Nav normāla parādība, ja ierēdņu atalgojums pārsniedz atalgojumu privātajā sektorā, lai gan tas nedrīkst arī būtiski atpalikt.

6. Jāveic tālāki pasākumi valsts līdzekļu efektivitātes paaugstināšanai un taupīgai izmantošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Viens no galvenajiem īpašnieku uzdevumiem – lai Balticovo kļūtu efektīvāks

Dienas Bizness,10.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reiz Iecavas novada ražotnes «Balticovo» pagalmā Lieldienās varēja šūpoties lielās šūpolēs, vietējā veikaliņā iegādāties olas ar diviem dzeltenumiem un gardas kūkas. Pusgadu par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju nostrādājušais Andris Platais atzīst – daļu šo «ekstru» likvidējis pats, vēl būdams finanšu direktors. «Ja darbībai nav saimnieciska pamatojuma, tad tā nav vajadzīga. No kārtības viedokļa nevarējām pieļaut, ka visi var brīvi iekļūt uzņēmuma teritorijā, tāpēc apsardzes punkts un svari tika pārcelti pie iebraucamā ceļa,» reģionālajam laikrakstam Bauskas Dzīve skaidro A. Platais.

Simboliskā vista un gailis pie biroja joprojām ir savā vietā. Andris ir dzimis un audzis liepājnieks, bet tagad ceļu uz darbu Iecavas novadā mēro no Jūrmalas. Par «Balticovo» vadītāju kļuva, kad iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs atstāja amatu, lai pēc vienošanās ar īpašniekiem karjeru turpinātu citādi. «Uzņēmumā nebija ārkārtas situācijas, es to pārņēmu normālā kārtībā. Te strādāju 11 gadus, desmit esmu bijis finanšu direktors. Man no visiem vadītājiem pašlaik ir lielākā pieredze «Balticovo»,» skaidro A. Platais.

Viens no galvenajiem īpašnieku uzdevumiem jaunajam vadītājam – lai uzņēmums kļūtu efektīvāks. «Pēdējos gados ļoti strauji attīstījāmies, kad vien tam bija līdzekļi. Tagad jāsakārto iekšējie procesi, jākļūst efektīviem un jāpieņem pareizie lēmumi. Pēc tam skatīsimies, kādi investīciju projekti būs nepieciešami. Arī tam mana finanšu vadītāja pieredze būs noderīga,» vērtē Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SVF: paātrinātā procedūra nenozīmē kritisku valsts stāvokli

,25.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paātrinātā procedūra Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevuma piešķiršanā nenozīmē kritisku valsts stāvokli, bet gan ir ierasta kārtība, lai novērstu tuvākajā nākotnē draudošas nepatikšanas. Tā Dienai norāda SVF konsultants Jānis Platais.

Nepilnīgie izteikumi radījuši bažas, ka valsts stāvoklis ir sliktāks, nekā to atklāj amatpersonas.

Latvijas valdības pārstāvji patlaban notiekošās sarunas ar SVF un Eiropas Komisiju (EK) skaidro kā līdzekli, lai nepieļautu tādu ekonomisko situāciju, kad bez starptautiska aizdevuma vairs nevarētu iztikt.

Finanšu ministra preses sekretāre Diāna Bērziņa norādījusi, ka valdības, SVF un EK darba grupa strādā, lai noteiktu, "vai vispār un cik liels" aizdevums Latvijai būtu vajadzīgs, jo valsts vēl neesot tādā pozīcijā, ka finanšu atbalstu vajadzētu tūlīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas ekonomika attīstās strauji, bet radušies jauni riski negatīvām izmaiņām

Zane Atlāce - Bistere,15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās Latvijas makroekonomikas prognozes 2020.-2022. gadam, kas tiek izmantotas par pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā. Kopumā prognozes novērtētas kā reālistiskas, taču bažas raisa riski starptautiskās tirdzniecības un banku sektora reputācijas jomā.

Apstiprinot inflācijas prognozi, Padome norāda, ka kopš 2018. gada oktobra inflācijas prognozē nav veiktas izmaiņas. Taču spiediens uz darba algu pieaugumu darba tirgū joprojām ir augsts, kā rezultātā inflācija varētu būt augstāka par pašreiz prognozēto FM līmeni.

«Latvijas darba tirgus turpina uzkarst – bezdarba līmenis samazinās, iedzīvotāju līdzdalības līmenis darba tirgū sasniedz jau 70%, un Latvijas darba tirgus piesātinājums turpina augt. Līdz ar to paredzams, ka nākamajos gados turpināsies spiediens uz darba samaksu un inflāciju, kas ilgtermiņā var palielināt inflācijas rādītājus,» norāda Inna Šteinbuka, FDP locekle.

Apstiprinot reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi,Padome norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi 2018. gada oktobrī, Finanšu ministrija reālo IKP pieauguma tempu 2019. gadam ir palielinājusi no 3,0% līdz 3,2%, t.i., par 0,2 procentpunktiem, bez izmaiņām turpmākajos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālā padome: Vērojama fiskālās politikas ekspansija, kas neatbilst labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem

Dienas Bizness,09.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka Latvijas valdība turpina īstenot atbildīgu fiskālo politiku, pamatā ievērojot fiskālās disciplīnas prasības.

Tomēr, salīdzinot ar 2015. un 2016.gadiem, vērojama būtiska fiskālās politikas plānu ekspansija, kas neatbilst pašlaik labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem un pastiprina procikliskas ievirzes (tiek pastiprināti sildīta valsts ekonomika un netiek mazināts valsts kopējais parāds). To nulle publiskotajā un pirmdien Ministru kabinetā iesniegtajā ikgadējā Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojumā atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padomes eksperti, Valdībai būtu nepieciešams realizēt plānus efektīvākai valsts parāda samazināšanai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP), jo patlaban plānošanas dokumentos tālāka termiņa mērķos valsts parāda līmenis attiecībā pret IKP tiek nepārtraukti pārskatīts ar augšupejošu tendenci.«Kopumā Latvijas valdība turpina ievērot atbildīgu fiskālo politiku, tiek ievērotas visas pamatprasības, ko nosaka Fiskālās disciplīnas likums. Taču Padome uzskata, ka valdība varētu enerģiskāk veikt budžeta deficīta samazināšanu un gatavot budžetu ar pārpalikumu. Jo ekonomika turpina attīstīties ļoti ātri, ekonomikas rezultāti iepriecina un tas nozīmē, ka šādā ekonomiskajā situācijā nav pamata gatavot budžetu ar deficītu un palielināt valsts parādu,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ietaupījums no valsts parāda apkalpošanas izmaksu samazinājuma netiek pilnībā izmantots

Žanete Hāka,06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas valdība kopumā ievēro fiskālās disciplīnas principus, bet gan 2014., gan 2015.gadā novērojamas negatīvas novirzes no budžeta likumos noteiktajiem mērķiem, secināts ceturtdien, 6.oktobrī publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.

«Kopumā valdības fiskālā politika ir vērtējama kā atbildīga, un arī starptautiskās sabiedrības acīs Latvija tiek uzskatīta par valsti, kur fiskālā politika tiek plānota un īstenota atbildīgi. Tomēr, ja Latviju salīdzina ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, mūsu valsts vairākos fiskālās disciplīnas rādītājos visai būtiski atpaliek, piemēram, budžeta deficīta līmeņos,» atzīst Jānis Platais, Padomes priekšsēdētājs.

Jaunākajā Uzraudzības ziņojumā padome atzinīgi vērtē Valdības atbalstu veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 2017.-2019.gadam. Lai gan fiskālā rezerve ir izveidota Fiskālās disciplīnas likumā noteiktajā minimālajā apmērā, Padome uzskata, ka tā atbilst pašlaik izvērtētajiem fiskālajiem riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fiskālās disciplīnas padomi uztrauc ieplānotais budžeta deficīta līmenis

Žanete Hāka,17.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, bet norāda uz nepieciešamību novērtēt, vai reformas pasākumi kāpina izaugsmes potenciālu un nodrošinās nepieciešamo ieņēmumu līmeni.

Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) Fiskālā nodrošinājuma rezerves apjoma atbilstības novērtējuma darba grupas (Fiskālo risku darba grupa) sēdē tiekoties ar Finanšu ministrijas (FM) vadošajiem ekspertiem diskutēja nodokļu ieņēmumu izmaiņas saistībā ar valdības iecerēto nodokļu reformu.

"Padome atbalsta mērķi pilnveidot nodokļu sistēmu, lai mazinātu nodokļu slogu algu saņēmējiem, izlīdzinātu likmes dažādiem ienākumu veidiem un kopumā vienkāršotu nodokļu sistēmu. Piedāvātajām reformām vajadzētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi, kāpināt ekonomiskās izaugsmes potenciālu un ātrāk samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru," norāda Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas uzraugi: Latvija nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni

LETA,21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājot līdzšinējo politiku, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus, aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Platais.

Izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019.gadam, FDP secinājusi, ka atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta.

Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci - 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpretī abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi - Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai - 0,5% no IKP apmēra.

«Kamēr Latvijā turpinām runāt un sapņot par sabalansētu valsts budžetu, Lietuva un Igaunija jau veido prāvu budžeta pārpalikumu. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā mūsu kaimiņiem,» pauda Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Valdībai šobrīd stingri jāievēro fiskālā disciplīna

Db.lv,15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome apstiprinājusi Finanšu ministrijas izstrādātās makroekonomiskās prognozes, ko valdība izmantos Latvijas vidēja termiņa budžeta ietvara ( VTBI) izstrādei 2019.-2021. gadam, informē padomes pārstāvji.

Vienlaikus padome uzstāj uz ļoti stingru fiskālās disciplīnas ievērošanu, lai šobrīd, kad ekonomikā valda strauja izaugsme, nepieļautu fiskālās telpas paplašināšanu.

«Padome vērš uzmanību, ka ekonomika ir tik acīmredzami tuvu ekonomiskās aktivitātes cikla pašai virsotnei, ka šobrīd nedrīkst pieļaut makroekonomikas prognozes, kas varētu radīt iespējamu fiskālās telpas paplašināšanu. Pašlaik ir laiks īstenot fiskālos ierobežojumus, nevis atvieglojumus,» norāda Jānis Platais, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Padome ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) prognozes attiecībā uz reālā un nominālā IKP pieaugumu, inflāciju, potenciālo IKP pieaugumu un IKP deflatoru, kā arī izlaižu starpības samazinājumu 2019. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FDP: Valdība varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un mazāk aizņemties

LETA,30.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) uzskata, ka valdība pašlaik varētu paredzēt arī mazāku budžeta deficītu un attiecīgi mazāku aizņemšanos, skaidrojot padomes vērtējumu Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, intervijā aģentūrai LETA uzsvēra FDP priekšsēdētājs Jānis Platais.

«Mūsu galvenās raizes ir saistītas ar to, kāda veidojas budžeta kopējā bilance, par cik mēs tērējam vairāk nekā ieņemam, par cik aug valsts parāds un cik lielā mērā mēs šodienas problēmas pārliekam uz nākamajām paaudzēm. Mēs necenšamies norādīt, ka kaut ko no valdības izdevumiem varētu izraut un tas nav nepieciešams,» norādīja Platais.

Viņš pauda, ka pašlaik Latvijas ekonomika attīstās labi un tādēļ ir vairāk jādomā par to, ka var mazināt valsts parādu. «Valdības svarīgākais uzdevums arī labajos laikos ir stingri izlemt, ko tad mēs »pērkam«. Ja mēs ejam uz veikalu un mums ir noteikts budžets, tad taču mēs zinām, ka nevarēsim nopirkt visu, ko ieraudzīsim. Mēs izvēlamies tās lietas, kuras mums visvairāk ir vajadzīgas un vislabāk noderēs,» sacīja FDP vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Privātajā sektorā ir ļoti maz spēlētāju, kas balstās uz Latvijas ilgtermiņa izaugsmi desmit un vairāk gadu perspektīvā. Arī valsts sektorā lēmumu pieņēmējiem pārsvarā ir īsāka perioda skatījums, turklāt daudzos gadījumos nav izpratnes par to, ka pamatotu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai ekonomiskā izpēte ir svarīga,» uzskata Swedbank ekonomists un Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvis Mārtiņš Kazāks.

Savukārt Latvijā veiktajiem ekonomiskajiem pētījumiem vien reti ir praktiska atdeve, jo tiem neseko politiskā rīcība vai arī tie tiek pakārtoti, lai attaisnotu pagātnes rīcību un ietekmētu sabiedrības viedokli par nākotnes darbību, norāda Ekonomistu Apvienības 2010 pārstāvji. Kvalitatīva pētījuma galvenais uzdevums būtu konstatēt problēmas un piedāvāt risinājumus to novēršanai, uzskata apvienības biedri.

Apvienība skaidro, ka šādai situācijai ir dažādi cēloņi. Viens no tiem ir nesabalansētība, kas tiek pētīts. Dažādos valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā (NAP2020), ir izvirzīti ambiciozi plāni, bet norādītie praktiskie risinājumi pie izvirzītā mērķa nenoved. «Latvijā ir populāri pētīt makroekonomisko situāciju, bet mikroekonomikas jautājumi paliek novārtā, tāpēc starp vīzijām un praktiskajiem soļiem ir milzīga plaisa,» norāda M. Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Platais: nav sfēras, kurā nevarētu samazināt budžeta finansējumu

,21.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka bez izdevumu samazināšanas sociālajā sfērā iztikt neizdosies, tieši šī sfēra arī ir lielākais finansējuma saņēmējs no budžeta,» intervijā laikrakstam Dienas bizness skaidro bijušais Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas konsultants Jānis Platais.

«Iespēja griezt ir pilnīgi visās sfērās, kas saņem naudu no valsts budžeta. Jautājums ir par to, kā šo procesu juridiski pareizi noformulēt, kā par šādu komunicēt ar cilvēkiem,» teic J. Platais. Viņš arī izskata vairākas iespējas, piemēram, mazāk maksāt pensijās, veselības aprūpei, kultūrai.

Var saglabāt pensijas esošajā līmenī, bet tādā gadījumā pietrūks naudas veselības aprūpei. Savukārt to var kompensēt, atsakoties no samazinātās PVN likmes medikamentiem, bet tad pensionāriem būs jāmaksā dārgāk par zālēm ar esošo pensiju. «Ciest jebkurā gadījumā nāksies visiem,» tā J. Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs gadi sociālistiskā rindā vai maksas medicīna

Mārtiņš Kapickis, mikroķirurgs, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra līdzīpašnieks un valdes loceklis.,22.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Bankas bijušais konsultants Jānis Platais intervijā Dienas Biznesam atzīst, ka «lai panāktu nākamā gada budžeta konsolidāciju par 400 miljoniem latu, būs nepieciešama izdevumu samazināšana sociālajā sfērā».

Nabadzīga valsts ar relatīvi brīvu ekonomiku, kura, mantojumā no PSRS, uzņēmusies visu sociālo funkciju pildīšanu, un kurai 50% no budžeta ir sociālie izdevumi, agrāk vai vēlāk nonāks smagas izvēles priekšā – izlikties, ka varam par 5 santīmiem saražot kilogramu maizes, t.i., turpināt deklarēt, ka valsts sniedz un turpina sniegt Satversmē deklarēto medicīnas pakalpojumu minimumu par izmaksām, kas nespēj segt pat materiālās izmaksas, vai atteikties no daļas sociālo funkciju pildīšanas.

Tikai valstis, kuras ir izgājušas kapitāla caur uzkrāšanas fāzi var atļauties kādus 50-70 gadus sociālistiskas «vaļības». Pat tādām valstīm, kā Zviedrija tas nevar vilkties mūžīgi, izņemot situāciju, kurā resurss ir nevis cilvēku darbs, bet zeme, piemēram, nafta Norvēģijā. Latvijā vienīgais resurss ir cilvēka darbs. Un nevis ES noteiktās 48 stundas, bet daudz vairāk. Ar 48 stundām nedēļā valsti neuzcelsim!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Fiskālā padome: Ekonomiskā izaugsme liek straujāk samazināt budžeta deficītu

Žanete Hāka,05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada budžeta izpildes rezultāti ir sagaidāmi labi, neskatoties uz vairākiem neseniem Latvijas valdības lēmumiem palielināt budžeta izdevumus.

Paātrinoties ekonomikas izaugsmei, budžeta izdevumi nevarēs augt pietiekami strauji, lai budžeta sfērā strādājošo darba samaksas pieauguma tempi sekotu tendencēm privātajā sektorā, radot jaunus izaicinājumus izvēloties, kuras prioritātes finansēt ierobežotu budžeta līdzekļu apstākļos. Valsts parāda samazināšana, veidojot sabalansētu budžetu vai budžetu ar pārpalikumu, būs svarīgs fiskālās politikas uzdevumus drīzā nākotnē, secināts ceturtdien, 5. oktobrī, publiskotajā Fiskālās disciplīnas padomes gadskārtējā uzraudzības ziņojumā.

«Atbilstoši padomes aprēķiniem valdībai vajadzētu orientēties uz budžetu bez deficīta jau sākot ar 2019. gadu, lai gan budžeta plānos deficīta prakse vēl turpinās. Šī mērķa sasniegšanu apgrūtinās jūlijā pieņemtā nodokļu reforma, jo ekonomikas izaugsmes nodrošināto budžeta ienākumu pieaugums nerealizēsies uzreiz. Pāreja uz jauniem apstākļiem nebūs viegla, jo budžets pēdējā laikā tika gatavots ar maksimālo deficīta līmeni ar visām atļautajām atkāpēm ievērojot Eiropas Izaugsmes un Stabilitātes pakta nosacījumus,» norāda Jānis Platais, padomes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam mācījušies no iepriekšējās krīzes vai cenšamies to ātri aizmirst?

Lelde Petrāne,26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politikas lokos izskan priekšlikums 2017.gadam neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai palielinātu budžeta kārtējos izdevumus.

«Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju Valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana kā AirBaltic – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Vēl aizvien nav sasniegts iekšzemes kopprodukta pirms krīzes līmenis, t.i. 2007.gadā 22,6 miljardi eiro, 2016.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei) – 22,1 miljardi eiro (2010.gada salīdzināmās cenās). Vai šādi ekonomikas attīstības tempi mūs apmierina?

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Fiskālās disciplīnas padome: Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs

Žanete Hāka,23.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi, ka valdība neparedz pietiekami stingru fiskālās politikas ievirzi.

«Piedāvātā Latvijas Stabilitātes programma 2019.-2022. gadam neliecina, ka valdība gatavojas situāciju uzlabot, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020.-2022.gadam. Kaut arī, salīdzinot ar iepriekšējiem plāniem, ir paredzēta budžeta rādītāju uzlabošanās, tomēr šos centienus nevar dēvēt par pietiekamiem, jo Latvijā budžeta deficīts ir ievērojami lielāks nekā citās Baltijas valstīs, kur jau vairāku gadu garumā valsts budžets tiek veidots ar pārpalikumu,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.

Fiskālās disciplīnas padome otrdien, 23. aprīlī, publicēja savu viedokli par Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam. Šis Padomes ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Padome: 2016.gada budžetā būtu jāveic konsolidācija 113,8 miljonu eiro apmērā

Dienas Bizness,08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome neatbalsta valdības priekšlikumus palielināt budžeta deficītu, lai finansētu prioritātes, brīdinot, ka deficīta palielināšana novedīs pie valsts parāda pieauguma, ja pašlaik tiks atlikti sāpīgie pasākumi budžeta konsolidācijai. Strauji pieaudzējot valsts parāda apmērus Latvijai draud ekonomikas tempu bremzēšanās vēl nesasniedzot Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni un atliekot šodienas problēmu risināšanu nākošajām paaudzēm.

Tas teikts šodien publicētajā padomes ziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. Šis ziņojums ir nosūtīts Saeimai, Ministru kabinetam un Finanšu ministrijai, kā arī tas ir publicēts Padomes un Finanšu ministrijas interneta vietnē.

«Ekonomikas tempu un inflācijas palēnināšanās ir radījušas problēmas budžeta mērķu sasniegšanā, tādēļ kritiska nozīme būs strukturālajām reformām, lai piešķirtu ekonomikas izaugsmei dinamismu,» skaidro Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Padome īpaši izceļ nepieciešamību veikt reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldē, lai uzlabotu to darbības rezultātus, un izglītībā, lai samazinātu zināšanu un pieredzes plaisu salīdzinot ar ekonomikas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sagatavotais nākamā gada budžeta projekts ir kompromiss starp to, ko vēlējušas ministrijas, un to, uz ko uzstāja aizdevēji, norāda Starptautiskā Valūtas fonda konsultants Jānis Platais.

J.Platais kritizē izstrādāto mājokļa nodokļa variantu, jo dārgo īpašumu saimniekiem, viņaprāt, būtu jāmaksā daudz lielāks nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķu pakalpojumu uzticēšana privātfirmām var palīdzēt samazināt Rīgas pašvaldības budžeta izdevumus.

Apkopēju un sētnieku pakalpojumus no privātuzņēmējiem pirkt nav izdevīgi, uzskata A.Lācis. Viņš min piemēru, kad kāda firma piedāvājusi sētnieka pakalpojumus divām Rīgas namu apsaimniekotām ēkām. "Strādājot mūsu sētniekam, izmaksas ir 233 latu mēnesī, bet firmas piedāvājums bija 422 lati vienai ēkai un 495 otrai. Pat ja iepirkuma procedūra ļautu mums cenu nokaulēt uz leju, izdevīgāk ir joprojām paturēt savus sētniekus un apkopējus. Jā, ārpakalpojuma gadījumā mums nebūtu atbildības par konkrētiem cilvēkiem, nebūtu jādomā, kas atvietos darbinieku slimības vai atvaļinājuma laikā, bet vienlaikus mums jāuztur šīs firmas administrācija, un tas nekad nebūs lētāk par ietaupīto darba algas fondu," uzskata A.Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lielzeltiņiem jāmēra energoefektivitāte

Dienas Bizness,12.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotajā sarakstā starp lielajiem uzņēmumiem, kam līdz šā gada 5. decembrim obligāti jāveic energoaudits, ir Bauskas novada uzņēmums «Lielzeltiņi». Uzņēmumiem ar nozīmīgu enerģijas taupīšanas potenciālu energoaudits jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par energoefektivitāti, pamato EM. «Lielzeltiņi» uz laikraksta Bauskas Dzīve jautājumu par plāniem, kā izpildīs šo prasību, atbildi vēl nav snieguši.

EM skaidro, ka energoauditu rezultāti ļaus uzņēmumiem noteikt, kā samazināt enerģijas patēriņu un izdevumus par to. EM mājaslapā em.gov.lv publicēts 272 dažādu nozaru uzņēmumu saraksts, kam energoaudits ir obligāts, kā arī sniegti ieteikumi tā izpildei.

Energoaudits obligāts uzņēmumiem, kas nodarbina vairāk nekā 250 darbinieku un kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 milj. eiro vai gada bilance kopumā pārsniedz 43 milj. eiro. Apstrādes uzņēmumi varēs saņemt valsts atbalstu ēku siltumnoturības uzlabošanai. Plānotais kopējais finansējums ir 32 milj. eiro.

Tuvu norādītajiem kritērijiem ir Iecavas novada ražotne «Balticovo». Tās valdes priekšsēdētājs Andris Platais Bauskas Dzīvei paskaidroja, ka darbinieku skaits ar filiālēm Madonā un Daugavpilī ir tuvu 250, taču uzņēmums saglabā vidējā statusu, jo tas ļauj saņemt lielāku atbalstu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas uzņēmuma a/s Balticovo valdē pievienojies jauns valdes loceklis Andris Platais, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma finanšu direktors A. Platais turpmāk varēs pārstāvēt uzņēmumu kopā ar vēl vismaz vienu valdes locekli. A/s Balticovo valdē darbojas arī Aivars Janeks, kurš pilda valdes locekļa amata pienākumus, un Arnis Veinbergs, kurš darbojas valdes priekšsēdētāja amatā.

Uzņēmuma padomē izmaiņas nav notikušas, un to pārstāv padomes locekle Andra Ozoliņa, padomes priekšsēdētāja vietnieks Mihtars Mihtarjans un padomes priekšsēdētājs Valdis Grimze.

A/s Balticovo dibināta 1992. gadā, un tas atrodas Iecavas novadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā trīs milj. Ls. Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 23,3 milj. Ls, a/s Balticovo Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 181. vietā. 2011. gadā uzņēmuma peļņa bija 440 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt patēriņu, palielināt tirgu lielākais olu ražotājs a/s Balticovo ievieš jaunus produktus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas olu tirgus ir atšķirīgs no Eiropas. Pie mums olu produkti veido pavisam nelielu daļu no kopējā olu tirgus – aptuveni 15–20%. Savukārt citās Eiropas valstīs šī attiecība – olas un olu produkti – ir aptuveni puse uz pusi. «A/s Balticovo palielinās olu produktu sortimentu, piedāvājot jaunus produktus ar lielāku pievienoto vērtību, piemēram, bezglutēna pankūku mīklu, tajā pašā laikā būtiski nepalielinot kopējo olu produktu īpatsvaru,» DB stāsta a/s Balticovo valdes priekšsēdētājs Andris Platais. Šobrīd olu produkti veido 30% no uzņēmuma saražotās produkcijas, 70% ir olas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas aktīvais centrs ir droša un nemainīga vērtība gan raugoties no investīciju viedokļa, gan izvēloties šo teritoriju kā dzīves un darba telpu, prognozē nozares eksperti.

Par pilsētnieku pakāpenisku atteikšanos no automašīnām liecina gan lēto taksometru kompāniju popularitātes pieaugums, gan velo popularitāte. Tāpat arī augšupeju piedzīvo tādi salīdzinoši jaunāki mobilitātes risinājumi kā auto un velo koplietošana, kas ļauj nomāt transporta līdzekli pat ļoti īslaicīgi – tikai, lai pārvietotos no punkta A un B un nedomāt par liekām formalitātēm vai uzturēšanu. «Turēt mašīnu, lai varbūt vienreiz mēnesī aizbrauktu uz laukiem, dzīvojot Rīgas centrā, kļūst pārāk neizdevīgi,» novērojusi Līga Platais, arhitekte un Depo projekts partnere.

Viņa pieļauj, ka, tāpat kā daudzās citās pasaules pilsētās, ar laiku Rīgā attīstīsies maksas velostāvvietas, kas varētu būt plats solis velosipēdu popularitātes virzienā un veicinās auto stāvvietu trūkuma Rīgas centrā mazināšanos dabiskā ceļā. «Dažs labs velosipēds jau šobrīd maksā dārgāk par automašīnu un kļūst par tādu kā statusu apliecinošu zīmi modernam rīdziniekam,» pārliecināta L. Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad olu un olu produktu ražotājs AS Balticovo no vietējiem zemniekiem plāno iepirkt 70 tūkstošus tonnu graudu un 20 tūkstošus tonnu rapšu sēklu, kuras pārstrādās Balticovo rapšu eļļas spiestuves rūpnīcā, liecina tā sniegtā informācija. Uzņēmums ir viens no lielākajiem vietējo lopbarības graudu iepircējiem Latvijā.

«Šogad lopbarības graudu audzēšanai laika apstākļi bija labi,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Platais.

Šobrīd jau ir iepirkti 25 tūkstoši tonnu lopbarības graudu. Ar šo graudu apjomu iespējams saražot dējējvistu un cāļu barību vairāk nekā četriem mēnešiem.

«Graudus iepērkam par Eiropas tirgus cenu. Cena ir atkarīga no proteīna daudzuma tajos. Šogad graudu cena ir nedaudz mazāka nekā pagājušajā gadā – no 136 līdz 151 eiro par tonnu, savukārt pagājušajā gadā cena bija no 150 eiro līdz 160 eiro par tonnu,» informē A. Platais.

Lopbarības graudi veido 70% no vistu un cāļu pamatbarības. Putnu barība tiek ražota AS Balticovo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pērn Balticovo provizoriskais apgrozījums palielinājies par 8%

Lelde Petrāne,11.02.2015

Balticovo stendā Gulfood Trade Show izstādē Dubaijā – Balticovo tirdzniecības pārstāvis Austrumu valstīs un Āfrikā Jānis Savičs.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neauditētiem datiem, olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo apgrozījums pagājušajā gadā bijis 43 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gadā, kad uzņēmums apgrozīja 39,76 miljonus eiro.

«Olu ražošanas apjoms palielinājies par 5%,» informē kompānijas valdes priekšsēdētājs Andris Platais. «Apgrozījuma kāpums panākts galvenokārt ilgtermiņa ieguldījumu un modernu putnkopības tehnoloģiju ieviešanas rezultātā. Pagājušā gada sākumā olu ražošana tika uzsākta ar mini voljēru sistēmu aprīkotā putnu novietnē, kuras izveidē tika investēti pieci miljoni eiro. Putnu mājā ir integrēti jaunākie sasniegumi putnkopības tehnoloģijā, tajā atrodas pusmiljons dējējvistu un tā ir lielākā Ziemeļeiropā. Savukārt pērn darbu uzsākusī Balticovo rapšu sēklu pārstrādes rūpnīca nodrošinājusi papildu apgrozījuma pieaugumu un 2014. gadā veidojusi jau 6,2% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma,» stāsta A. Platais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu un olu produktu ražotāja AS Balticovo veiksmīgi turpina šā gada jūlijā sākto vistu olu eksportu uz ASV, ik nedēļu sūtot kravas uz šo valsti un līdz ar to operatīvi līdzsvarojot izmaiņas citos tirgos, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Platais.

«Sadarbība turpinās veiksmīgi. Katru nedēļu, no Rīgas ostas tālajā ceļā dodas vismaz divi sūtījumi ar atdzesētām olām. Esam saņēmuši uzslavu, ka vislabāk mākam iepakot olas, jo galamērķī tās nonāk ideālā stāvoklī, salīdzinot ar citiem piegādātājiem no Eiropas,» sacīja Platais.

Viņš arī norādīja, ka līdz ar to Balticovo izdevies izpildīt savu mērķi saistībā ar šī tirgus apgūšanu.

«Turpmāk ASV tirgus būs iestaigāta taka, kuru varēsim izmantot atkarībā no izmaiņām tuvākajos tirgos. Eksportam uz ASV tiek novirzīts ne vairāk kā 20% saražotās produkcijas, ļaujot līdzsvarot eksportu kopumā,» sacīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru