Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Veselības ministrijas (VM) virzīto Zāļu cenu reformu var salīdzināt ar bumerangu, kas jau pavisam drīz atgriezīsies atpakaļ un ļoti sāpīgi “trāpīs” gan pacientiem, gan vietējiem medikamentu ražotājiem.

Tas nozīmē, ka galvenās labuma guvējas no tās būs globālās farmācijas kompānijas, kuru ietekme un ieguvumi Latvijas zāļu tirgū šīs reformas dēļ tikai palielināsies.

Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZR) ieskatā VM un veselības ministra Hosama Abu Meri zāļu cenu reforma tiek virzīta steigā, un konsultācijas ar farmaceitiskās un veselības aprūpes nozares pārstāvjiem ir formālas, nevis ar mērķi diskutēt, izprast nozares specifiku un vienoties par labākajiem risinājumiem pēc būtības. Ja piedāvātie grozījumi tiks pieņemti, ir augsti un reāli riski, ka ilgtermiņā tie būs ar pretēju efektu cerētajam, proti, medikamentu pieejamība pacientiem jau tuvākā gada laikā samazināsies, virkne zāļu tirgū vienkārši nebūs un arī jaunu medikamentu reģistrācija notiks vēl kūtrāk. Esošajā modelī un piedāvājumā nav arī izvērtēts un analizēts efekts uz zāļu ražotāju cenām un to ietekmējošiem faktoriem.

Zāļu ražotāji nav ieinteresēti medikamentus pieteikt un reģistrēt Latvijā nabadzīgā zāļu kompensācijas budžeta dēļ, intervijā sacīja zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš pauda, ka kopumā konkurence Latvijas un Baltijas tirgū medikamentu tirgū ir līdzīga Rietumu tirgiem - principā tirgus līderi no tirgus uz tirgu būtiski nemainās. Vienlaikus viņš skaidroja, ka ikvienā tirgū ir divi aspekti - fiziskā pieejamība jeb tas, vai zāles ir aptiekās, un finansiālā pieejamība jeb tas, vai iedzīvotāji konkrēto medikamentu var atļauties, proti, par to var samaksāt.

"Te milzīga loma ir valsts zāļu kompensācijas sistēmām, jo, līdzko iedzīvotājiem maksājums par viņiem nepieciešamo medikamentu ir pārāk liels, tā uzreiz ir problēmas un zāļu cenu jautājums kļūst sāpīgs," sacīja Bundulis, piebilstot, ka no zāļu fiziskās pieejamības skatu punkta Latvija ne ar ko īpaši neatšķiras no citiem Eiropas tirgiem, jo, ieejot aptiekā, plauktos plaši pārstāvēti dažādu valstu ražotāji, tāpat kā tas ir citviet.

Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.

LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.

Lai Latvijā atrisinātu jautājumu par zāļu finansiālo pieejamību, būtu nepieciešama stratēģija visai nozarei nākamajiem pieciem gadiem, intervijā pauda zāļu ražotāja "Olpha" (iepriekš "Olainfarm") valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

"Mēs rēķinājām, ka kompensējamām zālēm ik gadu būtu jāpiešķir papildu 50 līdz 70 miljoni eiro, kas no valsts budžeta viedokļa nav milzīgi līdzekļi. Tad medikamentu finansiālā pieejamība uzlabotos būtiski," sacīja Bundulis, uzsverot, ka farmakoterapija ir viena no izmaksu efektīvākajām metodēm, un ambulatori ārstēties ar zālēm ir daudz lētāk, nekā nonākt slimnīcā ar visām tur esošajām papildu izmaksām.

"Bet, protams, tad, kad naudas visam nepietiek, šādi lēmumi nav viegli pieņemami. To es arī varu saprast, bet tas ir arī stāsts par prioritātēm un cilvēku kā vērtību Latvijā," piebilda valdes priekšsēdētājs.

Viņš arī sacīja, ka šogad kompensējamo medikamentu sistēmai papildus tika piešķirti 50 miljoni eiro, taču apmēram puse no šīs summas tiks ieguldīta parādu dzēšanai par iepriekšējo gadu. Vienlaikus Bundulis atzinīgi vērtēja soli kompensāciju par zālēm smagu slimību ārstēšanai palielināt no 75% līdz 100% un pārējām kompensācijas apjomu palielināt no 50% līdz 75%. Taču tas, kā uzsvēra Bundulis, nepalielina pacientu skaitu, kas saņems kompensējamos medikamentus, jo jaunu diagnožu, par kurām domātiem medikamentiem varēs saņemt kompensācijas, ir maz.

Izdevniecības Dienas bizness konferencē Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis uzsvēra nacionālās medikamentu ražošanas nozīmību, atbalstot zāļu pieejamības nepārtrauktību krīzes apstākļos, un akcentēja svarīgākos faktorus, kuri veicinātu nozares izaugsmi.

Pasaulē medikamentu tirgus aug, un straujākais pieaugums notiek valstīs, kurās ir vismazāk sakārtota veselības aprūpes pieejamības sistēma. Eiropas Savienībā (ES) un ASV šī nozare ir stabila, tādēļ tajā nav vērojami strauji izrāvieni.

“Arī Latvijai vēl ir, kur attīstīties, un viens no virzieniem ir zāļu kompensācijas sistēmas sakārtošana, piešķirot tai nepieciešamo finansējumu vismaz Eiropas vidējo rādītāju līmenī” teic Juris Bundulis, vienlaikus norādot, ka, viņaprāt, nacionālo zāļu ražotāju resursi un potenciāls patlaban valsts līmenī netiek pietiekami novērtēti.

Eiropas Savienības valstīts vidēji 40% medikamentu tiek importēti, bet ap 60% ražoti uz vietas, savukārt Latvijā imports veido 94%, turpretī nacionālo ražotāju īpatsvars tirgū ir vien 6% (kopš 2022. gada tas ir pieaudzis par 1%). Tomēr 60 līdz 80% farmaceitisko vielu Eiropas ražotājiem nodrošina Ķīna un Indija. Šajās piegāžu ķēdēs mēdz būt pārrāvumi, kas apgrūtina darbu ražotājiem, sevišķi spilgti šīs problēmas izgaismojās Covid-19 pandēmijas laikā.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Latvijā jau vairākus gadu desmitus ir spēcīgi un daudzas “vētras” izturējuši vietējie zāļu ražošanas uzņēmumi – to īpašnieki jeb investori lielākajā daļā gadījumu ir Latvijas uzņēmēji. Šajā ziņā esam vienīgie Baltijā, kam ir savi nacionālie zāļu ražotāji, turklāt, kuri nav atkarīgi no mātes kompānijas Šveicē, Vācijā, Zviedrijā, Amerikā vai kādā citā farmācijas lielvalstī.

Taču pēdējo mēnešu laikā politiķi un atsevišķi jebkuru uzstādījumu izpildīt gatavi, paklausīgi ierēdņi mērķtiecīgi dara visu, lai situāciju mainītu un vietējo kapitālu no Latvijas izspiestu. Tiek pieņemti lēmumi, kuri daudz izdevīgākā tirgus pozīcijā nostāda globālās farmācijas kompānijas, bet par sliktajiem un vainīgajiem tiek saukti tieši vietējie farmācijas un veselības aprūpes nozares uzņēmumi, ražotāji un pakalpojumu sniedzēji, kuriem Latvija ir mītnes valsts ar visām no tām izrietošajām sekām un atbildību, nevis kārtējais tirgus, kurā tikai nopelnīt.

Tēla spodrināšana uz nozares rēķina

Pašreizējais veselības ministrs Hosams Abu Meri noteikti ir viens no centīgākajiem vietējo privāto uzņēmumu “apkarotājiem”. Par spīti teju visu veselības un farmaceitiskās aprūpes nozares asociāciju iebildumiem, pirms aptuveni mēneša Evikas Siliņas valdība apstiprināja izmaiņas zāļu cenu veidošanas modelī. Šāds iznākums bija sagaidāms, ņemot vērā, ka jau ministrijas sagatavoto izmaiņu apspriešanas procesā konsultācijas ar nozares asociācijām tika organizētas formāli, “ķeksīša” pēc, nevis ar mērķi atrast tiešām labāko un optimālāko risinājumu, lai Latvijas iedzīvotājiem ilgtermiņā palielinātu medikamentu pieejamību. Vienā no tikšanās reizēm ministrs skaidri pateica un caur to arī parādīja attieksmi visai nozarei: “Lai ko Jūs arī neteiktu, es iešu savu ceļu”.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Lai gan šobrīd situācija enerģētikas nozarē ir stabila un šķiet, ka sliktākais ir aiz muguras, šī sajūta varētu būt maldinoša, uzskata Egerts Kilings (Egert Killing), FILTER uzņēmumu grupas vadītājs.

Tas, visticamāk, ir klusums pirms vētras, tāpēc mums būtu jābūt gataviem nākamajiem izaicinājumiem, spriež E. Kilings. No iepriekšējās krīzes kā uzvarētāji iznāca tie, kas bija domājuši gan par energoefektivitāti un zaļāku ražošanu, gan resursu diversifikāciju un patēriņa samazināšanu, atzīmē FILTER uzņēmumu grupas vadītājs. Šobrīd jautājums pat nav par to, vai šie izaicinājumi atnāks, bet drīzāk – kad tie atnāks, teic E. Kilings, piebilstot, ka mūsdienās daudz tiek diskutēts par to, kādā virzienā enerģētikas sektoram vajadzētu attīstīties tuvāko desmit, piecpadsmit gadu laikā, taču nereti tiek aizmirsts par tagadni. Ir lietas, ko mēs varam darīt jau šodien, nevis pēc desmit gadiem, un to nevajadzētu aizmirst, teic eksperts. Par nozares izaicinājumiem ceļā uz oglekļa neitralitāti tiks diskutēts arī FILTER un DB organizētajā konferencē Dzīve pēc pārmaiņām (Life After Change), kas notiks 12. septembrī ATTA centrā.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Dabasgāzes patēriņš Latvijā un Eiropā turpina samazināties, eksperti uzskata, ka šāda tendence būs novērojama arī turpmāk.

Pakāpeniska atteikšanās no oglekļa intensīvas elektroenerģijas ražošanas, tostarp no dabasgāzes, ir Eiropas Savienības (ES) klimata un enerģētikas politikas mērķis, taču tas nenotiks vienā dienā - tam būs nepieciešami aptuveni desmit gadi, uzskata Mārtiņš Vancāns, energokompānijas Enefit valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka Baltijas enerģijas cenu galvenie virzītājspēki, arī Latvijā, vēsturiski vienmēr ir bijuši saistīti ar fosilā kurināmā un CO2 emisiju cenām, kā arī elektroenerģijas pieprasījumu. Pašlaik situācija mainās, un tieši atjaunīgie energoresursi spēlē arvien lielāku lomu, atzīmē M.Vancāns.

Izmaksu jautājums

Lai gan dabasgāze piedāvā elektroenerģijas ražošanu ar zemākām oglekļa emisijām, ilgtermiņā arī tā tiks aizstāta ar jaunām un tīrākām tehnoloģijām, uzskata M.Vancāns. “Mēs sagaidām, ka līdz ar atjaunīgās enerģijas ražošanas uzplaukumu pieprasījums pēc gāzes samazināsies, tomēr, tā kā atjaunīgo energoresursu pieejamība lielākoties nav kontrolējama, mums joprojām būs nepieciešamas arī dabasgāzes spēkstacijas. Tāpat gāzei saglabāsies svarīga loma nākotnes enerģijas bilancē kā rezerves jeb balansējošai jaudai. Teorētiski gāzi varētu pilnībā aizstāt, taču tas ir izmaksu jautājums. CO2 emisiju kvotu cenai būtu būtiski jāpalielinās vai arī alternatīvām enerģijas ražošanas tehnoloģijām jākļūst daudz lētākām, lai gāzes spēkstacijas izspiestu no ražošanas. Izvēršot atjaunīgo enerģijas avotu izmantošanu, kopējais pieprasījums pēc gāzes gan, protams, samazināsies, bet tai joprojām būs būtiska loma kā rezerves ražošanas jaudai. Pašlaik Baltijas valstis ir koncentrējušās uz jaunu atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu attīstību, tomēr tas rada pieprasījumu pēc liela mēroga enerģijas uzglabāšanas risinājumiem un kontrolējamām ražošanas jaudām, lai padarītu enerģijas tirgu stabilu un prognozējamu,” uzsver M.Vancāns.