Kā pierādījies praksē, e-veselības sistēmas spēj attīstīties līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju progresu un to pieejamību, kā arī sabiedrības izpratni par jaunajām iespējām un priekšrocībām.

Latvijā ir arī vairāki dokumenti, kuri var sniegt detalizētāku informāciju par izvirzītājiem mērķiem un plānotajām aktivitātēm E-veselības ieviešanā: Pamatnostādnes «E veselība Latvijā», pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns 2008-2010.g. u.c. Tomēr, ja par e-veselību ik pa brīdim dzirdamas runas publiskajā telpā, tad jautājums par e-recepti kaut kur ir pazudis pavisam.

Pavisam nesen parādījās skaidrojums, ka pilnvērtīgu «e-veselības» projekta ieviešanu jau gandrīz gadu kavē atkārtota «e-receptes» sistēmas izstrādes iepirkuma pārsūdzēšana. Konkursa dalībnieki pārsūdz lēmumu, apsūdzot nepamatoti zemo iepirkuma komisijas novērtējumu atsevišķās iepirkuma pozīcijās.

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Mēness aptiekas klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt, informē AS Repharm Komunikācijas direktore Līga Ribkinska.

Visaktīvāk e-recepšu izrakstīšanu uzsākušas lielās slimnīcas Rīgā, kā arī dažas ģimenes ārstu prakses Latvijas reģionos, liecina Mēness aptieka saņemto e-recepšu apjoms. Šobrīd 188 Mēness aptieka klienti izmantojuši e-receptes, iegādājoties medikamentus 7,5 tūkstošu eiro apmērā. Daļa no aptieku klientiem e-receptes izmantojuši vairākkārt.

«Lai arī pagaidām e-receptes izmanto salīdzinoši neliela daļa no Mēness aptieka klientiem, redzam, ka ir ārstu prakses un medicīnas iestādes, kas jau šobrīd aktīvi izmanto e-recepšu izrakstīšanas iespējas. Mēness aptieka klienti interesējas par e-receptes lietošanu un aptieku iespējām tās pieņemt,» stāsta holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits.

Igaunijas Sociālo lietu ministrija nosūtījusi atbildīgajām institūcijām ierosinājumu, saskaņā ar kuru digitālās receptes medicīnā būtu jāievieš vēlākais līdz nākamā gada 1. janvārim, par to praksta portāls farmācija-mic.lv, atsaucoties uz Postimees Online informāciju.

Ieviešot digitālās jeb t.s. e-receptes, pacientam aptiekā, lai saņemtu zāles, vairs nebūs jāuzrāda papīra receptes veidlapa, bet gan pietiks tikai ar personu apliecinošu dokumentu. Digitālai receptei ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā ir iespēja izvairīties no kļūdām zāļu izsniegšanā nesalasāma ārsta rokraksta dēļ. Pacientam vairs nebūs nepieciešams atcerēties uz aptieku līdzi paņemt papīra dokumentu, kā arī nebūs atkārtoti jādodas pie ārsta, lai saņemtu papildu zāļu devu. Savukārt ārsti šīs datorizētās sistēmas ietvaros varēs redzēt, kurus no parakstītajiem medikamentiem pacients ir nopircis, un vai vispār kādu no tiem ir iegādājies.Ieviesīs digitālās receptes.

Tā kā vēlēšanas jau ir pagātne, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) jau vakar no paša rīta «pabiedēja» Latvijas sabiedrību ar atklāsmi, ka gan šogad, gan 2010., gan 2011. gadā valsts budžeta tēriņi ik gadu būs jāapcērp par 500 milj. Ls.

Tādējādi kopā valsts budžeta izdevumi šo gadu laikā jāsamazina vismaz par 1.5 mljrd. Ls. Tiesa, nekur nav zvanīts, ka, šogad budžetu «saīsinot» vēl par 500 milj. Ls, ar to pietiks, lai iekļautos kādos budžeta deficīta rāmjos. Proti — jo vairāk apcirps valsts budžeta izdevumus, jo mazāk tiks saņemts nodokļos un bez tam vēl parādīsies jauni pretendenti, kuri kā jaunpienākušie bezdarbnieki «uzsēdīsies» uz socbudžeta, kas ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām.

Pārsteidzoši: E.Repše apgalvo, ka līdz šim neesot izdarīts pilnīgi nekas, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi, kaut arī pats ieņem ietekmīgāko — finanšu ministra — posteni šajā valdībā, kuras vadītājs ir E. Repšes partijas biedrs — V. Dombrovskis, bet cits partijas biedrs A. Kampars ir ekonomikas ministrs.Tomēr bēdīgākais ir nevis tas, ka valsts budžeta tēriņi ir jāapcērp vēl vairāk, nekā pašreizējā valdība līdz šim ir rādījusi, bet gan tas, ka līdz vēlēšanām valdības mugurkauls — premjers un finanšu ministrs un, iespējams, arī citas amatpersonas — vienkārši turēja muti vai, labākajā gadījumā, kā V. Dombrovskis, uz žurnālistu tiešu jautājumu: ko darīs? — izvairījās no tiešas atbildes, vien norādot, ka par to tiks runāts ar starptautiskajiem aizdevējiem un par to vēl esot pārāk agri runāt.

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

"Mēness aptieka" un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrojies, ka aptuveni 46% Latvijas iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa ieviešanas nav izmantojuši deleģēto e-recepti zāļu iegādei un arī nezinātu, kā to izdarīt.

Pētījumā atklājies, ka 14% iedzīvotāju kopš ārkārtas stāvokļa un saistīto ierobežojumu ieviešanas ir iegādājušies recepšu zāles citas personas vārdā, izmantojot e-receptes deleģēšanu, turpretī 40% to nav darījuši, bet zinātu, kā to izdarīt. Savukārt 46% aptaujāto deleģēto e-recepti nav izmantojuši un norāda, ka nemaz nezinātu, kā to izmantot.

"Ir skaidrs, ka COVID-19 Latvijā un pasaulē būs ilgtermiņā risināma problēma. Latvija uz citu valstu fona ar situāciju pagaidām ir tikusi galā ļoti labi, tomēr eksperti jau šobrīd prognozē, ka šis bijis tikai pirmais grūtību cēliens. Lai pasargātu sabiedrības riska grupas, īpaši gados vecākos ģimenes locekļus un paziņas, pieaug nepieciešamība mūsu ikdienas dzīvē ieviest jaunus pasākumus, kas samazina gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās vietas.

Izmantojot 380 nacionālā saldējuma receptes, ko ieteikuši Latvijas iedzīvotāji, a/s Laima sākusi darbu pie nacionālā saldējuma veidošanas.

Laima informē, ka recepšu sējums tika saņemts pagājušajā nedēļā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Receptes tapušas bibliotēkas un Ideju Akadēmijas rīkotajā ideju spēlē, kur katram bija iespēja iesniegt savu versiju par nacionālā saldējuma sastāvdaļām, garšu un citām svarīgām īpašībām.

Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina uzsver, ka uzņēmums šo patērētāju ideju pieņem kā izaicinājumu. Nacionālais saldējums būšot pirmais produkts, kas, sākot no idejas līdz pat reālam produktam, tiks gatavots kopā ar patērētājiem.

Tuvākajā laikā Laimas tehnologi izvērtēšot saņemtās receptes un noteiks 10 – 15 labākās, kuru sastāvdaļas atbilstu saldējuma konsistencei. Jūlija mēnesī uzņēmuma mājas lapā www.laima.lv un sociālajos tīklos Draugiem.lv, Facebook iedzīvotāji varēs balsot par recepti, kas, viņuprāt, visvairāk atbilst nacionālajam saldējumam. Augustā Laima un saldējuma meistari, ņemot vērā balsojuma rezultātu, sāks darbu pie saldējuma izstrādes. Nacionālā saldējuma recepti noteiks iedzīvotāju balsojums.

Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

#Receptes izrakstīšana nav vērtējama kā vienkārša «čatošana ar e-vidi».

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosina veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot pacientiem līdzmaksājumu 1,42 eiro apmērā par receptes izrakstīšanu, jo arī tā vērtējama kā vizīte pie ārsta, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē sacīja parlamenta deputāte un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska (ZZS).

E-veselības ieviešana paver iespējas medikamentu receptes iegūt attālināti, pacientam vienkārši sazvanot sava ārsta praksi un neapmeklējot viņu klātienē. Sociālajos tīklos iedzīvotāji jau ir pauduši prieku par šo aspektu, to novērtējot kā vienu no e-veselības sistēmas ieguvumiem. Savukārt ārsti šādi var zaudēt pacienta maksājumu, kas iedzīvotājiem jāveic, ikreiz apmeklējot ģimenes ārstu.

AS Rīgas Dzirnavnieks nolēmis attīstīt jaunu produkcijas nišu un pirmais Latvijā uzsācis ražot Hercogs pašbriestošos miltus, kas ir populāri daudzviet pasaulē un plaši iekļauti dažādās kulinārijas receptēs, informē uzņēmuma pārstāvji.

Hercogs pašbriestošie milti (angļu valodā: self – raising flour) sastāv no augstākā labuma miltiem un īpaši izstrādātas formulas cepamā pulvera, kas, pateicoties tehnoloģiskām iespējām, vienmērīgi iemaisīts miltos. No šādiem miltiem mīklas izstrādājumi ir poraini un apjomīgi. Pašbriestošo miltu kategorija pasaulē sāka attīstīties Anglijā. Šobrīd šie milti ir populāri Amerikā, no kuriem pagatavo, piemēram, tradicionālās amerkāņu picas, kas ir biezākas un apjomīgākas. Populārākie produkti, kuru cepšanā šos miltus izmanto, ir biezās pankūkas, maize, picas, kūkas, vafeles, mafini un maizītes. Šos miltus izmanto mīklās, kuras nav nepieciešams raudzēt.

«Mazs plānotājs lieliem mērķiem» no citiem individuāli izstrādātajiem plānotājiem atšķiras ar mazo izmēru un īsiem, iedvesmojošiem stāstiņiem, kuru autore ir konditore Dace Minikoviča.

Tā kā dažkārt labākās idejas rodas it kā tam nepiemērotās vietās, mērķis bijis radīt tādu plānotāju, kuru var ievietot somiņā, ņemt līdzi uz ballīti, darba pasākumu, ceļojumā vai citviet. Rezultātā tā izmēri ir 11,7x16,7 cm.

«Plānotājā var ierakstīt arī savus lielos mērķus un sapņus visam gadam. Tie vienmēr šķiet sasniedzamāki, ja ir pierakstīti,» teic plānotāja autore un Hanna Anna konditorejas vadītāja un galvenā konditore Dace Minikoviča.

Viņa stāsta, ka tajā ir arī četras receptes, kas noteikti esot diploma cienīgas un pagatavojamas mājās: burkānu kūka, marakujas tartītes un vēl divas receptes, kuru pareizo proporciju atrašana aizņēmusi aptuveni gadu.

Patēriņa nodokļu palielinājums, darbaspēka nodokļu samazināšana un valsts un pašvaldību iestāžu atalgojumu samazināšana par 15 % ir tikai daži no plānotajiem pasākumiem.

Latvijas valdība tikai vakar pēcpusdienā pabeidza sarunas ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF), Eiropas Komisijas un Zviedrijas valdības pārstāvjiem - tās noslēgušās ar vienošanos, ka pēc Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas starptautiskās finanšu institūcijas lems par aizdevuma piešķiršanu Latvijas ekonomikas stabilizācijai. Ekonomikas stabilizācijas programmu pavadošie likuma «Par valsts budžetu 2009. gadam» grozījumi paredz, ka 2009. gada beigās maksimālais valsts parāds nedrīkst pārsniegt 5 miljardus Ls, ņemot vērā, ka šo gadu Latvija plāno beigt ar 1.65 miljardu Ls lielu valdības parādu, SVF, EK un Zviedrijas valdības aizdevuma kopējais apmērs varētu būt aptuveni 3.35 miljardi Ls jeb nepilni 5 miljardi eiro. Rīt par aizdevuma saņemšanai nepieciešamās programmas un likumu grozījumu pieņemšanu lems Saeima.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Pēc divu stundu ilgām diskusijām valdība otrdien apstiprināja jauno zāļu uzcenojuma modeli, kuram vajadzētu samazināt recepšu zāļu cenas.

Vienlaikus valdība vienojās, ka tas varētu stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, dodot laiku sagatavoties izmaiņām. Iepriekš tika paredzēts, ka iedzīvotāji izmaiņas varētu redzēt no šā gada 1.novembra, tomēr pēc farmācijas nozares paustajiem iebildumiem vairāku mēnešu garumā, tika sperts kompromisa solis, paredzot izmaiņu spēkā stāšanos nākamajā gadā.

Kā informēja Veselības ministrijā (VM), jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas. Tā vietā būs viens fiksēts uzcenojums visām kompensējamajām zālēm un recepšu zālēm par iepakojumu neatkarīgi no cenas lieltirgotāvām un fiksētu uzcenojumu trīs cenu grupās aptiekām.

Valdība visu laiku zinājusi, ka budžeta izdevumi būs jāapcērp par 500 miljoniem un «spēlējusi teātri», šorīt 900 sekundēs sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.

«Tika tēlots labais un sliktais policists, lai novērstu sabiedrības uzmanību no skaitļiem,» uzsvēra J.Krīgers, piebilstot, ka mūsu valstī gan tas neesot nekas jauns, tā notiekot visu laiku.

P.Krīgers norāda, ka sociālie partneri valdībai devuši neskaitāmus priekšlikumus, kuros sistemātiski neviens neieklausoties. Arodbiedrību savienības vadītājs akcentē, ka bijuši ieteikumi gan par strukturālajām reformām, gan ierēdņu un ministriju skaita samazināšanu, kā arī citiem jautājumiem, tomēr valdība tos ignorējusi.

Viņš gan atzina, ka ierēdņu skaits ir mazinājies, tomēr atlaisti esot darbinieki reģionos, kā arī zemākā ierēdniecība, kamēr ierēdņus augstos amatos reformas vispār neesot skārušas.

Vairāku uzņēmēju organizāciju, kā arī Valsts prezidenta paspārnē strādājošās Stratēģiskās analīzes komisijas izstrādātie priekšlikumi Latvijas ekonomikas atveseļošanai nav radikāli atšķirīgi, taču piedāvātie risinājuma varianti ir dažādi.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvju tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Valdi Dombrovski (no kreisās) un finanšu ministra amata kandidātu Einaru Repši saņemts apstiprinājums atbalstīt šīs organizācijas izstrādāto ekonomikas stimulēšanas plānu.

Jaunā iespējamā valdība sola nepaaugstināt nodokļus un mazākus administratīvos šķēršļus.

Vairāk lasiet šodienas laikrakstā Dienas bizness!

Vēl laikrakstā Dienas bizness:

Informācijas vērtība nedevalvēsies

Neraugoties uz likvidēto uzņēmumu skaita pieaugumu un vispārējo depresiju tirgū, informācijas vērtība nedevalvēsies, ir pārliecināts nacionālās ziņu aģentūras LETA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Barkāns.

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Šā gada pirmās dienas atnāca ne tikai ar laimes vēlējumiem Jaunajā gadā, bet arī ar ziņu, ka vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā E-veselība tomēr vēl nebūs pieejama informācija par personas apdrošināšanas statusu. Ar līdzīgu ziņu sākās arī pērnais gads, kad obligāta valsts E-veselības sistēmas lietošana gada pirmajās dienās bija radījusi rindas un haosu daudzās medicīnas iestādēs – ārsti nespēja izrakstīt elektroniskās receptes, un ātrākais receptes izrakstīšanas laiks poliklīnikā bija viena stunda.

Lai gan sūdzības par sistēmas darbību ar lielāku vai mazāku entuziasmu izskanēja visa gada garumā, ir jāapzinās, ka arī atgriešanās pie papīra receptēm, darba nespējas lapām un pacientu reģistrācijas kartēm 21. gadsimtā vairs nav pieņemams risinājums.

1,2 eiro par vienu e-recepti

Ielūkojoties e-veselības sistēmas statistikā, varam secināt, ka pilnīgi nelietojama šī sistēma tomēr nav, jo 2019. gada 7. janvāra dati liecina, ka sistēmā izrakstītas 12 034 920 e-receptes, kā arī atvērta 1 116 891 e-darbnespējas lapa. Ja paraugāmies no izmaksu aspekta, proti, ka vairāku gadu laikā e-veselības izstrādē ir ieguldīti aptuveni 14,5 miljoni eiro, tad aptuveni 1,2 eiro par vienu e-recepti šķiet tā kā par daudz (ja izdalām izmaksas ar izrakstīto recepšu skaitu). Projekta īstenotāji ir plaši skaidrojuši finansējuma izlietojumu – infrastruktūra, darbaspēka atalgojums, konsultācijas u.tml. Tomēr rodas sajūta, ka konsultācijas, kurām pēc plašsaziņas līdzekļos pieejamās informācijas tika veltīta liela daļa līdzekļu, nebija ar augstu pievienoto vērtību. Iespējams, ka finansējums bija jāsadala citās proporcijās, novirzot sistēmas veidotājiem (piemēram, programmētājiem) un procesu pārzinātājiem (piemēram, ārstiem), kas rezultētos motivācijā strādāt ar lielāku atdevi un gūt labāku gala rezultātu.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

A/S Balvu maiznieks pirms Līgo svētkiem tirgū laidis nātru maizi, vēsta laikraksts Latvijas Avīze. Pēc receptes ar nātru piedevu cepta maize esot jaunums ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā.

Ideja radusies uzņēmuma darbiniekiem pašiem, plānojot un ieviešot vēl nebijušus izstrādājumus, lai noturētos tirgū un lielajā maizes ražotāju konkurencē. Receptes aizsardzībai šobrīd jau iesniegti dokumenti Latvijas Republikas Patentu valdē.

Balvu maiznieka valdes locekle Ņina Barsukova stāstījusi, ka par nezāļu karalieni dēvētās nātres asuma maizē neesot un to var ēst droši – mutē nekodīs. «Arī sētmalā nātres neplūcam. Izejvielu mums piegādā Vācijas, Igaunijas un Latvijas kopuzņēmums Balt-Hellin. Pirmo cepienu, kas bija izmēģinājums, apēdām paši uzņēmumā strādājošie. Tā kā garšoja visiem, nolēmām doties tālāk. Piedāvājām dažiem veikaliem tepat Balvu pusē, un prieks, ka «nātrītes» izpirka ātri un prasīja vēl. Cilvēkiem jau interesē viss jaunais, sevišķi, ja vēl garšīgs. Patlaban nātru maizes kukulīšus saiņojam īpaši pasūtītos un skaisti apdrukātos maisiņos, kur ir informācija arī par sastāvu, drīzumā tos piegādāsim sadarbības veikaliem Latvijā.»

No 7. jūnija līdz 12. jūnijam Liepājā norisināsies Liepājas Tūrisma un tekstila skolas izstrādātais projekts Nacionālā virtuve – veselīgs uzturs mūsdienās?. Projekta rezultātā taps Liepājas recepšu TOP, ko cer izmantot tūrisma uzņēmēji.

Projektu atbalstījusi Eiropas Savienības programma Jaunatne darbībā, un tas noslēgsies 12. jūnijā Rožu laukumā ar priekšnesumu Katliņu simfonija. Projekta partneri ir Liepājas sadraudzības pilsētas Klaipēdas Tūrisma skolas jaunieši. Projekta mērķis ir meklēt seno tradīciju radošu pielietojumu mūsdienās. Laikā no 7. jūnija līdz 12. jūnijam jaunieši dosies ekspedīcijā Saimnieces plātsmaizes stāsts, apciemos saimnieces un pārtikas produktu audzētājus un ražotājus. Ekspedīcijas laikā intervēs, dokumentēs un sagādās produktus Garšas laboratorijām. Liepājas labāko pavāru vadībā, praktiski darbojoties un eksperimentējot, jaunieši apgūs veselīga uztura gatavošanas prasmes, salīdzinās un izvērtēs ēdienu receptes. Orientēšanās spēlē Skrējiens pēc receptes jaunieši iepazīs Liepāju un, apciemojot pilsētas šefpavārus, izveidos Liepājas TOP recepšu krājumu. Pasākuma laikā tapušo priekšnesumu Katliņu simfonija, izmantojot virtuvē atrodamus mūzikas instrumentus, varēs noklausīties 12. jūnijā Rožu laukumā.

Nacionālais veselības dienests (NVD) cer līdz gada beigām atjaunot e-veselības sistēmas serveru parku, no kuriem 90% novembrī būs vecāki par pieciem gadiem, šodien Saeimas Sabiedrības Veselības apakškomisijas sēdē pavēstīja NVD pārstāvji Edgars Goba un Līga Voitkeviča.

Šāda atbilde tika sniegta, atbildot Latvijas Ārstu biedrības prezidentes, ģimenes ārstes Ilzes Aizsilnieces jautājumu par to, cik ilgu laiku prasīs serveru nomaiņa. Aizsilniece arī vaicāja, kad paredzēts ieviest "kaut cik sakarīgu" e-receptes sadaļu, Voitkeviča norādīja, ka e-receptes sistēmu plānots pārstrādāt "pavisam drīz", vienu no nepieciešamajiem soļiem ieviešot no nākamā gada.

NVD pārstāve komisijas sēdē arī sīkāk pastāstīja par dažādiem ieguvumiem no e-veselības izmantošanas, piemēram, samazinās medikamentu papīra receptes, tāpat tiek nodrošināta darba nespējas lapu elektroniska izsniegšana, kā arī redzami citi ieguvumi. Voitkeviča arī norādīja, ka e-veselības sistēmas ieviešanas 1. un 2.kārtā realizēti nepieciešamie projekti, tāpēc Latvijai nebūs jāatmaksā Eiropas Savienībai (ES) ieviestie līdzekļi.

Rafaēla Terlici (Raffaele Terlizzi) ģimene jau piecus gadus par savām mājām sauc Latviju, kur izveidojusi itāļu restorānu "Sale & Pepe" un piedāvā tradicionālos ēdienus.

Pirmo reizi Terlici ģimene Latvijā ieradās 2013. gadā ceļojumā un viņiem šī valsts radīja interesi. "Pirmajā reizē tas bija tūrisma brauciens. Mūsu bērniem tolaik bija 9 un 11 gadi un mums šķita, ka ir labi parādīt, ka ārpus Itālijas ir cita realitāte. Latvija kā Ziemeļvalsts ir atšķirīga no tām, ko zināju, piemēram, Vācijas. Kad atgriezāmies Itālijā, aizdomājāmies, ka varētu mēģināt veidot biznesu Latvijā. Pirms tam mums nebija mērķa pārcelties," stāsta R. Terlici. Viņa un sievas aizraušanās ir ēdiens, tāpēc radās doma atvērt restorānu.

Biznesa uzsākšanas izmaksas Itālijā esot augstākas un tur ģimene to nevarētu atļauties. "Mēs daudz domājām un nolēmām mainīt savu dzīvi un pieņemt izaicinājumu. Pārdevām māju Itālijā un šo naudu ieguldījām restorāna atvēršanā," teic R. Terlici.

Lietuvas restorānu ķēde Grill London Rīgā vēlas atvērt piecus šī zīmola un divus Paslēptās receptes restorānus

«Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki Rīgā reaģēs. Pirmie mēneši rāda, ka latviešiem patīk mūsu koncepcija, mums ir daudz klientu. Taču mēs esam elastīgi un nekad neskatāmies tālu nākotnē. Darām visu soli pa solim un atveram vienu restorānu pēc otra,» saka Andrjus Bakans (Andrius Bakanas), Grill London mārketinga vadītājs. Investīcijas abu restorānu atvēršanā ir 600 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmumu grupai ir 20 restorāni Lietuvā un Latvijā. Visvairāk ir Grill London, kas kopā ar Rīgas restorānu sasniedz 14. Grupā ietilpst arī Paslepti receptai, Āzijas ēdienu restorāns Režisierius, Dinner Map un konditoreja Jo Malonė by Režisierius. Pagaidām Latvijā uzņēmējam nav plāna atvērt citus savu zīmolu restorānus.