Jaunākais izdevums

Žurnāla Nedēļa un portāla nozare.lv galveno redaktoru Māri Zanderu droši vien var dēvēt par intelektuālo huligānu, par kura izdarībām tā arī īstas skaidrības nav – viņš vispirms runā un tad domā vai arī katrs viņa pateiktais teikums tiek pausts ar zināmu aprēķinu.

Katrā ziņā salīdzināt Latvijā notiekošos procesus ar Miloševiča režīmu Serbijā vai arī Reihstāga dedzināšanu, Zanderam īpašas problēmas nesagādā. Nu jau viņam arī piezvanīt vai aizsūtīt īsziņu varēs katrs, kurš to vēlas.

picturegallery.aaa8b81d-90bd-4df8-a636-a5777505e141

Parasti tu visai ironiski vērsies pret dažādiem Latvijā notiekošiem ekonomiskiem un politiskiem procesiem. Kāda tad, tavuprāt, šodien ir situācija mūsu valstī?

Ir lietas, par kurām droši vien labāk ir pasmieties, nevis liet asaras, saraukt pieri utt. Taču situācija ir nelāga, un es varu paskaidrot, kāpēc ir tā dīvaini sanācis, ka esmu pārgājis no žurnālistikas uz tādu kā sabiedrisko darbošanos. Man visu laiku ir bijusi sajūta, ka man ir respekts pret mūsu valdības vadītāju Ivaru Godmani, viņa darbaspējām, to, ka viņš grib tikai labu šai valstij. Vienmēr esmu uzskatījis sevi par konstruktīvo opozīciju premjeram. Mēs – žurnālisti – valdību bieži kritizējam. Reizēm darām to pareizi, reizēm – nepareizi. Nekad neesmu kaut ko kritizējis tikai kritizēšanas pēc. Taču vienā brīdī arvien vairāk radās sajūta, ka arī Godmanim nav īsti skaidrs, kas notiek valstī, bet viņš vienkārši neklausās tajā, ko citi cilvēki saka. Negribu teikt, ka viņam tagad būtu jāieklausās Delfi komentētājos, bet... Man tas viss sāka nepatikt, un punktu pielika 13. janvāris.

Kas konkrēti tev nepatika?

Godmaņa reakcija uz notikušo Jāņa Dombura raidījumā Kas notiek Latvijā?. Lai gan pats esmu anarhists un hipijs, man nav pieņemamas tās nekārtības, kas notika Vecrīgā. Taču, ja pie sakreņķējušās sabiedrības nākamajā dienā vēršas valdības vadītājs, un vienīgais, ko viņš var pateikt, ir – mutes ciet!... Zinu, ka tieši tā viņš nepateica, bet doma bija tieši tāda. Nu... Tas man atgādina labi zināmu savulaik notikušo Reihstāga dedzināšanu: paši aizdedzināja, paši pēc tam arī piegriež spīles. Negribu tagad Godmani un pārējo politisko eliti salīdzināt ar nacistiem, bet principā viņa reakcija bija absolūti neadekvāta. Rezultātā tāds kantora žurka kā es, kurš braukā apkārt pa izstādēm un lasa dažādas grāmatiņas, esmu gatavs iziet uz konfrontāciju ar varas iestādēm.

Ko tu gribēji pateikt, paužot salīdzinājumu «paši aizdedzināja, paši pēc tam arī piegriež spīles»?

Jā, šī situācija bija izprovocēta. Un man ir pilnīgi vienalga, vai runa ir par varas iestāžu nekompetenci, vai vēlēšanos, lai situācija izvēršas tieši tāda – to es nevaru apgalvot. Taču ir skaidrs, ka šobrīd, kad ekonomiskā situācija kļūst aizvien draņķīgāka, cilvēki – neapmierinātāki, aizliegt Vecrīgā jebkāda veida pulcēšanos ir visai savdabīgi. Man ir tiesības tā uzskatīt.

Vai var teikt, ka tavs uzskats ir šāds: varas iestādes norāvās ar akmeņiem, un pašas vien pie tā ir vainīgas?

Jā! Runājot par 13. janvāri... To cilvēku, kurus interesēja ne tik daudz Saeimas atlaišana kā Latvijas Balzama logu izsišana, nemaz tur nebija tik daudz, un viņus varēja savākt. Pirms 16. marta jautājumu ar visādiem radikāļiem un huligāniem taču parasti kaut kā spēj sakārtot. Arī tad, kad notiek dažādas ārvalstu vizītes Latvijā, te tiek viss aiztaisīts ciet, un brīžiem pat tādā apmērā, ka slikti paliek. Tātad, ja 13. janvārī nevarēja savākt dažus dauzoņas, man rodas jautājums – varbūt tas bija izdevīgi, lai vēlāk būtu iespēja «skrūvju pievilkšanai». Bet varbūt tam ir piezemētāks iemesls, ka bija vēlme parādīt – lūk, kas notiek, kad policijai naudu neiedod. Visādi jau var būt.

Bet varbūt vienkārši neviens negaidīja, ka kaut kas tāds var būt, ņemot vērā, ka latvieši parasti ir vienkārši sapulcējušies, pabļaustījušies, padziedājuši un izklīduši pa mājām, neveicot nekādas kaut cik radikālas darbības?

O.K. Bet vienalga bija jārēķinās ar to, kas var notikt, kad ir liels cilvēku pūlis. Mums ir priekšstats par to, kas var notikt, kad sapulcējas lieli futbola fanu bari... Bija taču zināms, ka būs daudz cilvēku, ka sociālā situācija ir nokaitēta. Drošības iestādēm bija jāveic analīze, saprotot, ka opozīcija tur runās kaut kādu sviestu, ka cilvēkiem nebūs, kur izgāzt emocijas utt. Es saprotu, ka latvieši parasti nedauza logus, bet tajā pašā laikā pūlī bija nacionālboļševiki, un viņu parādīšanās vien ir zīme, ka nebūs viss tik mierīgi, kā gribētos. Pats nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans ir atzinis, ka viņu tur bija vairāk nekā desmit cilvēku... Vai tad viņi atnāca pastāvēt Doma laukumā ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem rokās? Viņi taču ir slaveni ar to, ka viņiem patīk paskandalēties.

Tu esi pamanījies salīdzināt Latviju ar Serbiju Miloševiča režīma laikā. Kas tev ļauj tā domāt?

Vai tad tā nav? Es nesalīdzināju Latviju ar Serbiju. Mana ideja bija tāda, ka faktiski abos gadījumos tiek pateikts, ka pret pastāvošo varu drīkst vērsties tikai ar piketiem vai arī vēlēšanu ceļā, bet viss pārējais esot huligānisms un nekur Rietumu pasaulē tā nenotiek. Tajā pašā laikā daudz kur pasaulē izplūkšanās ar policiju vai politiķa iekaustīšana netiek uzskatīta par demokrātijas apdraudējumu. Tā ir demokrātijas sastāvdaļa. Iedomājies, kas notiktu, ja es iemestu Godmanim ar torti?!

Sīkais huligānisms...

Tu ko! Man būtu tāds sods, ka par maz neliktos. Paskaties, kas pēdējā laikā notiek Francijā – tur džeki mierīgi pa ielām veļ atkritumu kastes, jo viņi zina, ka gadījumā, ja arī viņus noķers, nekas traks nebūs. Te runa nav par kaut ko klīnisku – sadošanu pa galvu policistam vai lielā Versace skatloga izgāšanu, bet gan vienkāršu izplūkšanos. Par to var nākties pasēdēt dažas diennaktis. Es esmu gatavs «pasēdēt» piecas diennaktis, bet neesmu to gatavs darīt piecus gadus. Pie mums zināmas demokrātijas izpausmes formas iztrūkst.

Atgriežoties pie Serbijas piemēra... Tur notika vēlēšanas un tika ievēlēts parlaments, bet tajā brīdī, kad politiskā elite vairs sabiedrību neapmierināja, bet prom arī negāja, cilvēki vienkārši nosvilināja parlamentu. Nu un? Es tur nesaskatu neko nosodāmu. Kaut kas līdzīgs notika arī Gruzijā. Mihails Saakašvili ilgu laiku visiem bija baigais mīlulis, bet es vēl tagad atceros televīzijā rādītos kadrus, kā notika Eduarda Ševardnadzes gāšana no prezidenta amata. Toreiz rādīja, kā Saakašvili nāk iekšā ēkā pa vienām durvīm, bet Ševardnadze pa otrām mūk laukā, jo tas viss pasākums notika ar automātiem rokās. Sū... situācija, protams, bet vai tad tur notikušo kāds ir nosaucis par apvērsumu? Tā ir varas pārņemšana. Kā man šajā kontekstā teica viens gudrs cilvēks, uzvarētājus jau neviens netiesā. Respektīvi, ja tu esi uzvarētājs, ir pilnīgi pie kājas, kā vara tikusi pārņemta. Ciniski jau skan, bet tā ir. Līdz ar to es uzskatu, ka zināmās situācijās...

Mērķis attaisno līdzekļus?

Kāpēc gan ne?! Es nekad neaicināšu uz vardarbību, bet situācija pati tāda var izraisīties. Es izstāstīšu vienu piemēru... Ticu, ka Latvijā ir pietiekami daudz cilvēku, kam simpātijas neizraisa skats, kā Ainārs Šlesers, Daudzes kungs un vairāki citi noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tas nemaz nav šo kungu piemineklis, un vārdi Tēvzemei un Brīvībai uz viņiem nemaz neattiecas. Var taču būt, ka konkrētā datumā, kad ir paredzēta šāda ziedu nolikšana, cilvēki nolemj nevardarbīgi šo faktu nepieļaut, vienkārši visu laiku staigājot ap pieminekli un paši liekot pie tā ziedus. Kas notiktu – viņi vienkārši dabūtu pa galvu no policistiem, kam būtu jāatbrīvo koridors. Un tādā situācijā būtu sadursmes. Iedomājies – apmēram 1000 cilvēku katrs par sevi staigā ap pieminekli...

Vai tev ir savas politiskās simpātijas Latvijā?

Diemžēl nav. Man ir draugi politiķi, ar kuriem mēs laiku pa laikam plēšamies. Aigars Štokenbergs un Roberts Zīle. Bet lai es balsotu par kādu no viņu sarakstiem... Nē! Es gan vienmēr esmu piedalījies vēlēšanās, katru reizi mēģinot balsot par mazāko no ļaunumiem. Nav tā, ka es kādreiz balsotu «par», tur vairāk darbojas tāds kā izslēgšanas princips – es ļoti labi saprotu, kurus es tur noteikti negribu redzēt.

Tu esi viens no tiem Latvijas žurnālistiem, kas visai regulāri ir uzmanības centrā. Tādā veidā tu rūpējies par savu popularitāti vai arī tā vienkārši sanāk?

Tā sanāk! Ir cilvēki, kas nepiedomājot brūķē muti, un viņiem tas tā sanāk. Šādi cilvēki mūždien kaut kur iekuļas. Es vienkārši parasti nepiedomāju, ka pret mani ir vērstas TV kameras vai kas tamlīdzīgs. Es reizēm nesaprotu savu kolēģu žurnālistu pietāti, runājot, piemēram, ar Valsts prezidentu. Ar viņu taču var runāt tāpat kā ar tevi vai kādu citu. Taču daudzi izvēlas taktiku nestrīdēties un neko nerunāt pretī. Rezultātā iznāk, ka uz tikšanos ar viņu citu starpā ir atnācis skandālists Zanders – baltā vārna, kas nograuj visu prezidenta dienas kārtību. Ar ko gan pašreizējais prezidents ir citādāks nekā citi?! Laikā, kad prezidente vēl bija Vaira Vīķe-Freiberga, viņš 18. novembrī dzerstījās Nacionālajā teātrī tāpat kā mēs visi.

Pēdējais tavs skaļais izgājiens bija augstu mūsu valsts amatpersonu mobilo tālruņu numuru publiskošana. Kāpēc tev tas bija vajadzīgs?

Es nepublicēju tālruņu numurus.

Kā tad to varētu nosaukt?

Es minēju skaitļu virknes, kuras varbūt sakrīt ar noteiktu amatpersonu telefonu numuriem.

Vienkārši sakot, tu nopublicēji Šlesera un vēl vairāku amatpersonu tālruņu numurus...

Nu labi. Lietas būtība ir šāda... Man šķiet, ka šie cilvēki dzīvo ļoti izolētā vidē. Tas, ka viņus dzeltenā prese laiku pa laikam nofotografē pie kāda tirdzniecības centra, ir viena lieta. Tad vēl viņi aizbrauc pie mūsu kolēģa Dombura uz Latvijas Televīziju utt. Bet īstenībā jau viņi ar cilvēkiem nekomunicē – tā tas ir. Tas, ka reizi pa reizei kāds no viņiem aizbrauc pie zemniekiem, vēl neko nenozīmē. Te jārunā arī par otru komunikācijas pusi, kas bieži aprobežojas ar stulbu komentāru rakstīšanu Delfi. Pastāv attieksme – mēs taču zinām, ka viņi visi ir nelieši... Līdz ar to amatpersonas jūtas ļoti pasargātas, jo zina, ka viņus tāpat neviens nesazvanīs, ka viņiem priekšā ir trīs sekretāres utt. Tagad cilvēkiem ir iespēja ar daļu no viņiem parunāties. Protams, būtisks jautājums ir par to, cik kvalitatīva izvēršas šāda saruna.

Ko gan amatpersonas var zaudēt – tikai savus amatus. Tāpēc man bija bērnišķīga vēlme izdarīt tā, lai viņi tik labi nejūtas. Protams, man ir teikuši, ka neko jau es tādā veidā nepanākšu, jo attiecīgie cilvēki nomainīs savus telefona numurus. Bet arī tā būtu zināma neērtība – iedomājies, kā viņi visiem saviem svarīgajiem cilvēkiem sūta savu jauno numuru. Turklāt es sapratu, ka latviešu cilvēki ir visai neadvencēti. Nevajag jau obligāti zvanīt kādam un kliegt klausulē – cūka! Pilnīgi pietiek ar interneta palīdzību kādam nosūtīt spama tekstu priecīgus Jāņus 40 000 reižu.

Kādai, tavuprāt, vajadzētu būt optimālai komunikācijai starp valsts amatpersonām un sabiedrību?

Redz, brīdī, kad sākās visas runas par manis sperto soli šo numuru sakarā, kāds cilvēks teica: interesanti, par ko gan visi cepjas – mēs taču apmaksājam viņu telefonus. Par ko vispār ir stāsts? Nav jau arī slikti tas, ka visi zina, kur šie cilvēki dzīvo – var aiziet pie viņiem parunāties. Ja jau Īslandē jebkurš var aiziet parunāties ar premjeru, tad kāpēc lai to nevarētu Latvijā. Es tiešām domāju, ka gadījumā, ja mūsu iedzīvotāji tiešām tā sāktu darīt, šīs amatpersonas sāktu uzvesties labāk.

Jā, cilvēkiem ir tiesības uz personiskās dzīves neaizskaramību, it īpaši situācijās, ja pie viņiem uz mājām sāktu nākt desmit psiholoģiski nelīdzsvaroti cilvēki, Visuma valdnieki, Lāčplēši un visi pārējie, kas zinot, kā jāglābj valsts. Bet kas gan ir slikts, ja pie cilvēka kāds grib atnākt un normāli parunāties?

29869220 – šī skaitļu virkne ir tava mobilā tālruņa numurs. Publicējam?

Nav problēmu.

Šīs sarunas laikā jau pieminētajā TV raidījumā Kas notiek Latvijā?, diskutējot par darba algām sociāli jutīgajos sektoros, tu uzdevi retorisku jautājumu, cik liela tad ir alga dažādiem arodbiedrību, sabiedrisko organizāciju utt. bosiem. Vai ar to gribēji pateikt, ka lielākie bļāvēji par šo jautājumu mūsu valstī paši par sliktu dzīvi nu nebūt nevar sūdzēties?

Cik nu kuram skaitās labi vai slikti. Taču, ja cilvēka mēnešalga ir tuvu 2 000 latu, diez vai viņš var sūdzēties par to, ka Latvijā ir slikta dzīve. Kaut kā no viņiem nesanāk tāds baigais sarkanais proletariāts. Savulaik kādā dokumentā redzēju informāciju, ka arodbiedrību līderiem komandējumu uz Briseli apmaksā valdība. Nu... Savukārt starp lauksaimnieku organizāciju līderiem ir cilvēki, kas ir amatos valsts institūcijās vai arī partijās. Es nesaku, ka sabiedrisko organizāciju augšslānis ir resnie runči – viņu resnums nav salīdzināms ar valdošo cilvēku resnumu. Taču darbaļaudis arī viņi nav. Viņiem ir sava ar samtu izoderētā niša.

Šobrīd esi vadošos amatos divos Latvijas medijos, kā arī tēlo panu Kleksi radio. Kāds, tavuprāt, izskatīsies mediju tirgus pašreizējās ekonomiskās krīzes rezultātā?

Visi nu ir piepūtuši vaigus un domā, ka beigās viss jau būs labi, bet man tiešām nav skaidrs, kāds šim optimismam ir pamats. Tiesa, drīz mums nāks glābiņš vēlēšanu izskatā, uz kuru rēķina varēs kādu kapeiku nopelnīt. Tie, kas vēlēšanu izdevumu plānotājiem spēs iestāstīt, ka viņu tirāža un auditorija ir laba, tie arī šogad izdzīvos. Attiecībā uz pārējiem – var gadīties, ka neizdzīvo. Cilvēkus tajā visā nevar vainot – ja man būtu samazināta alga par 20 % vai draudētu bezdarbs, es arī stipri vien piedomātu, vai vajag pirkt Nedēļu. Skaidrs, ka cilvēku pirktspēja ir «pilnīgs čau». Par reklāmas tirgu es īsti labi nezinu, bet arī tur nekas labs nevar būt. Te ir vecais stāsts par to, cik lielā mērā mēs esam spējīgi pāriet uz internetu. Tur gan ir cita nelaime – nosacītais informatīvais interneta tīkls ir ļoti piegružots. Ir daudz dažādu portālu, mājaslapu... Nekas priecīgs nav.

Cik daudz no pašreizējiem drukātajiem medijiem varētu pārtraukt darbību?

Kāda piektā daļa droši aizies pa skuju taku. Es neredzu, uz kā pamata daudz dažādi izdevumi varētu dzīvot. Pieejot pie preses kioska, es vienkārši sastingstu – izdevumu daudzums ir ārprātīgs. Reiz, gaidot pieturā trolejbusu, es līdzās kioskā sāku skaitīt tikai ar medicīnu saistītos izdevumus – sanāca deviņi gabali. Piemēram, bija divi dažādi izdevumu – Sam ļeči un Ļeči sam*. Tas nav nopietni. Pilnīgs sviests ir arī ēšanas žurnālu daudzums. Ļoti žēl to teikt, bet dažādu izdevumu Latvijā ir par daudz. Turklāt es arī negribu teikt, ka viss šeit ir šausmīgi garām un vienīgā Nedēļa rullē.

Pats uzprasījies uz šo jautājumu – pieļauj, ka Nedēļa varētu beigt darbību?

Nu tā nu gan ne. Mūs reklāmas kritums neietekmē, jo mums to nekad nav bijis.

* Pats ārstē; Ārstē pats

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

DEPO projekts vadītājs: Pēc krīzes strādāt ir kļuvis patīkamāk

Linda Zalāne,14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Galveno būvprojektā nepieciešamo spējam izdarīt paši – mums ir arhitektūra, būvprojektu vadība un ainavu arhitektūra. Pirms krīzes attīstījām būvkonstrukciju projektēšanas vienību. Šobrīd tajā strādā tikpat daudz cilvēku, cik birojā ir arhitektu. Ar to mēs esam spējuši noturēt savu nišu, tas bija viens no stratēģiski veiksmīgākajiem soļiem uzņēmuma attīstībā,» stāsta DEPO projekts valdes priekšsēdētājs Uldis Zanders. Uzņēmumam pēc krīzes ir izdevies palielināt apgrozījumu, tas pērn DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu – sarakstā ierindojies 73. vietā.

Biroju pirms 15 gadiem izveidoja septiņi arhitekti. «Mēs visi esam partneri un lēmumus pieņemam sapulcēs, un mums visiem ir vienādas tiesības. Mums teica, ka šādi mēs ilgi nevilksim, jo ne jau septiņi cilvēki var pieņemt vienu lēmumu. Mums par laimi viņi kļūdījās,» stāsta U. Zanders. Pirms dažiem gadiem viens no partneriem savas daļas pārdevis un sācis biznesu, kurā koncentrējas uz energoefektīvo un pasīvo ēku projektēšanu, kļūdams par vienu no labākajiem speciālistiem šajā sfērā.

Kaujas gatavībā

«Krīze sākās ātri un tirgus nobruka visai strauji. Bijām savākuši labu komandu, tādēļ bija jāpieņem stratēģisks lēmums – vai mēs to izformējam vai mēģinām «izvilkt». Tas nebija viegli, – ja ir darbinieki, tiem ir jāmaksā alga, un, ja nav darba, vienā brīdī sāc investēt algās, neredzot nākotni,» stāsta U. Zanders. Turklāt uzņēmums pirms krīzes bija veicis ieguldījumus, paplašinot uzņēmuma darbības jomu, iegādājoties profesionālas un dārgas programmas. Šīs investīcijas uzņēmums nebija paguvis atpelnīt. «Nolēmām mēģināt izdzīvot, līdz krīze beigsies. Cilvēki ir mūsu galvenā vērtība, – bez profesionāla un lojāla kolektīva dārgas iekārtas, programmatūra un telpas ir bezjēdzīgas,» uzsver U. Zanders. Tā, viņaprāt, bijusi riskanti izspēlēta kārts, tomēr – veiksmīgi. «Varējām pilnībā noēst uzkrājumus un tad pazaudēt darbiniekus. Brīdī, kad tirgū atgriezās nopietnie spēlētāji, kas nāca ar lielākiem investīciju projektiem un vēlmi nopelnīt nevis šogad, bet pēc desmitiem gadu, viņi meklēja arhitektus, kas spētu šādus projektus «pacelt». Tādu biroju bija atlicis maz. Mēs bijām,» viņš turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas būvvaldes kompetence jautājumos par būvkonstrukciju drošību ir apšaubāma, apgalvo arhitektu biroja SIA Depo projekts līdzīpašnieks Uldis Zanders.

Uzņēmuma Depo projekts līdzīpašnieks U. Zanders, kurš kopā ar savu sertificēto būvinženieru komandu veic Rimi veikalu padziļinātās izpētes un ir iepazinies ar būvvaldes vēstulēm, kas adresētas SIA Rimi Latvia, norāda, ka viņam šo vēstuļu saturs rada šaubas par būvvaldes kompetenci.

«Man kā projektētājam, lasot šīs vēstules, rodas jautājumi par Rīgas būvvaldes darbinieku kompetenci. Piemēram, ir vizuāli apsekots objekts, nekas nav konstatēts, bet būvvalde uzdod veikt tehnisko apsekošanu. Tas ir pozitīvi preventīvs pasākums, bet kāpēc būvvalde medijos paziņo, ka veikals ir to ēku skaitā, kurās konstatētas nedrošības pazīmes,» jautā U. Zanders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideju par lata devalvāciju kritizē žurnāla Kapitāls galvenais redaktors, žurnālists Māris Zanders, norādot, ka tas neko nedotu Latvijas eksportētājiem un ekonomikai.

Kā norāda M. Zanders savā slejā žurnāla marta numurā, «lata devalvācija – pat ja mēs ar sakostiem zobiem akceptējam devalvācijas izraisīto problēmu gūzmu – neko būtisku nedos mūsu eksportētājiem, jo noieta tirgi ir un būs „ciet" un mūsu eksporta palētināšanās nevar pārlauzt situāciju.

Kritizē lata devalvācijas ieceriŽurnālists arī jautā, vai tie, kuri runā par devalvāciju kā eksportam draudzīgu soli, ir sarēķinājuši, ko tā nozīmēs, ja paskatās no importēto izejvielu, komponentu un energoresursu viedokļa? Un kas tad būtu potenciālie ieguvēji – eksportētāji? Kokrūpniecība, pārtikas rūpniecība, par kuru strukturālajām un konkurētspējas problēmām gana daudz spriests? Vai nav pārāk dārga cena – ar devalvāciju uzturēt status quo nozarēs, kurās nepieciešamas reformas? M. Zanders arī atzīst, ka cerēt – ja ne tuvāko mēnešu laikā, tad nākamgad jau nu gan kreditēšana atjaunosies, ir pārāk optimistiski. «Paši Rietumu eksperti atzīst, ka „putra", kas ievārīta globālajā finanšu tirgū, būs jāstrebj vēl ilgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zanders: Politiķiem ir sakāpis galvā

,04.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas politiķiem ir priekšstats, ka no viņiem būs atkarīgi Latvijas ekonomikai nepieciešamie ārvalstu kredīti un uzņēmēji nedrīkst neko daudz spirināties.

Tādu vērtējumu esošajai situācijai devis žurnāla Kapitāls galvenais redaktors Māris Zanders. «Pieņemot tā dēvētos politiskos lēmumus, kas īstenībā reāli iedragā ekonomiku (kaut vai nodokļu likumdošanā), iebildumus atmetot ar paziņojumu, ka «tā vajag» — politiķi riskē ar savu popularitāti, bet uzņēmēji — ar savu mantu,» uzsver M. Zanders. Viņš norāda, ka nepieļaujama ir gan politiķu biznesa šantāža zem saukļa «bet citu, labāku par mums jau nav», gan politiskā kaitēšanās :« ja jau esat tik gudri, nāciet paši valdībā», jo katram ir savs darba lauks.

«Rodas sajūta, ka politiķiem ir sakāpis galvā: tiem ir priekšstats, ka no viņiem būs atkarīgi Latvijas ekonomikai nepieciešamie ārvalstu kredīti. Tā teikt, bumba ir mūsu rokās, bez šīs naudas jūs nogrimsiet,» raksta M. Zanders. Viņaprāt Latvijas politiķus raksturo viena no draņķīgākajām kombinācijām: augstprātība savienojumā ar neziņu, kas notiek un kā rīkoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno nosūtīt vēstuli premjeram Ivaram Godmanim, lai informētu par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vilcināšanos izlemt jautājumu par iebraukšanas organizēšanu Vecrīgā.

Kā šodien žurnālistiem norādīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs, pašvaldība jau jūnijā uzsāka saraksti ar RAPLM par Vecrīgas īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu, kas ļauj ierobežot iebraukšanu tajā un pieprasīt nodevas maksu. Ministrija joprojām nav atbildējusi, vai jautājumu virzīs vai nevirzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Pašlaik spēkā esošais īpaša režīma zonas darbības termiņš Vecrīgas teritorijai beidzas šā gada 31.decembrī, un 2009.gada 1.janvārī Vecrīgas teritorija ministrijas nenoteiktās rīcības dēļ var palikt bez pietiekamas tiesiskās aizsardzības, uzskata A.Požarnovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušais premjers Ivars Godmanis un viņa vadītā valdība nepilna pusotra gada laikā saņēmusi vairāk nekā 3400 fizisko un juridisko personu vēstules par dažādām tēmām, liecina Valsts kancelejas apkopotā statistika.

Laikā no 2007.gada decembra līdz 2009.gada martam I. Godmanim un Ministru kabinetam kopumā adresētas vairāk nekā 3 400 vēstules, tajā skaitā 2008.gadā 2 888 vēstules, savukārt 2009.gadā – vairāk nekā 500 vēstules.

Vēstulēs premjeram iedzīvotāji informējuši par problēmām lauksaimniecībā un nepieciešamo atbalstu šai nozarei, kā arī aktīvi pauduši viedokli par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību un valsts pārvaldes reorganizāciju.

Saņemtas arī vairākas kolektīvās vēstules, piemēram, Salas pagasta padome un 915 pagasta iedzīvotāji lūguši atbalstīt Salas novada nosaukumu, bet vairāk nekā 100 iesniegumus iesūtījuši starptautiskās organizācijas Amnesty International dalībnieki par seksuālo minoritāšu tiesību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demisionējušajam premjeram Ivaram Godmanim nu piedāvāts aizsardzības ministra amats pēc tam, kad piedāvājums vadīt Zemkopības ministriju tika novērtēts kā ņirgāšanās un necieņas izrādīšana pret I. Godmani, raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

LPP/LC valde pirmdienas vakarā vēl neizlēma, vai piekrīt Jaunā laika (JL) neformālās sarunās izteiktajam piedāvājumam vadīt Aizsardzības ministriju un Kultūras ministriju. LPP/LC gan uzsver, ka ir nošķiramas Aināra Šlesera domas par iesaistīšanos valdībā atkarību no tā, vai partijai tiek satiksmes ministra amats.

Pilsoniskās savienības (PS) līdere Sandra Kalniete un Tautas partijas (TP) priekšsēdētājs Mareks Segliņš uzsver, ka no nākamā premjera Valda Dombrovska vēlas skaidru piedāvājumu par atbildības jomu sadalījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Ivars Godmanis nešķiet pietiekami cienīgs kandidāts satiksmes ministra amatam, tad LPP/LC nav ko darīt Valda Dombrovska veidotajā valdībā, tā Dienai norādījis LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers, kurš pats vairs uz šo amatu nepretendē.

A. Šlesers ir pilnīgi pārliecināts, ka pēc jūnijā paredzētajām pašvaldību vēlēšanām kļūs par Rīgas mēru. Tāpat A. Šlesers uzskata, ka Rīgas domes vēlēšanu rezultāti ienesīs izmaiņas arī valdībā.

"Manuprāt, jaunam cilvēkam [V. Dombrovskim] nevajadzētu tā izturēties pret Godmani — piedāvāt stādīt kartupeļus un ganīt zirgus," Tautas partijas līderis Mareks Segliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās Oskara balvai izvirzītās Lietuvas mākslas filmas režisors ir latvietis Māris Martinsons. Savu nākamo filmu viņš cer veidot kopā ar Latvijas producentiem.

Lai gan Māris Martinsons Lietuvā dzīvo jau 18 gadus, medijos viņu joprojām dēvē par latviešu režisoru, un tāds viņš arī gribētu palikt. Sākotnēji ceļš uz Lietuvu Māri aizvedis mīlestības dēļ. «Kad atbraucu uz šejieni, nedomāju, ka palikšu ilgāk par mēnesi. Jau tas toreiz likās mūžība, bet, ja man kāds būtu pateicis, ka lietuviešu valodu es zināšu labāk nekā angļu, es smietos!

Bet tad Lietuvā apprecējos, piedzima dēls. Sākumā braukāju no Lietuvas uz Latviju, kur turpināju veidot videoklipus. Tad man piedāvāja strādāt par režisoru Lietuvas televīzijā, un kopš tā laika ar televīziju biju saistīts gadus 15, arī pēc tam, kad 1994. gadā nodibināju savu producēšanas kompāniju. Tikai pirms diviem gadiem pārtraucu sadarbību ar televīziju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ietekmīgāko politisko «čivinātāju» vidū Lembergs, Ušakovs un Dombrovskis

Dienas Bizness,18.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas desmit ietekmīgāko politisko Twitter «balsu» topu pārsvarā veido paši politiskās skatuves dalībnieki, to vidū esot premjeram Valdim Dombrovskim, Nilam Ušakovas, Aivaram Lembergam u.c., tomēr topā ielauzušies arī žurnālisti, piemēram, Māris Zanders.

Desmit ietekmīgākie politiskie tvītotāji tika noteikti, izmatojot datus no Klout, kas tiek izmantots Twitter konta ietekmes mērīšanai. Klout analizē iesaistes līmeni sociālajos tīklos un veido Klout Score jeb punktu reitingu, kas ir balstīts uz mērījumos iegūtajiem datiem, tādējādi palīdzot lietotājiem noteikt savu ietekmes līmeni sociālajos tīklos.

Kā liecina pētījuma dati, tad vidējais Latvijas ietekmīgāko politisko tvītotāju sekotāju skaits ir 7 087, kamēr viņu pieminēšanu skaits 90 dienu laikā pārsniedz tūkstoti.

Desmit visietekmīgākie Twitter konti Latvijā ir (sarindoti alfabētiskā secībā):

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālisms postkomunistu Eiropā

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Nevar gāzt valdību, nezinot, kas būs rīt

Madara Fridrihsone, Db,04.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partijas Saeimas frakcija šodien balsos pret neuzticības izteikšanu Ivaram Godmanim, jo nav skaidrs, kas būs rīt un kas nāks šīs valdības vietā, Saeimas ārkārtas sēdē debatēs, debatējot par I. Godmaņa demisijas pieprasījumu, paziņoja Tautas partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

M. Kučinskis uzsvēra, ka Tautas partijas atbalsts I. Godmanim šodienas balsojumā vēl nenozīmē, ka Tautas partija ir atteikusies no prasības reformēt valsts pārvaldi, samazināt ministriju skaitu un paplašināt valdošo koalīciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Ivars Godmanis, tiekoties ar koalīcijas partijām, nācis klajā ar plānu, kas budžetā ļaus ietaupīt 30 miljonus latu.

Ar tādu paziņojumu pēc minētās tikšanās klajā nācis premjers. Viņš uzsvēra, ka valsts pārvaldes reformu nevarot stiept 3 gadu garumā kā bija domāts iepriekš. Tāpēc, piemēram, valsts aģentūru apvienošanai jānotiek jau līdz gada vidum.

«Tās aģentūras, kas saņem valsts budžeta finansējumu zem 30%, varētu tikt pārveidotas par valsts SIA. Tādu aģentūru ir ap 15. Pārējās būs jāapvieno,» tā I. Godmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc uzņēmēju priekšlikumiem sagatavotais ekonomikas sildīšanas plāns tuvāko divu nedēļu laikā tiks koriģēts un pieslīpēts, tā atzina LTRK valdes priekšsēdētāja Žaneta Jaunzeme — Grende.

Viņa norādīja, ka galīgā šī dokumenta redakcija tiks publicēta pēc divām nedēļām un līdz tam uzņēmēji vēl var iesniegt savus priekšlikumus un galu galā šis plāns tiks iesniegts valdībā. Sagatavotais plāns skar uzņēmumu likviditāti, eksporta veicināšanu, ES fondu apguvi, inovāciju veicināšanu un pārvaldes efektivitāti. Šodien ar šo plānu tika iepazīstināts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzņēmēji piedāvā būtiski mainīt esošo nodokļu sistēmu — atsakoties no avansa maksājumiem nodokļos, kā arī mainīt esošo PVN iekasēšanas kārtību, būtiski samazināt valsts pārvaldes izdevumus, mainīt ES struktūrfondu apguvi, kā arī pasākumus eksporta veicināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ielas un pagalmus ik gadus labo vienas un tās pašas firmas, šodien, 30.maijā, vēsta laikraksts Diena. «Reizēm mums šķita, ka kādam no malas ļauj uzvarēt, lai nebūtu aizdomu,» laikrakstam stāstījis Asfalta Plus šefs Arnis Zanders.

Rīgas iekšpagalmu un pievedceļu asfaltēšana nav tik mazs pasūtījums - pērn divi miljoni latu (šogad tikai 0.5 milj.), raksta Diena. Nozari pametušie uzņēmēji un bijušie izpilddirekciju vadītāji nav slēpuši, ka ar iepirkumiem viss nav kārtībā. Korupcijas apkarotāji un konkurences uzraugi par tiem līdz šim neesot interesējušies.

Vidzemes priekšpilsētā no deviņiem iepirkumiem trijos gados astoņos uzvarējusi SIA Labiekārtošanas departaments Ziemeļceļš, vienu reizi - Ceļu pārvalde (CP).

CP, kurā 88.7% pieder domei un kura ir starp lielajām ceļu būves firmām, trijos gados uzvarējusi pilnīgi visās iepirkuma iepirkuma procedūrās Zemgales priekšpilsētā. Divos no pieciem iepirkumiem tai nav bijis neviena konkurenta. Abas bijušas cenu aptaujas, kurām ir vieglāki kritēriji nekā konkursiem. Izpilddirekcijas pārstāve Anita Smiltiņa norādījusi, ka CP vienmēr uzvar, jo kā liels uzņēmums var piedāvāt zemāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Māris Štrombergs kļuva par Pekinas Olimpisko spēļu čempionu, daudzi pirmo reizi aizdomājās, ka BMX ir pilnvērtīgs sporta veids nevis puišeļu ālēšanās kaimiņu pagalmā.

picturegallery.e872e5e7-d062-406c-8c29-381af6ac9b7d

BMX par puišeļu dullošanos daudzus gadus uzskatījušas ne vien kaimiņu tantes, bet arī valsts, kura šī sporta veida attīstību bija atstājusi praktiski tikai entuziastu ziņā. Arī pats Māris Štrombergs tam ir klajš piemērs, jo šī sportista trasi uz zelta medaļu lielā mērā bruģējis Māra tēvs.

Šobrīd Māris Štrombergs savu karjeru veido Amerikas Savienotajās valstīs, kur viņš piedalās Nacionālās riteņbraucēju līgas un Amerikāņu Riteņbraucēju asociācijas rīkotajos čempionātos. Tādēļ nav brīnums, ka tajās retajās reizēs, kad Māris ierodas Latvijā, olimpiskais čempions kļūst par vispārējās ziņkārības objektu, slavenību, kuru daudzi ķer aiz piedurknes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

picturegallery.f76b6797-a025-46ff-bdd7-f860ad4f7395

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB,23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Novērsta iespēja Latvijai kļūt par valsti ar politiski angažētiem tiesnešiem

Dienas Bizness,13.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa par atbilstošu Latvijas konstitūcijai ir atzinusi liegumu tiesnešiem darboties politiskajās partijās. Tādējādi faktiski ir pielikts punkts šā jautājuma iztirzāšanai un jāatzīst, ka Satversmes tiesas lēmums ir dēvējams par saprātīgu.

Protams, Eiropā ir valstis, kurās tiesnešiem attiecībā uz iesaistīšanos politikā ir daudz brīvākas rokas, un nav teikts, ka tālākā nākotnē Latvija nevarētu atgriezties pie šā jautājuma. Tikai, lai to darītu, ir nepieciešams veikt dažādu pasākumu kopumu, jo pretējā gadījumā Latvija no valsts ar neatkarīgu tiesu varu ātri vien pārvērstos par vienu no pasaules valstīm, kur tiesdas lēmumus diktē vadošā partija.

Vispirms jau jāņem vērā, ka, piemēram, Augstākās tiesas tiesneši Latvijā tiek ievēlēti ar Saeimas lēmumu. Jau līdz šim ir bijuši precedenti, kad cilvēkam ir liegts ieņemt šo amatu, jo kādam no parlamentāriešiem kaut kas viņa sejā, biogrāfijā vai iepriekš pieņemtajos lēmumos diez ko nepatīk. Neaizmirsīsim, ka Saeima nekādā gadījumā nevērtē tiesnešu kandidātu profesionalitāti, jo ne jau visi Saeimā sēdošie paši ir juristi, kas būtu minimālā prasība, lai varētu spriest, kurš kandidāts varētu būt labs Augstākās tiesas tiesnesis, bet kurš – ne. Ja Satversmes tiesas lēmums būtu pretējs, un Saeima varētu lemt par tiesnešiem – partiju biedriem, principā ir skaidrs, ka balsojumi notiktu, atbilstoši personu partejiskajai piederībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas autopārvadātāji, kuru intereses pārstāv autopārvadātāju asociācija Latvijas Auto, 19.02.2009. nosūtīja vēstuli ministru prezidentam Ivaram Godmanim un Satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Vēstules teksts:

"Ministru Prezidentam Ivaram Godmanim

Satiksmes ministram Aināram Šleseram

2009. gada 19. februārī

Rīgā

Par ārkārtas situāciju starptautisko autopārvadājumu jomā

A.God. Ministru prezidenta kungs ,

A.God. ministra kungs,

Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pakalpojumu eksports nemitīgi pieaudzis. Nozīmīga vieta Latvijas pakalpojumu eksportā ir tranzītpārvadājumiem, kuri, pēc Latvijas Bankas datiem, sastāda vairāk nekā pusi no kopējā Latvijas pakalpojumu apjoma, pie kam, pēc daudzu ekspertu viedokļa, tieši tranzītam un loģistikas pakalpojumiem, globālās ekonomiskās krīzes apstākļos ir lielākas iespējas un perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godmanis: lidojot uz Gruziju, lēmumu pieņēma pilots, nevis Kačiņskis

Agnese Margēviča,11.04.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekspremjeram Ivaram Godmanim spilgtā atmiņā palicis 2008. gada 12. augusta lidojums Polijas prezidenta lidmašīnā uz kara plosīto Gruziju.

Ekspremjers DB noliedz, ka toreiz Lehs Kačiņskis pilotam licis riskēt un nosēsties Tbilisi. Vēlme simboliski ierasties Gruzijas galvaspilsētā un «pārtraukt karu» bijusi visiem valstu līderiem, kuri atradušies lidmašīnā, bet pilots pieņēmis gala lēmumu nosēsties drošākā lidlaukā Azerbaidžānā.

2008. gada augustā ar Polijas prezidenta lidmašīnu uz Gruziju devās Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, kā arī I. Godmanis, jo prezidents Valdis Zatlers atradās olimpiskajās spēlēs Pekinā. Ceļā no Varšavas tā tā nolaidās Ukrainas pilsētā Simferopolē, kur uzņēma V. Juščenko un Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili sievu Sandru Rulofsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildība par ekonomisko situāciju valstī un tās radīto politiskās uzticības krīzi un sociālajām problēmām, ar kurām šobrīd jācīnās Ivara Godmaņa valdībai, galvenokārt jādala politiskajai varai un banku sektoram.

Šāds secinājums izriet no Db.lv rīkotajā aptaujā saņemtajiem lasītāju viedokļiem. Vairāk nekā 64 % Db aptaujas dalībnieku vainojuši vai nu pie varas esošos vai iepriekš valsti vadījušos politiskos spēkus.

Tiesa, esošajam valdības vadītājam I. Godmanim (LPP/LC) «ar vaimanāšanas taktiku, nevis risinājumiem, ko darīt», pēc aptaujas dalībnieku domām, nav jāuzņemas visa atbildība par situāciju valstī, lai gan arī viņam tikusi skarba kritika, tai skaitā pelta viņa «tuvredzīgā politika pirmās valdības laikā, kas sagrāva rūpniecību un lauksaimniecību».

Vaino Tautas partiju

Ievērojami lielāku kritiku izpelnījusies Tautas partija, kura «iedibināja praksi zagšanu uzskatīt par labu valsts pārvaldības praksi», tās dibinātājs un ierindas biedrs Andris Šķēle «par mērķtiecīgu Latvijas valsts izsaimniekošanu, savu interešu bīdīšanu, veiksmīga politiskā spēka izveidi, kas turpinājis īstenot Andra Šķēles un nu jau arī pašu intereses». Nopēlums nav gājis secen arī bijušajam premjeram Aigaram Kalvītim, kurš «vadīja Ministru kabinetu pietiekami ilgi, lai veidotu uzkrājumus un investīcijas, ko viņš, protams, nedarīja. Aigara Kalvīša laikos bija tie treknākie gadi mūsu ekonomikā, tādēļ arī vairāk kā jebkad bija iespējams uzkrāt rezerves tādiem laikiem, kā pašreiz. Ja valdība rādītu piemēru un tad aicinātu tā rīkoties arī iedzīvotājus, tad ļoti iespējams, tagad būtu krietni vieglāk». Viņam tiek pārmesta nespēja «savilkt jostas valsts pārvaldē, tās kā to tagad dara I. Godmanis».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Gints Dandzbergs: Ar apdrošināšanu ir līdzīgi kā ar iedzeršanu studentu gados

Ieva Mārtiņa, Dienas bizness,08.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Gintu Dandzbergu sāk mocīt ar jautājumiem, kā pasargāt naudas maciņu, viņš parasti atbildot tā: jums ir vairāk par 50 tūkstošiem eiro vienā bankā? Nē? Tad atslābstiet, neuztraucieties un beidziet baidīt paši sevi un cits citu. Sitiens nav tik traks kā sitiena gaidīšana.

picturegallery.7171cfa6-ac9e-45ea-8c77-63b0e3700b9d

Latvijas lielāko nedzīvības apdrošināšanas sabiedrību BTA Gints Dandzbergs vada nu jau divpadsmit gadus. To kopā ar saviem diviem jaunākajiem brāļiem viņš pārņēma uzreiz pēc tēva Andreja Dandzberga nāves 1996. gada oktobrī. Gints ir dzimis Aizputē, jo māte pati agrāk bijusi vecmāte un baidījusies, ka Liepājā bērnu samainīs. Apprecējies 23 gadu vecumā, tagad ģimenē audzina trīs bērnus – dēlu un divas meitas. Tā viņš negribot esot izpildījis Tautas partijas norādījumus, Dandzbergs smejas un neslēpj – jā, esot mēģinājis «noiet BTA no skatuves» un deleģēt vadītāja funkcijas citiem, tomēr pēc notikumiem ASV visā pasaulē uzsāktā cilvēku baidīšana likusi šos nodomus mainīt. Savukārt par pašreizējo situāciju, kad ekonomikai gan Latvijā, gan pasaulē klājas grūti, Dandzbergs joko – kamēr neatver avīzes vai neieslēdz televizoru, viss ir kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru