IKTE nozare izsaka vienotu atbalstu Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam

Latvijas Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju un elektronikas (IKTE) nozares asociācijas un sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv vairāk kā 200 nozares vadošos uzņēmumus, pieņēmušas lēmumu atbalstīt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta saglabāšanu, samazinot 2009. gada budžeta izdevumus.

Pēdējā laikā masu medijos vairakkārt ir izskanējuši ministru un politiķu izteikumi par īpašu uzdevumu ministru sekretariātu, tajā skaitā Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta (ĪUMEPLS), likvidāciju no 2009. gada, lai samazinātu valsts budžeta izdevumus.

Kā norāda IKTE, likvidējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu no 2009. gada, Latvija var zaudēt vairāk nekā iegūt, jo viena īpašu uzdevumu ministra sekretariāta gada budžets sasniedz aptuveni 1.9 milj. LVL. ĪUMEPLS likvidēšana nopietni apdraudēs ERAF un citu ES struktūrfondu apguvi valstī, radot daudz lielākus zaudējumus nekā valsts budžeta ietaupījumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Automatizēta darba uzdevumu aprite starp darbinieku un biroju, kā arī papīra kalnu samazināšana šobrīd ir aktuāls temats valsts un privātajā sektorā, tāpēc kļūšana par "no papīra brīvu" uzņēmumu vai iestādi ir mūsdienu organizācijas panākumu stūrakmens.

Fleet Complete uzdevumu pārvaldības rīks digitalizē visus šos procesus un palīdz paveikt daudz vairāk, atbrīvojot darbinieku no papīru sloga. Saņemot vai izveidojot darba uzdevumu mobilajā ierīcē (viedtālrunī vai planšetdatorā), darbinieks var pārbaudīt nepieciešamo informāciju pirms uzdevuma uzsākšanas un, pabeidzot uzdevumu, uzreiz aizpildīt digitālo veidlapu.

Fleet Complete uzdevumu pārvaldības rīks būtiski palielina darbinieka produktivitāti, darbinieks iegūst vairāk laika, ko var izmantot vairāku uzdevumu paveikšanai.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Aprīļa sākumā publiskajā telpā atdzīvojās diskusija par valsts uzņēmumu centralizēta pārvaldes modeļa izveidošanu – Ekonomikas ministrija Reformu vadības grupai prezentēja nākotnes redzējumu.

«Valstij pieder daļas virknē vērtīgu uzņēmumu, taču to pārvaldība patlaban ir sadrumstalota starp nozaru ministrijām, bez skaidras un saprotamas vīzijas, bieži vien neievērojot pat elementāras labas korporatīvās pārvaldības prasības» Ministru kabineta interneta mājas lapā tiek citēts Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Patiesi viedi vārdi un, šķiet, ka esošais ministrs pretendē būt pirmais, kuram atvērušās acis uz jau sen zināmu problēmu.

Plānots, ka centralizētais pārvaldes modelis tiks ieviests jau 2013. gadā, ja Ekonomikas ministrija, protams, spēs sagatavot un izbīdīt cauri likumdošanas līkločiem nepieciešamo normatīvu paketi. Šobrīd Valstij pieder daļas vairāk nekā 140 kapitālsabiedrībās, no kurām 67 valsts ir 100% daļu īpašniece. Saskaņā ar Valsts kases datiem, pēdējos divos gados valsts no šo uzņēmumu peļņas dividendēs ir saņēmusi virs 200 miljoniem latu. Nopietna summa, ņemot vērā, ka šādu ciparu, kā kārtējā budžetā konsolidējumu, vai ik gadus nosauc Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Latvija ir sākusi juridisko procedūru īstenošanu, lai ieviestu sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem, informē Ārlietu ministrija.

Sankciju ietvaros plānots realizēt ceļojumu ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu bijušajām Ukrainas amatpersonām, kas ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.

Jautājums par sankciju ieviešanu tika izskatīts divās ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu Padomēs 20. februārī un 3. martā, kuras bija veltītas situācijai Ukrainā, un ir panākta vienošanās ātri pabeigt darbu pie sankciju piemērošanas.

Pagaidām Latvijas Republikas Ārlietu ministrija gan nemin konkrētas personas, uz kurām attieksies noteiktās sankcijas.

Db.lv jau ziņoja, ka Austrija un Šveice iesaldējušas aktīvus gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un vēl 17 bijušajām amatpersonām, kuras tiek turētas aizdomās par cilvēktiesību pārkāpšanu un saistību ar korupciju.

Situācija ar darbaspēku laukos joprojām ir dramatiska, savukārt «simtlatnieku» programma nav attaisnojusi cerības un nav veicinājusi darba tirgus atkopšanos, secināts diskusijā ar Smiltenes novada uzņēmējiem.

«Situācija ar darbaspēku ir dramatiska, un uzņēmēji cits citu gatavi vai nožņaugt, pūloties pārpirkt kvalificētu darbinieku. Diemžēl bieži vien tālāko novadu - pat Balvu vai Gulbenes - uzņēmējs pārpērk Smiltenes uzņēmumā sagatavoto darbinieku, kurā esmu investējis 36 mēnešus, nevis izvēlas nodarbināt kāda tehnikuma absolventu,» norādīja ceļu būves uzņēmuma SIA 8 CBR valdes priekšsēdētājs Andris Lancbergs.

Arī zemnieku saimniecības Rožkalni īpašnieks Ivars Ādamsons atzina, ka lauksaimniekiem katastrofāli trūkst fermas strādnieku.

«Maksā kādu algu gribi, neviens nenāk, jo negrib strādāt netīru darbu. Tikmēr svešumā - Īrijā vai Anglijā - cilvēkiem acīmredzot parādās lielāka atbildības sajūta. Viņi jūtas kā izmesti okeānā un jākuļas kā nu māk. Tur jāstrādā jebkurš, arī netīrs darbs, kamēr šeit var parazitēt uz pabalstu rēķina,» sacīja Ādamsons.

Krievijas lielbagātniekiem pienācis maksājumu laiks savam lēņa kungam. No premjerministra (2000.‒2004.) par opozicionāru kļuvušais Mihails Kasjanovs, prezidenta Borisa Jeļcina ēras politiskās elites smagsvars, Associated Press komentē, ka prezidents saviem uzņēmējiem vienkārši ir uzlicis sava veida Soču nodokli. «Ja gribi turpināt darboties Krievijā, šeit ir nodoklis, kas tev jāmaksā – tāds nodoklis, kādu nu viņš [Vladimirs Putins] grib, lai tu maksā.»

Tas attiecas, piemēram, uz tādiem ar metālu industriju oligarhiem kā Vladimirs Potaņins un Oļegs Deripaska. Sevišķi tāpēc, ka, «no dubļiem par kņaziem» kļuvuši 1990. gadu privatizācijas laikā, viņiem tikusi dota iespēja bagātību paturēt un vairot arī V. Putina dažādās varas laikā ‒ privilēģija, ko nebūt ne visi sākumā izveicīgie ir baudījuši.

Pašu uzņēmēju retorika ir duāla. Atkarībā no situācijas viņi gan žēlojas par projektu, kuros ir ierauti, acīmredzamo nerentablumu un Kremļa apetītes augšanu pāri sākumā nolīgtajam, gan dievojas, ka tas viss ir tīrākais bizness.

Viens no O. Deripaskas investīciju kapitāla pārvaldītājiem Andrejs Elinsons apgalvo, ka Soču projekti ir plānoti kā rentabli. Viņu Basic Element tur būvē olimpisko ciematu, jūras ostu un pārbūvē lidostu – kopumā par 1,4 miljardiem dolāru.

Pēc Augstākās tiesas lēmuma apturēt SIA Palink maksātnespējas procesu līdz lietas izskatīšanai kasācijas instances tiesā, uzņēmums ir atgriezies ikdienas darba ritmā. Amatā iz atjaunota SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure, bet valdē - Marsels Harašti.

Tomēr Palink plāno izvērtēt maksātnespējas administratora rīcību uzņēmumā un ir gatavs pieprasīt kompensāciju par nelikumīgu uzņēmuma līdzekļu izsaimniekošanu, ja tāda tiks atklāta.

«Pēc tam, kad uzņēmums tika pasludināts par maksātnespējīgu un tika iecelts maksātnespējas administrators, no SIA Palink kontiem tika apmaksāti dažādi rēķini par pakalpojumiem, kuri ir grūti izsekojami un kuriem nav pamatojošo dokumentu. Ja mēs atradīsim pierādījumus par iespējamu mūsu līdzekļu ļaunprātīgu izsaimniekošanu, mēs veiksim atbilstošus juridiskus pasākumus pret maksātnespējas administratoru un tā pilnvarotajām personām, lai atgūtu zaudējumus,» uzsver D.Zundure.

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Valdības koalīcijas politiķi šodien vienojušies likvidēt divus no trim īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, stāstīja Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Likvidējamie būs īpašu uzdevuma ministra Eiropas Savienības pārvaldes lietās un īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās amati un to sekretariāti. Attiecīgi bez amatiem paliks tēvzemietis Normunds Broks un LPP/LC biedrs Oskars Kastēns, taču saglabāts tika elektronisko pārvaldes lietu īpašu uzdevumu ministra postenis, ko ieņem bezpartejiskā Signe Bāliņa.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušo nedēļu par sekretariātu likvidāciju izteicies arī premjers Ivars Godmanis, pirms tam tā bija Tautas partijas atbalstīta ideja, kurai nebija neviena īpašu uzdevumu ministra amata.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Par Aivara Lemberga un viņa līdzgaitnieku darbībām un izstrādātājām nodokļu shēmām vairāku gadu garumā Ventspils uzņēmumos, prokuratūrai liecības sniedzis Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

«Ventspilī runājot - viens korumpēts Šveices advokāts, saukts vēl arī par Šveices Ostapu Benderu jeb Lielo mahinatoru, par taisnīgu atlīdzību 15 000 000 dolāru apmērā, ko sarūpējuši mani negodīgie partneri, dara visu iespējamo, lai izpildītu četru blēžu pasūtījumu un iespundētu mani cietumā. To var vērtēt kā izcilu Šveices advokātu ētikas un atbildības piemēru. Ceru, ka šī Šveices mahinatora slimība nepielips Latvijas advokātiem, mācītājiem, ginekologiem, ģimenes ārstiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem viņu amatu pēc tiek uzticēti personiskie un intīmie noslēpumi,» tā, piemēram, A. Lembergs uz jautājumu par R. Meroni izteicies rakstiskā intervijā Neatkarīgajā Rīta Avīzē.

Ministrijas jaunām politikas iniciatīvām 2017.gada valsts konsolidētajā budžetā prasa kopumā 798,334 miljonus eiro, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk līdzekļu nākamgad prasa Satiksmes ministrija - 206,026 miljonus eiro, Veselības ministrija - 188,916 miljonus eiro, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - 139,808 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija jaunu politikas iniciatīvu īstenošanai nākamgad vēlētos papildu 96,053 miljonus eiro, Ekonomikas ministrija - 36,328 miljonus eiro, Kultūras ministrija - 31,269 miljonus eiro, Labklājības ministrija prasa 23,304 miljonus eiro no pamatbudžeta un 4,662 miljonus eiro no valsts speciālā budžeta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nākamgad vēlētos papildus saņemt 18,778 miljonus eiro, Tieslietu ministrija - 13,726 miljonus eiro un Tieslietu ministrija Zemesgrāmatu nodaļām, rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām - 10,611 miljonus eiro.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Valsts prezidentam Valdim Zatleram iesniedzis reformu plānu, kurā piedāvā izveidot astoņas ministrijas līdzšinējo 14 vietā.

E. Zalāns piedāvā izveidot šādas ministrijas:

Nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti vairāk nekā 7.6 miljoni latu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005.-2008.gadam īstenošanu 2007.gadā".

Šodien, 9.septembrī Ministru Kabinetā izskatītajā ziņojumā apkopotā atbildīgo nozaru ministriju informācija liecina, ka nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanai 2007.gadā kopumā izlietoti 7 622 036 lati, Db.lv informēja Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departamenta Preses centra vadītāja Laura Karnīte.

Tieši valsts programmā noteikto uzdevumu izpildei izlietoti 3 034 743 lati, savukārt citu pasākumu un uzdevumu, kas nav tieši attiecināmi uz konkrētiem valsts programmas uzdevumiem, taču saistīti ar atbildīgo institūciju funkcijām un veiktajiem pasākumiem nelegālo narkotiku un narkomānijas izplatības mazināšanā, īstenošanai izlietoti 4 587 292 lati.

Pirmdien Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienībā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube piedalījās svinīgajā piemiņas kapsulas iemūrēšanas svinīgajā pasākumā, atklājot Speciālo uzdevumu vienības kazarmas būvniecību, informē Aizsardzības ministrija.

Speciālo uzdevumu vienība ir mūsu bruņoto spēku lepnums un viena no attīstības prioritātēm. 25 gados Speciālo uzdevumu vienība ir apliecinājusi spēju profesionāli veikt valstiski un starptautiski svarīgus uzdevumus plecu pie pleca ar citu valstu elitārāko vienību kaujiniekiem. Lai jūsu zināšanas, iemaņas, spējas un gara stiprums ir ar Jums. Es ticu, ka mums priekšā ir daudz darāmā, bet ar jūsu sīkstumu un gara pārliecību esmu pārliecināts, ka mēs to paveiksim, uzsvēra aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Es zinu un esmu pārliecināts, ka sadzīves apstākļu uzlabošana vēl vairāk stiprinās jūsu jau tā augsto morāli. Viss jau sākas galvās – mēs varam nopirkt ieročus, mēs varam nopirkt sakaru līdzekļus, bet ir nepieciešama ticība, pārliecība un novērtējuma sajūta, ko jūs karavīri šeit Specialo uzdevumu vienībā esat pelnījuši. Šis ir novērtējums Jums un novērtējums nepieciešamībai iet līdzi laikam, uzsvēra Nacionālo bruņoto spēku komandieris.

Kopš 2004. gada nevalstiskajām organizācijām (NVO) no valsts budžeta piešķirti 73 miljoni latu. Tā kā nav vienotu noteikumu, kas regulētu NVO finansēšanu no valsts līdzekļiem, ministrijas, izvēloties, kuras organizācijas un ar cik lielu naudu atbalstīt, vadās katra pēc saviem principiem, vēsta Latvijas Avīze šodien publicētajā pētījumā.

Liela daļa NVO valsts finansējumu saņem, uzvarot projektu konkursos, taču ir arī virkne tādu, kas pie naudas tiek ārpus konkurences – piemēram, ja ministriju vadītāju skatījumā uz tām attiecināms "izcilības jēdziens" vai naudas piešķīrumi gadu gaitā vienkārši kļuvuši par tradīciju. Ministrs Oskars Kastēns, valdībā pārrunājot ziņojumu par NVO, nesen izteicās, ka būtu nepieciešams radīt vienotus noteikumus šo organizāciju finansēšanai no budžeta. Taču šai idejai gan nepiekrita citi ministri, iebilstot, ka tādus radīt nav iespējams un izlemt, kuras organizācijas atbalstīt, – tā ir politiska izšķiršanās."

Tikmēr Ministru prezidents Ivars Godmanis nācis klajā ar iniciatīvu paplašināt valsts sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, "deleģējot tām vairāk valsts funkciju". Nododot NVO pārziņā daļu uzdevumu, ko patlaban veic ierēdņi, viņaprāt, varētu samazināt pārvaldes aparātu un sabiedriskās organizācijas tos pašus darbus paveiktu lētāk un efektīvāk.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Otrdien, 4. novembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē nolemts veikt grozījumus Finanšu ministrijas (FM) nolikumā un likvidēt īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības (ES) finanšu pārvaldes lietās biroju. Lielāko daļu biroja funkciju paredzēts nodot FM, kas arī līdz šim veica daudzus sadarbības uzdevumus saistībā ar ES.

"Globālās finanšu krīzes kontekstā arī vietējās bankas kļuvušas ļoti piesardzīgas attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu. Šī iemesla dēļ rēķināmies ar to, ka vēl neuzsākto ES finansēto projektu realizācija jau nākamgad varētu palēnināties vai tikt atlikta uz vēlāku laiku. Tādēļ lēmums likvidēt īpašu uzdevumu ministra ES finanšu pārvaldes lietās biroju ir ne tikai paraugs tam, kā padarīt valsts pārvaldi efektīvāku, bet arī likumsakarīgs solis laikā, kad darba apjoms, kas saistīts ar ES fondu apguvi, kļūst kompaktāks," norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

Veicot biroja reorganizāciju, būs iespējams ietaupīt FM budžeta līdzekļus 149,4 tūkstošu latu apmērā. Ņemot vērā nepieciešamību izmaksāt kompensācijas par darba attiecību izbeigšanu, 2009. gadā ietaupījums MK budžetā būs 47,4 tūkstoši latu, savukārt 2010.–2011. gadā tiks ietaupīti 61,6 tūkstoši latu no valsts budžeta līdzekļiem.

Vai esi aizdomājies, kāds informācijas apjoms Tev ikdienā ir „jāpatur galvā”? Vai mēs esam nosūtījuši līgumu? Vai mūsu partneri ir atsūtījuši rēķinu? Cik daudz laika Tavi darbinieki pavada meklējot dokumentus, kas ir noslīkuši starp neskaitāmām e-pasta vēstulēm un dokumentu mapēm? Cik daudz laika tiek patērēts uzņēmuma datu arhīvā, lai meklētu noklīdušus failus? Visa cēlonis – nesakārtota uzņēmuma dokumentācija un biznesa procesu vadība.

Veidojot jaunu uzņēmumu, vienotas dokumentu sistēmas neesamība var nelikties aktuāla problēma. Līdz ar uzņēmuma attīstību ir pašsaprotams, ka informācijas apjoms pieaugs. Pieaugs arī neērtības, ja visa svarīgākā informācija nav pieejama vienuviet.

Ja Tavā uzņēmumā tiek nodarbināti vismaz pieci darbinieki, ir vērts padomāt par vienotas dokumentu vadības sistēmas ieviešanu – tā būs Tava un Tavu darbinieku laika ekonomija. Novērs haosu uzņēmuma dokumentācijā un iekšējā komunikācijā ar viena rīka - EDUS palīdzību.

EDUS ir vienota sistēma, taču tā ietver jebkura biznesa dzīvotspējas nodrošināšanai nepieciešamās pamatfunkcijas – dokumentu vadību un apriti, klientu attiecību vadības elementus un uzdevumu un resursu plānošanu. Tu vari ieviest jauno sistēmu savā uzņēmumā, neveicot krasas izmaiņas savā līdzšinējā vadības procesā, turklāt bez pārmērīgi lieliem izdevumiem – sistēmas ieviešanai un uzturēšanai nav nepieciešamas dārgas serveru un datubāžu licences.

Valdība otrdien nolēma nepagarināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes pilnvaru termiņu, un izbeigt darba attiecības attiecīgajā amatā no 2024.gada 12.februāra.

Pēc otrdienas valdības lēmuma Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Valsts kanceleju sāks jauna VID ģenerāldirektora atlases procesu. FM pārstāvji skaidroja, ka iespējams ir gan atklāts konkurss uz šo amatu, gan kāda ierēdņa rotācija valsts civildienesta ietvaros.

FM ir saņemts Jaunzemes 2023.gada 28.jūlija iesniegums, kurā viņa informē, ka amata pilnvaru termiņš VID ģenerāldirektora amatā viņai beidzas 2024.gada 11.februārī un no šī datuma viņa vēlas izbeigt valsts civildienesta attiecības attiecīgajā amatā.

Izvērtējot VID attīstības stratēģijas 2020.-2022.gadam stratēģisko rezultatīvo rādītāju izpildi 2020.-2022.gadā, FM konstatējusi, ka daļa rezultatīvo rādītāju netika sasniegti.