Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

2012. gadā visā Eiropas Savienībā tiks izveidots vienots autopārvadātāju reģistrs, kas atvieglos administratīvo slogu pārvadātājiem.

Latvijā šo reģistru uzturēs VSIA Autotransporta direkcija (ATD) un tā varēs elektroniski piekļūt citu dalībvalstu kompetento iestāžu attiecīgajai informācijai, kā arī piedāvāt tām datus par Latvijas pārvadātājiem, liecina medijiem sniegtā informācija.

Reģistrā būs apkopota informācija par Latvijas autopārvadātājiem un pārvadājumu vadītājiem. Jaunais reģistrs nodrošinās to, ka pārvadātājs, kuram par pieļautiem pārkāpumiem ir anulēta licence kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, nevarēs to saņemt citā, tādējādi turpinot negodīgu uzņēmējdarbību.

Reģistra izveide paredzēta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu Kārtība, kādā izsniedz, anulē vai uz laiku aptur speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu un izsniedz autopārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātus, kas ceturtdien, 6. oktobrī tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Šis noteikumu projekts aizstās divus esošos MK noteikumus (2005. gada 8. februāra noteikumi Nr.120 un 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr.250), tādējādi atvieglojot informācijas meklēšanu.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, Rīgas ostā par 12 % palielinājusies ar autotransportu transportēto kravu plūsma, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

Ja 2019. gada 1. ceturksnī ostā apkalpotas 119 295 kravas automašīnas, tad 2020. gada 1. ceturksnī apkalpoto kravas automašīnu skaits pieaudzis par 15,7 tūkstošiem, sasniedzot 134 985 automašīnu vienības.

Pēdējos gados ar sauszemes autotransportu uz un no Rīgas ostas pārvadāts vairāk nekā 13 miljonu tonnu kravu gadā jeb 40% no visām ostā pārkrautajām kravām. Turklāt pirmā ceturkšņa rādītāji liecina, ka, ja situācija krasi nemainīsies, pērnā gada autokravu aprites rādītāji šogad varētu arī tikt pārsniegti.

Pērn caur ostas caurlaižu kontroles posteņiem izbrauca vairāk nekā 500 000 kravas automašīnu vienību, vienlaikus lielākā daļa (~77%) no visām autotransporta kravām apstrādātas termināļos, kas izvietoti Daugavas labajā krastā, tai skaitā, Rīnūžos.

Pagājušajā gadā samazinājušies ar dzelzceļa transportu, autotransportu un pa cauruļvadiem transportēto kravu apjomi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Visvairāk samazinājušies ar autotransportu pārvadāto kravu apjomi. Tie pērn sarukuši par 30,3 % un kopumā ar autotransportu pārvadāti 38 milj. tonnu kravu.

Lielākā daļa no kopējā pārvadātā kravu apjoma tika transportēti iekšzemē, kur ir pārvadāti 31,6 milj. tonnu kravu, kas arī ir mazāk nekā 2008. gadā. Starptautiskie kravu pārvadājumi ar autotransportu pagājušajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājušies par 22%.

Pērn 29,6 % ar autotransportu pārvadāto kravu kopapjoma veidoja metālu rūdas un citi ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes produkti un kūdra, 22,8 % – lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības produkti, zivis un citi zvejniecības produkti, bet 13,7 % – koks, koksnes un korķa izstrādājumi, izņemot mēbeles, celuloze, papīrs un papīra izstrādājumi.

Kaut arī saskaņā ar 2012. gada 7. martā izsludināto likumu «Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā» no 1.jūlija austrumu robežas šķēsošanai kravas transporta līdzekļiem vajadzētu reģistrēties elektroniski, tas nenotiks. Satiksmes ministrija (SM) vēl tikai strādā pie Ministru kabineta noteikumiem un informatīvā ziņojuma, kurā tiks piedāvāti iespējamie rindas administrēšanas varianti. Dokumenti valdībā varētu nonākt 19.jūnijā. LTRK eksperts Kalvis Vītoliņš šo aizkavēšanos skaidro ar dažādām, tostarp valsts institūciju interesēm.

Aprēķināts, ka kopš iestāšanās ES kopējie Latvijas autopārvadātāju zaudējumi rindu dēļ uz austrumu robežas ir 40 milj. Ls, DB norāda autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) prezidents Valdis Trēziņš. Viņaprāt, nepieciešams steidzami pieņemt lēmumu par pretendentu atlasi rindu administrēšanai. LA ir gatava uzsākt elektronisko rindu administrēšanas sistēmas ieviešanu. Tā nodrošinātu bezmaksas automašīnu reģistrāciju kopējā rindā, un maksas pakalpojumi nebūtu saistīti ar robežšķērsošanu.

Tikmēr nekādu pamatu steigai neredz SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns. Viņaprāt, pozitīvi ir tas, ka varam paņemt pozitīvākās lietas no igauņiem. Tāpat jāņem vērā atšķirīgā situācija uz ārējās robežas, jo pēdējos gadus rindas veidojas pāris mēnešus gada beigās. Pārējā laikā Terehovā nav vairāk kā 100 automašīnu, tā viņš. Saskaņā ar VID datiem, Terehovā piektdien rindā gaidīja 300 mašīnas ar provizorisko robežas šķērsošanas laiku 19 stundas.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Izrādās, ka degvielas pircējam savā grāmatvedībā ir jāsaglabā ne tikai kopējais rēķins, bet arī visi čeki, kurus izsniedz ik reizi katram uzņēmuma automašīnas vadītājam, kad viņš veic degvielas uzpildi. Tādu skaidrojumu snieguši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti uzziņā kādam nodokļu maksātājam.

SIA „A” iesniegumā VID norādījis, ka saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. pantu grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvokli (saimnieciskie darījumi). Grāmatvedību kārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli bilances datumā, tā darbības rezultātiem, naudas plūsmu noteiktā laikposmā, kā arī konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisei. Šī likuma 7. pants paredz, ka „grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību [..].”

Uzziņu dienests 1188 šogad svin 20 gadu jubileju, un, lai arī informācijas ieguves metodes divu desmitgažu laikā ir ievērojami mainījušās, pakalpojumu nodrošinošais uzņēmums Lattelecom BPO turpina attīstīties un ir izstrādājis jaunu vizītes reģistrācijas rīku BookNow 1188

Ilgās un veiksmīgās darbības pamatā ir uzņēmuma spēja ātri pielāgoties jauniem apstākļiem. Vēl joprojām uzziņu pieprasījumi zvanot ir ļoti populāri un saņemti 2 milj. reižu gadā, jo cilvēki novērtē uzziņu zvana pievienoto vērtību – visātrāk iegūt visprecīzāko informāciju.

Tajā pašā laikā vairāk nekā puses Latvijas iedzīvotāju rīcībā ir viedtālruņi, kas ļauj jebkurā brīdī sameklēt vajadzīgo informāciju internetā, tādēļ 1188 laikus sāka piedāvāt iespēju saņemt uzziņas interneta vietnē un mobilajā lietotnē. Pērn informācija tīmekļa vietnē www.1188.lv meklēta 12 milj. reižu, mobilajā lapā – vēl 4,5 milj., bet 1188 aplikācija lietota 1 milj. reižu. Rezultātā uzziņu portāls 1188.lv pēc Gemius veiktā pētījuma ierindojas starp 10 apmeklētākajiem portāliem Latvijā.

Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

No decembra sākuma starp diviem Rīgas brīvostā strādājošajiem termināļiem – Rīgas universālo termināli (RUT) un Baltic Container Terminal (BCT) ir uzsācis kursēt regulārs konteineru vilciens jeb “shuttle train”, nodrošinot ātrāku un drošāku konteineru nogādi uz terminālos apkalpotajiem kuģiem.

Tādējādi tiek ne vien uzlabota kravu aprite ostas teritorijā, bet arī no autotransporta atslogota termināļu infrastruktūra, ostas autoceļi un, kas būtiski ostai piegulošu apkaimju un citiem Rīgas iedzīvotājiem - arī pilsētas ielas.

Pārvadājumu nodrošina lielākais privātais dzelzceļa kravu pārvadātājs Baltijā “Baltijas Ekspresis” sadarbībā ar ostas uzņēmumiem Jaunzeltiņi, RUT un BCT.

Līdz šim konteineri starp Rīgas ostas termināļiem tika pārvietoti tikai ar autotransportu, būtiski noslogojot Rīgas pilsētas ielas, ostas autoceļus un terminālu infrastruktūru. Jaunais “shuttle train” projekts ir svarīgs notikums Rīgas ostai, jo pirmo reizi ir izveidots alternatīvs risinājums autotransporta pārvadājumam, kas savieno divus lielākos un noslogotākos terminālus Rīgas ostā. Regulārs vilciena pārvadājums ir drošs veids, kā ostas klientiem - kravu nosūtītājiem, konteineru īpašniekiem un kuģošanas līnijām ātri, ērti un vienmēr laikā nogādāt savus sūtījumus uz kuģiem Rīgas ostas terminālos.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2008. gada pirmajā pusgadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.8 milj. tonnu kravu, kas ir par 9.3% vairāk nekā 2007. gada pirmajā pusgadā.

2008. gada 1. pusgadā starptautiskajos kravu pārvadājumos ar dzelzceļa transportu pārvadāja 27.0 milj. tonnas kravu – par 9.9 % vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā. 79.2% no starptautiskajiem pārvadājumiem dzelzceļa transportā veidoja pārvadājumi caur ostām. Savukārt iekšzemē ar dzelzceļa transportu pārvadāto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. pusgadu, ir samazinājies par 9.7% un veidoja 0.8 milj. tonnas.

2008. gada 1. pusgadā kravu pārvadājumi ar autotransportu ir samazinājušies - tika pārvadātas 26.2 milj. tonnu kravu, kas ir par 3.0 milj. tonnu jeb 10.3 % mazāk nekā iepriekšējā gada 1. pusgadā.

Lielāko daļu (84.3%) no kopējā pārvadāto kravu apjoma transportēja iekšzemē, kur pārvadāja 22.1 milj. t kravu, kas ir par 12.1 % mazāk nekā 2007. gada 1. pusgadā.

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Pasaules Bankas veiktajā pētījumā Doing Business 2014 Latvija pakāpusies par vienu vietu līdz 24.vietai, liecina bankas paziņojums. Lai pārliecinošāk uzlabotu pozīcijas nākamajos pētījumos, nepieciešamas reformas jomās, kur Latvija būtiski atpaliek no citām valstīm, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanā, nodokļu nomaksā, investoru tiesību aizsardzībā, līgumsaistību izpildē un citās, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Pārējās Baltijas valstis atrodas augstāk nekā Latvija – Igaunija ierindojusies 22. vietā, bet Lietuva – 17. vietā. Lietuva augsto pozīciju ir ieguvusi, pateicoties reformām uzņēmējdarbības uzsākšanā, atceļot minimālā pamatkapitāla prasību, un kredītu pieejamības indeksā, pateicoties ārpus tiesas izpildes institūta ieviešanai un kustamā īpašuma tvērumu paplašināšanai kā nodrošinājumam galvojuma līgumos.

Savukārt Igaunija ir veikusi reformas līgumsaistību izpildē, samazinot tiesu nodevas un tādējādi samazinot kopējo izmaksu rādītāju pozīciju par 0,4% no prasības apjoma salīdzinot ar gadu iepriekš.

Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.

Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?

Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».

Baltijas valstīs ir vispievilcīgākais investīciju klimats Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu vidū, liecina Vācijas–Baltijas Tirdzniecības kameras (AHK) 2017. gada konjunktūras aptaujas rezultāti.

Saskaņā ar aptaujas datiem, Igaunija, Latvija un Lietuva apsteidz Čehiju, Poliju un Ungāriju. Iepriekšējo gadu optimistiskā tendence attiecībā uz investīciju nodomiem un uzņēmējdarbības attīstību nav mazinājusies. Uzņēmēju prognozes šim un nākamajam gadam ir labvēlīgas, it īpaši attiecībā uz apgrozījumu un eksportu.

Vērtējums attiecībā uz korupcijas apkarošanu, ekonomikas politikas prognozējamību un speciālistu pieejamību nedaudz nomāc labvēlīgo noskaņojumu. Kopējā griezumā ar 2,3 punktu vērtējumu Igaunija ir viena no valstīm, kas ieguvušas vislabāko vērtējumu.

«Astoņi no desmit uzņēmumiem kā investīciju valsti atkārtoti izvēlētos pašreizējo valsti. Un no vērtējumā iekļautajām 16 Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm pirmajās vietās atrodas Igaunija, Latvija un Lietuva,» norāda AHK izpilddirektors Florians Šrēders. «Tomēr mēs raugāmies ar zināmu piesardzību – īpaši uz Igauniju. Tur valdības paziņojums par jaunu nodokļu ieviešanu ir radījis piesardzīgu noskaņojumu.»

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Ņemot vērā, ka šā gada pirmajos piecos mēnešos izpildīti salīdzinoši nedaudz Uzņēmējdarbības vides pasākumu plāna uzdevumu, Ekonomikas ministrija (EM) aicina visas iesaistītās puses aktivizēt savu darbu.

No šā gada sākuma līdz 1. jūnijam no Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānā iekļautajiem 30 pasākumiem un 48 apakšpasākumiem izpildīti četri pasākumi un astoņi apakšpasākumi. Salīdzinoši nelielais līdz šim izpildīto uzdevumu skaits daļēji saistīts ar noteiktajiem izpildes termiņiem gada otrajā pusē, DB informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļā. Vienlaikus ministrija aicina visas plāna izpildē iesaistītās institūcijas aktivizēt darbu pie neizpildīto pasākumu izpildes, lai līdz gada beigām Latvijas uzņēmējdarbības vide kļūtu pievilcīgāka.

Kā būtiskākos līdz šim veiktos pasākumus EM min to, ka uzņēmējdarbības uzsākšanā nodrošināta atvieglojumu par pamatkapitāla palielināšanu saistīto ierakstu izdarīšanu Komercreģistrā turpināšana mikrouzņēmumiem līdz 2014. gadam un izvērtēta iespēja samazināt uzņēmējiem Uzņēmumu reģistrā iesniedzamo dokumentu skaitu. Investoru tiesību aizsardzībai apstiprināti grozījumi likumos, kas paredz valdes un padomes locekļu un dalībnieku interešu konfliktu novēršanu darījumu slēgšanā, bet līgumsaistību izpildei izstrādāta speciāla tiesvedības kārtība ar komercdarbību saistīto jautājumu izskatīšanai.

Ņemot vērā aktīvo ceļošanas sezonu un Pasaules koru olimpiādes dalībnieku došanos prom, starptautiskā lidosta Rīga šonedēļ, īpaši nedēļas nogalē aicina ceļotājus lidostā ierasties laikus – airBaltic pasažierus vismaz trīs stundas pirms plānotā reisa, bet pārējo aviokompāniju pasažierus vismaz divas stundas pirms plānotā reisa, lai savlaicīgi nokārtotu nepieciešamās formalitātes.

Aviokompānijas airBaltic pasažieriem pieejama arī vakara reģistrācija – sākot no pulksten 19 līdz pulksten 22 reģistrācija iepriekšējā vakarā notiek reģistrēšanās sektorā pie reģistrācijas galda ar norādi Vakara reģistrācija. Turpat var nodot arī bagāžu. Pēc reģistrēšanās pasažieris saņem iekāpšanas karti, ar kuru nākamajā dienā lidostā jāierodas savlaicīgi, paredzot laiku kontroles procedūru veikšanai.

Papildu klasiskajai reģistrācijai lidostā pieejamas arī šādas iespējas:

- pašreģistrēšanās automāti lidostā - tajos var reģistrēties aviokompāniju airBaltic, Lufthansa, Finnair, LOT, Transaero klienti;

Kaut arī esošā sistēma darbojas diezgan labi, pieņemamāks risinājums austrumu robežas šķērsošanai būtu iespēja iepriekš reģistrēties elektroniski, uzskata SIA Merkūrijs DL valdes loceklis Anatolijs Lapiks.

Šobrīd ar rindu regulēšanu nodarbojas robežsargi, izsniedzot transporta līdzekļu vadītājiem talonus. «Ideāli būtu, ja viņi to visu darītu elektroniskā veidā,» pārliecināts ir A. Lapiks, turklāt programmatūras izstrāde neko daudz nemaksātu. Šobrīd problēma ir tā, ka automašīnām nākas stāvēt trīs četras stundas rindā, lai tikai saņemtu šo taloniņu ar kārtas numuru. Pēc tam gan šoferis uzreiz dodas uz robežu noformēt dokumentus, jo rindu tikpat kā nav. «Tas ir absurds,» secina uzņēmējs. Savukārt elektroniskā veidā šo gaidīšanu varētu novērst. Viņš gan atzīst, ka patlaban vismaz neviens vairs nekliedz, ka uz robežas valda korupcija.

Lietuvas kosmētikas grupa Fragrances International, kas šā gada 7. jūnijā atklātā izsolē iegādājās 49% Douglas Baltic kapitāldaļu, atsaukusi Konkurences padomē (KP) iesniegto pieteikumu par kapitāldaļu reģistrēšanu, informēja KP.

Detalizētāku informāciju KP nesniedza.

Savukārt Fragrances International ģenerāldirektors Alans Levins atklāja, ka lēmums atsaukt KP iesniegto pieteikumu par kapitāldaļu reģistrēšanu pieņemts, pamatojoties uz Lietuvas KP ekspertu vērtējumiem.

A. Levins teica, ka eksperti norādījuši, ka Fragrances International 49% kapitāldaļu varētu radīt pārāk lielu ietekmi gan Latvijas, gan Lietuvas parfimērijas veikalu tirgū. Tā kā piekrišanu kapitāldaļu reģistrēšanai nebija devusi Lietuvas KP, tad Fragrances International prognozēja, ka to nedos arī Latvijas KP. Tāpēc arī pieņemts lēmums atsaukt iesniegto pieteikumu KP.

Šā gada desmit mēnešos 82% no tematiskajās pārbaudēs, kas veiktas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju uzņēmumos, konstatētajiem pārkāpumiem ir saistīti tieši ar pārkāpumiem kases aparātu izmantošanā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Savukārt no tiem 52% gadījumu pārkāpumi bija tieši saistīti ar kases aparātu ekspluatācijas noteikumu neievērošanu, kas liecina par iejaukšanos kases aparātos vai kases sistēmās.

Saskaņā ar Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) veikto pētījumu Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.-2013. ēnu ekonomikas apmērs mazumtirdzniecības nozarē Latvijā ir 20,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt pakalpojumu sniegšanas nozarē – 19,8% no IKP. Lai gan salīdzinājumā ar 2010.gadu tam ir tendence pakāpeniski samazināties, tomēr Baltijas valstu vidū Latvijā tas joprojām ir visaugstākais. Pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā 2013.gadā lielākā ēnu ekonomiku veidojošā komponente ir tieši neuzrādītā peļņa (42%), kam seko aplokšņu algas (40,1%), saka VID.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Salīdzinot 2022. un 2023. gadu, Latvijā nodokļu jomā notikušas vien nelielas izmaiņas bez visaptverošas ietekmes uz iedzīvotāju ienākumiem, galvenokārt domājot par zemāku ienākumu saņēmējiem: palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums un minimālā darba alga. Arī Lietuva un Igaunija gada laika piedzīvojušas līdzīgas pārmaiņas, noskaidrots “Swedbank” Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā.

Šogad visās trīs Baltijas valstīs ir palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums – Latvijā līdz 500 eiro, Lietuvā līdz 625 eiro, bet Igaunijā līdz 654 eiro mēnesī. Arī minimālā alga pieaugusi visās trīs valstīs, attiecīgi Latvijā līdz 620 eiro, Lietuvā līdz 840 eiro, bet Igaunijā līdz 725 eiro mēnesī. Ja ņem vērā katrā valstī piemērotos nodokļus, minimālās algas saņēmējs bez reģistrētiem apgādājamiem Latvijā “uz rokas” saņem nepilnus 535 eiro, kamēr Lietuvā 633 eiro, bet Igaunijā teju 690 eiro.

Lai novērtētu, cik konkurētspējīga šobrīd ir Latvijas un kaimiņvalstu realizētā darbaspēka nodokļu politika no darbinieka un arī darba devēja skatu punkta, “Swedbank” Finanšu institūts veicis salīdzinājuma aprēķinus diviem algu līmeņiem – 750 eiro un 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.