Kopš 2022. gada 23. marta, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs apturēja Rīgas teritorijas plānojumu, dzirdami pārmetumi, ka “stopkrāns” galvaspilsētas attīstībai bija “norauts” azartspēļu dēļ.

Šī mehāniski atkārtotā politiķu retorika acīmredzami palīdz novērst uzmanību no sarežģītākām problēmām. Ir kļuvis pārāk viegli vainot azartspēļu nozari pie visām pasaules nelaimēm.

Plaisa starp tendenciozo retoriku un faktos balstītiem argumentiem par nozari ir gandrīz fantastikas filmu žanra cienīga. Padziļinātas izpratnes vietā publiski dominē stereotipiski pieņēmumi par azartspēlēm, lai gan regulāri tiek skaidroti atbildīgas spēles principi, organizētas ekspertu diskusijas, pieejami starptautiski pētījumi, kā arī sniegta plaša informācija par nozari.

Nenoliedzami – ir nepieciešams atvēlēt daudz vairāk laika, lai nonāktu līdz efektīvam normatīvajam regulējumam, nevis pieņemtu sasteigtus un nepamatotus lēmumus, bet tas ir iespējams.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Satversmes tiesa (ST) atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei, informēja tiesa.

Nosakot konkrētas komercdarbības ierobežojumus teritorijas plānojumā, pašvaldības rīcībai ir jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos, norādīja ST.

Lieta tika izskatīta pēc vairāku personu pieteikumiem, kuri ir saņēmuši azartspēļu organizēšanas vietas licences, pamatojoties uz pašvaldības izdotām atļaujām atvērt spēļu zāles konkrētās vietās Rīgas administratīvajā teritorijā.

Apstrīdētā norma noteica, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Tiesa atzina, ka azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir piešķīris pašvaldībai kompetenci patstāvīgi izvērtēt, kurās attiecīgās pašvaldības vietās vai teritorijās būtu nosakāmi azartspēļu organizēšanas ierobežojumi. Arī teritorijas plānojumā pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts. Tomēr pašvaldībai ir jāievēro likumdevēja piešķirtajā pilnvarojumā noteiktais teritorijas izvērtēšanas princips.

No Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fonda, kuru pārvaldīja bijušais partneris Šarūns Stepukonis, varētu būt pazuduši apmēram 40 miljoni eiro, paziņojis kompānijas advokāts Darjus Raulušaitiis.

Viņš norādīja, ka Stepukoņa piesavinātā naudas summa būtu mazāka, ja 2022.gadā Lietuvas tiesībsargājošās iestādes nebūtu izbeigušas pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

"Ja 2022.gadā šī izmeklēšana nebūtu izbeigta un Šarūns Stepukonis būtu apturēts, iespējams, mēs šodien nerunātu par piesavinātiem 40 miljoniem, varbūt summa būtu mazāka," Raulušaitis teica Lietuvas sabiedriskajam radio.

Arī Lietuvas parlamenta Komisijas cīņai pret korupciju priekšsēdētājs Aļģirds Stončaitis sacīja, ka no fonda pazudusī summa varētu pārsniegt 40 miljonus eiro.

"Vismaz pagaidām runa ir, ka viens cilvēks potenciāli varēja piesavināties un kaut ko no tā pazaudēt, bija 30, un tagad mēs runājam par iespējamiem 40 vai pat vairāk no šiem miljoniem," Stončaitis sacīja sabiedriskajam radio.

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Lietuvas Nacionālo stadionu Viļņā plānots atklāt līdz 2026.gada beigām, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Pašvaldība ir atļāvusi grozīt līgumu par daudzfunkcionālā kompleksa būvniecību.

Benkunsks teica, ka līguma grozījumi spēkā stāties varētu pēc dažiem mēnešiem, bet būvdarbu laiks pagarināts par pusotru gadu, kas nozīmē, ka kompleksu pabeigt vajadzētu līdz 2026.gada nogalei.

"Ir ļoti grūti nosaukt konkrētu datumu. Tas ir atkarīgs no būvniecības gaitas. Jaunais koncesionārs nopietni domā darīt visu iespējamo, lai to uzbūvētu vēl ātrāk," sacīja Benkunsks, norādot, ka pašvaldības lēmums ļauj projektam virzīties uz priekšu, un būvdarbi atsāksies drīz pēc tam, kad stāsies spēkā līguma grozījumi.

Lietuvas galvaspilsētas mērs arī sacīja, ka nacionālā stadiona apkārtnes labiekārtošanai ir paredzēti aptuveni 30 miljoni eiro. Benkunsks teica, ka pilsēta plāno paplašināt ielas, ierīkot autobusu pieturas un izbūvēt gājēju viaduktu.

Starptautisku pokera turnīru organizēšana ir izklaides joma, kas varētu sniegt ievērojamus ieņēmumus ne tikai šo pasākumu rīkotājiem, bet arī tūrisma nozarei un valsts budžetam kopumā. Lai to īstenotu, jāmaina šobrīd nesamērīgais nodokļu regulējums.

Jāsaprot, ka starptautiski turnīri piesaista lielu pasaules interesi, tiek translēti televīzijā, uz tiem ierodas daudz turīgu ārvalstu tūristu. Šobrīd pasaulē lielākā pokera turnīra posmu šī gada septembrī ar 1 miljonu eiro balvu fondu rīko Tallina.

Lai risinātu situāciju gan valsts budžetam, gan pokera turnīru organizētājiem optimālā veidā, "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar juridisko biroju "Sorainen" ir veikusi padziļinātu situācijas izpēti, izstrādājusi iespējamās regulējuma izmaiņas un tās iesniegusi Finanšu ministrijai un Saeimas politisko frakciju vadībai.

Starptautisko un vietējo pokera turnīru organizēšanu Latvijā ierobežo normatīvais regulējums. Šobrīd ikgadējais nodoklis — kāršu un kauliņu spēles — par katru galdu veido 28 080 eiro par vienu spēļu galdu. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jāmaksā no laimesta virs 3000 eiro, neatskaitot zaudētās summas. Ņemot vērā starptautiskajos turnīros iesaistītās laimestu summas un arī to, ka vairākums dalībnieku nemaz nav Latvijas rezidenti, kļūst saprotams, ka šāds regulējums padara Rīgu nepievilcīgu turnīra spēlētāju acīs. Jāņem vērā arī tas, ka uz turnīra laiku ir nepieciešami vairāki desmiti papildus pokera galdu, bet, ja ir fiksēta maksa par galdu, tas padara šādu turnīra rīkošanu nerentablu. Tādējādi nodokļu slogs Latvijā kavē rīkot starptautiskus pokera turnīrus, kuru pievienotā vērtība valsts ekonomikai var sasniegt pat 2 miljonus eiro par vienu turnīru, liecina "Olympic Casino Latvia" sadarbībā ar kompāniju "Sorainen" veiktā pētījuma rezultāti. Gadā ir iespējams sarīkot divus trīs šāda līmeņa turnīrus.

Saeima 20.oktobrī galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma jauno Pašvaldību likumu, atbalstot arī deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu paplašināt pašvaldību tiesības lemt par azartspēļu atļaušanu vai aizliegšanu.

Attiecīgais priekšlikums iekļauts normā, kas nosaka, dome ir tiesīga izlemt ikvienu pašvaldības kompetences jautājumu.

Likumā tagad būs noteikts, ka tikai domes kompetencē ir lemt par azartspēļu organizēšanas vietu atļaušanu vai aizliegšanu pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Līdz ar to paplašinātas pašvaldībām līdz šim citā, Azartspēļu un izložu likumā jau iepriekš noteiktās tiesības, kas nosaka, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.

Kā ziņots, Saeima šodien atkārtoti galīgajā lasījumā pieņēma jauno Pašvaldību likumu, atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam veicot tajā uzlabojumus attiecībā uz iedzīvotāju padomēm.

Lai gan publiskajā dienaskārtībā arvien aktuāls jautājums par nepietiekamiem kreditēšanas apjomiem, vienlaicīgi uzsākta iniciatīva mainīt nodokļu režīmu (faktiski — palielināt šobrīd maksājamo nodokļu apjomu) Latvijas komercbankām, jo tām ir pārāk labi peļņas rezultāti. Tikmēr Saeimas Budžeta un finanšu komisija jau atbalstījusi grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas bankām liek uz pusi samazināt hipotekāro kredītu likmes (kredītiem līdz 250 tūkstošiem eiro).

Ārēji tas tiek pamatots ar samērīguma un taisnīguma principiem, bet neviļus rodas arī asociācijas ar Mihaila Bulgakova stāsta “Suņa sirds” galvenā varoņa slaveno frāzi: “Visu ņemt un sadalīt”. Vai šis nebūs kārtējais ar labiem nodomiem bruģētais ceļš uz elli?

Pieņemot jebkādu regulāciju, jāizvirza sasniedzamie mērķi. Ja mērķis ir papildināt 2024. gada budžetu, tad tas, protams, tiks sasniegts — pēc aptuvenām aplēsēm iegūtā summa varētu būt ap 140 miljonu eiro. Ja mērķis ir par vienu vai dažiem simtiem samazināt ikmēneša procentu maksājums (bet lielākiem kredītu ņēmējiem par dažiem tūkstošiem), tad arī tas varētu tikt sasniegts. Bet vai šie mērķi ir gana saprātīgi, ņemot vērā visus blakus efektus?

Azartspēļu nodoklis valstij būtu jāatdod pašvaldībām, intervijā pauda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

"Mēs nozarē uzskatām, ka azartspēļu nodokļa sadalījumam, mazākais, ir jāatgriežas tādā līmenī, kāds tas bija, pirms tika veiktas izmaiņas," sacīja Vērzemnieks, skaidrojot, ka patlaban 5% no šī nodokļa tiek atdotas pašvaldībām un 95% valstij, bet iepriekš bija 25% pašvaldībām un 75% valstij.

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, kurās pašvaldībām tiek dotas lielas tiesības regulēt azartspēļu nozari, apmēram 50% nodokļu nonāk pašvaldībās. "Tas būtu pareizākais variants," atzīmēja Vērzemnieks.

Runājots par nodokļu sadalījumu, asociācijas vadītājs teica, ka patlaban pašvaldības saņem nodokļus par zemes spēlēm, bet visi nodokļi no interaktīvā segmenta aiziet valstij. Viņš pieļāva, ka arī šo regulējumu ir vērts pārskatīt un kādu daļu novirzīt pašvaldībām, jo interaktīvās spēles spēlē dažādās pašvaldībās dzīvojošie, un būtu nepieciešams algoritms arī šo nodokļu novirzīšanai pašvaldībām, īpaši šobrīd, kad tām trūkst naudas.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien lems pa galvaspilsētas vēsturiskā centra lokālplānojuma izstrādi.

Šīs teritorijas lokālplānojuma neesamība tika minēta kā viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) apturēja Rīgas attīstības plānu.

Kā norādīts informācijā Rīgas domes deputātiem, lokālplānojuma izstrāde nepieciešama, lai iedzīvinātu pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves un apdzīvojuma attīstību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, esot jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un pilnveidojot iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību.

Latvija kļūtu konkurētspējīgāka starptautiskajā tūrisma un izklaides nozarē, kā arī gūtu vērā ņemamus ieņēmumus valsts budžetā, atceļot iedzīvotāju ienākuma nodokli azartspēļu laimestiem zemes tipa spēlēm (kārtis, rulete, spēļu automāti), tai pašā laikā paaugstinot to nodokli, kuru maksā azartspēļu rīkotāji.

Šādus secinājumus ļauj izdarīt starptautiskā juristu biroja "Sorainen" šogad veiktā pētījuma dati, salīdzinot azartspēļu regulējumu Latvijā un citās Eiropas Savienības valstīs, tostarp ieņēmumus valsts budžetā valstīs ar atšķirīgu regulējumu, kā arī Latvijā periodā, kad bija spēkā šāda kārtība.

Pozitīva pieredze jau pirms desmit gadiem

Pētījumā skarti vairāki temati, salīdzinot Latvijas un starptautiska līmeņa datus dažādos laika periodos un to, kā šis regulējums ietekmē valsts budžeta ieņēmumus. Jāņem vērā, ka vairākumā ES valstu iedzīvotāju ienākumu nodoklis no azartspēļu laimestiem nav jāmaksā, tādu ir 17, savukārt deviņās tas tiek atšķirīgā apjomā aplikts ar IIN. Interesanti, ka pētījuma periods ietvēra COVID-19 pandēmijas krīzes periodu, kad spēlēšana klātienē bija ierobežota. Skaitļi runā paši par sevi: 60% gadījumu valstīs, kurās bija gan IIN, gan azartspēļu nodoklis, ieņēmumi budžetā samazinājās. Turpretī valstīs, kas piemēro tikai azartspēļu nodokli, budžeta ieņēmumi pieauga pat par 70%. No tām valstīm, kur tiek īstenoti abi nodokļu veidi, Latvija piedzīvoja lielāko ieņēmumu kritumu – par 35% – 2021./2022. gada periodā.

Šodienas izskatīšanai Saeimas sēdē iesniegti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļautu "atbloķēt" apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu.

Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.

Iecerēts, ka likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas.

Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām - Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) nolēmis atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (AP) lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, trešdien preses konferencē paziņoja Sprindžuks.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP) paziņoja, ka 16.februārī tiks sasaukta Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par prasības atsaukšanu Satversmes tiesā, jo visi strīdi līdz ar to ir izšķirti.

VARAM "kļūdas labojums" paver ceļu vismaz 150 miljonu eiro investīcijām 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Māra Sprindžuka lēmums, kas atceļ...

Oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" februāra sākumā publicēti Saeimas pieņemtie likuma grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas pilsētas attīstības plāna "atbloķēšanu".

Grozījumi stājās spēkā svētdien, 12.februārī. Ar pieņemtajām izmaiņām noteikta Rīgas teritorijas attīstības plānošanas dokumentu hierarhija un to piemērošanu attiecībā uz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, ja attiecīgajai teritorijai tās īpašā statusa dēļ speciālajā likumā noteikts izņēmums no vispārējā teritorijas plānošanas regulējuma.

Likuma jaunais regulējums pieļaus, ka Rīgai var tikt izstrādāti divi teritorijas plānojumi.

Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas sekmēs Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas attīstību, ievērojot nepārtrauktības un pēctecības principu, veicinot privāto investīciju piesaisti Rīgas pilsētai un aktivizējot dialogu starp Rīgas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, investoriem un pašvaldību, kā arī novēršot sabiedrības bažas par iespējamo attīstības stagnāciju.

Likumā arī novērstas iepriekš identificētās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma robežu apraksta neprecizitātes, kuras kopš likuma pieņemšanas bija radušās ielu pārdēvēšanas rezultātā.

Vienlaikus ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta veida maiņu ir noteikts termiņš, līdz kuram izstrādājams un apstiprināms jauns Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojums, - ne vēlāk kā līdz 2028.gada 31.decembrim.

Lai novērstu juridiskās neprecizitātes, kas bija sākotnēji iesniegtajos grozījumus, Saeima 11.februārī pieņēma grozījumu uzlabotu variantu.

Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (LA), tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās "Latvijas attīstībai", "Par" un "Progresīvie". No savas līdz tam pārstāvētās partijas "Par" izstājās Rīgas mērs Staķis.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.

Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks pēc būtības rosināja virzīties ar šodien pieņemto grozījumu pieņemšanu. Pēc šī likuma grozījumu stāšanās spēkā dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie "normālas attīstības vides", iepriekš norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.

Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Lietuvā no nākamā gada tiks paaugstināti nodokļi azartspēļu operatoriem, otrdien nolēma Seims.

Ar 72 balsīm par, deviņiem deputātiem atturoties, Seims pieņēma grozījumus Likumā par loteriju un azartspēļu nodokli, kas paredz, ka no 2025.gada spēļu automātiem, galda spēlēm, bingo, derībām un attālinātajām azartspēlēm tiks piemērota bruto ienākuma nodokļa likme 22% apmērā pašreizējo 20% vietā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste, kura bija ierosinājusi lielāku nodokļa pieaugumu, atzina, ka likmes celšana par diviem procenta punktiem azartspēļu biznesu būtiski neietekmēs.

Lielāka nodokļa likme loterijām un azartspēlēm valsts budžeta ieņēmumus papildinātu par aptuveni 4,4 miljoniem eiro. Papildu līdzekļus paredzēts ieguldīt sabiedrības izglītošanā par azartspēļu iespējamo kaitējumu, un daļa no tās tiks piešķirta plašsaziņas līdzekļiem, lai kompensētu ieņēmumu zaudējumus, kas radušies azartspēļu reklāmas aizlieguma dēļ.

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".