Politikas lokos izskan priekšlikums 2017.gadam neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, lai palielinātu budžeta kārtējos izdevumus.
«Fiskālā nodrošinājuma rezerves galvenais uzdevums ir radīt iespēju Valdībai pieņemt lēmumus un veikt tādas darbības ar iespaidu uz valdības bilanci un valsts parādu, kas palīdz izvairīties no ekonomikas zaudējumiem un nodrošināt tās attīstību. Piemēram, tādu nacionālo saimniecisko vērtību saglabāšana kā AirBaltic – vienīgā nacionālā lidsabiedrība Baltijas valstīs saglabāja savu darba spēju krīzē un pēc krīzes, pateicoties valsts atbalstam,» norāda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais.
Vēl aizvien nav sasniegts iekšzemes kopprodukta pirms krīzes līmenis, t.i. 2007.gadā 22,6 miljardi eiro, 2016.gadā (atbilstoši Finanšu ministrijas prognozei) – 22,1 miljardi eiro (2010.gada salīdzināmās cenās). Vai šādi ekonomikas attīstības tempi mūs apmierina?
«Uz deficīta pamata mēs sāksim finansēt kārtējos izdevumus, tos pārliekot uz nākamajām paaudzēm. Pirms neilga laika Fiskālā padome norādīja uz atkāpi no Fiskālās disciplīnas likuma, lai palielinātu veselības aprūpes finansējumu 2017.gada budžetā. Jaunie priekšlikumi ar atkāpi no likuma – neievērot fiskālā nodrošinājuma rezervi, paātrina tempu, ar kādu mēs tuvojamies jaunai krīzei. Valdība 2016.gada fiskālā nodrošinājuma rezervi ziedoja uz aizsardzības izdevumu altāra. 2017.gadā pretendentu uz deficīta kāpināšanu – samazinot attīstībai nepieciešamās rezerves – būs vēl vairāk. Vai atcerēsimies tos, kuri pašlaik aicina spiest gāzi grīdā tad, kad vajadzēs izvēlēties, kurus nodokļus celt un kurus izdevumus samazināt, lai kompensētu fiskālās disciplīnas trūkumu izaugsmes gados?» jautā Jānis Platais.
Bez nopietna risku izvērtējama – gan ekonomisko, gan ģeopolitisko – mēs vieglprātīgi bruģējam ceļu uz jaunu krīzi.