Citas ziņas

Veidos Liepājas TOP recepšu krājumu

Vēsma Lēvalde,31.05.2010

Jaunākais izdevums

No 7. jūnija līdz 12. jūnijam Liepājā norisināsies Liepājas Tūrisma un tekstila skolas izstrādātais projekts Nacionālā virtuve – veselīgs uzturs mūsdienās?. Projekta rezultātā taps Liepājas recepšu TOP, ko cer izmantot tūrisma uzņēmēji.

Projektu atbalstījusi Eiropas Savienības programma Jaunatne darbībā, un tas noslēgsies 12. jūnijā Rožu laukumā ar priekšnesumu Katliņu simfonija. Projekta partneri ir Liepājas sadraudzības pilsētas Klaipēdas Tūrisma skolas jaunieši. Projekta mērķis ir meklēt seno tradīciju radošu pielietojumu mūsdienās. Laikā no 7. jūnija līdz 12. jūnijam jaunieši dosies ekspedīcijā Saimnieces plātsmaizes stāsts, apciemos saimnieces un pārtikas produktu audzētājus un ražotājus. Ekspedīcijas laikā intervēs, dokumentēs un sagādās produktus Garšas laboratorijām. Liepājas labāko pavāru vadībā, praktiski darbojoties un eksperimentējot, jaunieši apgūs veselīga uztura gatavošanas prasmes, salīdzinās un izvērtēs ēdienu receptes. Orientēšanās spēlē Skrējiens pēc receptes jaunieši iepazīs Liepāju un, apciemojot pilsētas šefpavārus, izveidos Liepājas TOP recepšu krājumu. Pasākuma laikā tapušo priekšnesumu Katliņu simfonija, izmantojot virtuvē atrodamus mūzikas instrumentus, varēs noklausīties 12. jūnijā Rožu laukumā.

Projekta laikā iegūtās atziņas un pieredze, apkopotās receptes plānots ievietot interneta blogā, kur tās būs pieejamas plašam interesentu lokam.

Savukārt Liepājas tūrisma uzņēmēji apņēmušies noskaidrot iecienītāko Liepājas recepti un ieviest to visās Liepājas sabiedriskās ēdināšanas iestāžu ēdienkartēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārstus nedrīkst padarīt par datu ievades operatoriem

Rūta Kesnere,09.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta ārstēšana noteikti ir attīstāms virziens, kam gan vēl nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos

To uzsver Dienas Biznesa un holdinga Repharm rīkotā apaļā galda, kas veltīts e-veselībai, dalībnieki: Nacionālā Veselības dienesta direktores vietniece informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Linda Freimane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, ģimenes ārste Aija Šnikvalde, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras daļas vadītājs Kārlis Bētiņš, uzņēmuma Lattelecom Korporatīvo klientu dienesta vadītājs Jānis Kirilka un SIA Mobilly izpilddirektors Ģirts Slaviņš.

Diskusiju sākšu ar aktualitāti. Latvijas ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) vēl joprojām uztur spēkā prasību, ka e-veselības sistēmas, kas attiecas uz e-receptēm un e-darba nespējas lapām, ieviešana ir jāatliek, jo sistēma vēl nav tik gatava, lai ārsti ar to varētu strādāt. Turklāt LĢĀA īpaši uzsver, ka nav pret e-veselības lietošanu kā tādu, bet iebilst pret negatavo sistēmu. Kāda ir Nacionālā veselības dienesta nostāja?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportā un loģistikā pēdējo gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kuras turpināsies arī perspektīvā, nozarei ir jāizmanto jaunās iespējas.

Tādu ainu rāda diskusijas SIA Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar VAS Latvijas dzelzceļš, VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva un SIA Hansab organizētajā profesionāļu konferencē Loģistika un transports.

Jauni izaicinājumi

Transports un loģistika bija un ir viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tā saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem vienlaicīgi. Proti, Covid-19 pandēmija ir izraisījusi straujas pārmaiņas globālajās piegādēs, vienlaikus epidemioloģisko prasību un cilvēku veselības risku mazināšanas nolūkā ir pieaudzis pieprasījums pēc šādu piegāžu pakalpojumiem. Bez tam jāņem vērā, ka perspektīvā arvien lielāka ietekme transporta segmentā būs Eiropas Savienības Zaļajam kursam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vadīt = mīlēt cilvēkus

Vēsma Lēvalde,23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dots devējam atdodas,» uz lūgumu atklāt efektīva vadītāja kredo atbild SIA Retējs valdes locekle Inese Vīriņa.

Vadītājam jādomā par kolektīvu kopumā un par ikvienu cilvēku atsevišķi. Katram sava mēraukla, jo katrs ir citādāks – nav divu darbinieku ar vienādām darbaspējām, vienādām prasmēm un dotībām. Vadītāja uzdevums – atrast katram cilvēkam to darbiņu, kas viņam ir piemērotākais, protams, izglītības un kompetences, tāpat veicamo darbu ietvaros, savu vadītājs pieredzi izstāsta SIA Retējs valdes locekle Inese Vīriņa. Viņas pārziņā ir Liepājas Centra aptieka ar filiālēm Bārtā un Dunikā, Dārtas aptieka Zaļajā birzī ar filiāli Nīcā un Vecliepājas aptieka Vecliepājas primārās veselības aprūpes centrā.

«Mums ir vislabākā vadītāja pasaulē, mēs citu nemaz negribam. Nekad ne ar vienu nerājas, nekad nav dusmīga,» pavisam nopietni par savu priekšnieci saka Liepājas Centra aptiekas darbinieces. Kolektīvs ir izteikti sievišķīgs, stabils un draudzīgs. Te tiek kopīgi svinēti Ziemassvētki, dzimšanas dienas, kopīgi visi priecājas par bērniem un mazbērniem. Draudzīgums kolektīvā tomēr neietekmē lietišķo noskaņu nedz kabinetos, nedz klientu apkalpošanas zālē. Visi strādā godprātīgi un aktīvi. Pati I. Vīriņa, novēroja DB, vienlaikus kārto saimnieciskos jautājumus, apspriežas ar grāmatvedi un palaikam seko līdzi notiekošajam klientu apkalpošanas zālē. Turklāt ne mirkli viņas sejā nepazūd smaids. Pati vadītāja gan apgalvo, ka ne vienmēr viss norit tik gludi. Farmaceites pircējiem pacietīgi cenšas izskaidro to, kas rakstīts viņu receptēs, tomēr ne reizi vien aptiekas vadītājai nācies iet palīgā, kad kāds neapmierināts pircējs kļūst pārāk nesavaldīgs. «Ir bijušas reizes, kad neiejaucos un pēc tam to nožēloju,» viņa atzīstas. Īpaši daudz problēmu esot tagad, kopš stājušās spēkā izmaiņas kompensējamo medikamentu apritē. «Aptiekā ir atbilstošas zāles slimniekam, bet mēs nedrīkstam tās viņam dot, jo to nav kompensējamo medikamentu sarakstā,» psiholoģiski grūtākos brīžus raksturo I. Vīriņa. Tik nestabila situācija šajā sistēmā nekad agrāk neesot bijusi – bieži tiek svītrotas no saraksta vienas zāles un liktas vietā citas. Tomēr tur nav vainīgi ne pacienti, ne farmaceiti, uzsver I. Vīriņa. «Vienmēr vajag iedomāties, kā ir būt tur – letes otrajā pusē,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā nākotnē Ukrainas uzņēmēji Latvijā līdzās kartupeļu čipsiem un cietei plāno ražot arī skābo ābolu sulas koncentrātu, kuram neesot konkurentu eksporta tirgos, norāda ABM Agro grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Dmitro Motuzko.

«Latvijā neplānojam nodarboties ar gaļas vai piena pārstrādi, tāpat kā ar graudu audzēšanu. Polijā, Moldovā un Ukrainā ir daudz piemērotāks klimats. Toties ir cits projekts, kur plānojam audzēt kultūru, kas citur nepadodas tik labi, līdzīgi kā kartupeļi, proti - skābo ābolu šķirņu pārstrāde,» sacīja Motuzko.

Viņš skaidroja, ka Latvijā ir lielisks klimats tieši skābo ābolu audzēšanai no ātri ražojošo pundurābeļu šķirnēm. Savukārt šo ābolu koncentrātam nav konkurentu eksporta tirgos.

«Patlaban lielākais ābolu koncentrāta ražotājs pasaulē ir Ķīna, tomēr koncentrāts ir pārāk salds. Savukārt pasaulē sulu ražošanai pieprasa skābākas sulas koncentrātu. Plānojam uzbūvēt Latvijā rūpnīcu un pēc īpašas receptes ražot tieši šādu koncentrātu,» sacīja uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pusotru gadu nogulēta labdarība ražotājiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece,27.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības OIK mazināšanā Ekonomikas ministrija turpina kāpt uz saviem iepriekšējiem grābekļiem, piesedzoties ar priekšvēlēšanu populisma plīvurīti

Kā lielu sasniegumu ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis min valdības apstiprināto informatīvo ziņojumu, kurā Ekonomikas ministrija iezīmējusi elektrības obligātā iepirkumu komponentes (OIK) samazināšanas plānu energoietilpīgiem uzņēmumiem no 2016. gada. Te gan seko svarīgā piebilde – ja Eiropas Komisija to akceptēs. Tas ir gana optimistiski, ņemot vērā, ka Brisele ar savu jāvārdu šādām atbalsta shēmām nesteidzas un, piemēram, igauņi savu shēmu Briselē skaņo jau kopš 2012. gada. Taču, tā kā arī premjerei Laimdotai Straujumai likās, ka solīt kaut kādus samazinājumus uz 2017. gadu, kā to sākotnēji gribēja Ekonomikas ministrija, ir tā kā par traku, īpaši priekšvēlēšanu rudenī, tad politiķi nolēma solīt par gadu ātrāk. Galu galā riska nekāda, jo nav zināms, kas tobrīd būs atbildīgais ministrs un atruna par Briseli ir ugunsdrošs un ūdensdrošs arguments.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pāvilostas Enkurā dzīvība izsīkusi

Dienas Bizness,30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laiku lepnākais Pāvilostas krogs Enkurs stāv tukšs. Telpas iznomā, bet neviens tās nevēlas. Vecie Pāvilostas zvejnieki to labi atceras – te iztukšots ne viens vien kauss pēc zvejas. Šķiet, vēl vakar te jundījusi dzīve, bet šodien – pamestība un posts, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Iet laiki, mainās tikumi un gaume. Tagad Pāvilostā ir Āķagals, jo ārzemju tūristiem patīk viss, kas tuvāk jūrai. Nezinu, vai vecajā Enkurā kāds ietu,» lēš uz ielas sastapts Pāvilostas iedzīvotājs.

Lai gan vēl 1995. gadā te – Pāvilostas ēdnīcā – varēja dabūt teicamas pusdienas tikai par pusotru latu un, iespējams, te bija vienīgā vieta, kur šokolādes krēmu gatavoja pēc senās padomju laika receptes. «Tagad tādu vairs nav. Visur konservanti un piena pulveri. Nav tās dzīvā piena klātbūtnes,» atceras Pāvilostas kulinārijas eksperti.

Pie paputējušā kroga par bijušo lepnību stāsta zvejas kuģa enkurs ar visu ķēdi. «Pāvilostā ierados ap 1968. gadu. Tad krogs jau bija. Enkurs ir noņemts no kāda veca kuģa, kuru te bija ne mazums. Vecos zvejnieku kuģus dedzināja, un kurš gan vairs atceras tā kuģa vārdu, no kura enkurs noņemts? Daudzus enkurus vīri tur mājās kā relikvijas. Bija tādi laiki, kad flote mainījās un vecie enkuri vairs nebija vajadzīgi. Viens no tiem nonāca tur, kur to tagad redzat,» pastāsta pāvilostnieks Valdis Stūre. Viņš atceras, ka zvejnieki Enkurā pēc maiņas vienmēr ienākuši paņemt pa kausam miestiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sākam biznesu: Burgerbārs paplašinās un nākotnē cer izveidot tīklu

Monta Glumane,19.06.2019

Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča un SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī dibinātais uzņēmums Burgerbārs paplašinās, atverot savu otro burgernīcu Liepājā; nākotnē cer izveidot tīklu.

Trīs draugi pirms diviem gadiem, investējot aptuveni 14,5 tūkst. eiro, atvēra savu pirmo burgernīcu. Jaunieši bija nesen pārcēlušies atpakaļ no Rīgas uz Ventspili un nolēma, ka būtu jāizveido kaut kas savs. «Puiši bija nolēmuši, ka tā būs ķīniešu ēstuve, bet man tā nelikās veiksmīga biznesa ideja,» stāsta Ventspils Burgerbāra īpašniece un vadītāja Baiba Jaņēviča.

«Tajā laikā biju sācis gatavot burgerus, nolēmām – kāpēc neatvērt vaļā bāru! Burgerus ir salīdzinoši viegli pagatavot, nav nepieciešams iziet apmācības kursus, kā, piemēram, smalkos restorānos,» teic SIA Burgerbārs Liepāja īpašnieks Arturs Raževskis. Lai īstenotu ideju, jaunie uzņēmēji sāka meklēt telpas Ventspilī, kā arī iespējas iegādāties nepieciešamo virtuves tehniku. «Braucu garām kinoteātrim un redzēju, ka tur aizvērta kebabnīca. Vairākas dienas braukāju ar auto garām, līdz satiku tās īpašnieku. Pārpirkām visu uzņēmumu, bijām izveidojuši tāmi, cik projekts izmaksās, bet jau pēc diviem mēnešiem bijām to pārsnieguši, un nekas nebija izdarīts. Matemātika nedaudz piekliboja. Remontu veicām paši, materiālus mēģinājām sadabūt no garāžām, kas nu kuram bija saglabājies. Arī tehniku centāmies dabūt par labu samaksu, zvanīju uz uzņēmumiem Rīgā ik pa trīs dienām,» uzņēmuma pirmsākumus Ventspilī atceras A. Raževskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par Indriķa Muižnieka apstiprināšanu Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā ir kā lakmusa papīrītis, kam seko līdzi visa sabiedrība, īpaši augstskolu studenti un mācību spēki.

Tā DB atzīst Latvijas Universitāšu asociācijas (LUA) valdes priekšsēdētājs, Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) rektors Aigars Pētersons.

«LU politiķiem ir kārots kumoss, jo tai ir ļoti daudz īpašumu un labi attīstīta infrastruktūra. Taču ir jābūt sarkanajai robežai, kas ierobežo Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un politiķu patvaļu. Ja valdība neapstiprinās Muižnieka kungu LU rektora amatā, tiks pārkāpts universitāšu suverenitātes princips,» uzsver A. Pētersons, kurš turpmākos divus gadus kūrēs sešu Latvijas universitāšu - LU, Daugavpils Universitātes (DU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), RSU, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) un Liepājas Universitātes (LiepU) - izaugsmi, pārvaldības modeļa maiņu, kvalitatīvas izmaiņas augstākajā izglītībā un pētniecībā. Iepriekš šos pienākumus veica RTU rektors Leonīds Ribickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neredzot attīstību kompensējamo zāļu sistēmā, kas ļautu tajā ieviest ne vien lētākos, bet arī jaunākos medikamentus, kā arī ņemot vērā tirgus ierobežojumus un saistītās izmaksas, inovatīvo zāļu ražotāji apsver iespēju pamest Latvijas tirgu.

Šādu viedokli biznesa portāla Nozare.lv rīkotajā diskusijā par kompensējamo medikamentu sistēmas attīstību pauda farmācijas kompānijas "Sanofi aventis" komercdirektore un Starptautisko inovatīvo farmācijas firmu asociācijas valdes locekle Anda Blumberga.

«Inovatīvajiem ražotājiem bizness Latvijā ir ļoti riskants. No mātes kompānijas jūtams, ka tā raugās uz Latviju ar jautājumu, kādēļ te vispār ir jāstrādā. Jaunus medikamentus šeit ieviest nevaram, turklāt cenas tiek spiestas uz leju, lai būtu vismaz trešās zemākās Eiropas Savienībā (ES),» akcentē Blumberga.

Vienlaikus viņa arī norāda, ka pastāv risks, ka vietējās lieltirgotavas var sākt izvest zāles uz citām ES valstīm, līdz ar to Latvija apdraudot pārējo Eiropu ar savām zemajām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkrauklē tikai retais nebūs nogaršojis Agitas Kuzmenkovas konditorejas izstrādājumus – kūkas un dažādus saldos našķus.

Jau gadu pilsētas centrā plašās un mājīgās telpās mājo kafejnīca – konditoreja AK Gardumi vēstniecība – ģimenes uzņēmums, kuru A. Kuzmenkova izveidojusi kopā ar savu māsu Daci Zandbergu. Abu gardumu vēstnieču darbu atkārtoti paspējusi atzinīgi novērtēt Aizkraukles novada pašvaldība, Uzņēmēju dienās divus gadus pēc kārtas piešķirot AK Gardumu vēstniecībai gan radošakā, gan draudzīgākā uzņēmuma balvas. Baltos rāmīšos, kas novietoti uz galdiņiem un piestiprināti pie sienām, kas rotātas ar romantiskiem ziedu motīviem, ir dažādas atziņas, piemēram, «Kūkas ir ne tikai svētkiem, bet arī ikdienai», «Ēd kūku un saglabā mieru», kā arī pamudinājums nobildēties ar apetītelīgajiem gardumiem un dalīties ar šīm fotogrāfijām sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Izvairīties no ēst gatavošanas nesanāk

Evelīna Brenča, speciāli DB,01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesaka Jānis Zvirbulis, restorāna Fish House Brasserie de Luxe šefpavārs

Vēderprieks

Vienmēr, kad dodos uz Franciju, apmeklēju restorānu Daniel & Denise Lionā, kur šefpavārs ir Jozefs Viola (Joseph Viola). Tur var nobaudīt īstu, klasisku Lionas virtuvi, kas ir fantastiska, sniedz patiesas un vērtīgas garšas. Katru reizi, apmeklējot šo restorānu, atklāju kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Šī ir vieta, kuru iesaku ikvienam, kurš vēlas pamēģināt patiesu Francijas garšu. Lai gan man patīk ieturēties ārpus mājas, pēdējā laikā tas diemžēl nesanāk tik bieži, pārsvarā – laika trūkuma dēļ, bet, ja rodas iespēja, labprāt to daru. Turklāt parasti eju pie šefpavāra kā pie personības. Latvijā mani favorīti varētu būt divi trīs restorāni. Viens no tiem ir nesen durvis vērušais restorāns Barents, kurā saimnieko šefpavārs Ivans Šmigarevs. Labprāt dodos arī uz šefpavāra Valtera Zirdziņa restorānu. Pie viņiem es varu doties ar pārliecību, ka nobaudīšu labu ēdienu, un šos restorānus parasti iesaku arī saviem viesiem. Man ļoti patīk gatavot arī mājās, bieži aicinu ciemos draugus, brīvdienās gatavojot, kopā pavadām laiku. Gatavot tuviem cilvēkiem ir atpūta un vienlaicīgi arī enerģijas uzņemšana. Ikdienā visbiežāk mājās sanāk gatavot Ragu Bolognese, jo tas ir iemīļots ēdiens manai meitai Elizabetei, tāpēc nākas to taisīt ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru