Jaunākais izdevums

Mūsdienās kiberdrošība ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem jautājumiem uzņēmumiem, it īpaši finanšu sektorā. Pieaugošie kiberuzbrukumi un IT sistēmu sarežģītība rada nepieciešamību pēc stingrākām drošības prasībām un operacionālās noturības. Šajā kontekstā Eiropas Savienība ir ieviesusi DORA regulu (Digital Operational Resilience Act), kas paredz uzlabot digitālo noturību uzņēmumiem un iestādēm, kas darbojas finanšu sektorā. Šajā rakstā aplūkosim, kas ir DORA regula un kā tā ietekmē uzņēmumu kiberdrošību.

Kas ir DORA regula?

DORA (Digitālās operacionālās noturības akts) ir Eiropas Savienības regula, kuras mērķis ir stiprināt finanšu sektora noturību pret digitālajiem riskiem. Tā paredz, ka finanšu iestādēm, piemēram, bankām, apdrošināšanas kompānijām un ieguldījumu fondiem, ir jāievieš visaptveroši pasākumi, lai aizsargātu savas IT sistēmas un nodrošinātu darbības nepārtrauktību.

DORA regula ir tieša atbilde uz pieaugošajiem kiberapdraudējumiem un digitālo traucējumu draudiem, kas var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti. Tā nosaka vienotus standartus un prasības visām finanšu iestādēm ES, nodrošinot, ka tās ir pietiekami sagatavotas dažāda veida digitālajiem incidentiem.

Kā DORA uzlabo kiberdrošību?

DORA regula nosaka vairākus būtiskus principus un prasības, kas palīdz uzlabot uzņēmumu kiberdrošību un IT sistēmu noturību. Galvenie aspekti ietver:

IT riska pārvaldība

Uzņēmumiem ir pienākums identificēt un pārvaldīt IT riskus, ieviešot IT un drošības pārvaldības procedūras un uzraugot visus potenciālos draudus. DORA pieprasa, lai uzņēmumi nodrošinātu proaktīvu pieeju IT riska mazināšanai un regulāri veiktu risku novērtējumus un uzlabotu pārvaldības procesus atbilstoši izmaiņām identificētajos riskos.

Incidentu ziņošana un pārvaldība

Saskaņā ar DORA, visiem kiberincidentiem un IT drošības pārkāpumiem ir jābūt reģistrētiem un ātri ziņotiem attiecīgajām uzraudzības iestādēm, ja incidents ir būtisks. Tas ļauj uzraudzības iestādēm efektīvāk reaģēt, dalīties ar šo informāciju ar pārējiem finanšu tirgus dalībniekiem un novērst līdzīgus draudus nākotnē.

Operacionālās noturības testi

Uzņēmumiem ir jāveic regulāri IT infrastruktūras drošības testi, tostarp stresa un ielaušanās testi, lai novērtētu savu spēju izturēt kiberuzbrukumus vai tehnoloģiskus traucējumus. Šāda pieeja nodrošina, ka sistēmas ir spējīgas funkcionēt arī ārkārtas situācijās, to darbības atjaunošana ir raita un neietekmē klientus.

Trešo pušu riska pārvaldība

DORA regula pieprasa rūpīgu uzraudzību pār trešo pušu pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā IT risinājumus un pakalpojumus. Tas ietver līgumu pārskatīšanu un risku novērtēšanu, kā arī nepārtrauktas uzraudzības procesu, lai nodrošinātu, ka ārpakalpojumi nepavājina uzņēmuma drošību un nerada nepārvaldītas ievainojamības.

Kāpēc DORA ir svarīga uzņēmumiem?

DORA regula ir svarīga, jo tā nodrošina konsekventu pieeju kiberdrošībai un digitālajai noturībai visā Eiropas Savienībā. Finanšu iestādes un ar tām saistītie uzņēmumi bieži kļūst par mērķi kiberuzbrukumiem, un jebkāds traucējums var izraisīt būtiskas finansiālas un reputācijas sekas.

Ieviešot DORA prasības, uzņēmumi var:

Uzlabot kiberdrošības līmeni, samazinot IT riskus un ievainojamības.

Nodrošināt operacionālo nepārtrauktību kiberincidentu gadījumā.

Stiprināt klientu un partneru uzticību, parādot spēju nodrošināt drošus un stabilus pakalpojumus.

Kā sagatavoties DORA ieviešanai?

Lai izpildītu DORA prasības, uzņēmumiem ir nepieciešams izstrādāt skaidru rīcības plānu:

Ieviest standartizētu kibedrošības pārvaldību, veikt regulāru IT risku novērtējumu un izstrādāt stratēģiju to mazināšanai.

Ar regulāriem drošības testiem, pārbaudīt sistēmu noturību un reaģēšanas spējas.

Veikt incidentu pārvaldības uzlabojumus, nodrošinot visiem iesaistītajiem skaidras identificēšanas un iekšējās un ārējās ziņošanas procedūras..

Identificēt visas būtiskās trešās puses, sākt uzraudzīt trešo pušu drošību un pieprasīt no tām, ka ārpakalpojumi atbilst DORA prasībām.

Secinājumi

DORA regula ir būtisks solis uz priekšu finanšu nozares kiberdrošības stiprināšanā. Tā nodrošina, ka uzņēmumi ir gatavi cīnīties ar digitālajiem riskiem un nodrošināt savu sistēmu nepārtrauktu darbību arī sarežģītos apstākļos. Lai izpildītu DORA prasības, uzņēmumiem ir jāpievērš pastiprināta uzmanība kiberdrošības un IT risku pārvaldībai, incidentu ziņošanai un operacionālajai noturībai. Šāda pieeja ne tikai uzlabo drošību, bet arī stiprina uzņēmuma reputāciju un uzticamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki

Armanda Vilciņa,07.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē 2023. gadā kopumā piedzīvoti 2635 kibernoziegumi, kā rezultātā cieta vairāk nekā 343 miljoni cilvēku, kas nozīmē, ka šādi noziegumi kļūst arvien populārāki un ietekmē lielu daļu sabiedrības.

To, atsaucoties uz Forbes datiem, intervijā DB norāda pasaulē atzītais kiberdrošības speciālists Miko Kentele (Mikko Kenttälä). Viņš veicis tehniskās drošības auditus, meklējis programmatūrās ievainojamības par atlīdzību un tagad kā SensorFu izpilddirektors izstrādā drošības produktus. Viņš atgādina, ka par kiberdrošību un datu aizsardzību mūsdienās būtu jādomā ikvienai kompānijai. Uzņēmējiem ir jārūpējas par šīm pamata lietām, jo tās tiešā veidā ir saistītas gan ar biznesa darbību, gan rezultātiem, teic M.Kentele, uzsverot, ka mūsdienās kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki, tāpēc arī sabiedrībai kopumā jābūt piesardzīgai.

Kiberdrošība ir kļuvusi par būtisku ikdienas sastāvdaļu, jo digitālajā vidē pavadām arvien vairāk laika. Ja salīdzinām, kāda kiberdrošības joma ir šobrīd un kāda tā bija pirms desmit gadiem - kas ir nozīmīgākās lietas, kas ir mainījušās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi dibina kompetences centru DefInno

Db.lv,22.08.2024

SIA "DefInno" valdes locekle un DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības un aizsardzības industrijas uzņēmumi ir nodibinājuši kompetences centru "DefInno" un tas ir reģistrēts Uzņēmumu reģistrā.

Tā dibinātāji ir Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija), SIA "Armgate", SIA "Belss", SIA "Energolukss", SIA "DATI Group", SIA "Pelegrin", SIA "TETERS" un SIA "VIZULO".

SIA "DefInno" mērķis kā inovāciju klasterim ir paaugstināt drošības un aizsardzības nozarēs strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī uzņēmumu un izglītības un pētniecības iestāžu sadarbību jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībā atbilstoši nacionālā, Eiropas Savienības un Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas līmenī noteiktajām prioritātēm iekšējai un ārējai drošībai. Tam tiks piesaistīts privātais un publiski pieejamais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstskolas RISEBA studentiem durvis vērusi jauna, mūsdienīgām multimediju tehnoloģijām aprīkota datorklase, kuras izveidē ieguldīti vairāk nekā 120 000 eiro.

Jaunajā mācību telpā RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes un Arhitektūras un dizaina fakultātes studentiem tagad ir pieejamas 25 darba vietas, kas aprīkotas ar Apple Mac Studio M2 datoriem, kas komplektēti ar monitoriem, multimediju aprīkojumu un optisko tīklu.

Izmantojot šo tehnisko aprīkojumu, studentiem paveras iespēja veidot kvalitatīvu multimediju saturu. Jaunie monitori palīdz precīzi un niansēti atspoguļot saturu un formu – jo monitori nodrošina precīzas kalibrācijas krāsu atspoguļojumu. Telpa ir aprīkota ar daudzkanālu skaņas sistēmu kuras skaņas arhitektūrā izmantoti Marantz Soundun un Acoustic Energy tehniskie risinājumi kuru kopums papildināts ar profesionālu akustisko izolāciju, kā arī augstas izšķirtspējas lāzerprojecijas iekārtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās, kad kiberuzbrukumu skaits un to sarežģītība arvien pieaug, kiberdrošības pakalpojumi ir kļuvuši par neatņemamu uzņēmuma drošības stratēģijas sastāvdaļu. Uzņēmumiem ir būtiski aizsargāt savus datus, IT infrastruktūru un klientu informāciju no dažāda veida kiberdraudiem. Tomēr, izvēloties piemērotākos kiberdrošības pakalpojumus, svarīgi ir saprast uzņēmuma vajadzības un prioritātes. Šajā rakstā aplūkosim, kā soli pa solim izvēlēties efektīvākos kiberdrošības risinājumus savam uzņēmumam.

Kā novērtēt uzņēmuma kiberdrošības vajadzības?

Pirms pieņemt lēmumu par konkrētiem kiberdrošības pakalpojumiem, ir nepieciešams veikt uzņēmuma pašreizējās situācijas izvērtējumu. Lūk, daži būtiski soļi, kā to izdarīt:

Identificējite uzņēmuma kritiskos datus un sistēmas

Noskaidrojiet, kuri dati ir visvērtīgākie un kuru zudums varētu radīt vislielāko kaitējumu. Piemēram, klientu dati, finanšu informācija un uzņēmuma iekšējie dokumenti ir prioritāri aizsardzībai.

Izvērtējiet esošos drošības riskus

Analizējiet, kādi draudi jau pastāv un kuras uzņēmuma IT infrastruktūras daļas ir visneaizsargātākās. Tas var ietvert nepilnības programmatūrā, vājības tīkla drošībā vai darbinieku apmācību trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru