Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Zviedru bankas Latvijā guva milzīgu peļņu, bet «sliktie kredīti» nav zviedru banku vaina.

To intervijā Bizness&Baltija teicis Zviedrijas vēstnieks Latvijā Matss Stafansons. «Jūsu valsts ir sīks kuģītis milzīgā okeānā, kurā sākusies vētra. Kad pasaules krīze beigsies, jūsu valsts atkopsies samērā ātri. Divus smagus gadus gan vēl nāksies pārdzīvot, bet par to jums jāvaino iepriekšējās valdības nevis zviedru bankas,» uzsvēris M. Stafansons. Viņš piebilda, ka Zviedrijā Latvijas problēmas vēl nemaz nav nopietni apspriestas, jo tas zviedriem nav sevišķi aktuāli, lai gan valda izpratne par Baltijas problēmām.

Vēstnieks pasmejas par izskenējušām runām, ka Latvijā varētu atgriezties «zviedru laiki» kā 300 gadu senā pagātnē. «Zviedrija gan Latvijai ir ļoti svarīga valsts, bet es nedomāju, ka Latvija varētu tikt pievienota Zviedrijai. Jāsaka, esmu patīkami pārsteigts par mūsu veiktā pētījuma rezultātiem, kas parādīja, ka latvieši, neskatoties uz krīzi, ir ļoti pozitīvi noskaņoti pret zviedriem. Lai gan zviedru bankas nav par ko vainot.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien uzdeva Finanšu ministrijai (FM) līdz nākamā gada vidum izvērtēt iespēju Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) pievienot Latvijas Bankai.

Skatot grozījumus likumā par Latvijas Banku un centrālās bankas prezidenta pilnvaru termiņu, deputāti nonāca līdz diskusijai par iespējamu FKTK pievienošanu Latvijas Bankai. No komisijas vadītāja Mārtiņa Bondara (AP) paustā, šis priekšlikums tika formulēts kā komisijas viedoklis.

Bondars skaidroja, ka Eiropas Savienībā (ES) ir dažādi finanšu sektora pārvaldīšanas modeļi, piemēram, dažviet centrālā banka veic banku uzraudzību, dažviet šīs funkcijas ir nodalītas. Bondars aicināja vērtēt, vai tik mazā valstī kā Latvija ar ierobežotiem cilvēkresursiem vēlamies saglabāt līdzšinējo banku uzraudzības modeli, vai tomēr būtu lietderīgāk banku uzraugošo iestādi pievienot centrālajai bankai, kā tas bijis līdz 2001.gadam, kad FKTK tika atdalīta no Latvijas Bankas.

LTV raidījums De Facto uzklausījis zviedru ekonomista Aleksandra Barda padomus, ko Latvijai darīt, lai atrisinātu pašreizējās ekonomiskās problēmas. Viņš uzskata, ka šobrīd prioritātei ir jābūt izglītībai, kā arī norāda, ka Latvijai nav jābaidās no jauniem latviešiem, kas pamet valsti, jo 90% atgriezīsies.

«Es personīgi investēju Baltijā deviņdesmitajos gados un es izņēmu savas investīcijas no Igaunijas un Latvijas divus gadus pirms krīzes. Es redzēju, kur šī krīze iet. Ekonomikas izaugsme vairs nebija īsta. Tā turējās uz ļoti apšaubāma pamata. Ja dzīvoklis Rīgā vai Tallinā maksāja dārgāk nekā Londonā un Parīzē, tas man kā ekonomistam bija signāls. Es izņēmu naudu, un burbulis sprāga. Tagad savukārt Latvija ir ļoti interesanta, jo burbuļa nav, ekonomika ir īsta. Aktīvu cena ir īsta. Uz šī pamata jūs pēc diviem gadiem, pieņemot pareizus lēmumus, atgūsiet lēnāku, bet patiesu ekonomikas izaugsmi.

«Latvijas un Zviedrijas biznesa attiecībās šeit ir vēl brīva vieta lielākām investīcijām, zināšanu pārnesei un Latvijas lielākas konkurētspējas veicināšanai, bet tas galvenokārt sakāms par tiem Latvijas sektoriem, kas nav tik caurskatāmi,» saka Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms.

Šodien līdz ar uzvarētāju paziņošanu tiks pasniegta gadskārtējā Zviedrijas Biznesa gada balva.

Fragments no intervijas

Ilgtermiņa rīcībpolitika laikam gan ir tas, kas zviedrus izceļ Eiropā un globāli.

Tā ir skandināvu iezīme vispār un zviedru konkrēti – ilgtermiņa skatījums biznesā, rīcībpolitikā un arī partiju politikā, kad pie varas ilgi paliek viens politiskais spēks. Un es redzu, ka šī attieksme ir tā, kas nosaka zviedru investīcijas arī Latvijā. Tās ir Latvijas tirgū un sabiedrībā integrētas ilgtermiņa investīcijas, un tās ir radījušas sava veida nabas saiti starp abām valstīm.

Līdz ar dižķibeles atnākšanu un tās blaknēm - darba algu samazināšanu un lielo bezdarbu - Latvijā strādājošās zviedru bankas lielas iedzīvotāju daļas acīs pārtapušas no draugiem par īstiem peramajiem zēniem. Tādēļ bezpartejiskā ārlietu ministra Aivja Roņa ierosinājums pēc 10. Saeimas vēlēšanām veidot Latvijas Saeimas un Zviedrijas parlamenta kopīgu komisiju, kas pētītu zviedru banku darbību Latvijā, daļā sabiedrības izraisa gandarījumu.

Tomēr ne viss ir tik vienkārši, kā gribētos tiem, kas zviedru banku «destruktīvo darbību» izmanto tīri populistiskos nolūkos. Jā, nav šaubu, ka Swedbank un SEB Banka, dāsnu roku izsniedzot hipotekāros kredītus iedzīvotājiem un kreditējot nekustamā īpašuma attīstītājus, kā arī piešķirot patēriņa kredītus teju katram gribētājam, ir līdzvainīgas kā nekustamā īpašuma, tā patēriņa burbuļa uzblīšanā. Tomēr taisnība ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš norāda, ka par pārlieku aizraušanos ar Baltijas iedzīvotāju kreditēšanu zviedru bankas jau ir saņēmušas rūgtu mācību - tas, ka lielu daļu no patiesi grandiozajiem zaudējumiem skandināvu bankām sagādājušas to «meitas» Latvijā, ir fakts.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

«Speciālisti aicina pircējus būt vērīgiem un vairāk laika veltīt preču piedāvājuma izpētei un cenu salīdzināšanai, jo nereti vienā veikalā kāda prece bez akcijas ir lētāka nekā citā akcijas laikā ar atlaidi.»

To apliecina arī laikraksta Diena veiktā cenu izpēte.

Tā kā neracionālo pirkumu saraksta augšgalā ir tieši pārtikas produkti, Diena izvēlējusies piecus ikdienā bieži pirktus pārtikas produktus un salīdzinājusi to cenas piecos lielveikalos. Hipotēze apstiprinājusies - piemēram, Laimas šokolāde Maxima bez atlaides pašreiz tiešām nopērkama krietni lētāk nekā Betā ar atlaidi.

Laimas piena šokolāde ar piparkūku gabaliņiem (100g):

Rimi 0,79 (bez atl.)

IKI 0,79 (bez atl.)

Maxima XX 0,64 (bez atl.)

Supernetto 0,64 (bez atl.)

Beta 0,79 (akcija)

Lido vārīta desa Ekstra (440 g):

Gadskārtējās Biznesa balvas priekšvakarā Zviedrijas Karalistes vēstnieks Latvijā Henriks Landerholms vērtē, ka pārtikas industrijai ir potenciāls uzlabot Zviedrijas un Latvijas divpusējo tirdzniecību.

Ukrainas konflikta sakarā izskan spriedumi, ka Latvijas drošības garantijai ir labi, ja šeit ir dislocēti Rietumu karavīri, bet var domāt, ka arī ārvalstu investīcijām ir šāds blakusefekts.

Kā NATO partnere Zviedrija ir klātesoša Latvijas drošības garantēšanā arī militāri – gan ar karavīriem, gan floti un aviāciju, tomēr arī Zviedrijas biznesa intereses šeit, protams, nevajadzētu novērtēt par zemu. Ar 22% no visām ārvalstu investīcijām Zviedrija ar lielu izrāvienu aizvien ir lielākais ārvalstu investors Latvijā. Nākamā lielākā investīciju avota daļa ir 8%.

Tas gan lielā mērā ir šejienes zviedru banku dēļ.

Zviedrijas bankas ir saņēmušas fantastisku mācību un Zviedrijas bankas maksā par šo krīzi, Latvijas radio raidījumā Krustpunktā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Man liekas, ka šobrīd žvadzināt ieročus pēc kaujas īsti nebūtu vietā, jo Zviedru bankas tika brīdinātas no mūsu puses. Mēs savā laikā bijām ar [Finanšu un kapitāla tirgus komisijas bijušo vadītāju] Cērpa kungu neskaitāmas reizes Zviedrijā, tikāmies ar zviedru banku augstāko vadību un brīdinājām par burbuli,» skaidro centrālās bankas vadītājs.

Pēc I.Rimšēviča sacītā zviedru atbilde tajā laikā bijusi: «Mums pašiem bija krīze 92. gadā, mēs zinām kā rīkoties, jūs esat maza, vēl nepieredzējusi ekonomika, mēs jums pateiksim priekšā tad, kad te kaut kas notiks.»

Droši vien zviedru bankas darītu ļoti daudz, lai atgrieztos pie šīs sarunas, jo tās šeit cietušas milzu zaudējumus, uzskata Latvijas Bankas prezidents. Viņaprāt, «zviedru bankas saņēmušas fantastisku mācību».

Ļoti iespējams, ka kredītņēmēju aizsardzības pasākumi ir premjera atbildes reakcija zviedru banku aizrādījumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu cirpšanu.

To Db.lv norādīja politologs Jānis Ikstens. «Ņemot vērā, ka premjers kredītņēmēju aizsardzības pasākumu ieviešanai, kuru rezultātā kredītņēmējs bankas priekšā būs atbildīgs tikai ar ieķīlāto īpašumu, nevis visu savu mantu, ir izsludinājis steidzamību, ļoti iespējams, ka tā ir premjera pretreakcija Zviedrijas finanšu ministra izteikumiem par nepietiekami ātru Latvijas budžeta izdevumu griešanu un tādējādi radīto apdraudējumu zviedru bankām Latvijā.

Savukārt viens no Latvijas lielāko ārvalstu banku pārstāvjiem, kas vēlējās palikt anonīms, Db norādīja, ka no premjera Valda Dombrovska puses šis solis vērtējams kā «taktiska spēlīte» un spiediens uz zviedru bankām. Tomēr saruna starp zviedru finanšu ministru un premjeru nemaz neesot bijusi tik asa un pamācībām bagāta Latvijai, kā tas esot izskanējis medijos. Runājot par Danske bank izteikumiem, ka šie kredītņēmēju aizsardzības pasākumi varētu veicināt lata devalvāciju, viņš piebilda, ka ar lata devalvāciju nereti tiekot saistītas pat pilnīgi neatbilstošas lietas. Viņš atgādināja Latvijas Centrālās bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča vārdus, ka Latvijas Bankas pozīcija lata kursa jautājumā ir pietiekami stabila, lai lata kursu noturētu pat pilnīga valsts defolta gadījumā.

Bankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien žurnālistiem norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

Kopumā 14 bankas vērsušās Administratīvajā apgabaltiesā, pārsūdzot Konkurences padomes (KP) lēmumu par soda naudas noteikšanu saistībā ar aizliegtu vienošanos, informēja tiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Par KP šā gada 3. marta lēmumu tiesa saņēmusi pieteikumus no Swedbank, Latvijas Krājbankas, Baltikuma, bankas Citadele, Latvijas Hipotēku un zemes bankas, Rietumu Bankas, Trasta komercbankas, PrivatBank, Nordea bankas, Baltic International Bank, DnB NORD Bankas, LTB Bank, SEB bankas un Norvik bankas, aģentūrai BNS norāda L. Trubiņa.

Pagaidām tiesa nav lēmusi, vai šos pieteikumus pieņemt izskatīšanai un ierosināt administratīvās lietas.

Latvijas Komercbanku asociācijā aģentūrai BNS iepriekš pavēstīja, ka lielākā daļa banku pieņēmušas lēmumu pārsūdzēt KP lēmumu par uzliktajiem sodiem saistībā ar starpbanku karšu komisijas maksām. Lēmumu nolēmušas pārsūdzēt 14 no 22 bankām, bet kopējā apstrīdētā summa veido 98% no uzliktās soda naudas.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Lasīju, ka Zviedrijas bankas spēs pārdzīvot lielus kredītu zaudējumus Baltijas valstīs, un, tas ir neapšaubāmi, jo, tādi procentu maksājumi pat no studējošā kredīta kā SEB bankā vien nes astronomisku peļņu bankai.

Bet man kauns, ka dzīvoju Latvijā, kur studentus nemīl un valdība rūpējas tikai par savu pašlabumu, lai zviedru bankas aplaupa Latvijas pilsoņus, pašiem tad arī labums. Un nav nekāds pētījums jāpasūta, lai noskaidrotu, kā notiek kreditēšana citur pasaulē un cik maksā studentiem kredīti pie mums kaimiņos. Tikai pie mums diemžēl ir muļķu un plēsēju zeme. Un nav jābrīnās, ka jaunieši izbrauc no valsts, jo izrādās, ka Latvija ir ļoti dārga zeme.

No Latvijas banku tirgū pelnošajām bankām lielāko peļņu šogad pirmajā pusgadā spējusi uzrādīt Rietumu banka – 7. 03 miljonus latu.

Par to liecina Latvijas komercbanku asociācijas apkopotie dati. Tiesa, par divu banku – UnitCredit Bank un Latvijas Krājbanku dati būs zināmi vēlā, bet aptuvenās aplēses liecina, ka vismaz viena no šīm bankām cietusi zaudējumus.

Otra lielākā peļņa pēc pašreiz pieejamiem datiem ir NORVK Bankai – 5.3 miljoni latu, kurai ar 2.1 miljonu latu seko Trasta komercbanka. Salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, pirmajām trīs bankām peļņa vismazāk samazinājusies NORVIK Bankai – par 8.8 %, visvairāk Trasta komercbankai – par 69 %, bet Rietumu bankai – par 42 %. Ar peļņu virs miljona latiem strādājušas LTB Bank un Komercbanka Baltikums. Šogad lielāko peļņas pieaugumu tikmēr piedzīvojusi Privat Bank – par 647 %, šogad sasniedzot 278.2 tūkstošus latu, bet 220 % kāpums, līdz 230.2 tūkstošiem latu bijis SMP Bank. Zem 200 tūkstošiem latu peļņa bijusi Reģionālajai investīciju bankai, Baltic International Bank un Latvijas pasta bankai.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Latvijas premjerministrs brīdinājis zviedru bankas, ka tās riskē nosmacēt Latvijas krīzes skartās ekonomikas atlabšanu, ja vien tās neatsāks aizdot, vēsta Financial Times.

«Pēkšņa kreditēšanas pārtraukšana ir ļoti problemātisks jautājums,» sacījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis. «Mēs ceram, ka zviedru bankas atsāks [kreditēšanu],» viņš piebildis.

«Protams, var teikt, ka latvieši aizņēmās bezatbildīgi, bet, lai aizņemtos bezatbildīgi, ir nepieciešams kāds, kas aizdod bezatbildīgi,» skaidrojis premjers. «Mums bija ļoti viegli pieejami kredīti ļoti pārkarsētā ekonomikā. Tagad ļoti dziļā recesijā mums kredītu gandrīz nav,» viņš sūdzējies.

V. Dombrovskis brīdinājis, ka lielā budžeta «apcirpšana» palielinās ekonomiskās sāpes īsā termiņā. Taču viņš akcentējis, ka šie pasākumi bija būtiski fiskālās stabilitātes nodrošināšanai.

Zviedrijas banku grupas Swedbank tīrie zaudējumi pagājušā gada ceturtajā ceturksnī varētu būt sasnieguši 1,87 miljardus zviedru kronu (129 miljonus latu) pretstatā 1,92 miljardu zviedru kronu (132 miljonu latu) tīrajai peļņai 2008.gada pēdējos trijos mēnešos, liecina aģentūras Reuters aptaujāto sešu analītiķu vidējā prognoze.

Reuters raksta, ka Swedbank būs cietusi lielus zaudējumus jau ceturto ceturksni pēc kārtas, jo būs samazinājušies ienākumi no procentiem un krasi palielinājušies uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas galvenokārt saistībā ar ekonomikas recesiju Baltijas valstīs, kur Swedbank ir viena no lielākajām finanšu institūcijām.

Tomēr ceturtajā ceturksnī šie uzkrājumi, domājams, būs mazāki nekā trešajā ceturksnī, jo situācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā stabilizējas, norāda aģentūra.

Analītiķu vidējā prognoze arī liecina, ka uzkrājumi zaudējumiem no kreditēšanas 2009.gada ceturtajā ceturksnī būs sasnieguši 5,47 miljardus zviedru kronu (377 miljonus latu) pretstatā 1,63 miljardiem zviedru kronu (112 miljoniem latu) 2008.gada attiecīgajā periodā.

Raidorganizāciju koncerns Modern Times Group (MTG), kura ietilpst arī Viasat, TV3, 3+ un Star FM, pērno gadu noslēdzis ar 14,17 mljrd. zviedru kronu (1,03 mljrd. Ls) apgrozījumu, liecina MTG pārskats.

Tostarp, pērnā gada pēdējā ceturksnī koncerna apgrozījums pieauga par 6% līdz 4,08 mljrd. zviedru kronām (295,92 milj. Ls). Kopumā pagājušā gada MTG apgrozījums salīdzinājumā ar 2008.gadu ir palielinājies par 8%.

Savukārt koncerna saimnieciskās darbības ieņēmumi pirms saistīto uzņēmumu un vienreizējiem ieņēmumiem pērn bija 1,65 mljrd. zviedru kronu (119,79 milj. Ls). Tomēr, pretēji 2,93 mljrd. zviedru kronu (212,72 milj. Ls) tīrajai peļņai 2008.gadā, pagājušo gadu koncerns noslēdza ar 2,01 mljrd. (145,93 milj. Ls) zaudējumiem.

Neskatoties uz ekonomisko lejupslīdi un brīdi, kad samazinās reklāmas tirgi visā Eiropā, MTG pērnā gada pēdējā ceturksnī un gada kopumā ieņēmumos ir pieaugums, norāda MTG vadītājs Hanss Holgers Albrehts (Hans-Holger Albrecht).

Latvijas Mobilais telefons (LMT) gada trīs ceturkšņos strādāja ar 1,366 mljrd. zviedru kronu (103,5 milj. Ls) apgrozījumu, kas ir par 23% mazāk nekā pirms gada šajā pašā laikā, liecina TeliaSonera finanšu pārskats.

LMT peļņa pirms nodokļu un procentu samaksas un amortizācijas (EBITDA) gada deviņos mēnešos bija 564 milj. Zviedrijas kronu (42,8 milj. Ls), kas salīdzinot ar pērnā gada trīs ceturkšņiem ir par 24% mazāka.

Tostarp trešajā ceturksnī operatora ieņēmumi veido 455 milj. zviedru kronu (34,5 milj. Ls), kas ir par 17% mazāk nekā pērn attiecīgajos trīs mēnešos, bet EBITDA rādītājs šogad šajā laika posmā bija 183 milj. kronu (13,9 milj. Ls), kas ir par 14% mazāk nekā pērn trešajā ceturksnī.

Savukārt operatora rentabilitāte, ņemot vērā EBITDA peļņu, deviņos mēnešos bija 41,3%, kas salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada ir nedaudz mazāk, jo pirms gada attiecīgais rādītājs bija 41,8%, bet salīdzinājumā ar pērnā gada kopējiem rezultātiem (40,9%) attiecīgais rādītājs ir uzlabojies.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Privatizācijas aģentūra Citadeles pārdošanas darījumu gribētu noslēgt līdz Saeimas vēlēšanām, šodien žurnālistiem atzina Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs.

Pēc tam darījumam vēl būs jāsaņem uzraugu - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Lietuvas Centrālās bankas un Šveices finanšu tirgus uzrauga, Konkurences padomes - piekrišana.

Patlaban potenciālie pircēji veic apstiprinošo padziļināto bankas izpēti jeb «confirmatory due diligence». Tas notiks vēl nedēļu vai divas, un līdz jūlija beigām investori sagatavos pārapstiprināto piedāvājumu, kā arī komentārus un priekšlikumus par piedāvāto pirkuma līguma versiju. Tad process varēs virzīties tālāk.

Privatizācijas aģentūra neatklāj, cik investori turpina strādāt pie šī darījuma.

Savukārt bankas akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā jeb IPO variants ir plāns «B». Loginovs skaidroja, ka IPO kļuva par «plānu B», jo Eiropas Komisija aprīlī atvēra padziļināto izmeklēšanas procedūru par valsts atbalstu Citadelei un Revertai. Šādos apstākļos stratēģiskajam investoram var izskaidrot situāciju, investors var veikt padziļināto izpēti un izprast situāciju, savukārt IPO gadījumā «nav neviena investora, kam var apsēsties un izskaidrot, viss ir jāsaliek prospektā», skaidroja Privatizācijas aģentūras Komercdarbības dienesta vadītājs.