Mēs te darām visādas dīvainas lietas, - Jānis Grāvītis stāsta par savu Biomasas eko-efektīvas konversijas laboratoriju. Viena no centrālajām laboratorijas iekārtām ir ar ES finansējuma atbalstu uzbūvētā nestandarta tvaika sprādziena autohidrolīzes iekārta, kurā tiek apstrādātas koka skaidas vai salmi.
Tvaika sprādzienā ar koksni notiek ķīmiski procesi, kurus atbilstošos apstākļos var izmantot dažādos veidos - celulozes ražošanai bez ķimikāliju pievienošanas, etilspirta iegūšanai, jaunu kompozītmateriālu un koka keramikas ražošanai, skaidro zinātnieks. Vēl viens efekts - tvaika sprādzienā iegūtie koksnes paraugi ļoti efektīvi absorbē smagos metālus. Turklāt tvaika sprādziena iekārta ļauj apvienot daudzas tehnoloģijas, lai viena tehnoloģiskā procesa atkritumi kalpotu par izejvielu citai tehnoloģijai un rastos bezatlikumu ražošanas sistēma.
Zinātne ir kultūra
Šobrīd tradicionālā rūpniecība balstās uz ķimikāliju izmantošanu, taču tās kļūst aizvien dārgākas, jo ir cieši saistītas ar naftas cenām. Kā vajadzīgās ķimikālijas paņemt no koksnes un citiem dabas materiāliem, pēta Jāņa Grāvīša vadītajā laboratorijā. «Mēs esam drusku avantūristi, bet īstenībā šī bija un ir nākotnes tehnoloģija,» saka zinātnieks. Viņš gan arī atzīst, ka jaunās tehnoloģijas pagaidām vēl nav pievilcīgas lielajiem ražošanas uzņēmumiem, jo nav uzreiz lietojamas. «Dīvaini, ka Latvija labāk iepērk tehnoloģijas no ārpuses, bet neatbalsta savu tehnoloģiju attīstību. Uzņēmumi grib, lai viņiem vispirms parāda rezultātus, un tikai tad viņi ir gatavi atbalstīt. Taču zinātnē nevar strādāt ar simtprocentīgu garantiju. Zinātne nekādā gadījumā nav tirgus vai tirgus prece, kaut arī pie mums dažkārt tā uzskata. Zinātne ir kultūras sastāvdaļa.»
Šķidrais koks
Nākotnē tiks izmantots ne tas vien no šodienas zinātniskajām iestrādēm, ir pārliecināts Jānis Grāvītis. «Ja pateiksiet cilvēkam, kurš sēž uz koka ķeblīša, ka šo ķeblīti var sašķidrināt, to droši vien uzskatīs par idiotismu. Tomēr tas tiešām ir iespējams - kombinējot tvaika sprādziena metodi ar superkritisko ūdens apstrādi, var sašķidrināt koksni.» Sašķidrinātajai koksnei varēs izmantot tās pašas infrastruktūras un loģistiku, ko šobrīd izmanto naftas produktiem. «No cieta koka taisīt šķidru degvielu - tas ir mūsu ceļš, Latvijas ceļš, jo koki, mežs ir mūsu valsts galvenais resurss. Pasaules enerģētiķi uzsver, ka enerģijas ražošanai nedrīkst izmantot pārtikas produktus - kukurūzu, graudus, bietes u.c. Risinājums ir t.s. otrās paaudzes jeb nepārtikas izejvielas - šis te ķeblītis, piemēram,» stāsta laboratorijas vadītājs. Viena no perspektīvākajām metodēm, lai nonāktu šajā nākotnē, ir tvaika sprādziena izmantošana, uzskata Jānis Grāvītis. «Tā ir jauna renesanse, un to es saku pilnīgi nopietni.» Viņaprāt, nākotnē visa industrija tiks pārbāzēta no naftas uz biotehnoloģijām, biomasas un citu pašatjaunojošos resursu izmantošanu.
ANO universitātē
Tas ir uzdevums, ko risina zinātnieki visā pasaulē. Ar to nodarbojas arī Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) universitātes Prioritāro pētījumu institūts (Institute of Advanced Studies) Japānā, kur Jānis Grāvītis ir strādājis no 1996. līdz 2001. gadam. Šādi institūti pasaulē ir tikai daži, un tie izveidoti, lai veiktu globāli nozīmīgus pētījumus, kuri interesē visas nācijas. Jānis Grāvītis līdz šim ir vienīgais Latvijas zinātnieks, kurš ir bijis uzaicināts strādāt ANO universitātē. Japānā profesors veicis pētniecisko darbu arī Tokijas Universitātes Industriālo zinātņu institūtā, vadot 25 līdzstrādnieku lielu grupu, kā arī lasījis vieslekcijas dažādās Japānas universitātēs un publisku lekciju Japānas Zinātnes padomē. Industriālo zinātņu institūts ir vieta, kur radīta slavenā japāņu elektronika, izstrādātas dziļūdens un kosmiskās tehnoloģijas. J. Grāvītim tur bija iespēja turpināt savu vairāk nekā pirms 20 gadiem uzsākto koka struktūras un dabas polimēru fizikāli ķīmisko izpēti, kā arī piedalīties bezatkritumu ražošanas sistēmu izveidē. Japānā pavadītie gadi bija ļoti interesanti, atceras profesors. «Veicām dažādus neparastus eksperimentus, piemēram, tvaika sprādziena iekārtā likām garneļu čaulas, un tādā veidā iegūtais pulveris izrādījās ļoti selektīvs sorbents, kas uzsūc specifiskas vielas atkarībā no režīma.»
Grāvītis — gravitācija
Uz ANO universitāti zinātnieku uzaicināja pēc tam, kad viņš Zviedrijas Karaliskajā akadēmijā bija uzstājies ar priekšlasījumu par augu šūnu apvalku modeli un uz to balstīto jauno tehnoloģiju izveidošanu. «Visas manas publikācijas pirms 90. gadiem lielākoties bija krievu valodā, taču tie bija nopietni zinātniski žurnāli, kurus no vāka līdz vākam tulkoja angliski. Manas paša angļu valodas zināšanas toreiz bija vājas, taču Japānā uz to skatījās caur pirkstiem, jo, strādājot Prioritāro pētījumu institūtā, es biju viņu ražīgākais zinātnisko rakstu autors. Mana meita, kura bija atbraukusi līdzi uz Japānu, palīdzēja tos noslīpēt valodas ziņā.» Ārzemniekiem profesora Grāvīša uzvārds asociējoties ar gravitāciju, kaut ko ļoti spēcīgu un nopietnu. Tokijā viņš bijis viens no vislabāk atalgotajiem profesoriem, tomēr atzīst, ka nav juties komfortabli, tur dzīvojot. «Japāņu mentalitāte palika man sveša, un es atbraucu atpakaļ uz Latviju, kur profesoriem maksāja 120 latus mēnesī.»
Ar starptautisku skatu
Jānis Grāvītis, Starptautiskās koksnes zinātnes akadēmijas biedrs, joprojām lielu daļu laika pavada ārzemēs, braucot uz starptautiskām konferencēm, uzstājoties ar lekcijām augstskolās un pētnieciskajos centros. Labprāt viņš strādā arī ar ārvalstu doktorantiem. Piem., šobrīd Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā savu disertāciju par Rīgas jūras līča un Latvijas mežu ekosistēmu izstrādā Marleja Rolinga Skariota (Marlei Roling Scariot) no Kampinas Universitātes Brazīlijā. Nupat Jānis Grāvītis ir atgriezies no koksnes atkritumu pārstrādei veltītas konferences Grācā, bet viens no interesentākajiem ielūgumiem ir bijis uzstāties ar lekcijām Losalamosas nacionālajā laboratorijā Ņūmeksikā, kas ir pazīstama ar piedalīšanos atombumbas izstrādē. «Zeme tajā apvidū, kur veikti atomsprādzienu izmēģinājumi, ir pilnīgi sakususi, gandrīz kā stikls. Tur ir arī milzīgas teritorijas sadegušu mežu. Tagad šī laboratorija piedalās vides atveseļošanas problēmu risināšanā. Kā izmantot sakusušās un sadegušās zemes masas? Neviens to vēl nezina, bet pētījumiem tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi. Protams, par to būtu vajadzējis domāt pirms spridzināšanas.»
Izglītība ir izšķiroša
Skolas gados J. Grāvītim ļoti patikusi vēsture, it īpaši arheoloģija, tomēr tajos laikos vēstures studijas bijušas pārāk cieši saistītas ar partiju un ideoloģiju, tāpēc viņš izvēlējies Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāti. «Esmu «jauktenis», t.s. fizikālais ķīmiķis. Starpdisciplināra izglītība ir priekšrocība, jo man ir gluži vienalga, ar kādu publiku es sēžu kopā. Varu runāt vienā valodā ar ķīmiķiem, fiziķiem, biologiem un pat mediķiem, un savu specialitātes izvēli nekad neesmu nožēlojis.» Izglītībai ir izšķiroša loma, uzskata Jānis Grāvītis. «Japāna pēc kara bija izpostīta, bet saprata, ka atjaunošana jāsāk ar bērnu skološanu, jo viņi būs tie, kas pacels ekonomiku. Tagad pie mums strauji nāk iekšā informācijas lavīna, taču augstskolās nav skaidras pasniegšanas sistēmas, un īpaši vāja ir starpdisciplinārā joma. Ar to mēs zaudējam.»
Vizītkarte
Jānis Grāvītis
Dr. habil. chem., Latvijas Koksnes ķīmijas institūta Biomasas eko-efektīvas konversijas laboratorijas vadītājs
Dzimis 1948. gadā
Izglītība Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte, Maskavas Universitātes Augstmolekulāro savienojumu katedra
Pētniecības virzieni augu šūnu apvalka molekulārā un nanostruktūra, pašatjaunojošies resursi enerģijai, ķimikālijām un kompozītmateriāliem, biomasas sadalīšanas metodes, vides aizsardzība u.c.
Autors vairāk nekā 300 zinātniskām publikācijām
Dalība ASV Ķīmiķu biedrībā, Japānas Koksnes pētīšanas apvienībā, Starptautiskajā lignīna institūtā, Starptautiskajā pētniecības centrā «Materiāli līdzsvarotai attīstībai» Tokijā u.c.
Ģimene dzīvesbiedre Daina, bērni Jānis un Ieva
Hobijs vēsture, antikvāras grāmatas
.jpg)
