Zinātnieks Aivars Zemītis ir piedzīvojis tehnomatemātikas attīstību no pašiem pirmsākumiem, un viņa izstrādātie algoritmi un programmatūra kalpo dažādās nozarēs daudzviet pasaulē.
Šobrīd Aivars Zemītis ir zinātniskais līdzstrādnieks Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūtā (ITWM) Kaizerslauternē, Vācijā. Uz turieni viņu jau 80. gadu beigās aizveduši veiksmīgi veiktie elastības teorijas aprēķini — izstrādātais algoritms, kas sekunžu laikā uzrādījis tos pašus rezultātus, kas gatavajai komerciālajai programmai prasīja vairākas stundas.
Man allaž ir gribējies pārbaudīt, ko spēju, saka Aivars Zemītis. Šī vēlme savulaik likusi arī doties studēt ārpus Latvijas. «Sekmīgi mācījos Latvijas Universitātē, bet likās, ka nevaru tikt zinībās iekšā gana dziļi. Uzvarēju Zinātnes akadēmijas studentu zinātnisko darbu konkursā un aizbraucu uz Maskavu. Tagad gan nezinu, vai es vēlreiz to darītu. Biju jau precējies, mums piedzima pirmais bērns, un grūti bija braukt projām. Mana sieva Rūta bija tā, kas mani mudināja un pārliecināja, ka tas jādara. Bez viņas es neko nebūtu sasniedzis.»
Dzīve uz šķautnes
80. gados Vācijā attīstījusies ideja par tehnomatemātiku. To popularizēja profesors Helmuts Noincerts (Helmut Neunzert), un informācija nonāca arī līdz Maskavai. «Mani tas ieinteresēja, jo šis vācu profesors teica, ka varot atrisināt jebkuru problēmu, kas vien nāk priekšā. Es no savas pieredzes zināju, ka tā nevar būt, tādēļ gribējās aizbraukt uz Vāciju un pārliecināties pašam savām acīm, un pēc disertācijas aizstāvēšanas man tāda izdevība tiešām radās.»
Aivars Zemītis atzīst, ka joprojām dzīvo uz šķautnes starp Latviju un Vāciju. Jau gandrīz 20 gadus ir braukāts un strādāts abās valstīs. Vācijā kopā ar visu ģimeni piedzīvots arī Berlīnes mūra krišanas laiks. Nākammēnes zinātnieks atkal atbrauks uz Latviju nolasīt lekciju Latvijas Universitātē. Iepriekš vairāki gadi nostrādāti arī Ventspils Augstskolā, kur 2005. gadā izveidota Informācijas tehnoloģiju fakultāte.
«Tomēr sapratu, ka savas profesionālās zināšanas un pieredzi Latvijā nevaru attīstīt un pielietot, tās šeit nav vajadzīgas. Ir svarīgi, vai cilvēks dara to, ko tikai viņš var izdarīt, vai to pašu, ko visi. Negribēju sevi tā vienkārši «norakstīt», nodarboties tikai ar administratīvo darbu un cīnīties ar nesekmīgiem studentiem. To jau var darīt jebkurš, bet speciālu izglītību guvuši cilvēki — pat daudz labāk nekā es. Es jūtos labi pie datora, risinot matemātiskas problēmas.»
Vienkāršā pasaule
«Atceros, ka pamatskolas laikā bija populāras t.s. montāžas, kad skolēni sastājās uz skatuves un pēc kārtas kaut ko nodeklamēja. Man bija jāsaka tikai viena frāze: «Es gribu skaitļu valdnieks kļūt.» Un tas es arī esmu kļuvis.»
Skaitļos Aivaru saistot vienkāršība. «Ja matemātikas uzdevums ir pareizi uzstādīts un ir atrisināms, tad pastāv solīšu virkne, kas noved pie rezultāta. Katrs solis ir kontrolējams, un man patīk šī noteiktība. Var strīdēties par to, vai sacerējums ir uzrakstīts labi vai slikti, bet matemātikā kļūdas ir acīmredzamas. Tā ir vienkārša pasaule, un tādēļ varbūt arī matemātiķiem ir sarežģītāk iekļauties reālajā pasaulē, kur valda dažādi spēles noteikumi un zemteksti, kas neatbilst matemātiķa domāšanai.»
Nolīst līdumu
Fraunhofera institūtu sistēma Vācijā tikusi dibināta 1949. gadā ar domu pēc kara palīdzēt valsts rūpniecībai atkal kļūt stiprai un vadošai. «Šie institūti ir paredzēti tikai tādiem pētījumiem, kas var dot labumu ražotājiem. Fraunhofera nosacījumi ir tādi, ka nauda ir jānopelna projektos un tikai tad var saņemt arī zināmu daļu pamatfinansējuma. Sākumā šie institūti vairāk bija saistīti ar metalurģiju un ķīmiju, bet 1995. gadā Kaizerslauternē profesors Noincerts dibināja šo Tehno- un lietišķās matemātikas institūtu. Es biju tieši iesaistīts šajā procesā, biju te vēl pirms institūta idejas un biju klāt tad, kad tā radās,» stāsta Aivars Zemītis.
Man ir nācies līst līdumu kā zemniekam, iet jaunos laukos, kur ir celmi, kas jāplēš ārā, — tā institūta darbības sākumposmu atceras zinātnieks. «Pirmajos gados institūts bija uz izdzīvošanas robežas — ja nebūtu projektu, nebūtu arī institūta. Bija ļoti daudz jāstrādā.»
Jaunā institūta pirmais projekts un pirmā reālā nauda tikusi iegūta uz tā projekta bāzes, pie kura pirms tam strādājis Aivars Zemītis — 1995. gadā informācijas tehnoloģiju izstādē CEBIT Hannoverā tika demonstrēta viņa modelēšanas programma, kas bija izstrādāta mazgājamo bērnu autiņu ražošanai. Šie autiņi gan neiekaroja tirgu, taču tiem izstrādātā programmatūra guva ievērību un deva institūtam jaunu darbu — pie eļļas filtriem, kas vēl joprojām ir aktuāls pētījumu virziens.
Redzēt un just
Kad tika nopelnīta nauda pirmajos projektos, varēja piesaistīt jaunus darbiniekus. Tā institūts auga un mainīja arī savu «dzīvesvietu». «Savulaik viena no institūta nodaļām atradās vienkārši kāda daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Visu laiku strādājām pie jauniem projektiem, jauniem virzieniem. Pēc desmit gadiem, 2005. gadā, beidzot uzcēla jauno institūta ēku, bet arī tā jau pamazām kļūst par mazu. Pašlaik institūtā strādā ap 400 cilvēkiem. Paralēli tiek attīstīti daudzi virzieni, un tas dod iespēju kombinēt, kas ir liela priekšrocība, lai iesprauktos tirgū, kur ir nepieciešami integrēti, kompleksi problēmu risinājums.»
ITWM strādā ar uzņēmumu pasūtījumiem, gan ar maziem, gan lieliem projektiem. Tā nav akadēmiskā, bet lietišķā zinātne, uzsver zinātnieks. «Šeit privilēģija ir tā, ka var strādāt ar ļoti dažādiem uzdevumiem. Esmu gan rēķinājis naftas laukus un meliorācijas sistēmas, gan palīdzējis izgatavot aerosolus astmas slimniekiem, automobiļu sēdekļus un ūdens necaurlaidīga apģērba membrānas.»
Viens no jaunākajiem projektiem ir saistīts ar biomehāniku — tika veidots prototips programmatūrai, kas palīdzēs ārstiem plānot kājas ceļa operāciju, liekot tajā protēzi. «Bija nepieciešams arī iet uz operācijām un skatīties, kā tas praksē notiek. Modelēšanas jomā ir būtiski redzēt un just produktu, ar kuru tiek strādāts. Turklāt ir ļoti interesanti, ja vienas dzīves laikā var gūt dažādas iemaņas un strādāt ar atšķirīgām problēmām, kā arī redzēt pasaulslavenu firmu «virtuves» pusi.»
Doma, kas strādā
Aivars Zemītis ir arī Siemens pieteiktā patenta līdzautors. Šis darba bija saistīts ar transformatoru izolatoru veidošanu. «Vispār nav raksturīgi, ka algoritmi tiktu patentēti. Atsevišķos gadījumos tiek patentētas programmatūras kopā ar algoritmiem, bet reāli nav iespējams izkontrolēt, vai kāds šo patentēto programmatūru izmanto neatļauti, jo tas prasītu pārāk lielas izmaksas. Patents ir vairāk goda jautājums, ne vienmēr ar to var reāli nopelnīt, jo nokopēt tagad var jebkuru detaļu.»
Šobrīd zinātnieks strādā pie projekta pēc Bosch un EADS (Eiropas Aeronautikas aizsardzības un kosmosa korporācija) pasūtījuma. «Šajā uzdevumā ir matricas ar daudziem miljoniem nezināmo, bet rezultāts, kas tiks izteikts ar 21 skaitli, aprakstīs materiāla, piemēram, lidmašīnas spārna, uzvedību. Vai tas nav interesanti?»
«Protams, lietišķā zinātne ir absolūts pretpols akadēmiskajai zinātnei, kur cilvēks parasti darbojas kādā noteiktā lauciņā. Šeit mēs cenšamies palīdzēt uzņēmumiem tikt galā ar viņu problēmām, ņemot vērā reālo situāciju, termiņus un pieejamos resursus. Te kritērijs nav daudz zinātnisku publikāciju, bet gan reāli projekti, programmatūra, ko izmanto daudzās vietās pasaulē. Ir gandarījums apzināties, ka tava doma ir iemiesota un strādā, nevis ir iegūlusi kādā plauktā.»
Vizītkarte
Dr. math. Aivars Zemītis
Fraunhofera Tehno- un lietišķās matemātikas institūta (ITWM) Plūsmu un materiālu simulācijas departamenta zinātniskais līdzstrādnieks
Dzimis 1954. gadā Tukuma rajonā
Dzīvo Kaizerslauternē, Vācijā
Izglītība Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, Maskavas Valsts universitāte, Kaizerslauternes Universitāte
Darba pieredze Latvijas Universitātes pasniedzējs, Kaizerslauternes Universitātes pētnieks, Ventspils Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekāns
Ģimene dzīvesbiedre Rūta, bērni Aigars, Andris, Ainārs, Jānis, Mārtiņš, Ilze
Vaļasprieks slēpošana
Latvija var — televīzijā
Tikšanās ar Latvija var varoņiem — katru pirmdienu Latvijas televīzijas 1. programmā plkst. 22:25, ar atkārtojumu otrdienās plkst. 13:20.
27. oktobrī — tikšanās ar Māru Skujenieci, Nīderlandes dizaineri ar latvisku rokrakstu. Bijusi pirmā studente no bijušās Padomju Savienības Eindhovenas Dizaina akadēmijā, tagad viņa ir tās pasniedzēja un savas studijas īpašniece.
3. novembra raidījumā — Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat Ekonomiskās un reģionālās statistikas departamenta direktore Inna Šteinbuka, pirmā no Latvijas, kas ieņem tik augstu amatu ES struktūrās.