Latvijā nelicencēto interneta azartspēļu popularitāti sekmē iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas kārtība azartspēļu laimestiem, intervijā sacīja azartspēļu rīkotāja SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Gints Pakārklis.
"Manuprāt, pati galvenā problēma ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Protams, katra valsts mēģina uzlikt ierobežojumus un kontrolēt to, kas notiek interneta vidē. It sevišķi tas attiecas uz azartspēlēm, kur ir kaut kādā veidā jāmēģina ierobežot klientu aktivitāte, lai tas nenoved pie pavisam bēdīgām sekām, tostarp atkarības. Tas viss ir saprotams. Bet Latvijā, un es atļaušos teikt, ka nezinu nevienu citu valsti, kur ir tāda veida regulējums kā pie mums, ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana azartspēļu laimestiem," pauda Pakārklis.
Viņš minēja, ka nesaskata problēmu, ja ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par miljona eiro laimestu kādā no "Latvijas loto" loterijām, bet azartspēļu gadījumā problēmas ir veidā, kā nodoklis tiek piemērots, proti, klientiem nav iespējas atskaitīt azartspēlēs iztērētās summas, un nodoklis tiek ieturēts no visas laimestu summas, ko klients ir saņēmis. Piemēram, klients gada laikā azartspēlēs ir iztērējis 5000 eiro un pretī laimestos ir saņēmis 4000 eiro, kas faktiski nozīmē, ka klients zaudējis 1000 eiro. Latvijā regulējums nosaka, ka azartspēļu laimestiem virs 3000 eiro pie izmaksas tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis neatkarīgi no iemaksu apmēra, proti, šajā gadījumā pie izmaksas tiek ieturēti vēl 23% no 1000 eiro, kas pārsniedz 3000 eiro slieksni.
"Pats princips, ka cilvēkam, kurš faktiski nav laimējis neko, pat zaudējis naudu, pēkšņi Valsts ieņēmu dienests paziņo, ka viņš ir palicis parādā. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ liela daļa klientu klātienes un tiešsaistes azartspēles izvēlas spēlēt citās jurisdikcijās, kur šādas normas nav spēkā," teica Pakārklis.
Tāpat viņš pauda viedokli, ka nelegālie azartspēļu operatori jeb Latvijā nelicencētās kompānijas nav krimināli veidojumi, kā tas izklausās, bet tās visas lielākoties ir lielas, starptautiski atzītas, pat biržās kotētas kompānijas. Vienīgais ir tas, ka tās nav legalizējušas savu darbību Latvijā un nav saņēmušas nepieciešamo licenci azartspēļu piedāvāšanai Latvijas teritorijā. "Kāpēc šie lielie starptautiskie uzņēmumi nepiesakās licencei Latvijā? Tieši tādēļ, ka regulējums Latvijā ir tik neizdevīgs, ka viņi neredz potenciālu, lai to vispār darītu. Šā brīža iedzīvotāju ienākumu nodokļa normas piemērošana aizbaida ne tikai klientus, bet arī ārvalstu operatorus," sacīja Pakārklis.
Viņš arī uzsvēra, ka šobrīd nelegālo azartspēļu tirgus daļa Latvijā ir sasniegusi visai iespaidīgus apmērus - vismaz puse no visām interneta azartspēlēm ir nelegālajā sektorā.
"Tie nav mani pieņēmumi vai prognozes, jo nelegālo tirgus daļu ir grūti izmērīt, bet tam, ka apmērs ir iespaidīgs, piekrīt arī Finanšu ministrija, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, kas ir mūsu kontrolējošās institūcijas. Viņi pievienojas pieņēmumam, ka vismaz puse no visām interneta azartspēlēm šobrīd jau atrodas nelegālajā sektorā. Tas, protams, ir drauds, un tā tas nav nekur citur, vismaz attīstītajās Eiropas valstīs pilnīgi noteikti nē. Tiek lēsts, ka kopumā Eiropā nelegālais tirgus sektors azartspēlēs veido aptuveni 20%. Ja Latvijā tas ir vairāk nekā 50%, tad ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas nav pareizi. Tas, kas visvairāk motivē cilvēkus izmantot Latvijā nelicencētos pakalpojumus, ir mūsu azartspēļu regulējums. Tas ir absurds, lai racionāli domājoši cilvēki vai nu nespēlētu azartspēles Latvijā vispār, vai nu darītu to citās jurisdikcijās. No vienas puses es saprotu klientus, kas to dara, jo, ja runājam par internetu, tad tur ļoti stingri kaut ko kontrolēt nav pareizā pieeja. Cilvēki pilnīgi dabiski tam pretojas," teica Pakārklis.
Savukārt, jautāts, kuras ir tās lietas nesen apstiprinātajās izložu un azartspēļu pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam, kuras visvairāk ietekmēs nozari, Pakārklis minēja, ka skaidrība parādīsies tad, kad pamatnostādnēs paustās idejas tiks realizētas konkrētos regulējumos.
"Šobrīd pamatnostādnes ir tikai konceptuāls dokuments, kā tāda labā apņemšanās, ka mēs vēlētos līdz 2027.gadam sakārtot nozari, norādot aptuvenos virzienus, kā to darīt, piemēram, palielināt vecuma cenzu līdz 21 gadam, nosakot azartspēļu vietu darbalaika ierobežojumus, vienotas prasības azartspēļu vietu ārējam izskatam. Tās visas ir pareizas lietas, tikai beidzot vajag vienoties, kā tad jābūt. Esošā situācija šobrīd varbūt kādam nepatīk, kādam liekas, ka spēļu zāļu logi ir pārāk gaiši, spilgti, kādam liekas pārāk tumši. Vienkārši pasakiet, kā jābūt, un mēs tā izdarīsim," sacīja Pakārklis.
Tāpat viņš atzīmēja, ka šo pamatnostādņu izstrāde, noteikti nebija viegls uzdevums, jo azartspēles ir temats, kas izraisa emocijas, ir ļoti daudz iesaistīto pušu, un katrai ir savs viedoklis, bet visus šos viedokļus apvienot vienā konkrētā priekšlikumā noteikti ir grūti. "Es gribētu atsaukties vēlreiz uz regulējuma nepieciešamību - varbūt tas ir stingrs, varbūt pat pārlieku stingrs, bet tam ir jābūt, ir jābūt skaidrībai, lai mēs varam tam pielāgoties un plānot savu nākotni, saprast spēles noteikumus un izvērtēt, vai šo spēli spēlējam vai nē," uzsvēra Pakārklis.
