Saglabājot līdzšinējo politiku, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus, aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) vadītājs Jānis Platais.
Izvērtējot Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu 2019.gadam, FDP secinājusi, ka atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvijas valdība nav spējusi veidot budžetu pretēji ekonomikas ciklam bez deficīta.
Latvijas valsts budžeta plāns nākamajam gadam ir ar negatīvu bilanci - 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turpretī abām pārējām valstīm budžeta bilance ir pozitīva jeb ieņēmumi budžetā plānoti lielāki nekā izdevumi - Lietuvai tā ir 0,4% no IKP, bet Igaunijai - 0,5% no IKP apmēra.
«Kamēr Latvijā turpinām runāt un sapņot par sabalansētu valsts budžetu, Lietuva un Igaunija jau veido prāvu budžeta pārpalikumu. Šāda situācija nav pieļaujama, ņemot vērā to, ka Latvijas ekonomika aug straujāk nekā mūsu kaimiņiem,» pauda Platais.
Eiropas Komisija šodien atzinusi, ka Latvijas izstrādātais valsts budžeta plāns 2019.gadam var izraisīt novirzi no valsts vidējā termiņa budžeta mērķa. Tas nozīmē, ka Latvija ir uz pārkāpuma riska robežas un, gatavojot nākamā gada budžetu, nav iespējams atvēlēt vairāk līdzekļu jauniem izdevumiem.
Platais skaidroja, ka Latvijai ierasto deficīta budžeta veidošanu ietekmē arī tas, ka budžeta izdevumi šobrīd pieaug straujāk nekā Latvijas ekonomika, kā arī jāņem vērā pēdējo gadu nodokļu reformas negatīvā fiskālā ietekme.
«Līdz šim Latvija ir nepārdomāti gatavojusi budžetu ar maksimāli pieļaujamo izdevumu līmeni, neizvērtējot, kā adekvāti kompensēt nodokļu likmju samazināšanu. Nodokļu politikas pasākumi ēnu ekonomikas samazināšanai nākotnē var nespēt kompensēt visas valsts budžeta vajadzības. Saglabājot šādu politiku arī turpmāk, nākotnē palielinās budžeta konsolidācijas riski jeb nepieciešamība samazināt valsts budžeta tēriņus,» uzsvēra FDP vadītājs.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) saskaņojusi Latvijas 2019.gada budžeta plānu, norādot, ka tas visumā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.
Komisija norāda, ka Latvija 2018. un 2019.gadā, visticamāk, būtiski nenovirzīsies no vidējā termiņa budžeta mērķa, novirzei veidojot attiecīgi 0,1% un 0,2%. Tādējādi pašreizējais novērtējums abos gados visumā norāda uz atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim.
Tajā pašā laikā Latvijai tiek prasīts, lai kopējo valdības primāro izdevumu pieauguma temps 2018.gadā nepārsniegtu 6%, bet 2019.gadā - 4,6%. Pamatojoties uz Komisijas prognozēm, izdevumu mērķi šobrīd liecina par vērā ņemamas novirzes risku no šīs prasības 2018. un 2019.gadā.
Pēc EK minētā, ja turpmākajos novērtējumos vairs nebūs iespējams konstatēt atbilstību vidējā termiņa budžeta mērķim, vispārējā novērtējumā būs nepieciešams ņemt vērā iespējamo novirzi no prasībām.