Nav noslēpums, ka, salīdzinot ar citām reģiona valstīm, Latvijas komersantu akciju tirgus kapitalizācija būtiski atpaliek no sava ekonomiskā potenciāla, 2023. gada beigās veidojot tikai 1,8% no IKP. Savukārt biržā kotēto Latvijas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību skaits pret privātā sektora emitentiem atšķirībā no Lietuvas (36%) un Igaunijas (38%) joprojām veido apaļu nulli.
Minētā statistika ne tikai liecina par pasivitāti kapitāla tirgus piedāvāto finansējuma iespēju izmantošanā, bet arī par krasajām atšķirībām starp kaimiņvalstu pieņemtajiem publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeļiem.
Ņemot vērā, ka publisko personu kapitālsabiedrības veido ārkārtīgi būtisku potenciālo kapitāla tirgus kandidātu daļu, nepieciešams rast atbildi uz jautājumiem – kas kavē Latvijas valsts kapitālsabiedrību dalību kapitāla tirgos, un kā atbrīvoties no šiem nelabvēlīgajiem faktoriem?
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants
Plaši diskutētā Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. panta pirmajā daļā joprojām paredzēts, ka publiskās personas drīkst līdzdarboties kapitālsabiedrībās tikai tad, ja tiek (1) novērsta tirgus nepilnība, (2) sniegta stratēģiski svarīga prece vai pakalpojums vai (3) tiek pārvaldīti stratēģiski svarīgi īpašumi.
Minētie ierobežojumi ilgstoši pamatoti ar novecojušu koncepciju, kas paredz nepieciešamību ierobežot valsts komercdarbību, jo tā it kā kropļojot tirgus ekonomiku. Tā rezultātā publisko personu kapitālsabiedrību komercdarbības robežas ir ilgstoši tikušas fundamentāli ierobežotas, nelabvēlīgi ietekmējot gan Latvijas finansiālo stāvokli, gan sabiedrību kopumā. Vienlaikus citas Eiropas ekonomiski attīstītākās valstis, kurām ir saistoši līdzvērtīgi konkurences neitralitātes pienākumi, pieļauj valsts komercdarbību, kas pamatota ar tādiem mērķiem kā papildu ieņēmumu gūšana (Somija), paaugstinātas vērtības radīšana, enerģētikas un dabas resursu nozaru attīstības veicināšana (Norvēģija), ilgtspējas, zinātnes, medicīnas, nodarbinātības līmeņa valstī veicināšana (Zviedrija) un būtisko valsts interešu aizsardzība (Vācija). Tāpat iepriekš minētās valstis savu līdzdalības stratēģiju kapitālsabiedrībās neierobežo ar ārēju normatīvu aktu, kas ir pakļauts likuma statiskuma problēmai. Līdzdalības stratēģijas kodols tiek noteikts iekšējos politikas plānošanas dokumentos, kuri var tikt regulāri atjaunoti, adaptējoties neparedzamajām izmaiņām globālajā tirgus ekonomikas stāvoklī.
VPIL 88. panta pirmās daļas ceturtais kritērijs
Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams papildināt VPIL 88. panta pirmo daļu ar ceturto kritēriju, kas ir sasaistīts ar publiskās personas kapitālsabiedrībai izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem, tādējādi nodrošinot galvenajai lēmējinstitūcijai (Ministru kabinetam, pašvaldību domēm) iespēju lemt par publisko personu kapitālsabiedrību sniegtajiem pakalpojumiem politiska plānošanas dokumenta formā. Tas nodrošinātu ne tikai elastību un spēju pielāgoties pārmaiņām, bet arī pietiekama līmeņa noteiktību par kapitālsabiedrības sniegto pakalpojumu tiesiskumu gan pašai sabiedrībai, gan tās potenciālajiem kapitāla tirgus investoriem.
Konkurences neitralitātes stiprināšana
Lai gan jau kopš 2020. gada sākuma ir spēkā Konkurences likuma 14.1 pantā nostiprinātais konkurences neitralitātes regulējums, Konkurences padome kā šī regulējuma piemērotāja nav pieņēmusi nevienu lēmumu par konkrētā panta pārkāpuma konstatāciju. Tā vietā Konkurences padome aktīvi ir izstrādājusi jau vairāk nekā 400 atzinumu, sniedzot savu juridisko novērtējumu par katra publisko personu kapitālsabiedrību sniegtā pakalpojuma atbilstību VPIL 88. panta pirmās daļas politiskajiem kritērijiem. Tomēr no šādas Konkurences padomes īstenotās atzinumu prakses juridiskās uzraudzības sadaļas nepieciešams atteikties, jo šo darbību virsmērķi ir iespējams sasniegt ar daudz mazāk ierobežojošu instrumentu – konkurences neitralitātes aktīvāku uzraudzību.
Kapitāla tirgus – vidusceļš starp privātā un publiskā sektora interesēm
Akciju kotācija kapitāla tirgos ir lielisks instruments, kas mazinātu privātā un publiskā sektora interešu kolīziju. Tomēr, lai nodrošinātu piemērotu augsni veiksmīgai uz tirgu orientēto publisko personu kapitālsabiedrību akciju kotācijai biržā, Latvijai vēl ir jāpaveic pamatīgs darbs. Tādējādi ir nepieciešams uzlabot publisko personu kapitālsabiedrību uzraudzības modeli, veicot nepieciešamās izmaiņas gan VPIL, gan arī citos saistītajos normatīvajos aktos.