Latvijas vēstniecībai Lietuvā ir izveidojusies plaša sadarbība ar Latvijas uzņēmējiem, kuri interesējas par Lietuvas tirgu. Šī interese 2009.gada laikā finanšu krīzes apstākļos ir tikai augusi. Tas noticis galvenokārt tāpēc, ka daudziem Latvijas uzņēmumiem, samazinoties iekšējā tirgus pieprasījumam, nākas meklēt savas produkcijas noieta iespējas citos tirgos.
Lietuvā ir vairāk iedzīvotāju un, tās tirgus ir lielāks par Latvijas. Skatoties, piemēram, no Rīgas, kur koncentrējas liela daļa Latvijas biznesa, Lietuva mums ir ģeogrāfiski vistuvākā valsts. Gandrīz katram latvietim ir pazīstams kāds Latvijā dzīvojošs un strādājošs lietuvietis, vai vismaz ir zināms kāds lietuviešu uzņēmums, kurš veiksmīgi konkurē ar vietējiem un citu ārvalstu uzņēmumiem. Tas viss rosina domu, bet kāpēc gan nepamēģināt mums, latviešiem, ienākt ar savu produkciju, ar savām investīcijām tieši Lietuvā, mums vistuvākajā pēc etniskās izcelsmes kaimiņvalstī?
Mana atbilde vienmēr ir bijusi pozitīva - kāpēc gan ne? To noteikti vajag mēģināt, pie kam ne tikai kautrīgi pamēģināt kaut kur un kaut ko nopārdot, bet tas ir jādara agresīvi un ar lielām ambīcijām - nostiprināties un izvērsties Lietuvas tirgū uz palikšanu. Vēstniecība šajā situācijā var kļūt par ļoti svarīgu pirmo atbalsta punktu Latvijas uzņēmējiem Lietuvā. Tā kā atbalsts Latvijas uzņēmējiem ir neapšaubāma Latvijas ārpolitikas prioritāte, ar uzņēmēju jautājumiem vēstniecībā nodarbojas gan vēstnieks, gan arī diplomāts ekonomiskajos jautājumos. Es, kā vēstnieks, vienmēr esmu gatavs uzklausīt jebkuru Latvijas uzņēmēju, kas ir ieradies Lietuvā un vēlas te uzsākt savu darbību. Uzskatu to par savu pienākumu padalīties ar savu dzīves pieredzi Lietuvā, ar novērojumiem par vietējo sadzīvi, biznesa kultūru, likumdošanas praktiskiem aspektiem – ar visu to, ko diplomātijas valodā raksturo ar «legāli iegūtu informāciju par savas mītnes valsti».
Tā kā esmu te nostrādājis jau gandrīz četrus gadus, man ir par ko pastāstīt šādas, ja tā var nosaukt, ievadlekcijas laikā. Tomēr uzreiz arī gribu brīdināt, ka mūsu viena tikšanās, viena saruna nespēs uzreiz atvērt visas durvis Lietuvas kabinetos, un Lietuvas tirgū jūsu produkcijai. Man ir bijusi nepatīkama pieredze, kad veltu laiku kāda uzņēmuma tirdzniecības pārstāvim, kura vienīgais mērķis ir bijis atbraukt līdz Viļņai tādā kā «biznesa tūrismā», lai aprunātos ar vēstnieku un apskatītu Trāķu pili, jo «sen tur nav būts». Tikšanās ar vēstnieku šajā gadījumā kalpo kā ķeksītis atskaitei priekšniecībai Rīgā par «paveikto».
Man vienmēr ir liels prieks, ja pie manis ierodas labi sagatavojies uzņēmējs. Uzņēmējs, kurš jau ir veicis tirgus izpēti, kurš labi zina, cik maksā viņa konkurenta produkcija Lietuvas veikala plauktā, un, pats galvenais, kurš var skaidri parādīt, ko tieši viņš piedāvās Lietuvas tirgum, un ar ko šis produkts būs labāks par tur jau esošo. Tā kā mēs ar lietuviešiem dzīvojam kaimiņos, arī mūsu valstīs ražotā produkcija praktiski visos rūpniecības un lauksaimniecības sektoros ir ļoti līdzīga. Tas nozīmē, ka ir praktiski neiespējami piedāvāt Lietuvas tirgum pat ļoti labu, ļoti kvalitatīvu Latvijas produktu, ja vien tas nav vēl labāks un ar kaut ko īpašu izcilāks par vietējo produktu, un par salīdzinoši zemāku cenu. Kā man teikuši daži Latvijas uzņēmēji, kas veiksmīgi darbojas Lietuvā, šāds uzstādījums – labāks produkts par zemāku cenu - likās neiespējams vēl divus gadus atpakaļ. Tagad, krīzes laikā, kad notiek pastāvīga cīņa par pašizmaksas samazināšanu, tas izrādās pilnīgi iespējams.
Ko vēl es, kā vēstnieks, varu darīt uzņēmēju labā? Pie manis vairākos gadījumos ir vērsušies Lietuvā strādājoši Latvijas uzņēmumi, ja tiem rodas problēmas valsts iestādēs vai pat vienkārši sajūta, ka viņi neiekļaujas vietējā biznesa vidē un pret viņiem tiek vērsta nelabvēlīga šo iestāžu uzmanība, atšķirīga no to attieksmes pret vietējiem lietuviešu uzņēmējiem. Tāda var rasties gan vietējās likumdošanas nepilnību dēļ, gan parādoties vietējā protekcionisma slēptām iezīmēm. Lai palīdzētu šādas situācijās, esmu vērsies pie atbilstošo iestāžu vadības un organizējis tikšanās, līdz pat ministru līmenim, lai uzņēmējam būtu dotas visas iespējas aizstāvēt savas biznesa intereses Lietuvā. Varu atklāt, ka pamatotu Latvijas uzņēmēju sūdzību gadījumā, ir gadījies pat kontaktēties ar Lietuvas ģenerālprokuratūras darbiniekiem, lai aizstāvētu mūsu uzņēmēju tiesības.
Vēstnieka darbā diezgan bieži iznāk piedalīties dažādās pieņemšanās, kur aicināti ir ne tikai diplomāti un politiķi, bet arī svarīgi Lietuvas uzņēmēji, dažādu uzņēmēju asociāciju prezidenti un tirdzniecības palātu priekšsēdētāji. Vēstniekam šis cilvēku loks kļūst pazīstams, notiek apmaiņa ar vizītkartēm, telefonu numuriem. Taču praksē es šos kontaktus varu izmantot tikai tad, ja ir konkrēts pieprasījums no Latvijas uzņēmēja atrast kādu partneri Lietuvā. Tad es varu organizēt nepieciešamo tikšanos.
Protams, ne visi Latvijas uzņēmēju pieprasījumi nonāk tieši uz mana darba galda, un ne visiem es varu veltīt tieši savu darba laiku. Jau agrāk rakstīju, ka vēstniecībā ar ekonomiskiem jautājumiem nodarboties man palīdz vēl viens diplomāts ([email protected]), un vēstniecības paspārnē izveidota ir Latvijas Tirdzniecības palāta Lietuvā (www.lccl.lt). Tirdzniecības palāta ir Latvijas uzņēmēju Lietuvā reģistrēta sabiedriska organizācija, kuras galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu Latvijas uzņēmumiem Lietuvas tirgū. Šobrīd palātā ir apvienojušies 28 Latvijas uzņēmumi, taču, pat uzreiz nekļūstot par palātas biedru, pēc atbalsta, palīdzības, konsultācijām tajā var vērsties jebkurš Latvijas uzņēmums. Viena no palātas lielām priekšrocībām, manuprāt, ir tā, ka palātas biedrus – Latvijas uzņēmumus, pārsvarā pārstāv vietējie direktori, lietuvieši. Tādējādi palātas sapulces un izbraukumi uz Lietuvas reģioniem kļūst par ļoti vērtīgu forumu, kur jaunpienācējam ir iespēja ātri apgūt vietējā tirgus īpatnības un saņemt vērtīgu padomu, kā rīkoties grūtā situācijā.
Nobeigumā, apkopojot rakstīto, gribu uzsvērt trīs lietas, kas būtu jāatceras katram, kurš nolēmis apgūt Lietuvas tirgu: lūdzu, atcerieties, ka jūs tur nebūsiet viens. Jums vienmēr līdzās būs Latvijas vēstniecība, kā valsts atbalsts, jūs atbalstīs mūsu sociālais partneris – Tirdzniecības palāta, un vēstnieks, kuram pašam personiski ir ļoti liela vēlēšanās atbalstīt Latvijas uzņēmējus Lietuvā.
Hardijs Baumanis
Latvijas vēstnieks Lietuvā
