COVID laika darba organizācijas tikumi, kuri pakāpeniski kļuvuši par normu. Attālināta darba iespējas kā pagaidu risinājums, kurš iedzīvojies un turpina dzīvot - dažkārt privātam darbadevējam neiedomājamā veidā un formā. Attālināts darbs valsts pārvaldē ir objektīva nepieciešamība, papildu bonuss vai izredzēto privilēģija?
Pēc stāšanas amatā valsts galvenais ierēdnis, Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs paziņoja, ka gatavojas pārskatīt attālināta darba iespējas, jo strādāšana tikai attālināti nevarot būt produktīva. Taču COVID laika iespēja strādāt attālināti daudzās valsts pārvaldes iestādēs saglabāta joprojām, turklāt šķiet, ka tiek pat izmantota amatos, kuros tā nešķiet adekvāta nodarbinātības forma. Taču vairāk par paziņojumiem attālināta darba organizēšanā valsts pārvalde pagaidām nav nokļuvusi.
Piemērs - Konkurences padomes (KP) Analītiskā departamenta direktore Rūta Šutko, kuras atalgojums atbilstoši VID publiskotajai informācijai ir ap 50 tūkstošiem eiro gadā, šogad tikai dažas dienas novembrī ieradusies darbā klātienē telpās Brīvības ielā 55, Rīgā. Savus amata pienākumus viņa pilda tikai attālināti, dzīvojot Briselē, Beļģijā, kur ir nodarbināts viņas vīrs. Kā noteikts Konkurences likumā, KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, taču tā savus lēmumus pieņem patstāvīgi un savā darbībā ir neatkarīga. KP ir plašas pilnvaras konkurences pārkāpumu izmeklēšanā. Tai ir pilnvaras veikt darbības, kas ir pielīdzināmas kratīšanai – pamatojoties uz tiesneša lēmumu, policijas klātbūtnē ierasties uz vietas pie tirgus dalībnieka, iekļūt visās telpās un objektos, tos atvērt, veikt to piespiedu pārmeklēšanu, aplūkot visas iekārtas, ierīces, sistēmas, kas ir pie pārmeklējamās personas, nokopēt informācijas sistēmās esošus datus, izņemt mantas, uz laiku arī aizzīmogot neapdzīvojamās telpas, transportlīdzekļus utt. Visi šie pasākumi ir veicami klātienē, līdzīgi kā tikšanās ar apmeklētājiem, kolēģiem, tirgus dalībniekiem.
Attālināta darba laiks beidzies
Caur šo KP plašo pilnvaru prizmu kā kliedzošu attālināta darba iespējas izmantošanu neatbilstoši amatam un veicamajiem pienākumiem Dienas Bizness vērsās pie Valsts kancelejas vadītāja Kronberga, kurš nepārprotami norāda, ka attālināta darba laiks valsts pārvaldē ir beidzies.Savukārt Dienas Biznesam par konkrēto attālināta darba iespēju viedokli paudis arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš norādījis, ka “izmeklēšanās iestādē kā Konkurences padome šāda prakse ir kā minimums savāda"."Manu vēstījumu valsts pārvaldei, ka noteikti neatbalstu vadības līmeņa attālinātu procesu vadīšanu, ir sadzirdējuši mediji, sabiedrība, bet izskatās, ka būs jāturpina skaidrojošs darbs iestāžu vadītājiem/vadītājām, jo tā ir viņu kompetence. Savu nostāju esmu izklāstījis arī valsts sekretāru sanāksmēs. Arī šo gadījumu pārrunāju ar KP vadību," pauž Kronbergs. Pēc viņa paustā, strādāšana tikai attālināti mazina produktivitāti. "Atgādināšu, ka valsts pārvaldē ir beidzies attālinātais darbs, kas bija uz noteiktu laiku Covid ierobežošanas risinājums. Mēs esam pārgājuši uz klātienes darbu ar iespēju piemērot elastīgu darbu – daļa laika klātienē, daļa attālināti. To, kā tas notiek, regulē katras iestādes vadītājs, nosakot, kurām amatu kategorijām tas ir lietderīgi, kuri darbinieki var veikt pienākumus elastīga darba apstākļos, piemēram, kādu dienu strādājot no mājām. Te nav runa par rīkojumiem, par birokrātiju atskaitīties par katru stundu, bet nodaļas, departamenta utt. vadītājiem ir jābūt lēmuma pieņēmējiem un jābūt lietas kursā, kurš un kāpēc strādā attālināti. Šeit ir jāņem vērā arī darbinieka stāžs attiecīgajā iestādē, jo jaunu darbinieku nav iespējams veiksmīgi integrēt iestādē, ja tas pilnībā strādā attālināti," saka valsts galvenais ierēdnis.
"Vēlreiz uzsvēršu, ka neatbalstu augstākā līmeņa vadītāju strādāšanu tikai attālināti, jo tādā veidā mēs zaudējam produktivitāti. Šī brīža valsts ekonomiskajos apstākļos un arī skatoties valsts budžetu turpmākajiem 4 gadiem, ir skaidri redzams, ka valsts pārvaldei ir jākļūst efektīvākai un ātrākai. Sapulcēs, kur ir klātienē paredzēta diskusija starp ekspertiem, augsta līmeņa vadītājiem ir jābūt klātienē. Man ir arī jautājums, kā augstākā līmeņa vadītājs/vadītāja vada savu nodaļu, departamentu, ja pats ir visu laiku prombūtnē. Kā tiek plānota un kontrolēta padoto darbinieku noslodze? Iestādes vadītājam galvenais atskaites punkts par elastīgā darba laika noteikšanu ir spēja izpildīt attiecīgajai iestādei uzliktos darba pienākumus. Ja iestāde ar tiem netiek galā vai daļēji tiek galā, ir jāskatās arī pārvaldības virzienā," saka Kronbergs.
Viņš gan neuzskata, ka “visiem ir jāatgriežas klātienē savās darba vietās, jo tas automātiski nenozīmēšot efektivitāti vai darba ražīgumu, tomēr tā ir iestādes vadītāja pieeja un rīcība, kā tas tiek nodrošināts. Attālinātais darbs ļauj vairākās iestādēs nodrošināt speciālistus no reģioniem, kuri nevarētu izbraukāt uz Rīgu, ja darbs visu laiku būtu klātienē. Tas ļauj risināt darbaspēka problēmas. Tomēr tas paver arī vēl virkni citu jautājumu, kur iestāžu vadītājiem ir jāskatās efektivitātes virzienā – kas notiek/notiks ar telpām, darba galdiem u.tml., ja daļa strādās pilnībā attālinātā režīmā? Vai te tiek plānoti veidi, kā samazināt izmaksas, piemēram, pārvācoties uz mazākām telpām, samazinot investīcijas mēbelēs, vai stacionārās, personalizētās darba vietas (kabineti) tiek pārplānoti uz koplietošanas režīmu, kur šis telpu kopējais apjoms samazinās un ir koplietošanas darba galdi sapulcēm klātienē vai darba dienām klātienē? Vēl viens būtisks aspekts ir iekšējais skaidrojošais darbs darbiniekiem – strādāšana no mājās ieekonomē laiku, kas jāpavada ceļā uz un no darba, ieekonomē transporta, pusdienu un apģērba izmaksas, līdz ar to tās ir zināmas priekšrocības, bet iestādes iekšienē ir jābūt skaidriem noteikumiem un vienādiem noteikumiem vienas kategorijas darbiniekiem bez privilēģijām,” saka viņš. "Reaģējot uz jūsu jautājumiem, vēlreiz šo pārrunāšu ar ministriju valsts sekretāriem, iestāžu vadītājiem, lai rastu kopīgu risinājumu."
Savukārt ekonomikas ministrs šādu augstas amatpersonas darba organizācijas praksi sauc par savādu. "Lai arī darba organizācija ir katras iestādes pašas ziņā, es uzskatu, ka tādā izmeklēšanas iestādē kā Konkurences padome šāda prakse ir kā minimums savāda. Ir grūti novērtēt, vai tieši šī viena cilvēka ilgstoša prombūtne ir galvenais iemesls mazākam izmeklēto lietu skaitam, taču ir skaidrs, ka šāda veida izņēmums var demotivēt arī citus iestādes darbiniekus nākt uz darbu klātienē. Vienlaikus iestādes vadītājam būtu jāmēra darba efektivitāte, jāmeklē iemesli, ja tā nav augstākajā līmenī, un attiecīgi jārīkojas, lai situāciju uzlabotu”, saka Valainis.
Problēmu nesaskata
Savukārt pati KP attālinātā darba iespējā tik augstai amatpersonai problēmu neredz. Dienas Biznesam sniegtā atbildē teikts, ka KP darba specifika nenosakot dienu skaitu, cik nepieciešams ierasties klātienē. "KP nav noteikts konkrēts dienu skaits, cik dienu nedēļā ir jāierodas darbā klātienē, jo KP darba specifika to nepieprasa. Galvenais elastīgas un attālinātas darba organizācijas princips KP ir savu uzdevumu izpilde noteiktā termiņā un atbilstošā kvalitātē, sasniedzot noteiktos rezultatīvos rādītājus, kuru izpildi uzrauga iestādes vadība. Par darba grafiku darbinieks vienojas ar tiešo vadītāju. Vienlaikus darba pienākumu izpilde gan klātienē, gan attālināti attiecas uz visiem iestādes darbiniekiem. Iestādē nav tāda darbinieka, kas strādātu vienīgi attālināti. KP Analītiskajā departamentā struktūrvienības direktore un darbinieki veic darbu atbilstoši iestādē paredzētajai darba organizācijas kārtībai, struktūrvienības nolikumam, amata aprakstiem un rīkojumiem, nodrošinot struktūrvienības uzdevumu un darbu izpildi iestādes padomes noteiktajā termiņā un apjomā, sasniedzot noteiktos rezultatīvos un kvalitatīvos rādītājus, un pēc nepieciešamības veic darba uzdevumus arī klātienē, tajā skaitā gan struktūrvienības vadītājai, gan darbiniekiem ierodoties pie tirgus dalībniekiem uz vietas un veicot procesuālās darbības klātienē. Lūdzam sekot arī Konkurences padomes publiskotajai informācijai par iestādes darbu sociālajos tīklos, tajā skaitā darbiniekiem pildot amata pienākumus klātienē, piemēram, 5.11. tiekoties ar OECD pārstāvjiem Konkurences padomes telpās," pauda KP.
Saskaņā ar pašas KP iekšēji izdoto nolikumu Izpildinstitūciju veido pieci departamenti un viena nodaļa, starp kuriem ir arī Analītiskais departaments. KP nolikuma 8.punkts nosaka, ka “Izpildinstitūciju vada Izpildinstitūcijas vadītājs, kurš ir Padomes priekšsēdētāja tiešā pakļautībā”. Savukārt atbilstoši KP nolikuma 13.1. un 13.2.punktam Izpildinstitūcijas vadītājs vada un organizē Izpildinstitūcijas darbu un ir atbildīgs par Izpildinstitūcijas darbību. Tātad tieši Izpildinstitūcijas vadītājs ir tas, kurš organizē un ir atbildīgs par KP departamentu direktoru un darbinieku attālināto darbu. Izpildinstitūcija ir arī tā, kas sagatavo KP lēmumu projektus atbilstoši Izpildinstitūcijas kompetencei. Saskaņā ar VID publiskoto valsts amatpersonas deklarāciju KP Izpildinstitūciju kopš 2016.gada vada Māris Spička, bet vēl pirms tam vairākus gadus viņš bijis izpilddirektora vietnieks. Viņš KP darbu sācis tālajā 2000.gadā kā vecākais referents. Šis ir piemērs tam, cik ļoti ir nepieciešama vadītāju rotācija. Lai gan praksē gadiem krāta pieredze vienā amatā uzlabo profesionalitāti, tomēr, pārāk ilgstoši darbojoties vienā valsts pārvaldes institūcijā un tās pašas funkcijas ilgstoši veicot, šāds vadītājs vairs neredz ne savas, ne padoto kļūdas.
Kā noteikts pašā Konkurences likumā, padomes priekšsēdētājs un četri padomes locekļi var ieņemt amatu piecus gadus un ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tāda pati kārtība iespējami būtu jāattiecina arī uz Izpildinstitūcijas vadītāju, kura pilnvaru termiņš amatā būtu jāierobežo, par ko liecina visatļautība KP darba organizēšanā. Vēsturiski KP bija Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, līdz 2022.gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā un noteica, ka KP savā darbībā ir neatkarīga. Lai gan likumā ir norādīts, ka KP ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša iestāde, tomēr likums arī noteic to, ka pārraudzība neattiecas uz KP noteikto uzdevumu un tiesību īstenošanu, kā arī KP iekšējās organizācijas jautājumiem, tajā skaitā lēmumiem, kuri attiecas uz iestādē nodarbinātajiem.
Budžets palielinājies gandrīz 4 reizes
Konkurences likums paredz, ka KP darbību finansē no valsts budžeta. Citu finansējuma avotu iestādei nav. KP katru gadu publicē gada pārskatus par savu darbību un tajos norāda arī informāciju par iestādei piešķirtajiem finanšu resursiem, dotācijām. Salīdzinot KP publicētos datus pa gadiem, skaidri redzams, ka valsts piešķirtais finansējums iestādes darbībai katru gadu palielinās un uz 2023. un 2024.gadu šis palielinājums ir bijis ļoti būtisks – katrā no šiem gadiem iestādei piešķirtais finansējums pieauga par vairāk nekā vienu miljonu EUR, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2024.gadā likumā apstiprinātas valsts dotācijas KP 4 892 996 eiro; 2023.gadā 3 343 891 eiro; 2022.gadā 2 337 931 eiro; 2021.gadā 2 007 401 eiro; 2020.gadā 1 304 484 eiro. Kā redzams no šiem datiem, KP piešķirtais budžets laikā no 2020. līdz 2024.gadam ir palielinājies gandrīz četras reizes. Tā visa ir mūsu nodokļu maksātāju nauda, ko iestāde varētu tērēt savu funkciju pildīšanai – “aizsargāt, saglabāt un attīstīt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci visās tautsaimniecības nozarēs sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, uzliekot par pienākumu izbeigt konkurenci regulējošajos normatīvajos aktos aizliegtas darbības un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saucot pie atbildības vainīgās personas”.
Bet vai tā to dara? KP pieņemto lēmumu par konkurences tiesību pārkāpumiem skaits liecina par pretējo. Tabulā apkopota informācija par KP laikā no 2020.gada, kad Covid-19 pandēmijas dēļ sākās attālinātais darbs, pieņemtajiem konkurences tiesību pārkāpumus konstatējošajiem lēmumiem. Salīdzinājumam (skatīt tabulā ) norādīta informācija par KP lēmumu skaitu pirms 10 gadiem.
Kā redzams, pēdējos trijos gados kopā KP pieņēmusi tik lēmumu, cik tā bija pieņēmusi vienā 2014.gadā, kad tās budžets bija piecas reizes mazāks.
Vai šāda KP darba statistika attaisno tai piešķirtā valsts budžeta apmēra pieaugumu no mūsu - nodokļu maksātāju - naudas? Jo lielāku finansējumu iestāde saņem, jo mazāk lēmumu pieņem. Skatot iestādes budžeta neproporcionālo finansējuma pieaugumu pret darba rezultātu, rodas jautājums, kādiem mērķiem iestāde katru gadu arvien lielāko saņemto finansējumu tērē. Kā pirmais variants prātā nāk darbinieku algas. Tajos pašos KP gada pārskatos, skatot datus par iestādē nodarbināto skaitu, redzama šāda aina: 2023.gadā 62 darbinieki; 2022.gadā 56 darbinieki; 2021.gadā 54 darbinieki; 2020.gada 47 darbinieki. Kā redzams, darbinieku skaits pieaug, taču vai tā pieaugums ir tik būtisks, ka attaisno dramatisko iestādes budžeta palielinājumu un vēl vairāk – vai tas attaisno iestādes darba rezultātu? Šobrīd šie dati liecina, ka jo vairāk iestādē darbinieku un lielāks tās budžets, jo mazāk tā dara un pieņem skaitliski mazāk lēmumu.
Veido jaunu darba vietu
Dienas Bizness uzdeva KP jautājumu arī par KP bijušā padomes locekļa Jāņa Račko pašreizējo nodarbinātību KP un viņa iespējamo iecelšanu jaunā KP departamenta vadītāja amatā, nerīkojot vadītāja atlasei atklātu konkursu. Atbildē KP norādīja, ka “Jānis Račko turpina darbu KP padomnieka amatā, kurā pēc padomes locekļa pilnvaru termiņa beigām tika pārcelts saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu”. Savukārt par J. Račko iecelšanu jaunā departamenta vadītāja amatā KP atbildēja ļoti vispārīgi: “Atkarībā no amata statusa – darbinieks vai valsts civildienesta ierēdnis - tiks piemērotas saistošās Valsts civildienesta likuma un Darba likuma normas nodarbināto izraudzīšanā. Par jauno struktūrvienību un tās vadītāju informāciju sniegsim tad, kad KL grozījumi stāsies spēkā.”
Šeit varam vēl piebilst, ka arī šīs funkcijas izpildei KP bija prasījusi papildu finansējumu - 2024.gadā 360 128 eiro apmērā, 2025.gadā 322 799 eiro apmērā un 2026.gadā 322 096 eiro apmērā. Šīs atbildes KP sniedza novembra sākumā. Dažas nedēļas vēlāk Saeima pieņēma likumu un piešķīra KP jaunās funkcijas “sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā”, par ko KP publicējusi relīzi savā mājaslapā. Paredzams, ka tieši šo jauno KP funkciju izpildei tiks veidots departaments, kuru varētu vadīt J. Račko.
Šobrīd atliek gaidīt, vai KP sludinās kādus konkursus uz amata vietām, lai pildītu jaunās funkcijas, un gaidīt, kad KP publicēs nākamo paziņojumu, ka šis departaments uzsācis darbu. Šī arī vērtējama kā slikta prakse, ka bijušajam padomes loceklim pēc tam, kad beigušies viņa abi pilnvaru termiņi, kas noteikti likumā, tiek veidota jauna amata vieta – departaments, par kura vadītāju viņš kļūtu. Vēl vairāk nekā kritiska vērtējama prakse pārejas periodā, kamēr Saeima apstiprina KP jauno funkciju un KP var izveidot jaunu departamentu, iecelt bijušo padomes locekli padomnieka amatā – tā teikt, atradām pagaidu vietu. Cik zināms, līdzīgi KP rīkojusies jau iepriekš. Arī Juridiskā departamenta direktors Valentīns Hitrovs šajā amatā tika iecelts bez konkursa. Viņš gan šobrīd ilgstoši šos amata pienākumus nepilda, jo darbojas Briselē. Tāpat arī Konkurences veicināšanas nodaļa (šobrīd jau departaments) pirms vairākiem gadiem tika izveidota un tās vadītāja amatā iecelts šī brīža direktors Antis Apsītis.
Kā liecina valsts amatpersonas deklarācijā publiskotā informācija, viņš KP darbojas kopš 2006.gada septembra, tātad jau 18 gadus. Kā noprotams, šāda KP prakse ļauj iestādei savā ziņā lojālajiem darbiniekiem maksāt augstāku algu, ko ierobežo valsts noteikumi par amata atlīdzības klasēm. Tādēļ jo augstāks amats, jo lielāku algu var saņemt. Visticamāk, tas arī ir iemesls, kāpēc KP veido vairākus departamentus ar mazāku darbinieku skaitu, nevis mazāk departamentu ar apakšnodaļām, – lai būtu vairāk vadītāju, kuriem maksāt lielākas algas. Šeit jāmin ekonomikas ministra Viktora Valaiņa norādītais par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizāciju pirms dažiem mēnešiem: “Izmaiņas būs ļoti lielas, būtiski mazināsies arī departamentu skaits, kas šobrīd ir tuvu 20. Tas vairs tā nepaliks. Iestāde piedzīvos lielas pārmaiņas un arī jaunu vadītāju.” Minētā kontekstā publiski jau iepriekš norādīts, ka LIAA reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 darbinieki, bet uz efektivizācijas rēķina varētu pieaugt algas palikušajiem. Vēl pirms reorganizācijas pabeigšanas V. Valainis bija norādījis: “Mainīsies gan darbinieku skaits, gan atbildības. Mēs plānojam veikt būtisku darbinieku [skaita] samazināšanu, bet tai pašā laikā tiem, kas paliks iestādē, būs būtiski algu pielikumi. Darbaspēka resursi tiks koncentrēti tieši uz investīcijām un eksportu.”
Kā noprotams no minētā, viens no LIAA reorganizācijas mērķiem bija tieši daudzo departamentu likvidēšana un darbības efektivizēšana. Tas ir pretēji tam, uz ko virzās KP – katrai nelielai iestādes funkcijai veidot savu departamentu, samazināt pārkāpumus konstatējošo lietu skaitu, bet katru gadu prasīt un saņemt papildu finansējumu. Bezkaunīgi šķiet pagājušās nedēļas taupības budžeta ietvaros Ekonomikas ministrijas iesniegtie grozījumi Konkurences likumā jaunas funkcijas izveidei, kas nodokļu maksātājiem izmaksās vēl papildu vairāk nekā EUR 300 000 gadā. Vai tiešām esošie 62 darbinieki, kas spēj izmeklēt divas pārkāpumu lietas gadā, nevarēja šo jauno funkciju paveikt esošo 5 miljonu EUR budžeta ietvaros, neizveidojot jaunu amata vietu savu amatu nokalpojušajam Jānim Račko? Savukārt pamatā tikai attālinātais darbs KP ir pretrunā ar Valsts kancelejas direktora R. Kronberga skaidro vēstījumu par to, ka valsts pārvaldē vadības līmeņa darbiniekiem attālināta procesu vadīšana nav atbalstāma.
#1/2
#2/2
Saskaņā ar VID publiskoto valsts amatpersonas deklarāciju KP Izpildinstitūciju kopš 2016.gada vada Māris Spička, bet vēl pirms tam vairākus gadus viņš bijis izpilddirektora vietnieks. Viņš KP darbu sācis tālajā 2000.gadā kā vecākais referents. Šis ir piemērs tam, cik ļoti ir nepieciešama vadītāju rotācija.
