Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 92,086 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 4% un bija 13,77 miljoni eiro, liecina "Latvijas loto" publiskotie finanšu dati.

"Latvijas loto" peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA pērn bija 21,575 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā "Latvijas loto" nodrošināja sešu valsts mēroga skaitļu izložu, divu skaitļu izložu papildspēļu, 38 valsts mēroga momentloteriju un 47 interaktīvo izložu organizēšanu. 2023.gada 31.decembrī izložu biļešu tirdzniecības tīklā darbojās 968 "Loto" termināļi.

Šogad kompānija plāno turpināt darbu atbilstoši "Latvijas loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2024.gadam.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā "Latvijas loto" strādāja ar 78,999 miljonu eiro apgrozījumu un 13,243 miljonu eiro peļņu.

Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas loto" momentloterijā "Miljons" otro reizi laimēts viens miljons eiro, pavēstīja kompānijā.

Laimētāja ir rīdziniece, kura strādājusi finanšu un ražošanas nozarēs, taču tagad ir pensijā.

Kā norāda laimesta ieguvēja, laimesta lielāko daļu viņa plāno dāvināt bērniem un mazbērniem, bet ideju, kā tērēt savu laimesta daļu, patlaban vēl neesot.

"Latvijas loto" skaidro, ka viss laimests rīdziniecei tiks izmaksāts ne vairāk kā divos maksājumos 30 dienu laikā.

Kā atzīmē "Latvijas loto" pārstāvji, likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kopumā, pēc nodokļu nomaksas, laimētāja saņems 697 178 eiro. Atlikusī summa nonāks gan valsts, gan Rīgas pašvaldības budžetā.

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 23.novembrī pieņēma likumu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam.

Par likumprojektu nobalsoja 52 deputāti, bet 33 parlamentārieši balsoja "pret".

Likuma Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam mērķis ir nodrošināt vidēja termiņa budžeta plānošanu. Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību vidēja termiņa valsts budžeta plānošana ir process, kurā tiek noteikti pieejamie resursi vidējam termiņam un nodrošināta šo resursu izlietošana atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm. Vidēja termiņa budžeta plānošana paredz noteikt valsts budžeta likumu vienam gadam un maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu turpmākajiem diviem gadiem.

Likumā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" deputāti atbalstīja vairākus tā saucamo koalīcijas "deputātu kvotu" priekšlikumus, kopumā šim mērķim iztērējot gandrīz divus miljonus eiro.

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

23% interaktīvo azartspēļu lietotāju Latvijā izmanto nelegālas, proti, Latvijā nelicencētas tiešsaistes azartspēļu vietnes, liecina pētījumu aģentūras H2GC veiktais pētījums, kuru tā prezentēja Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības (LIAB) rīkotajā seminārā Ēnu ekonomika tiešsaistes azartspēlēs – kā to mazināt?

Galvenais secinājums: ja neko nemainīsim pieejā, tad tā tas arī paliks.

11 tūkstoši ēnu biznesā, 6 miljoni garām valsts kasei

Pētījumā, kuru H2GC veica šā gada pavasarī, noteikts, ka 5500 lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes spēles, bet vēl 8200 cilvēku izmanto Latvijā nelicencētus tiešsaistes totalizatorus. Ņemot vērā to, ka daļa no visiem nelegālo tiešsaistes azartspēļu lietotājiem lieto gan spēles, gan totalizatorus, pētnieki lēš, ka Latvijā ir gandrīz 11 000 unikālo nelegālo interaktīvo azartspēļu lietotāju. H2GC direktors Deivids Henvuds un vadošais analītiķis Eds Birkins, iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem un analīzi par nelegālo interaktīvo azartspēļu tirgu Latvijā, parādīja arī faktisko ietekmi uz valsts budžetu, proti, cik aptuveni valsts zaudē, pieļaujot šādu ēnu biznesa apjomu.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Finanšu ministrs Jānis Reirs uzdevis visām Finanšu ministrijas iestādēm un kapitālsabiedrībām īstenot energotaupības pasākumus, tajā skaitā atteikties no fasāžu dekoratīvās izgaismošanas.

“Publiskajam sektoram ir jārāda piemērs, kā taupīt enerģiju. Kopīgi rīkojoties, ir iespēja mazināt enerģijas patēriņu,” norāda finanšu ministrs J.Reirs.

Rezolūcija ir izdota, lai taupītu enerģiju un solidāri pārvarētu gaidāmās apkures sezonas grūtības, kuras Krievijas brutālā kara un īstenotās energoresursu šantāžas ietekmē izraisījušas enerģijas cenu kāpums pasaulē.

Valsts pārvaldei uzdod gatavoties enerģijas taupības pasākumiem  

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šonedēļ ar rezolūciju ir uzdevis visiem ministriem...

Tāpat ministrs aicina iestāžu vadītājus un darbiniekus izvērtēt un pārrunāt ikdienas paradumus, sekmēt izpratni par energoefektivitāti un veicināt gudru energoresursu pārvaldību un lietošanu gaidāmajā apkures sezonā.

Augsto elektrības cenu dēļ Vīnē ierobežos apgaismojumu 

Pielāgojoties augošajām elektroenerģijas cenām, Vīnes pašvaldība nolēmusi ierobežot pilsētas...

Finanšu ministrijas pakļautības iestādes ir Valsts kase, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Iepirkumu uzraudzības birojs.

Spānijā stājas spēkā ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam 

Spānijā trešdien stājušies spēkā jaunie ierobežojumi apkurei, dzesēšanai un apgaismojumam,...

Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja kapitālsabiedrībās: Attīstības finanšu institūcija “Altum”, valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”, valsts akciju sabiedrība “Valsts Nekustamie īpašumi”, Valsts SIA "Latvijas proves birojs", akciju sabiedrība “Augstsprieguma tīkls”.

Finanšu ministrija saskaņā ar ministru prezidenta rezolūciju līdz 2022. gada 19. augustam iesniegs informāciju Ekonomikas ministrijai par resora iestāžu un kapitālsabiedrību līdz šim paveikto un plānotajiem enerģijas patēriņa samazināšanas pasākumiem 2022./2023. gada apkures sezonā, kā arī par prognozēto siltumenerģijas, elektroenerģijas, transporta vajadzībām paredzētās degvielas un dabasgāzes ietaupījuma apjomu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iedzīvotāji ik mēnesi reģistrē aptuveni 1 miljonu maksājuma dokumentu. Informācija no loterijā iesniegtajiem čekiem VID arvien ļauj atklāt un novērst dažādus uzņēmumu pārkāpumus. Izvērtējot un analizējot čekos norādīto informāciju kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, 17 mēnešu laikā budžeta ieņēmumi palielināti par 1,96 miljoniem eiro, informē VID.

Čeku loterijā katru mēnesi piedalās aptuveni 50 000 iedzīvotāji. Loterijas dalībniekiem diendienā reģistrējot darījumu apliecinošos dokumentus, ik mēnesi VID rīcībā tiek nodota informāciju par aptuveni 16 000 Latvijas uzņēmumiem. Joprojām visplašāk pārstāvētā nozare čeku loterijā ir mazumtirdzniecība, otra populārākā nozare, par kuru tiek iesniegti čeki, ir ēdināšanas pakalpojumu nozare, bet trešā - vairumtirdzniecības nozare.

Čeku loterijas ietvaros iegūto informāciju VID galvenokārt izmanto preventīvām darbībām, aicinot uzņēmumus precizēt nodokļu deklarācijas. Preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši 1411 precizētas deklarācijas un papildus deklarējuši nodokļus 1 932 457 eiro apmērā, savukārt 51 VID veiktajā tematiskajā pārbaudē konstatēti pārkāpumi, par kuriem kopumā piemērots naudas sods 25 620 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai Latvijā norisinoties teju pusotru gadu, valsts budžeta ieņēmumi palielināti par 1 958 077 eiro.

Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.

"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.

Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieteicis Finanšu ministrijai (FM) nākamgad pārtraukt čeku loterijas rīkošanu, kamēr tās organizēšana nav sākusi kļūt dārgāka par reālajiem ieguvumiem, intervijā sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Sākot organizēt čeku loteriju, tika noteikti konkrēti kritēriji, kam jāpiepildās, skaidroja Jaunzeme. Pirmais efektivitātes kritērijs paredz to, ka vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits nākamajos 12 mēnešos un turpmāk veido vismaz 60% no vidējā čeku loterijas dalībnieku skaita čeku loterijas pirmajos 12 mēnešos, proti, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits 2021.gadā ir vismaz 43 315 cilvēki.

Lai arī šī novērtējuma rezultātā kritērijs izpildās, tas ir, vidējais čeku loterijas dalībnieku skaits ir 43 820 cilvēki, Jaunzeme sacīja, ka pastāv liels pirmā kritērija neizpildes risks 2022.gadā, jo rezultāts par 2021.gadu ir tikai par 505 čeku loterijas dalībniekiem lielāks, nekā plānotā minimālā vērtība. Turklāt datu izpēte un prognoze norāda uz to, ka čeku loterijas dalībnieku skaitam ir tendence samazināties.

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Pielāgojoties apstākļiem, kad arvien biežāk preces un pakalpojumus pērkam internetā, no 2021.gada 1.aprīļa čeku loterijā varēs reģistrēt ne tikai čekus, kvītis un biļetes, bet arī rēķinus, kas apmaksāti ar internetbankas starpniecību. Savukārt otrs izlozes jauninājums ļaus iedzīvotājiem piedalīties tematiskajās nozaru čeku izlozēs, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pašlaik loterijā var reģistrēt čekus, kvītis un biļetes, taču no nākamā gada 1.aprīļa čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv varēs reģistrēt arī rēķinus. Dalībniekam būs jānorāda nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, rēķina numurs, datums, summa un jāveic atzīme, ka rēķins ir apmaksāts ar bankas pārskaitījumu. Tātad, piemēram, rēķinu, kas saņemts par auto remontu vai pārtikas piegādi uz mājām, varēs reģistrēt loterijā, pretendējot uz čeku loterijas laimestiem. Lai laimestu saņemtu, būs jāuzrāda ne vien laimīgais rēķins, bet arī dokuments, kas apliecina rēķina samaksu ar bankas pārskaitījumu.

Jaunie loterijas noteikumi paredz, ka VID, ņemot vērā valsts nodokļu nomaksas veicināšanas prioritātes, ik ceturksni definēs vienu nozari, ar kuras čekiem būs iespēja piedalīties īpašā "nozaru čeku izlozē" un laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā. VID izraudzītās nozares tiks publicētas čeku loterijas tīmekļvietnē www.cekuloterija.lv vienu mēnesi pirms tematiskā ceturkšņa sākuma.

Veselības ministrija (VM), izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības riskus, rosina cilvēkiem, kas vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, noteikt virkni atvieglojumu, tostarp plašākas iespējas pulcēties, apmeklēt pasākumus, sportot un saņemt pakalpojumus, aģentūru LETA informēja veselības ministra padomniece Lāsma Bindere.

Iecerēts, ka vakcinētas vai Covid-19 pārslimojušās personas jau šonedēļ varēs brīvāk pulcēties slēgtā un kontrolētā vidē, piemēram, darba kolektīvi darba telpās un sanāksmēs, amatiermākslas kolektīvi vai sporta komandas.

Nelietojot mutes un deguna aizsegus un neievērojot distancēšanās prasības, darba vietā vai vienā telpā varēs tikties ne vairāk kā 20 cilvēki, kuri ir vakcinēti vai ir pārslimojuši Covid-19. Izņēmums attieksies tikai uz pastāvīgiem kolektīviem, kas var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas apliecinājumus. Koplietošanas telpās arī turpmāk būs jālieto mutes un deguna aizsegus un jāievēro distancēšanās.

Savukārt no 1.jūnija pie nosacījuma, ja palielināsies vakcinācijas aptvere, varēs brīvāk sniegt individuālos pakalpojumus, piemēram, ievērojot atbilstošas epidemioloģiskās drošības prasības, darbu varēs atsākt vakcinēti vai Covid-19 pārslimojuši kosmetologi un masieri.

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā, informē VID.

Šī gada trešajam ceturksnim kā īpašās nozares izvēlētas ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumu nozares.

Vasara ir vietējā sezonālā tūrisma laiks, kad cilvēki apmetas viesu namos, viesnīcās un kempingos, kā arī ietur maltītes ārpus mājas. VID norāda, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos. Tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada trešajam ceturksnim - no jūlija līdz septembrim.

Tas nozīmē, ka šī gada jūlijā, augustā un septembrī VID aicina iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību tam, vai pēc samaksas par naktsmītni, piemēram, kempingu, viesnīcu vai viesu māju, tiek izsniegts darījumu apliecinošs dokuments. Tāpat VID aicina iedzīvotājus pārliecināties, vai arī pēc ēdiena piegādes, maltītes kafejnīcā vai restorānā tiek izsniegts čeks, kvīts vai rēķins. Reģistrējot šo nozaru attaisnojuma dokumentus čeku loterijā, būs iespēja trīs mēnešus laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

Saeimas deputāti 4.augustā lēma no plenārsēdes darba kārtības izņemt vakcinācijas loterijas likumprojektu.

Par likumprojekta izslēgšanu no darba kārtības balsoja 59 deputāti, bet pret šo ieceri bija 28 parlamentārieši.

Likumprojekta izslēgšanu rosināja pieci Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti. Plenārsēdē parlamentārietis Krišjānis Feldmans (JKP) skaidroja, ka Veselības ministrija dara visu, lai panāktu lielāku vakcinācijas aptveri, un daudzas ministrijas idejas uzskatāmas par labām un pilnībā akceptējamām, tomēr šī ideja neesot izturējusi JKP vētīšanu. Viņam zināms, ka arī citās frakcijās bijuši papildu jautājumi.

Feldmans pateicās veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) par skaidrošanu un šīs "mārketinga idejas" aizstāvēšanu JKP frakcijā, tomēr deputāti ir nosliekušies to neatbalstīt.

Kopš 2019.gada 1.jūlija, kad tika uzsākta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotā čeku loterija, iedzīvotāji tajā reģistrējuši 30,1 miljonu maksājuma dokumentu, t.i. čekus, kvītis, biļetes un rēķinus.

Ar čeku loterijas starpniecību vairāk nekā divu gadu laikā budžeta ieņēmumi palielinājušies par 4 miljoniem eiro.

Informācija, ko VID ik mēnesi saņem no loterijā iesniegtajiem čekiem, kvītīm, biļetēm un rēķiniem, palīdz atklāt pārkāpumus nodokļu ieņēmumu jomā, piemēram, VID nereģistrēto vai no uzskaites noņemto un tehniskajām prasībām neatbilstošu kases aparātu lietošanu, ieņēmumu neuzrādīšanu deklarācijās, nereģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā vai "aplokšņu" algu riskus. Šie dati sniedz iespēju VID aprēķināt čeku loterijas tiešo fiskālo ietekmi jeb pienesumu valsts budžetā.

Apkopojot čeku loterijas datus par periodu no 2019.gada 1.jūlija līdz 2021.gadam 31.augustam, preventīvo pasākumu un tematisko pārbaužu laikā uzņēmēji pēc VID aicinājuma ir iesnieguši precizētas 1 727 deklarācijas, papildus deklarējot nodokļus 2 578 590 eiro apmērā. Savukārt VID veikto 54 tematisko pārbaužu rezultātā piemērots naudas sods kopumā 26 925 eiro apmērā. Tādējādi, čeku loterijai norisinoties vairāk nekā divus gadus, tiešā ietekme no čeku loterijas uz valsts budžeta ieņēmumiem ir 2 605 515 eiro.

Čeku loterijā šī gada noslēdzošajam ceturksnim kā tematiskās nozares izvēlētas frizieru un skaistumkopšanas pakalpojum un zobārstu pakalpojumi, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību nozarēm ar īpaši augstu ēnu ekonomikas risku, čeku loterijas ietvaros jau kopš šī gada aprīļa notiek nozaru izlozes. Tas nozīmē, ka VID ik ceturksni izraugās konkrētas nozares, ar kuru attaisnojuma dokumentiem var piedalīties īpašā "nozaru izlozē" un katru mēnesi laimēt trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā.

VID pārstāvji skaidro, ka gada nogale ir svētku laiks, kad tiek svinēti valsts svētki, Ziemassvētki, arī gadumiju. Jo īpaši svētku laikā cilvēki pievērš pastiprinātu uzmanību savam ārējam izskatam un, ļoti iespējams, ka biežāk kā citkārt tiek izmantoti frizieru, skaistumkopšanas un arī zobārstu pakalpojumi. VID pārstāvji uzsver, ka šie ir arī uzņēmējdarbības sektori, kuros nereti novērojami augstāki ēnu ekonomikas riski nekā citos, tāpēc tieši šīs ir izvēlētas kā tematiskās nozares šī gada ceturtajam ceturksnim.