Jaunākais izdevums

Uzņēmuma komandai ir jābūt kā vienai vienībai, kā dūrei, kur visi pirksti sadarbojas, raidot spēka vektoru vienā virzienā, uzskata SIA Lode valdes loceklis Valdis Zariņš.

Lai spētu veiksmīgi virzīties uz priekšu un attīstīties, ikvienam uzņēmuma darbiniekam, tajā skaitā vadītājam, ir jābūt laimīgam, domā V. Zariņš.

Nelaimīgs cilvēks nevar paveikt tik daudz, cik laimīgs un iedvesmots – šīs divas lietas ir jebkura biznesa veiksmes pamatā, domā V. Zariņš, kurš uzņēmumā Lode pats strādā jau vairāk nekā 20 gadus.

Vēlas paveikt lielas lietas

Bērnībā es sapņoju kļūt par Latvijas valsts prezidentu, atminas V. Zariņš. “Patiesībā šis sapnis kaut kādā mērā manī dzīvoja līdz apmēram 40 gadiem, taču tagad par to varu tikai pasmaidīt. Šis sapnis demonstrēja manu lielo enerģiju, kā arī vēlmi paveikt lielas lietas, un prezidenta amats bija man saprotama barometra atzīme, nevis dziļa izpratne par šī cilvēka pienākumiem un ikdienu. Ja šobrīd man retoriski jautātu, vai es vēlētos kļūt par prezidentu, es noteikti teiktu, ka nē, jo pašlaik manas filozofiskās dzīves uztveres vairs nesakrīt ar šī amata ikdienas pienākumiem.Kādreiz nopietni apsvēru arī aktiera profesiju. Vidusskolas gados piedalījos dažādos daiļrunāšanas konkursos un man patika atrasties publikas priekšā, taču vecāki un citi apkārtējie mani atrunāja, sakot, ka aktieri ir pliki un nabagi. Deviņdesmitajos gados, kad Latvijas valsts sāka attīstīties, izteikti dominēja materiālās vērtības, tādēļ aizgāju studēt ekonomiku. Atceros, ka tolaik kāds man teica – velti savu enerģiju ekonomikai un kļūsti bagāts, aktiera talants tāpat noderēs,” atminas V. Zariņš, nenoliedzot, ka tā ir taisnība – runas māksla un spēja komunicēt ar publiku nekad nav bijusi lieka arī ekonomista profesijā.

VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētājs un V. Zariņa studiju biedrs Edgars Lediņš stāsta, ka Latvijas Universitātes laikos V. Zariņš bijis viens no tiem cilvēkiem, ar kuriem gribas draudzēties. “Jau tolaik Valdim bija līdera dotības, piemēram, izlaidumā pateicības runu mācībspēkiem teica tieši viņš. Valdis ir spilgts un organizēts cilvēks ar biznesa pieeju it visos jautājumos.

Visu rakstu lasiet 21.decembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #13

DB,26.03.2024

Dalies ar šo rakstu

Vēja enerģijas potenciāls Latvijā pašlaik netiek izmantots, taču perspektīvā vējš kļūs par būtisku spēlētāju enerģētikas sektorā un varēs aizstāt elektroenerģijas importu, tādējādi paaugstinot valsts energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas vēja parki valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 26.marta numurā lasi:

Statistika

Algas aug straujāk nekā Eiropā vidēji

Tēma

Meža resursu pārvaldības ģeopolitiskie riski

Aktuāli

Meža nozare aizas priekšā

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Tūrisms

Pandēmija bija lauku tūrisma dzinējspēks. Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele

Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Paēdusi sabiedrība - stabila valsts

Latvijā pēta mazturīgos, vidusšķira ir nosacīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu administrācija iegūs vēl plašākas tiesības veikt uzrēķinus uz aprēķinu pamata – par darbaspēka nodokļiem varēs saņemt arī tad, ja nodokļu maksātāja darbinieka darba samaksa, stundas tarifa likme vai nostrādāto stundu skaits būs mazāks par 80% no atbilstošās profesijas statistiskajiem rādītājiem un nodokļu maksātāja sniegtais paskaidrojums par noviržu cēloņiem VID skatījumā nebūs pamatots.

Tā šā gada 2. novembrī valdībā akceptēto grozījumu projektu likumā Par nodokļiem un nodevām, kas tagad nonācis parlamentā, ietekmi uz uzņēmējiem vērtē nodokļu konsultāciju SIA Innovator valdes priekšsēdētājs Ivars Mileika.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.novembra žurnālā lasi:

Statistika. Mežus un zemi tirgo par puscenu

Tēma. Latvijas valsts struktūras inflāciju pabaros ar jauniem tarifiem

Tarifu pieaugums apdraud konkurētspēju

Finanses. Pensiju depresija un dusmas par sasolīto stabilitāti

Ekonomika. Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #28

DB,09.07.2024

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamo energoresursu projektos Baltijas valstīs AS Latvenergo šogad investē 200 miljonus eiro, vēja parkos perspektīvā ieguldījumu summa pārsniegs vienu miljardu eiro, tādējādi būtiski palielinot atjaunīgās elektroenerģijas apjomus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo valdes locekle, attīstības direktore Ilvija Boreiko.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.jūlija numurā lasi:

Statistika

Pieaug atjaunojamās enerģijas ražošana un īpatsvars

Tēma

Latvija atgriežas cukurbiešu audzēšanā

Aktuāli

Nezināšanas cena – zaudēti miljardi eiro

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksājumi pieauguši straujāk par ienākumu pieaugumu

Akcionāru reģistru iesniegšanai papildu trīs mēneši

Zaļā enerģija

Vistu mēsli pārvēršas biometānā

Apdrošināšana

Neviena izraisīta satiksmes negadījuma nav 47%

Cilvēkresursi

Darbinieki novērtē uzņēmēju piedāvātos bonusus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #9

DB,28.02.2023

Dalies ar šo rakstu

Jaunu produktu izstrāde un ieviešana ražošanā, jauni produkcijas realizācijas noieta tirgi ir galvenie AS Olainfarm nākotnes izaugsmes stūrakmeņi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes loceklis Andrejs Leibovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.februāra numurā lasi:

Statistika

Piena cenu šķēres turpina griezt

Tēma

Augstākās izglītības kvalifikācijas iegūšana būtiski samazina bezdarba risku

Finansējums

Obligāciju emisija dos iespēju būvēt modernāko noliktavu Latvijā

Aktuāli

Izglītības sistēma – daudz «betona», maz jēgas

Enerģētika

Biometāna ražošanai Latvijā ir liels potenciāls

Energokopienas Latvijā — pagaidām vairāk ieceru līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB,10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #24

DB,13.06.2023

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 13.jūnija numurā lasi:

Statistika

Jūtami krities ES, tostarp Latvijas, imports no Krievijas

Tēma

Latvijas izglītības kvalitāti sagrauj reformas un pusaudžu atkarība no datorspēlēm

Aktuāli

Pabalsti kļūst par pieradumu un nastu

Intervija

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,04.01.2022

Dalies ar šo rakstu

"Esam plānojuši, ka 2022. gadā abu uzņēmumu kopējais apgrozījums varētu sasniegt 70 miljonus eiro, kopumā nodarbinot ap 600 darbinieku. Pieņemu, ka šāds uzņēmums var sevi saukt par tirgus līderi nozarē Latvijas austrumu reģionā," intervijā saka būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4. janvāra numurā:

  • Statistika. Mājokļu kvalitāte Latvijā un citur Eiropā.
  • Intervija. Apvieno reģionālās ceļu būves tradīcijas jaunam izrāvienam. Intervija ar būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi.
  • Tēma. Jaunas normas, kas stājas spēkā 2022. gadā.
  • Energoresursi. Vai elektroenerģijas cenu ietekmē iekšējā deficīta pieaugums?
  • Zvejniecība. Zvejot ļauj, bet kuģi veci un zvejnieku trūkst.
  • Biznesa ideja. Rada veiksmīgu uzņēmumu pandēmijas laikā. Stāsts par zīmolu "lovin’".
  • Portrets. Linda Rirdance SIA "Clean R" grupas valdes locekle, Finanšu un administratīvā direktore.
  • Brīvdienu ceļvedis. Rita Alika Šteimane, animācijas studijas "Panic" vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #38

DB,19.09.2023

Dalies ar šo rakstu

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #16

DB,19.04.2022

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. aprīļa spēkā stājušies Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumi, kas regulē elektroenerģijas un siltuma ražošanu no atjaunojamiem resursiem, Saeimā top grozījumi Enerģētikas likumā, atsakāmies no Krievijas gāzes, bet līdztekus – tirgū, pēc elektroenerģijas ražošanas apjoma rēķinot, vairāk nekā trešdaļa no biogāzes ražotājiem ir ārā ne tikai no OIK saņēmēju saraksta, bet daļa pat ir pārtraukusi ražošanu.

Kādi ir risinājumi un kādus vajag – to Dienas Bizness jautāja Latvijas Biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.aprīļa numurā lasi:

Statistika. Importa vērtības izaugsmes ātrums palielinās

Tēma. Cik lielu un dārgu valsts pārvaldi varam atļauties uzturēt?

Loģistika. Pandēmija un karš iznīcina iepriekšējo loģistiku, laiks jauniem risinājumiem

Enerģētika. Ceļā uz enerģētisko drošību Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm

Finanses. Sankcionētajiem iesaldē līdzekļus un īpašumus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #1

DB,02.01.2024

Dalies ar šo rakstu

2024. gads, kuru ķīniešu astrologi nodēvējuši par Zaļā pūķa gadu, Latvijai varētu atvērt pamatīgas iespējas nākotnē, piesaistot starptautiskus kriptovalūtu operatorus tieši Rīgai.

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš intervijā Dienas Biznesam stāsta, ka, pareizi rīkojoties, Latvija finanšu tehnoloģiju attīstībā vēl var nostāties uz straujas attīstības ceļa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.janvāra numurā lasi:

Statistika

Tūrisma apjomu vēl aizvien velk mājinieki

Tēma

Kādas nodokļu izmaiņas nes 2024.gads?

Degviela

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas

Aktuāli

Latvijā medikamentiem – viena no augstākajām PVN likmēm Eiropā

Aktuāli

Latvijas 100 bagātākie cilvēki žurnālā Miljonārs

Komercīpašumi

Vērtīgākie komercīpašumi - joprojām Rīgā

Pabalsti

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB,02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #32

DB,09.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik tiek darīts viss iespējamais, lai gaidāmajā ziemā gāze būtu pieejama pilnīgi visiem lietotājiem un nekādi administratīvi patēriņa ierobežojumi nebūtu nepieciešami.

To intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Bariss, AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.augusta numurā lasi:

Statistika

Krīzes gaidās rūk tēriņi un uzņēmēju noskaņojums

Tēma

Valsts atbalsta intensitāte banku risku garantēšanā aug

Saeimas vēlēšanas

Priekšvēlešanu solījumu čempionāts

Makroekonomika

Valstij jārīkojas, nevis jākonstatē fakti. Ekonomists, SIA Primekss

īpašnieks Jānis Ošlejs

Uzņēmējdarbība

Bizness pandēmijas otrā gadā iezīmē jaunus rekordus

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #14

DB,02.04.2024

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Trūkumcietēju skaits samazinās

Tēma

Latvija reģionālā nevienlīdzībā pārspēj Lietuvu un Igauniju

Finansējums

Mapon obligācijas izpirka stundas laikā. Mapon valdes loceklis un finanšu direktors Aleksejs Avanesovs un Mapon valdes loceklis Ingus Rūķis

Veselības aprūpe

Cilvēku veselība ir drošības lietas. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča

Nodokļi

Auto nodokļi nākotnes izmaiņu gaidās

Komentāri

Pievienot komentāru