Pērn pasaules ārpakalpojumu sniedzēju sammitā ekonomisti bija veikuši aprēķinus, ka 2017. gadā tādās valstīs kā Malaizija un Singapūra lielākais ekonomikas pienesums būs tieši no ārpakalpojumu sniedzējiem, kas strādā ne vien valsts iekšienē, bet ar uzņēmumiem Āzijā un pasaulē.

Teju divdesmit gadu jubileju drīz svinēs pasaules ārpakalpojumu sniedzēju organizācija IAOP (Starptautiskā Ārpakalpojumu Profesionāļu asociācija), kuri, tiekoties uz ikgadējo sammitu, pārrunā aktualitātes un ekonomiskās pārmaiņas pasaules tirgos. Šogad, februāra beigās, sammita galvenais fokuss būs vērsts uz ārpakalpojumu industrijas attīstību un pakalpojumu sniegšanas nākamo paaudzi. Tikmēr Latvijā uzņēmēji ārpakalpojumus vairums gadījumos izmanto apstākļu spiesti, nevis stratēģisku lēmumu vadīti - uzlabot iekšējo organizācijas vidi vai palielināt darba ražīgumu, nemaz nerunājot par ekonomisko izdevīgumu.

Kur rodas pievienotā vērtība

Izsludinot vairāk iepirkumu par mobilo sakaru pakalpojumiem, valsts pārvalde varētu ietaupīt milzu līdzekļus, iespējams, pat 4 milj. Ls.

Mobilo sakaru operatora Tele2 aprēķini liecina, ka valsts uz mobilo sakaru pakalpojumu rēķina, iespējams, varētu ietaupīt vairāk nekā 4 milj. Ls. Laikraksts Dienas bizness kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru sācis akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot ietaupīt. Vairākus uzņēmēju ierosinājumus Db saņēmis par to, ka valsts pārvalde līdzekļus varētu ietaupīt arī uz telekomunikāciju sakaru pakalpojumu rēķina, gan nosakot mazākus limitus darbiniekiem, gan pārskatot atmaksātos rēķinus, gan izsludinot vairāk iepirkumus par mobilo sakaru pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot konkurenci un iespēju izvēlēties lētāko piedāvājumu.

Aicinām uzņēmīgus cilvēkus parādīt procesus valsts pārvaldē, kurus varētu efektivizēt, tērējot mazākus cilvēku un finanšu resursus, tādējādi ietaupot miljoniem latu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) kopā ar laikrakstu Dienas bizness sāk akciju ar mērķi palīdzēt valsts pārvaldei kļūt efektīvākai, vienlaikus ļaujot Var ietaupīt pat miljonus!valstij ietaupīt tik ļoti nepieciešamo naudu. «Briestoša ekonomiskā lejupslīde pasaulē spiež uzņēmējus un reizē arī valsts pārvaldi būt efektīvākai, produktīvākai un taupīgākai,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme. Viņa norāda, ka šobrīd tiek runāts, par cik daudz valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina: par 5 %, 10 % vai pat par 20 %, taču «tā ir bezmērķīga samazināšana, jo vispirms ir jāsaprot, kādas valsts pārvaldes funkcijas ir nepieciešamas, kuras var optimizēt un no kurām var atteikties vispār».

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Dažādus ceļu būves un komunikāciju izbūves projektus Rīgā savstarpēji saskaņot iespējams ne vienmēr, tāpēc arī taupīšana uz tā rēķina nesanāks.

Par to Db informēja Rīgas pilsētas Būvvaldē. Db akcijas Meklējam miljonus budžetam ietvaros izteikts ierosinājums par to, ka pašvaldība un arī valsts varētu ietaupīt, savstarpēji saskaņojot ceļu būves un komunikāciju izbūves darbus, lai salīdzinoši īsā laika posmā nevajadzētu demontēt jaunu asfaltu un ieguldīt komunikāciju caurules, bet varētu šos darbus veikt pirms asfalta ieklāšanas.

Tā, piemēram, šogad jau trīs reizes tikusi ierobežota satiksme Brīvības gatves un Lielvārdes ielas krustojumā. Pirmo reizi būvdarbi veikti laikā no 17. līdz 24. maijam - tad tika būvētas pazemes komunikācijas, kas saistītas ar projektu «Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 3. kārta». Vēlāk tika veikti citi remontdarbi, ko gan veica privātuzņēmēji - laikā no 28. jūlija līdz 4. augustam un no 29. septembra līdz 6. oktobrim.

Db sāk akciju, kuras laikā ar Jūsu balsojuma palīdzību tiks izvēlēts Biznesa auto 2008.

Noteikumi ir pavisam vienkārši: katrs lasītājs par katru automašīnu var balsot tikai vienu reizi, novērtējot to 5 baļļu sistēmā no 1 līdz 5.

Akcija norisināsies divas nedēļas un pēdējā nedēļā pirms Ziemassvētkiem tiks noteikts uzvarētājs.

Par titula Biznesa auto 2008 kandidātiem ir izraudzīti jaunākie modeļi, kuri Latvijas tirgū ir parādījušies laika posmā no 2008. g 1. janvāra līdz 2008. gada 10. novembrim, un kuri visprecīzāk varētu noraksturot kā darījuma cilvēka auto- darba vajadzībām vai arī auto reprezentācijas nolūkos. Pie jaunākajiem modeļiem tiek pieskaitīti gan modeļu gammas modifikācijas (sedans, hečbeks, universāls u.c.), gan arī t.s. modeļu face lift.

Lauksaimnieku protesta akcija šodien noritējusi 29 vietās visā Latvijā un tajā piedalījušās vismaz 1580 tehnikas vienības. Šādu informāciju sniedza Zemnieku saeima, piebilstot, ka akcija noritējusi mierīgi, korekti un pozitīvā gaisotnē.

"Latvijas lauki ceļas kājās. Šī bija mierīga brīdinājuma akcija ar cerību, ka atradīsies ne tikai dzirdīgas ausis, lai uzklausītu, bet arī gudras galvas, lai problēmas risinātu. Taču situācija laukos ir dramatiska, un lauksaimnieku prasības jāpilda nekavējoties. Ja tās netiks pildītas, lauksaimniekus kontrolēt jau būs grūti," norāda Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Liels skaits lauksaimnieku pulcējušies Jelgavā (400 dalībnieku ar 295 transporta vienībām), Aglonā (300 cilvēki ar 90 transporta vienībām), Liepājā (ap 250 cilvēku), Tukumā (100 transporta vienības), Talsos (120 transporta vienības).

emDB/em akcija: vēlas uzlabot augstskolu eksportspējuŠobrīd valsts līmenī tiek risināts jautājums, kā novērst administratīvos un juridiskos šķēršļus trešo valstu studentu piesaistei Latvijā. Db akcijas ‘’Meklējam miljonus budžetam’’, kuru laikraksts rīko kopā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ietvaros saņēmusi ierosinājumu, ka papildu naudu varētu iegūt, augstākās izglītības tirgu plašāk atverot ārvalstu studentiem un atvieglojot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju saņemšanas prasības. Pieņemot, ka 25 % no visiem studentiem būtu no ārzemēm (ap 30 000) un katrs no viņiem gadā maksātu 3000 Ls par studijām un 2000 Ls par dzīves vietu un uzturu, Latvijas ekonomika iegūtu ap 150 milj. Ls gadā, aprēķinājis uzņēmējs.

IZM Eiropas lietu departamenta direktore Gunta Arāja stāsta, ka IZM pēdējo gadu laikā veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas augstskolu eksportspēju uz citām valstīm un piesaistītu ārvalstu studentus mūsu augstskolām. IZM iesaistījusies ES iniciatīvā par augstākās izglītības izstādēm Āzijā, ir bijušas izstādes, piemēram, Indijā, Filipīnās, Malaizijā, Taizemē, Ķīnā. Izstāžu rīkošana iespējama arī Krievijā uz Brazīlijā. IZM ir izstrādājusi līgumu par savstarpējo diplomu atzīšanu ar Ķīnas Tautas Republiku – tas ir būtisks priekšnoteikums, lai šīs valsts studenti pēc studijām Latvijā saņemtu adekvātu novērtējumu iegūtajai izglītībai un otrādi.

Jau ilgāku laiku izmaksu samazināšana bijusi aktuāla gandrīz visiem Latvijas uzņēmumiem. Izdevumu ierobežošana veikta dažādās izmaksu pozīcijās, meklējot variantus, kur, par cik un ko var samazināt, nedomājot par mehāniskas apgriešanas ietekmi uz darba kvalitāti. Tomēr ir reizes, kad izmaksu samazināšana ne vien ietaupīs jūsu naudu, bet arī uzlabos procesa kvalitāti.

Darbs ar personālu ir laika un izmaksu ietilpīgs process. Tas Latvijā notiek dažādos veidos - gan pēc Darba inspekcijas draudzīga atgādinājuma, gan izmantojot nopietnas, tomēr nereti smagnējas metodikas, kas pārņemtas no lieliem mātes uzņēmumiem ārvalstīs. Tāpat ir gadījumi, kad darbs ar personālu tiek veikts tikai tad, ja tam atliek laiks, tādējādi atstājot novārtā uzņēmumam būtisku funkciju. Ir jāsaprot, ka tieši personāls veido uzņēmuma tēlu, gūst ienākumus un kritiskos gadījumos uzņēmumam palīdz izdzīvot.

Uzņēmumos, kuri nevar atļauties iegādāties personāla vadības IT risinājumus, personāla lietvedība parasti ir birokrātisks process, kas ir gan dārgs, gan laikietilpīgs, turklāt salīdzinoši nekvalitatīvs, jo dokumenti mēdz nonākt pie izpildītāja ar novēlošanos, kā arī tajos mēdz būt neuzmanības kļūdas utt. Tādējādi darba devējs pakļauj sevi nepatikšanām, riskējot noformēt dokumentus neatbilstoši darba likumdošanai. Tomēr ko darīt, ja pašreizējā situācijā nav finansiālu iespēju ne algot augsti kvalificētu personāla vadītāju, ne pirkt atbilstošas programmatūras?

Lai gan pie grāmatvedības un IT ārpakalpojumiem uzņēmumi pamazām sāk pierast, mārketinga ārpakalpojumi ir samērā jauna lieta

SIA Marketing Angels sevi pozicionē kā mārketinga ārpakalpojumu uzņēmumu. «Mēs esam mārketinga ārštata departaments kompānijām, kam pašiem tā nav, vai arī lieliem uzņēmumiem, kam ir sava mārketinga nodaļa, bet pietrūkst kādas kompetences vai ir kāds īpašs darbs, ko nevar pagūt izdarīt,» saka Līga Buša-Lehtonena, SIA Marketing Angels līdzīpašniece. Uzņēmumi jau ir pieraduši pie grāmatvedības, IT, juridiskajiem un citiem ārpakalpojumiem, bet mārketinga jomā šādi pakalpojumi vēl nav īpaši populāri. «Ārpakalpojumi kļūst arvien izplatītāki, jo atrast labu darbinieku ir grūti, un tas arī daudz maksā. Mūsu vai citas mārketinga ārpakalpojumu kompānijas veidolā uzņēmums iegūst ne tikai vienu cilvēku, bet veselu profesionāļu komandu ar dažādām kompetencēm,» teic Kristīne Vasara, SIA Marketing Angels līdzīpašniece.

Pirmajā pusgadā pēc eiro ieviešanas tautsaimniecība ietaupījusi vismaz 106 miljonus eiro, sarēķinājušas valsts iestādes.

Ietaupījums radies, jo daudzkārt samazinājušās maksājumu komisijas SEPA jeb vienotajā eiro maksājumu telpā eiro pārskaitījumiem - tās samazinājušās vidēji no 7,11 eiro līdz 0,36 eiro. Gada laikā tas veidos ietaupījumu vismaz 100 miljonu eiro apmērā. Izzudušas latu uz eiro konvertācijas izmaksas, ietaupot ap 70 miljoniem eiro gadā.

Tāpat uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kas pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts parāda apkalpošanas vidēja termiņa likmju samazinājums par 1,2-1,6% ļauj gadā ietaupīt vidēji 36-48 miljonus eiro.

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Masāžas pistoles ir kļuvušas par iecienītu instrumentu gan fitnesa entuziastu, gan sportistu vidū. Kopš perkusīvās terapijas (Perkusīvā terapija ir mīksto audu manipulācijas veids) tendences sākuma 2016. gadā, kad sportisti iepazina “Theragun” masāžas pistolēm, daudzi citi uzņēmumi ir radījuši savas dažādās cenu kategorijās. Nav nekāds pārsteigums, ka masāžas pistoles ir kļuvušas populāras, jo tās palīdz samazinātu muskuļu sāpes un palielinātu kustību apjomu.

Theragun masāžas pistoli Jūs varat iegādāties fiziopreces.lv interneta veikalā

Masāžas pistoles ir diezgan dārgas, tāpēc Jums varētu varētu rasties jautājums, vai ir vērts to iegādāties. Aplūkosim piecus iemeslus, kādēļ masāžas pistole būs laba investīcija Jūsu veselības uzturēšanā.

1. Tā nav domāta tikai atlabšanai pēc treniņiem

Masāžas pistoles galvenokārt tiek uzskatītas par ierīci kas palīdz ātrāk atjaunoties pēc treniņiem. Taču sākotnēji to kā sāpju mazināšanas instrumentu izstrādāja hiropraktiķis, Dr. Džeisons Verslands. Verslands ir “Theragun” dibinātājs un vadītājs, un ierīci viņš radīja pēc traumu gūšanas motocikla avārijā. Tā vietā, lai pievērstos tradicionālajām sāpju mazināšanas metodēm, viņš vēlējās holistisku veidu, kā tikt galā ar sāpēm, un kā risinājumu izvēlējās perkusīvo terapiju.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Cilvēkiem patīk ceļot, bet, ja ceļojuma laikā ir iespējams ietaupīt, tas kļūst divkārt patīkamāks! Vairums ceļotāju, plānojot savu nākošo atpūtas braucienu, cenšas ietaupīt plānošanas posmā – iegādājoties lētākās biļetes, meklējot viesnīcu piedāvājumus, tomēr nevajadzētu aizmirst arī par iespēju ietaupīt ceļojuma laikā.

Ceļojums var būtiski ietekmēt tavu budžetu, tādēļ šajā rakstā atradīsi dažus padomus, kuri palīdzēs tev ietaupīt naudu, nezaudējot komfortu ceļojuma laikā.

Pirmkārt, tu vari ietaupīt uz transporta izdevumiem. Daudzās pilsētās, piemēram, Amsterdamā, Florence, Madridē, Parīzē, Romā, Venēcijā, Vīnē un Vīsbādenē, ir ērti pārvietoties ar kājām, tādējādi ne tikai apskatot pilsētu, bet arī ietaupot uz transporta izdevumiem. Tomēr, ja plāno pārvietoties ar sabiedrisko transportu, izpēti informāciju par biļešu veidiem. Bieži vien ir iespējams iegādāties dienas biļeti vai nedēļas biļeti, kura izmaksās lētāk, nekā atsevišķu biļešu iegāde. Arī grupu biļetes 2-5 cilvēkiem ir izdevīgākas nekā individuālās.

Veikts pētījums Noieta veicināšanas veida trading stamps jeb uzlīmju krāšanas izmantošana pircēju lojalitātes palielināšanai.

Aptuveni kopš 2009. gada daudzi Latvijas mazumtirdzniecības uzņēmumi kā vienu no noieta veicināšanas veidiem izvēlas uzlīmju krāšanu/atlīdzība pastāvīgajiem pircējiem/klientiem jeb trading stamps, kas ir stimulēšanas paņēmienu kopums ar nolūku piesaistīt pircēju/klientu konkrētam zīmolam, uzņēmumam un darbiniekiem. Latvijā to izmanto lielveikali Maxima, RIMI, kioski Narvesen, DUS Statoil u.c.

Akcijas būtība ir tajā, ka cilvēks, iegādājoties preces par noteiktu summu, pretim saņem uzlīmi, kuru pēc tam ielīmē speciālā bukletā. Kad visas uzlīmes sakrātas un buklets ir pilns, pircējam ir iespēja iegādāties kādu it kā ekskluzīvu preci līdz pat 70% lētāk, nekā pilnā pārdošanas cena konkrētajai precei.

Šodien vairāk nekā 100 cilvēki uz Latvijas un Lietuvas robežas piedalījās akcijā, kas tika rīkota ar mērķi pievērt amatpersonu uzmanību Liepājas-Rucavas ceļa sliktajam stāvoklim. Akcija notika, neskatoties uz to, ka bedres uz ceļa pēdējo dienu laikā ir aizlāpītas, aģentūru LETA informēja Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze (Novadnieki).

Protesta akcija bija iecerēta kā simboliska bedru aizlāpīšanas talka. «Sestdien un svētdien bija noticis brīnums, un visas bedres bija aizlāpītas. Ja salīdzina ar situāciju, kāda bija pirms trim nedēļām, jāsaka, ka tagad ceļa stāvoklis ir gandrīz ideāls,» atzina Stendze. Tomēr pašvaldības vadītāja prognozēja, ka, ņemot vērā zemo gaisa temperatūru bedru lāpīšanas laikā, rezultāts nebūs ilglaicīgs un bedres parādīsies atkal.

Neskatoties uz to, ka ceļa stāvoklis pašlaik ir uzlabojies, šodien rīkotā protesta akcija nebija zaudējusi savu jēgu, jo tās mērķis bija panākt ne tikai bedru aizlāpīšanu, bet gan ceļa rekonstrukciju, kā arī pievērst amatpersonu uzmanību tam, cik sliktā stāvoklī Latvijā ir ceļi kopumā, norādīja Stendze. «Ja Latvijā nebūs labu ceļu, tas kavēs uzņēmējdarbības attīstību, līdz ar to valstij nebūs nodokļu. Vai tiešām valdība to nesaprot? Valstij atrodas nauda komercbanku glābšanai un eiro ieviešanai, ir nauda fotoradaru iegādei, bet ceļu sakārtošanai naudas nez kāpēc nav.»

Alkoholisko dzērienu nozares darboņu apvienība ARTA ceturtdien visā Latvijā rīkos protesta akciju, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānu palielināt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam.

Alkohola ražotāju un tirgotāju apvienības (ARTA) biedru rīkotajā akcijā visā Latvijas teritorijā pilnībā tiks apturēta ARTA apvienoto nozares pārstāvju darbība.

Protesta akcijas laikā nenotiks stipro alkoholisko dzērienu ražošana, nestrādās specializētie ARTA dzērienu tirdzniecības veikali un tiks apstādināts biroju un izplatītāju darbs.

Protesta akcija norisināsies rīt no pulksten 9.00 līdz pulksten 9.30.

Protesta akcija ir nozares uzņēmumu reakcija uz valdības lēmumu celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, lai konsolidētu budžetu.

Pēc apvienības ARTA aplēsēm protesta akcijā varētu piedalīties ap 1500 nozares darbinieku.

Protesta akcijā piedalīsies alkoholisko dzērienu ražotāji Latvijas Balzāms, SIA Jaunalko; nozares importētāji un tirgotāji Liviko, Mobil Plus ADV, Park MV, Dylan Distribution un Prike Latvija.

Db ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru kopīgi rīkotās akcijas ietvaros pārbaudīja, vai iespējams samazināt policijas autotransporta izmaksas.

Db akcija: Policisti sagādes darbos joprojām izmanto 20 gadīgus ZILValsts policija (VP) dienesta pienākumu pildīšanai izmanto transportu, vecāku par 20 gadiem, konstatēja Db, pārliecinoties, ka uz tiesībsargu autotransporta rēķina valsts naudu ietaupīt neizdosies.

VP autoparks ir bagāts arī ar automašīnām, kas vecākas par 10 gadiem. Šādu auto īpatsvars sasniedz 45 līdz 48%, bet jaunu transportlīdzekļu iegādi kavē finansējuma trūkums. «No 2006. gada mums nav bijuši iepirkumi,» tā A. Šteinerts, norādot, ka policijai būtu nepieciešami motocikli, patruļmašīnas, ūdenstransports. Piemēram, Ceļu policija patlaban iztiekot ar aptuveni 35 motocikliem. «Var jau saukt, bet pagaidām ir tā, kā tas ir, un tāpēc ir jāremontē, ir jāekspluatē viņas saudzīgi. Tas jau nav noslēpums, ka visdārgākā mašīna ir tā, kurai ir vissliktākais vadītājs, tas nav atkarīgs no izlaiduma gada,» skaidroja A. Šteinerts. Tiesa, pārmest policistiem tīši nesaudzīgu automašīnu lietošanu arī neesot īsta pamata.

Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma SIA “Lindstrom” apgrozījums 2022.gadā Latvijā ir sasniedzis 12 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gada rezultātiem, liecina uzņēmuma apkopotie neauditētie dati.

“Lindstrom” norāda, ka apgrozījuma kāpums ir piedzīvots, pateicoties uzņēmēju pārejai uz zaļākiem biznesa modeļiem un risinājumu, kas ļautu optimizēt izdevumus.

“Lindstrom” vadītājs Latvijā Ivars Šmits uzsver, ka iemesli apgrozījuma kāpumam ir arī uzņēmēju vēlme palielināt sava biznesa veiktspēju, vienlaikus ietaupot resursus un optimizējot darbības procesus.

“Sasniegtie apgrozījuma rezultāti liecina par to, ka tekstila nomas serviss sevi ir pierādījis kā ilgtspējīgs, aprites ekonomikā balstīts risinājums, kas vienlaikus ļauj gan saudzēt dabu, gan arī ietaupīt līdzekļus. Esmu gandarīts, ka aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā izšķiras par videi draudzīgākiem risinājumiem, redzot, ka tekstila noma ļauj būtiski samazināt apritē esošo darba apģērbu vienību skaitu, nezaudējot darba vides prasību kvalitāti. Tieši aprites ekonomikas pieejas nostiprināšanās Latvijas uzņēmēju vidū būs viens no stimuliem, kāpēc pieprasījums pēc tekstila nomas pakalpojumiem turpinās augt. Uzņēmēju vidū sāk mainīties arī priekšstats par to, ka ārpakalpojumi ir dārgi un nevajadzīgi, palielinoties izpratnei par to, kā ietaupīt, optimizējot konkrētus darbības procesus, lai garantētu biznesa dzīvildzi,” komentē I. Šmits.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

Mazāku izmaksu dēļ Latvijas uzņēmēji transportlīdzekļus reģistrē Lietuvā, turklāt tiek pieļauts, ka šādas tendences var pieņemties spēkā.

«Uzzinot, ka uzņēmumam nepieciešamā piekabe Lietuvā maksā teju par 25 % lētāk nekā Latvijā, turklāt tai apskate ir jāiziet tikai pēc 3 gadiem, attiecīgo ražošanas līdzekli ne tikai iegādājās, bet arī reģistrēja šajā kaimiņvalstī,» stāsta tirdzniecības SIA Viastor valdes loceklis Andrejs Paupers. Viņš norāda, ka tādējādi ir izdevies ietaupīt ne tikai tādēļ, ka tādas pašas piekabes cena Lietuvā ir zemāka, bet arī tāpēc, ka nākamā tehniskā apskate šai piekabei būs jāiziet tikai 2011. gadā. «Tas ir būtisks ietaupījums pašreizējos ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,» stāsta A. Paupers.

Labdarības organizācija Dari labu sadarbībā ar automātisko degvielas uzpildes staciju (DUS) tīkla un degvielas mazumtirgotāja Latvijā Neste atbalstu ir uzstādījusi trīs labdarības konteinerus, lai palīdzētu grūtībās nonākušām ģimenēm, bērniem un senioriem.

Ikviens, kurš vēlas ziedot mantas un tādējādi palīdzēt līdzcilvēkiem, ir aicināts doties uz Neste DUS Rīgā: Ulmaņa gatvē 84, Brīvības gatvē 386 vai Kurzemes prospektā 15a.

«Mēs vēlamies iesaistīt Latvijas iedzīvotājus pašpalīdzības procesā, dodot ikvienam iespēju dalīties un praktiski palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši grūtībās un neierastā situācijā. Katram no mums ir lietas, kas vairs nav noderīgas, bet tiem, kuri nonākuši krīzes situācijās, bērnu namos, pansionātos, šī palīdzība ir ļoti nozīmīga pamatvajadzību nodrošināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai. Līdz ar to aicinām piedalīties Dari labu labdarības akcijā ar saviem resursiem, veicinot sociālo vērtību izpratni. Sadarbība ar Neste ļaus mums kļūt ērtāk sasniedzamiem tiem cilvēkiem, kuri vēlas ziedot un palīdzēt citiem» stāsta labdarības organizācijas Dari labu pārstāvis Kārlis Tristans Praznicāns.