Grāmatvedības programma Jumis dodas pie patērētājiem jaunā veidolā – kā Jumis elementi, informē uzņēmums.

Šobrīd pieejami jau trīs noderīgi moduļi, kas kopā veido risinājumu pilnvērtīgai uzņēmuma vadībai.

Pirmais elements Jumis Finance ir pilnīgi jauns mūsdienīgs risinājums uzņēmuma vajadzībām. Šajā mākoņrisinājumā ērti var izrakstīt un apstrādāt rēķinus, automātiski importēt darījumus no piesaistītā bankas konta, automatizēti uzskaitīt un grāmatot pamatlīdzekļus, mazvērtīgo inventāru, kā arī nākamo periodu ieņēmumus un izdevumus. Jumis Finance arī iestrādāts teksta atpazīšanas rīks, kas ļauj digitalizēt ienākošos dokumentus. Šajā modulī PVN atskaiti var sagatavot un iesniegt VID ar dažiem klikšķiem.

Otrais elements Jumis People ir ērts rīks darbinieku uzskaitei, algu un to nodokļu aprēķinam. Tas sniedz iespēju importēt informāciju par darbiniekiem no VID EDS sistēmas, tostarp datus par elektronisko algas nodokļu grāmatiņu, atvieglojumiem, slimības lapām. Sistēma automātiski izrēķina darba algu un nomaksājamos nodokļus par katru darbinieku, uzskaita uzkrātās atvaļinājuma dienas, kā arī piedāvā ērtu darbalaika uzskaites risinājumu ar individualizētiem grafikiem.

Lai arī elektronisko rēķinu aprite no 2025. gada 1. janvāra būs saistoša vismaz ceturtajai daļai Latvijas uzņēmumu, šobrīd, divus mēnešus pirms regulējuma stāšanās spēkā, nosūtīt un apstrādāt e-rēķinus spēj vien nepilni 5% no visiem aptaujātajiem komersantiem un iestādēm.

Šādu satraucošu ainu uzrāda biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās uzņēmumu aptaujas rezultāti.

No aptaujas datiem izriet, ka e-rēķini būs aktuāli mazliet vairāk nekā ceturtajai daļai respondentu. 26,2% ir komersanti, kuru klientu vidū ir budžeta iestādes, un vēl pāris procenti paši ir budžeta iestādes. Uz šiem komersantiem un iestādēm tieši attiecas grozījumi Grāmatvedības likumā, kas paredz e-rēķinu aprites ieviešanu no nākamā gada.

Diemžēl gatavi jaunajām prasībām ir pavisam nedaudzi uzņēmumi. Divus mēnešus pirms gadumijas e-rēķinus aktīvi lieto vien 3% no visiem respondentiem. Vēl pusotrs procents ir ieviesuši nepieciešamo risinājumu, taču ikdienā e-rēķinus vēl nesūta. 28,2% aptaujāto, kuru vidū ir liela daļa ar budžeta iestādēm strādājošo, šobrīd steigā veic izpēti un gatavojas ieviest nepieciešamo risinājumu, kamēr 3,4% ir izstrādājuši ieviešanas vadlīnijas, bet pašu e-rēķinu aprites risinājumu vēl nav izvēlējušies. Savukārt 63,8% nav pat sākuši ar ieviešanu nepieciešamos darbus.

Daudz apspriestos grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā Latvijas Republikas Saeima galīgajā lasījumā izskatīs 4.decembrī, un apstiprināšanas gadījumā tie tiks izsludināti mazāk nekā vienu mēnesi pirms faktiskās stāšanās spēkā. Taču vismaz pusei uzņēmumu vajadzīgs vismaz mēnesis, lai apgūtu aprēķina izmaiņas un varētu tās pareizi pielietot, liecina biznesa vadības un grāmatvedības sistēmu izstrādātāja Jumis Pro veiktās aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, cik savlaicīgi datorprogrammu izstrādātājam būtu jāievieš IIN aprēķina izmaiņas programmā, lai lietotāji paspētu tās apgūt, 45,8% respondentu atbildēja, ka viņiem vajadzīgs aptuveni viens mēnesis, un vēl 9% vēlas iepazīties ar aprēķina kārtības izmaiņām vismaz 3 mēnešus. Piektā daļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņiem pietiks ar vienu nedēļu, savukārt 25,2% uzskata sevi par pietiekami apķērīgiem, lai pareizi sarēķinātu darba algas strādājošajiem jau pirmajā mēģinājumā.

«Lai arī šoreiz plānotās izmaiņas darbaspēka nodokļu aprēķināšanas kārtībā nav tik radikālas kā 2018. gada reformā, aptaujas dati apliecina, ka uzņēmumu vadītāji un grāmatveži nav īsti apmierināti ar tik īsu periodu jaunās kārtības apgūšanai. Ja kā valsts vēlamies pretendēt uz nobriedušas demokrātijas statusu, tad vajadzētu virzīties prom no svarīgu jautājumu izskatīšanas atlikšanas uz pēdējām nedēļām pirms to stāšanās spēkā. Likumdevējiem jāpatur prātā, ka līdz ar likuma grozījumu izsludināšanu darbs pie šī projekta beidzas tikai viņiem. Citiem iesaistītajiem tas tikai sākas,» paredzēt ilgāku periodu pirms likuma grozījumu stāšanās spēkā aicina Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Neraugoties uz īsti vasarīgajiem laikapstākļiem maijā, jūnijā un jūlijā, strādājošie Latvijā nesteidzas doties garos atvaļinājumos, bet gan mēģina "atvilkt elpu" vairākos dažu brīvdienu piegājienos.

Gandrīz 60% visiem šogad pieteiktajiem atvaļinājumiem bijuši līdz vienai kalendārajai nedēļai, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju apkopotā risinājuma lietojumu statistika.

Populārākais vairāku dienu atvaļinājuma termiņš ir 7 brīvas kalendārās dienas pēc kārtas, ko šogad izvēlējušies 12% no visiem atvaļinājuma pieteicējiem. Aptuveni tik pat, 12% atvaļinājumu bijuši 14 kalendārās dienas ilgi. Tie arī ir garākie atpūtas brīži, kādus atļāvušies strādājošie. Tālākā pagātnē iecienīto došanos mēnesi ilgā prombūtnē nu vairs atļaujas pavisam niecīga daļa darbinieku. Tā, piemēram, 28 dienas jeb pilnas četras kalendārās nedēļas no darba pienākumiem atpūtās vien 3 % strādājošo, bet 30 dienas – mazāk par 1%.

Pandēmijas gados pamatīgu paātrinājumu ieguvusī digitalizācija, ko pavisam nesen paplašinājusi arī mākslīgā intelekta (MI) rīku ieviešana, turpina transformēt strādāšanas ieradumus kā privātos uzņēmumos, tā valsts pārvaldē.

Produktivitātes paaugstināšanas iespējas ir patiešām plašas, turklāt tirgū nemitīgi nonāk aizvien jauni risinājumi, tādēļ tos visus ir grūti apzināt un aptvert, nemaz nerunājot par ieviešanu organizācijas darbā. Diemžēl uz šī bagātīgā jaunievedumu fona dažas senākas, taču ne mazāk noderīgas lietas tiek piemirstas. Viena no tām ir e-rēķini.

Šā gada 24. maijā Finanšu ministrija (FM) iesniedza publiskai apspriešanai Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka drīzumā rēķini būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais dokuments. Paredzēts, ka jau ar 2025. gada 1. janvāri Latvijas uzņēmumiem, kas izraksta rēķinus budžeta iestādēm, tie būs jānoformē kā strukturētie elektroniskie rēķini. Pārējiem uzņēmumiem izmaiņas e-rēķinu prasībās tiks piemērotas no 2026. gada.

Atlikušajos šā gada trīs mēnešos Latvijas uzņēmumiem, kuri piegādā preces un pakalpojumus budžeta iestādēm, nāksies krietni piestrādāt, lai sagatavotos elektronisko rēķinu apritei. Šobrīd strukturētu, mašīnlasāmu e-rēķinu risinājumus izmanto vien aptuveni trešdaļa no visiem komersantiem, liecina pētījuma dati.

Lai uzņēmumiem atvieglotu iesaistīšanos e-rēķinu apritē, resursu vadības un grāmatvedības programmu Jumis un Horizon izstrādātāji Visma organizē bezmaksas videosemināru ar Finanšu ministrijas pārstāvja dalību. Pasākums norisināsies 18. oktobrī no pulksten 9:30 līdz 11:30 un tajā var piedalīties ikviens interesents, iepriekš reģistrējoties vietnē www.visma.lv/e-rekini/.

Septembra nogalē Ministru Kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Grāmatvedības likuma grozījumu projektu, kas nosaka, ka no 2025. gada 1. janvāra uzņēmumiem, kas sadarbojas ar budžeta iestādēm, būs jāspēj nosūtīt un saņemt mašīnlasāmus, automātiski apstrādājamus e-rēķinus.