Grāmatvedības programma Jumis dodas pie patērētājiem jaunā veidolā – kā Jumis elementi, informē uzņēmums.

Šobrīd pieejami jau trīs noderīgi moduļi, kas kopā veido risinājumu pilnvērtīgai uzņēmuma vadībai.

Pirmais elements Jumis Finance ir pilnīgi jauns mūsdienīgs risinājums uzņēmuma vajadzībām. Šajā mākoņrisinājumā ērti var izrakstīt un apstrādāt rēķinus, automātiski importēt darījumus no piesaistītā bankas konta, automatizēti uzskaitīt un grāmatot pamatlīdzekļus, mazvērtīgo inventāru, kā arī nākamo periodu ieņēmumus un izdevumus. Jumis Finance arī iestrādāts teksta atpazīšanas rīks, kas ļauj digitalizēt ienākošos dokumentus. Šajā modulī PVN atskaiti var sagatavot un iesniegt VID ar dažiem klikšķiem.

Otrais elements Jumis People ir ērts rīks darbinieku uzskaitei, algu un to nodokļu aprēķinam. Tas sniedz iespēju importēt informāciju par darbiniekiem no VID EDS sistēmas, tostarp datus par elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, atvieglojumiem, slimības lapām. Sistēma automātiski izrēķina darba algu un nomaksājamos nodokļus par katru darbinieku, uzskaita uzkrātās atvaļinājuma dienas, kā arī piedāvā ērtu darbalaika uzskaites risinājumu ar individualizētiem grafikiem.

Uzņēmēji vērīgi seko līdzi publiskajā telpā virmojošajām runām par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām un vērtē, kādu iespaidu tās varētu atstāt uz biznesa vidi.

Vairākums biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu sliecas domāt, ka viņu darbu visvairāk ietekmēs iespējamās izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN) likumā.

Nodokļu izmaiņu kontekstā likumdevēju vidū izskanējuši vien daži konkrēti piedāvājumi. Piemēram, likumprojektā par grozījumiem PVN likumā paredzēts noteikt, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro (pašreiz – 40 000 eiro).

Ierosināts arī ar PVN neaplikt biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ja organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Lai arī gaidāmās izmaiņas nav būtiskas, 59,8% no aptaujātajiem 346 uzņēmumiem uzskata, ka tās skars viņu darbu visvairāk.

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Aizvadīto gadu augstās inflācijas dēļ uzņēmēji piedzīvoja pamatīgu spiedienu no darbinieku puses paaugstināt darba algas, lai nosegtu pieaugošās izmaksas par komunālajiem pakalpojumiem, pārtiku un kredītiem.

Izdevumu paaugstināšanās lēni augošas ekonomikas apstākļos piespiež darba devējus meklēt tādus risinājumus, kuri varētu vienlaikus palīdzēt kā uzņēmumiem, tā strādājošajiem. Viens no efektīvākajiem varētu būt ar nodokļiem neapliekamā minimuma pārskatīšana, uzskata vairums uzņēmēju.

Neapliekamā minimuma paaugstināšana nozīmē, ka darbinieka bankas kontā ienāk vairāk naudas, pat ja bruto darba alga nemainās. Tieši tādēļ šis risinājums ir izdevīgs gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. To apstiprina arī biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktā pētījuma rezultāti. 47,1% aptaujāto Latvijas uzņēmumu uzskata, ka neapliekamajam minimumam jābūt minimālās algas apmērā.

Pateicoties progresīvāko darbinieku entuziasmam un vadības iniciētām apmācībām, aizvien vairāk Latvijas uzņēmumos tiek iepazīti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi. Dažos tie jau ieviesti un tiek izmantoti ikdienas darbā, citos vēl tikai veidojas priekšstats par digitālo rīku patiesajām spējām, tādēļ MI vērtējums biznesa pasaulē ir ļoti atšķirīgs.

Kamēr četri no katriem desmit biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja Jumis Pro aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem mākslīgo intelektu uzskata par palīgu darbā, 7% to uztver kā sāncensi. Tomēr vairākums sliecas piekrist, ka MI rīki kļūs par darba procesa sastāvdaļu neatkarīgi no tā, vēlamies to, vai nē.

Lūgti norādīt, kuram apgalvojumam par MI piekrīt, lielākā daļa jeb 64,6% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju izvēlējās atbildi «MI tāpat ienāks darba ikdienā, gribu to vai nē». Samiernieciskā nostāja uzskatāmi atspoguļo biznesa pasaulē valdošo uzskatu, ka MI risinājumi ir neizbēgama nākotnes sastāvdaļa, pat ja šobrīd lielākā daļa strādājošo vēl īsti nesaskata to pienesumu vai neprot apieties ar šiem rīkiem. Neuzticēšanās inovācijai vai negatīva pieredze izskan otrajā populārākajā apgalvojumā. 48,9% respondentu norāda, ka salīdzinoši ilgu laiku prasījusi MI risinājumu paveiktā darba rezultātu pārbaudīšana.

Efektīvākais veids, kā valdība varētu palīdzēt Latvijas uzņēmumiem uzlabot konkurētspēju eksporta tirgos un veicināt attīstību, ir samazināt darbaspēka nodokļus. Šis ir vispopulārākais uzskats Latvijas biznesa vidē, un tam piekrīt 83,4% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu.

Aptaujas veicēji lūdza respondentus izvēlēties trīs no desmit rīcībām, kas palīdzētu uzņēmumam attīstīties un gūt panākumus kā vietējā tirgū, tā eksporta. Vairāk nekā četri no katriem pieciem aptaujātājiem piekrita, ka lielākais traucēklis ir augstie darbaspēka nodokļi. Baltijas līmenī strādājošie uzņēmumi jau sen vērš uzmanību, ka Latvijā darbaspēka algošana ir krietni neizdevīgāka kā Igaunijā vai Lietuvā, un tas mazina biznesa vadītāju motivāciju izvērst darbību Latvijā un algot darbiniekus šeit.

Otrā vērtīgākā palīdzība respondentu skatījumā būtu administratīvā sloga mazināšanu. 74,8% aptaujāto uzskata, ka uzņēmums varētu strādāt produktīvāk, ja tiktu vienkāršota atskaitīšanās kontrolējošām valsts institūcijām un dažādu birokrātisku procedūru veikšana. Par nākamajiem uzlabojumiem domas dalās – trīs atbilžu varianti ieguvuši līdzīgu balsu skaitu. 36,1% sliecas piekrist skatījumam, ka valdībai mērķtiecīgi jāveido investoriem pievilcīga uzņēmējdarbības vide.

Pāris aizvadītajos gados piedzīvotā iespaidīgā inflācija, kas noveda pie straujāka algu kāpuma, izraisījusi neloģisku situāciju – faktiski jebkurš vidējās algas saņēmējs šobrīd Latvijā tiek uzskatīts par turīgu cilvēku, un viņam tiek piemērots palielinātais Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN) 23% apmērā. Latvijas uzņēmējiem šāda situācija šķiet absurda, tādēļ divas trešdaļas aicina šo slieksni paaugstināt vismaz līdz 2000 eiro.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, aizvadītā gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša alga pirms nodokļu nomaksas bija 1610 eiro. Atsevišķās nozarēs vai reģionos tā bija krietni lielāka. Piemēram, Rīgā strādājošie par pilnas slodzes darbu pērn nopelnīja 1706 eiro, bet vismaz četrās nozarēs nodarbināto vidējais atalgojums bija tuvu pie vai pāri diviem tūkstošiem eiro. Kā zināms, IIN likme no 20% līdz 23% tiek palielināta darbiniekiem, kuri vidēji mēnesī nopelna 1667 eiro. Tādējādi liela daļa galvaspilsētā un arī daudzviet citur strādājošo valsts ieskatā ir bagāti cilvēki, kuri jāapliek ar papildu nodokli, lai gan inflācijas ietekmē šo iedzīvotāju rocība būtiski nav pieaugusi.

Digitālu risinājumu izmantošanu uzņēmējdarbībā sen vairs nevar uzskatīt par jaunumu, tomēr izrādās, ka lielai daļai uzņēmēju joprojām pietrūkst informācijas, kā katrs no šiem risinājumiem varētu palīdzēt biznesā un kā īstenot digitalizācijas procesu.

Vismazāk zināšanu uzņēmējiem ir par to, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, kā to izdarīt un kā noglabāt digitālos arhīvos, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Pētījumā noskaidrots, ka informācija par digitālo arhīvu veidošanu pietrūkst 65,8% no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem. Tikai nedaudz mazāk – 61% - respondentu nepārzina dokumentu digitalizācijas juridiskās nianses. Proti, kādus dokumentus drīkst digitalizēt, uzglabāt digitālā formātā un iesniegt kontrolējošajām valsts iestādēm. Šī iemesla dēļ biznesa vidē joprojām valda daudz mītu un aizspriedumu par to, vai katrs iesniegums ir jāizdrukā un papīra izdruka jānoglabā arhīvā.53% aptaujātie arī nepārzina dokumentu digitalizēšanas iespējas.

Digitālo risinājumu ieviešanā Latvijas uzņēmumi ir tikuši pāri lētākā piedāvājuma meklējumu periodam un tagad par galveno kritēriju izvirza programmas atbilstību biznesa vajadzībām.

Turklāt tā rīkojas ne vien lielie un vidējie, bet arī mikrouzņēmumi, liecina tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti.

Izvēloties grāmatvedības programmu, tās funkcionalitāti par prioritāti atzinuši 72% no aptaujātajiem 305 Latvijas uzņēmumiem. Digitālā risinājuma spēju izpildīt specifiskas biznesa vajadzības visaugstāk novērtē vidēja izmēra uzņēmumi, kas nodarbina no 10 līdz 199 darbiniekiem. Šajā grupā funkcionalitāti par svarīgāko kritēriju uzskata 79% respondentu. Tomēr īpaši izceļams fakts, ka arī mikrouzņēmumi, kuros strādājošo skaits nepārsniedz 9 cilvēkus, aizvien vairāk novērtē programmu iespējas. Jau 67% aptaujāto šajā grupā grāmatvedības programmu izvēlas pēc tās spējām.

Digitalizācijas un procesu automatizācijas ieviešana, lielo elektrības rēķinu radītā trieciena mazināšana, kā arī zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšana – šie trīs izaicinājumi šobrīd visvairāk nodarbina Latvijas uzņēmumu vadītāju prātu, un to risināšanā lieti noderētu valsts sniegta palīdzība.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāja, uzņēmuma Jumis Pro veiktās aptaujas rezultātiem.

Biznesa vide ir dažādu izaicinājumu pārpilna, un dažkārt problēmas samilzt tik ļoti, ka uzņēmumi pašu spēkiem ar tām netiek galā. Pagājušajā ziemā lielas problēmas sagādāja elektrības un apkures cenas. Februārī veiktā aptaujā 33,9% respondentu atbildēja, ka viņiem nepieciešamas subsīdijas elektrības un apkures izmaksu segšanai, un vēl 18,9% lūdza nepiemērot soda sankcijas par savlaicīgi nenomaksātiem nodokļiem.

Energoresursi uzmanības centrā ir joprojām. Lai arī to cena starptautiskajos tirgos ir kritusies, daudzi komersanti ziemā noslēdza vairākus gadus ilgus līgumus ar fiksētu likmi, un šobrīd krietni pārmaksā par elektrību. Bažas par lielajiem rēķiniem atspoguļojas arī aptaujas datos, jo 37,9% respondentu vēlas no valdības saņemt finansiālu atbalstu elektroenerģijas izmaksu nosegšanai. Vēl 9,9% gribētu līdzfinansējumu zaļās enerģijas iekārtu uzstādīšanā, lai samazinātu pakalpojumu sniedzēju piestādītos rēķinus.

Mazāk nekā viena trešdaļa - tik zema ir uzņēmēju uzticība valsts iestādēm un nozares asociācijām, ja tās jāvērtē kā viedokļu līderi.

Turklāt visaugstāk tiek vērtēta uzņēmumus pārstāvošā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kam uzticas 29,6% biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro aptaujāto uzņēmumu, bet no valsts iestādēm - Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar 26,1%.

Viens no valsts institūciju pamatuzdevumiem ir pilnveidot attiecīgās nozares darbību reglamentējošos noteikumus un likumus, kā arī uzraudzīt to ievērošanu. No tā izriet, ka valsts iestādēm būtu jābūt viedokļu līderēm savā jomā. Taču vismaz biznesa pasaulē tās šobrīd netiek uztvertas kā autoritātes - neviena no redzamākajām valsts institūcijām, ar kurām ikdienā nākas sastrādāties uzņēmumiem, nav izpelnījusies pat trešdaļas privāto uzņēmumu uzticību.

Lai arī elektronisko rēķinu aprite no 2025. gada 1. janvāra būs saistoša vismaz ceturtajai daļai Latvijas uzņēmumu, šobrīd, divus mēnešus pirms regulējuma stāšanās spēkā, nosūtīt un apstrādāt e-rēķinus spēj vien nepilni 5% no visiem aptaujātajiem komersantiem un iestādēm.

Šādu satraucošu ainu uzrāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

No aptaujas datiem izriet, ka e-rēķini būs aktuāli mazliet vairāk nekā ceturtajai daļai respondentu. 26,2% ir komersanti, kuru klientu vidū ir budžeta iestādes, un vēl pāris procenti paši ir budžeta iestādes. Uz šiem komersantiem un iestādēm tieši attiecas grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu aprites ieviešanu no nākamā gada.

Diemžēl gatavi jaunajām prasībām ir pavisam nedaudzi uzņēmumi. Divus mēnešus pirms gadumijas e-rēķinus aktīvi lieto vien 3% no visiem respondentiem. Vēl pusotrs procents ir ieviesuši nepieciešamo risinājumu, taču ikdienā e-rēķinus vēl nesūta. 28,2% aptaujāto, kuru vidū ir liela daļa ar budžeta iestādēm strādājošo, šobrīd steigā veic izpēti un gatavojas ieviest nepieciešamo risinājumu, kamēr 3,4% ir izstrādājuši ieviešanas vadlīnijas, bet pašu e-rēķinu aprites risinājumu vēl nav izvēlējušies. Savukārt 63,8% nav pat sākuši ar ieviešanu nepieciešamos darbus.

Daudz apspriestos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā Latvijas Republikas Saeima galīgajā lasījumā izskatīs 4.decembrī, un apstiprināšanas gadījumā tie tiks izsludināti mazāk nekā vienu mēnesi pirms faktiskās stāšanās spēkā. Taču vismaz pusei uzņēmumu vajadzīgs vismaz mēnesis, lai apgūtu aprēķina izmaiņas un varētu tās pareizi pielietot, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, cik savlaicīgi datorprogrammu izstrādātājam būtu jāievieš IIN aprēķina izmaiņas programmā, lai lietotāji paspētu tās apgūt, 45,8% respondentu atbildēja, ka viņiem vajadzīgs aptuveni viens mēnesis, un vēl 9% vēlas iepazīties ar aprēķina kārtības izmaiņām vismaz 3 mēnešus. Piektā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņiem pietiks ar vienu nedēļu, savukārt 25,2% uzskata sevi par pietiekami apķērīgiem, lai pareizi sarēķinātu darba algas strādājošajiem jau pirmajā mēģinājumā.

«Lai arī šoreiz plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu aprēķināšanas kārtībā nav tik radikālas kā 2018. gada reformā, aptaujas dati apliecina, ka uzņēmumu vadītāji un grāmatveži nav īsti apmierināti ar tik īsu periodu jaunās kārtības apgūšanai. Ja kā valsts vēlamies pretendēt uz nobriedušas demokrātijas statusu, tad vajadzētu virzīties prom no svarīgu jautājumu izskatīšanas atlikšanas uz pēdējām nedēļām pirms to stāšanās spēkā. Likumdevējiem jāpatur prātā, ka līdz ar likuma grozījumu izsludināšanu darbs pie šī projekta beidzas tikai viņiem. Citiem iesaistītajiem tas tikai sākas,» paredzēt ilgāku periodu pirms likuma grozījumu stāšanās spēkā aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Dažos pēdējos gados piedzīvotās izmaiņas uzņēmumu darba organizēšanā kombinācijā ar izaicinājumiem darba tirgū ievieš būtiskas korekcijas cilvēkresursu vadībā.

Šogad jau iezīmējušās vairākas tendences, kas gada gaitā tikai pieņemsies spēkā. Tās skar kā darba procesu organizēšanu, tā vadības un darbinieku attiecības.

Darba produktivitāte ir desmitgadēm ilgi piesaukta frāze, ar to saprotot maksimāli efektīvu cilvēkresursu izmantošanu. Tomēr tagad šis termins iegūst jaunu nokrāsu, kam pamatā ir intensīvā automatizācija un mākslīgā intelekta ienākšana uzņēmumu ikdienas darbā. Rutīnas procedūras aizvien vairāk tiek nodotas viedu mašīnu un risinājumu pārziņā, dokumenti tiek digitalizēti un automātiski apstrādāti. Cilvēki netērē laiku datu ievadīšanai, analizēšanai un atskaišu gatavošanai, bet gan liek lietā visas zināšanas un radošumu, lai mākslīgā intelekta risinājumu sagatavotos secinājumus pārvērstu uzņēmuma izaugsmei noderīgos lēmumos. No šīs tendences izriet nākamā.

Neraugoties uz īsti vasarīgajiem laikapstākļiem maijā, jūnijā un jūlijā, strādājošie Latvijā nesteidzas doties garos atvaļinājumos, bet gan mēģina "atvilkt elpu" vairākos dažu brīvdienu piegājienos.

Gandrīz 60% visiem šogad pieteiktajiem atvaļinājumiem bijuši līdz vienai kalendārajai nedēļai, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju apkopotā risinājuma lietojumu statistika.

Populārākais vairāku dienu atvaļinājuma termiņš ir 7 brīvas kalendārās dienas pēc kārtas, ko šogad izvēlējušies 12% no visiem atvaļinājuma pieteicējiem. Aptuveni tik pat, 12% atvaļinājumu bijuši 14 kalendārās dienas ilgi. Tie arī ir garākie atpūtas brīži, kādus atļāvušies strādājošie. Tālākā pagātnē iecienīto došanos mēnesi ilgā prombūtnē nu vairs atļaujas pavisam niecīga daļa darbinieku. Tā, piemēram, 28 dienas jeb pilnas četras kalendārās nedēļas no darba pienākumiem atpūtās vien 3 % strādājošo, bet 30 dienas – mazāk par 1%.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.

Grāmatvedības programmās iestrādāti mākslīgā intelekta (MI) risinājumi no nākotnes vīzijas pārtapuši realitātē, un tos ikdienas darbā izmanto jau 8% Latvijas uzņēmumu, kamēr vēl 24% meklē piemērotāko programmu, kas atvieglos grāmatveža darbu.

Tirgus un socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka visaktīvāk jaunās iespējas izmanto grāmatveži uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības ārpakalpojumus.

Grāmatvedības programmu izstrādātājiem savos produktos integrējot aizvien vairāk MI rīku, pakāpeniski pieaug to lietotāju skaits. Šobrīd pieejami risinājumi lielākoties atvieglo dažādu rutīnas darbu veikšanu, piemēram, automātiski nolasot un apstrādājot informāciju no e-rēķiniem, modelējot naudas plūsmu dažādos biznesa attīstība scenārijos vai sagatavojot dažādas atskaites. Prasmīgi izmantoti, tie spēj atslogot grāmatvežus, tādēļ progresīvākie uzņēmumi ar MI palīdzību risina kvalificētu grāmatvežu trūkuma problēmu.

Privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs "INVL Baltic Sea Growth Fund" kopā ar sava portfeļa uzņēmumu - Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu "Eco Baltia" - vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja "Metal-Plast" akciju, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma noslēgšana plānota 2023.gada ceturtajā ceturksnī, pēc tam, kad būs saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja un izpildīti citi nosacījumi.

"Metal-Plast" dibinātājs Sebastians Fedorovičs saglabās 30% uzņēmuma akciju. "30 gadu darbības laikā "Metal-Plast" ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi - stratēģiskā partnerība ar "Eco Baltia" un "INVL Baltic Sea Growth Fund" ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi," norāda Fedorovičs.

"Eco Baltia" vides pakalpojumu sektora vadītājs Jānis Aizbalts atzīmē, ka "Eco Baltia" turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un "Metal-Plast" ļoti labi iekļaujas uzņēmuma stratēģijā. "Mēs plānojam paplašināt "Metal-Plast" pārstrādes jaudu 1,5 reizes - līdz 45 000 tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā."