Valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no nākamā gada prasīs dzīves vai darbavietas deklarēšanu Latvijā, paredz valdības atbalstītais Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojekts, par ko vēl būs jālemj parlamentam.

Paredzēts, ka jaunais likums aizstās līdzšinējo Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas pieņemts 2017.gada nogalē.

Kā uzsver VM, nemainīts paliks princips, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2024.gada septembra beigās 214 313 Latvijas valstspiederīgo savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārzemēs. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, 2024.gadā līdz septembrim 12 805 šo cilvēku Latvijā saņēmuši valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Tas nozīmē, ka šīs personas ierobežo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kas dzīvo un strādā Latvijā, norāda VM.

Apdrošināšanas sabiedrība Ergo Baltijas valstīs 2024. gadā klientiem atlīdzībās izmaksāja 212 miljonus eiro, no kuriem Latvijā – 56 miljonus, Lietuvā – 101 miljonu, bet Igaunijā – 55 miljonus eiro.

Latvijā lielāko atlīdzību daļu, līdzīgi kā iepriekšējos gados, veidoja dzīvības un veselības apdrošināšana. Šajos apdrošināšanas veidos klientiem 2024. gadā tika izmaksāti 59% no kopējā atlīdzību apjoma jeb 33 miljoni eiro*. Savukārt nedzīvības jeb transporta, īpašuma, civiltiesiskās, nelaimes gadījumu un ceļojumu apdrošināšanas atlīdzību izmaksas kopumā sasniedza 23 miljonu eiro apmēru**.

Nedzīvības apdrošināšanas veidos Ergo Baltijā pērn saņemts ap 112 000 atlīdzību pieteikumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2023. gadā. No tiem lielākais skaits jeb 64 000 pieteikumu reģistrēti Lietuvā, kur, salīdzinot ar gadu iepriekš, daudzums pieaudzis par 4%, tam seko Igaunija ar iepriekšējam periodam līdzvērtīgu pieteikto atlīdzību skaitu – 29 000, bet Latvijā pērn pieteikts ap 18 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas ir nedaudz jeb par 2% mazāk nekā 2023. gadā. Lielākā daļa jeb 64% no nedzīvības apdrošināšanas atlīdzību pieteikumiem Latvijā saņemti transporta apdrošināšanas veidos (OCTA, KASKO), bet apjomīgākais pieaugums pret 2023. gadu pērn bijis privātīpašuma apdrošināšanā, kur pieteikumu skaits palielinājies par 17%, kas saistīts ar jūlijā piedzīvoto vētru un lietavām.

Foto: dinozoo.lv

Līdzīgi kā cilvēkiem, arī mūsu četrkājainajiem mīluļiem ir individuālas uztura vajadzības, kas jāņem vērā, lai dzīvniekam nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu dzīvi. Atbilstoši izvēlēta profesionālā barība, kas piemērota suņa vai kaķa vecumam, šķirnei, aktivitātes līmenim un veselības stāvoklim, var ievērojami uzlabot dzīvnieka dzīves kvalitāti.

Viens no iecienītākajiem mājdzīvnieku barības zīmoliem, kas piedāvā augstākās kvalitātes produktus, ir Royal Canin. Vairāk par Royal Canin produktiem suņiem un kaķiem stāsta Dino Zoo eksperte, kinoloģe Tatjana Bodricka.

Zinātne, inovācijas un precīzi izstrādātas barības receptes

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

SIA "Rīgas meži" 2024.gadā sasniedza Rīgas domes noteiktos finanšu mērķus, nodrošinot uzņēmuma finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību - liecina 4.aprīlī uzņēmuma dalībnieku sapulcē apstiprinātais kapitālsabiedrības gada pārskats.

Dalībnieki atzinīgi novērtēja uzņēmuma darbības rādītājus, īpaši akcentējot, ka "Rīgas meži" pirmo reizi ir sagatavojis konsolidētu finanšu un nefinanšu pārskatu, sperot būtisku soli ilgtspējas virzienā un uzsākot ziņošanu atbilstoši Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (CSRD) prasībām gadu pirms to oficiālās stāšanās spēkā.

"2024.gadā ir paveikts apjomīgs darbs un sasniegts būtisks progress gan "Rīgas mežu" finanšu stabilitātes nodrošināšanā un saimnieciskās darbības ilgtspējas uzlabošanā, gan pētniecības un inovāciju attīstībā, ietekmes pušu vadības, piegādes ķēdes pārvaldības procesu pilnveidē," uzsver uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. "Lai arī pagājušajā gadā situācija tirgū un nozarē turpināja būt mainīga un līdz ar to arī ļoti izaicinoša. Tomēr, sekmīgi vadot procesus, efektivizējot saimnieciskās darbības izmaksas un ieviešot mūsdienu tehnoloģiju risinājumus, esam panākuši stabilus finanšu rādītājus."

Piesaistot finansējumu, Ventspils valstspilsētas pašvaldības iestāde Ventspils muzejs īstenojis projektu, lai veicinātu kultūras, dabas un radošā tūrisma attīstību Ziemeļkurzemē, radot tematiski saskaņotus un papildinošus tūrisma produktus un pakalpojumus.

Projekts guvis atzinību arī Finanšu ministrijas (FM) organizētajā konkursā Reģionu zvaigznes 2024, kura mērķis ir apbalvot un godināt Eiropas Savienības (ES) finansētus augstas pievienotās vērtības projektus Latvijā, kuros ir demonstrēta izcilība un jaunas pieejas reģionālajai attīstībai. Konkurss arī ir aicinājums pievērst uzmanību projektiem, tādējādi iedvesmojot citus projektu īstenotājus un iesaistītās puses. Konkursā tika apbalvoti trīs izcilākie projekti piecās kategorijās, kas atbilst Kohēzijas politikas 2021.–2027. gada perioda prioritātēm: Konkurētspējīga un vieda Eiropa, Zaļa Eiropa, Savienota Eiropa, Sociāla un iekļaujoša Eiropa, kā arī Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa.

SIA "Centrālā laboratorija" valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa šonedēļ Veselības aprūpes darba devēju asociācijas pilnsapulcē tika ievēlēta asociācijas valdē.

"Esmu pagodināta par man uzticēto atbildību un gatava sniegt ieguldījumu Veselības aprūpes darba devēju asociācijas turpmākajā darbā un attīstībā," uzsver Zane Kaktiņa.

"Viens no maniem prioritārajiem uzdevumiem būs veicināt sadarbību starp laboratorijas nozari un citiem veselības aprūpes sektoriem, kā arī sekmēt laboratoriskās diagnostikas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti visā Latvijā. Kopā mēs varam izveidot ilgtspējīgāku un modernāku veselības aprūpes sistēmu, kas būs ieguvums gan pacientiem, gan nozarē strādājošajiem."

Zanes Kaktiņas ievēlēšana VADDA valdē iezīmē nozīmīgu soli SIA "Centrālā laboratorija" stratēģiskajā virzībā, stiprinot laboratorijas nozares pārstāvniecību veselības aprūpes politikas veidošanā valstiskā līmenī.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” izveidotā Latvijā lielākā privātā stipendiju programma jaunajiem dabaszinību skolotājiem “Starp mums ir ķīmija!” turpina augt – kopējais stipendiju fonds 2025.gadā sasniedzis jau 180 000 eiro.

No 31.marta līdz 22.aprīlim norosināsies pavasara pieteikšanās kārta, kurā 3000 eiro stipendijas saņems deviņi topošie vai jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji.

Iniciatīvu 2023. gadā ar stipendijām ķīmijas skolotājiem sāka “Olpha”, 2024.gadā programmai ar bioloģijas skolotāju stipendijām pievienojās “Centrālā laboratorija”, bet šogad kā partneris programmā iesaistījusies arī “Veselības centru apvienība” (VCA), pasniedzot stipendijas matemātikas skolotājiem. Pateicoties sadarbībai, turpmāk ik gadu jaunajiem skolotājiem tiks piešķirtas 15 stipendijas, palīdzot viņiem turpināt pedagoģijas studijas vai sākt jaunā skolotāja karjeru, tādējādi veicinot dabaszinātņu izglītības attīstību Latvijā. Pavasara pieteikšanās kopskaitā deviņām stipendijām notiks no 31. marta līdz 22. aprīlim, aizpildot pieteikuma anketu starpmumsirkimija.lv.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā apliecinājis Latvijas interesi, lai ASV tehnoloģiju gigants "Google" iesaistītos Mākslīgā intelekta centra izveidē Latvijā, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Latvijas prezidents otrdien tikās ar "Google" viceprezidenti publiskās pārvaldes un rīcībpolitiku jautājumos Eiropā Aneti Kroberi-Rīlu.

Turpinot pagājušajā gadā Davosā un vizītē Kalifornijā sākto diskusiju ar "Google" vadību, sarunā apspriesta "Google" iesaiste Mākslīgā intelekta centra darbībā, sadarbība Baltijas valstu kiberdrošības spēju stiprināšanā, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) konkurētspēju saistītie izaicinājumi.

Rinkēvičs uzsvēris, ka Mākslīgā intelekta centra izveide un attīstība ir nozīmīga Latvijas prioritāte. Pēc viņa vārdiem, centra izveide ir būtiska, lai stiprinātu drošību un veicinātu konkurētspēju.

Latvijas prezidents informēja par progresu centra izveidei nepieciešamajā likumdošanā. Tāpat Rinkēvičs uzsvēra samērīga tiesiskā regulējuma ieviešanu ES līmenī, kas ir sevišķi būtiski, lai ES vēl vairāk nezaudētu konkurētspēju.

Tikai 43 % Latvijas pilngadīgo iedzīvotāju savu veselību vērtē kā labu vai ļoti labu – tas ir ievērojami zemāk par ES vidējo, sliktākais rādītājs Baltijā un turpina pasliktināties, liecina Norstat veiktais iedzīvotāju veselības pašvērtējuma mērījums.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju veselība pašnovērtējums ir pasliktinājies – 2023.gada sākumā 47 % iedzīvotāju savu veselības stāvokli novērtēja kā labu vai ļoti labu, savukārt pērnā gada beigās rādītājs ir noslīdējis līdz 43 %, no kuriem 4 % iedzīvotāju domā, ka viņu veselība ir ļoti laba un 39 % - laba.

Jo lielāks vecums, jo sliktāks veselības stāvoklis – tā liecina veselības pašnovērtējuma mērījums dažādās vecuma grupās. Vecumā līdz 39 gadiem 11% iedzīvotāju savu veselību novērtē kā ļoti labu un 48 % kā labu. Savukārt 40 līdz 59 gadu vecumā vairs tikai 5 % norāda, ka veselība ir ļoti laba un 29 % - laba. 17 % senioru jeb iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem saka, ka veselība ir slikta vai ļoti slikta.

Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha”, godinot Latvijas ārstu izcilo darbu un ieguldījumu medicīnā, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotās “Gada balva medicīnā” ietvaros, pasniedza divas speciālbalvas nozares vadošajiem speciālistiem.

“Olpha” apbalvojumu “Iedvesma” saņēma profesors Māris Taube par nozīmīgu ieguldījumu psihiatrijas nozares izaugsmes veicināšanā un neatsveramo ieguldījumu sabiedrības mentālās veselības labā. Gada balvu medicīnā “Iedvesma” saņēma arī profesors Oskars Kalējs par izcilu ieguldījumu kardioloģijas un aritmoloģijas attīstībā Latvijā, kas ļauj būtiski uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, ieviešot modernas ārstēšanas metodes un tehnoloģijas.

Zāļu ražotājs “Olpha” jau 50 gadus nodrošina inovatīvus un augstas kvalitātes farmācijas risinājumus, rūpējoties par sabiedrības veselību, un ir ilggadējs “Gada balva medicīnā” atbalstītājs. “Ar speciālbalvu “Iedvesma” vēlamies godināt ārstus, kuri ar savu darbu un zināšanām sniedz nozīmīgu pienesumu ne tikai pacientu dzīves kvalitātes uzlabošanā, bet arī visas medicīnas nozares attīstībā. Šī gada laureāti ir lieliski sava aroda meistari un nozares profesionāļi, kas ar savu izcilo darbu un piemēru iedvesmo kolēģus, jaunos nozares speciālistus un nākamo ārstu paaudzi turpināt virzīties uz priekšu un sasniegt augstākus mērķus visas sabiedrības veselības veicināšanā,” uzsver AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Biznesa augstskolā Turība ir izstrādāta uztura programma, ko veidojuši Latvijā vadošie nozares speciālisti sadarbībā ar ārstiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem.

“Uztura programma veidota atbilstoši jaunajam Uztura speciālista profesijas standartam, un tajā integrēti mūsdienīgi studiju priekšmeti, kas ietver arī mākslīgā intelekta pamatu apgūšanu, lai jaunie speciālisti jau varētu to izmantot savā profesionālajā darbā. Studiju programma ir jauna, kas nozīmē, ka arī viss aprīkojums un mācību materiāli ir mūsdienīgi. Šī ir profesionālā bakalaura programma, līdz ar to pēdējais mācību gads ir paredzēts praktiskai pieredzei, un, absolvējot programmu, students kļūst par ārstniecības personu,“ uzsver bakalaura programmas “Uzturs” direktore, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande.

Studentiem tiks nodrošināta iespēja apgūt nepieciešamās zināšanas un prasmes darbam ar mūsdienīgām veselības aprūpes tehnoloģijām un metodēm speciāli aprīkotās mācību telpās. Studiju laikā mācību process tiks pietuvināts darba vidē balstītām situācijām, piemēram, topošie uztura speciālisti zināšanas apgūs ne tikai auditorijās, kad tiek modelētas situācijas ar pacientu, bet arī prakses laikā ārstniecības iestādēs, gūstot profesionāli svarīgu pieredzi darbā ar pacientiem. Pirms tiks modelēti pacientu "case study", studenti apgūs pamatīgu teorētisko zināšanu bāzi, kas ļaus tiem labāk orientēties tālākajās studijās un darbā. “Šāda veida infrastruktūra ir ļoti svarīga, jo tā nodrošina, ka studenti apgūst prasmes un iemaņas reālos darba apstākļos. Tas palīdz studentiem sagatavoties darbam veselības aprūpes jomā, iegūstot pieredzi darbā ar reāliem pacientiem un situācijām,” skaidro G.Bīlande.

Rīgas dome 22.janvārī pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, plānojot tērēt par 110 miljoniem eiro vairāk nekā pērn.

Kopējie pašvaldības ieņēmumi šogad plānoti 1,47 miljardu eiro apmērā, kas ir par 50 miljoniem eiro vairāk nekā 2024.gadā.

Savukārt izdevumi paredzēti 1,694 miljardu eiro apmērā.

Ja pērn tika plānots, ka budžeta izdevumi pārsniegs ieņēmumus par aptuveni 164 miljoniem eiro, tad 2025.gadā pašvaldības budžeta izdevumi tiek plānoti par 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Domē skaidro, ka izdevumu pieauguma būtiskāko daļu veido divi lieli infrastruktūras projekti - Dienvidu tilta ceturtās kārtas īstenošana un Kundziņsalas pārvada būvniecība. Šo projektu īstenošana ir saskaņota ar valdību, un tiem tiks ņemti aizdevumi.

Kopumā 34,6% budžetā plānoti izglītībai, 27,4% - ielām, tiltiem, ceļiem, apgaismojumam un transportam, 13,2% - sociālajai jomai un veselībai, 8,2% - iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, 7,1% - vispārējiem valdības dienestiem, 4,1% - mājokļiem un pilsētvidei, 2,8% - kultūrai un sportam, bet 2,1% - drošībai.

Digitālās vides attīstība ir priekšnosacījums drošībai, noturībai un arī valsts finansiālai izaugsmei. Tas viss nav iespējams bez spēcīgiem pamatiem jeb kritiskās infrastruktūras, par ko jau simts gadus rūpējas un domā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Vairāku gadu garumā bez skaļiem saukļiem un paštīksmināšanās Latvija ir izbūvējusi un paplašina sakaru un apraides tīklu, nodrošina Latvijas un NATO ārējās robežas drošības stiprināšanu, sniedz ērtus un uzticamus digitālās identitātes pakalpojumus, šobrīd testē 5G tehnoloģiju TV un radio apraides nodrošināšanai. Kurš par to maksā un kas liecina par LVRTC panākumiem?

LVRTC peļņu veido IKT infrastruktūras nomas un saistīto pakalpojumu ienākumi, LMT dividendes, ieņēmumi no valsts deleģēto uzdevumu izpildes un komercproduktu - piemēram datu centru, kā arī datu tranzīta pakalpojumu tirgošanas pašmāju un ārvalstu komersantiem. Īstenojot dažādus projektus, akcionāra noteikta daļa iegūtās peļņas tiek iemaksāta valstij, bet daļa - ieguldīta simts procentus valstij piederošā LVRTC infrastruktūras attīstībā, lai veicinātu nākotnes tehnoloģisko projektu īstenošanu. Atkārtoti ieguldot peļņu, mēs veicinām ne tikai mūsu attīstību, bet arī valsts tehnoloģisko un finansiālo izaugsmi. Šāda efektīva resursu pārvaldība ļauj mums īstenot inovatīvus projektus, kas atbalsta valsts ekonomiskās intereses, nodrošinot iedzīvotājus un organizācijas ar drošu un ātru informācijas saņemšanu un tās pārraidi.

2024.gadā VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) paralēli apjomīgajiem attīstības projektiem nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un uzturēšanas ietvaros īstenojusi 415 nekustamo īpašumu restaurācijas, atjaunošanas un remontdarbos, ieguldot 6,4 miljonus eiro.

Kapitālsabiedrība ir veikusi ieguldījumus arī kompetenču paaugstināšanas aktivitātēs. Aizvadītajā gadā VNĪ ieguva divus nozīmīgus starptautiskā ISO standarta apliecinājumus - atbilstību ISO[1] 41001 standarta “Facility management" (NĪ apsaimniekošana) prasībām un ieguva jaunu ISO 14001 sertifikātu, kas apliecina VNĪ ieviestās vides pārvaldības sistēmas atbilstību standarta prasībām, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ikdienā VNĪ īsteno nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldību kopumā 233 īpašumos no aktīvu un pamata portfeļa. Tā ietver dažādu uzturēšanas, atjaunošanas un restaurācijas darbu īstenošanu. Aizvadītā gada ietvaros VNĪ īstenojis līdz šim lielāko šāda veida darbu skaitu – 415. Virkne darbu saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu, vides labiekārtošanas darbiem, ugunsdzēsības sistēmu remontdarbiem, kosmētiskajiem un citiem darbiem. Nozīmīgāko darbu vidū ietilpst ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēmas darbības atjaunošana Brīvības ielā 61, elektroapgādes sistēmas rekonstrukcija Valsts asinsdonoru centram, Sēlpils ielā 9, kā arī Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja balkonu atjaunošana​. Lielākā daļa no īstenotajiem darbiem ir veikti no ēku uzkrājumiem, tādējādi uzlabojot ēku tehnisko stāvokli un samazinot nākotnē nepieciešamo ieguldījumu apjomu.

Noliktavu plauktu sistēmu plānošana ir nozīmīgs aspekts efektīvai noliktavu pārvaldībai. Pārdomāta preču uzglabāšana plauktu sistēmās veicina efektīvāku noliktavas darba organizāciju. Bez pārdomātas preču uzglabāšanas sistēmas noliktavu darbība var kļūt haotiska, veicinot darba izpildes kavēšanos un palielinot izmaksas attiecībā uz klientu apkalpošanu, noliktavu uzturēšanu un darbiniekiem. Šajā rakstā aplūkosim labākās prakses noliktavu plauktu sistēmu plānošanā, lai uzlabotu noliktavu darbības efektivitāti.

Plauktu sistēmu plānošana

3D plānošana ievērojami atvieglo noliktavu organizācijas un iekārtošanas plānošanu. Vizualizējot noliktavas izkārtojumu, tiek sniegts skaidrāks ieskats telpas efektīvai izmantošanai. Galvenās priekšrocības, kuras sniedz 3D noliktavu plauktu sistēmu plānošana, ir:

1. Precīza un organizēta telpas izmantošana: 3D plānošanas programmatūra var identificēt neizmantotas vai slikti izmantotas vietas, palīdzot optimizēt plauktu konfigurācijas.

2. Uzlabota piekļuve: Noliktavas vizualizēšana 3D formā nodrošina labāku eju platumu, piekļuves punktu un darba plūsmas ceļu plānošanu.

3. Preču uzglabāšanas risinājumu testēšana: Ar 3D plānošanas programmatūru ir iespējams simulēt dažādas plauktu izvietošanas un darba plūsmas, lai noteiktu visefektīvāko izkārtojumu pirms izmaiņu ieviešanas.

Sekojot līdzi apmeklētāju vēlmēm un vajadzībām, kā arī aktuālajām tirgus tendencēm, iepirkšanās un izklaides centrs “Akropole Alfa” savu telpu un infrastruktūras uzlabošanā un modernizācijā šogad investēs vairāk nekā divus miljonus eiro.

Modernizācijas plānā ietilpst jaunu un mūsdienīgu māmiņu istabu izveide, labierīcību pārplānošana un interjera izbūve, un to skaita palielināšana, jaunas navigācijas sistēmas izveide, kā arī iekštelpu atpūtas zonu uzlabošana.

““Akropole Alfa” 71 000 m2 plašajā teritorijā modernizācijas darbi notiek nepārtraukti. Šogad plānotie uzlabojumi ir lielākie kopš iepirkšanās centra “Alfa” pievienošanās “Akropole” saimei, un tie ir nozīmīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem,” komentē SIA “Akropole Latvija” ģenerāldirektors Kaspars Beitiņš.

Modernizācijas darbi tiks organizēti tā, lai neradītu neērtības iepirkšanās centra apmeklētājiem un darbiniekiem. Darbi norisināsies vairākos posmos, un tos ir plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

16. janvārī, atverot Mēness aptieku “Kamēlija” pēc nozīmīgas rekonstrukcijas, atklāta ievērojamā latviešu mākslinieka Teņa Graša vitrāža “Dziesma”. Godinot mākslinieka simtgadi un viņa nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā un mākslā, vitrāža, kas iepriekš rotāja aptiekas logus jau kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem, tagad ir rūpīgi restaurēta.

Kultūrvēsturisko Teņa Graša vitrāžu 2024. gadā atjaunoja stikla mākslinieks Agris Butelis. Aptiekā ir veikti nozīmīgi uzlabojumi klientu ērtībām, tostarp modernizēta diennakts apkalpošanas zona ar uzgaidīšanas iespējām iekštelpās, lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi apmeklētājiem jebkurā diennakts laikā.

“Mēs visi nākam no pagātnes, dzīvojam šodienā un veidojam vēsturi nākamajām paaudzēm. Esmu gandarīta, ka šodien veram rekonstruētās Mēness aptiekas “Kamēlija” durvis, kur vēstures liecības satiekas ar tagadni un mēs atbildīgi ar rūpēm un ilgtspējīgu darbu veidojam jaunu vēstures posmu. Pirmo reizi te aptieka tika atvērta 1924. gadā, un veselu gadsimtu tā ir izcilības simbols farmaceitiskās aprūpes jomā, īpaša gan iedzīvotājiem, gan mums – “Mēness aptiekas” darbiniekiem. Latvijā nav nevienas citas aptiekas, kas būtu līdzīga šai. Tagad no jauna tā ir īpaša ar savu konceptu, kas atdzīvina aptiekas atmosfēru no pagājušā gadsimta 20. gadiem. Mēs vēlējāmies, lai tā būtu ērta un vizuāli pievilcīga mūsu klientiem un farmaceitiem viņu ikdienā, kā arī simboliski nozīmīga Latvijai,” uzsvēra “Mēness aptieka” valdes priekšsēdētāja Vilma Fērklaf.

No šā gada aprīļa AS “Veselības centru apvienība” (VCA) valdes priekšsēdētājas amatā darbu sākusi Iveta Lāce – pieredzējusi uzņēmumu vadītāja ar plašām zināšanām stratēģiskajā vadībā un attīstībā.

Baltijas reģionā. Darbu VCA valdē turpinās arī valdes locekļi Solvita Babre–Samata un Zigurds Lasovskis.

“Es ticu, ka kvalitatīva medicīna un veselības aprūpe nozīmē ne tikai augstus standartus un jaunākās ārstniecības metodes vai tehnoloģijas, bet arī cilvēcīgu attieksmi. Mans mērķis ir attīstīt VCA par vēl mūsdienīgāku un ikvienam pacientam pieejamu medicīnas centru tīklu. Es ar prieku pievienojos VCA komandai, lai kopā gan ar medicīnas speciālistiem, gan administratīvo komandu turpinātu attīstīt VCA, ieviešot jaunus digitālos risinājumus, jaunākās tehnoloģijas ārstniecībā, gan arī turpinot paplašināt mūsu klīniku reģionālo pieejamību un apkalpošanas kvalitāti,” saka VCA valdes priekšsēdētāja Iveta Lāce.

Latvijas farmācijas nozare ir viena no valsts stratēģiski svarīgajām nozarēm, un tās attīstība ir ne tikai ekonomikas, bet arī sabiedrības veselības un valsts noturības jautājums. Tāpēc 21. martā Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) tikās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri un ministrijas augstāko vadību, lai prezentētu nozares attīstības stratēģiju un pārrunātu aktuālos izaicinājumus Latvijas zāļu tirgus attīstībā, informē Latvijas Zāļu ražotāju asociācija.

Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta zāļu reformas ietekmei uz vietējiem ražotājiem. Pašlaik Latvijas zāļu tirgū vietējie ražotāji veido tikai aptuveni 5%, un LZR ieskatā zāļu cenu reforma vēl vairāk nostiprina starptautisko inovatīvo ražotāju pozīcijas un ietekmi Latvijas tirgū, radot jaunus riskus vietējo ražotāju konkurētspējai gan Latvijā, gan starptautiskajos tirgos.

LZR iepazīstināja ministru ar nozares attīstības stratēģiju, kas top sadarbībā ar vietējiem zāļu ražotājiem “Olpha”, “Grindeks” un “PharmIdea”, kā arī Latvijas vadošajām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem. Stratēģijas mērķis ir veicināt farmācijas nozares ilgtspējīgu attīstību gan Latvijā, gan eksporta tirgos, uzlabojot ražošanas tehnoloģijas, paplašinot produktu portfeli un palielinot medikamentu pieejamību Latvijas pacientiem.

Valdība otrdien atbalstīja Rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027.gadam, kura īstenošanai plānots izlietot vairāk nekā 640 miljonus eiro.

Plānā minēti būtiskākie izaicinājumi, kurus nepieciešams risināt austrumu pierobežā Krievijas īstenotā kara pret Ukrainu ietekmē, un tie ir kopīgi ar citām Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm Eiropas Savienībā. Tostarp pastiprinās jau esošā nelabvēlīgā ekonomiskā situācija, rodas grūtības saglabāt uzņēmējdarbības aktivitāti, piemēram, mazos un vidējos uzņēmumus.

Kā izaicinājums minēta negatīvā ietekme uz iedzīvotāju drošības sajūtu un paaugstināta sociālā spriedze, līdz ar to nepieciešamība stiprināt sabiedrības noturību un sagatavotību.

Minēta arī negatīvā ietekme uz potenciālajām investīciju plūsmām, traucēti transporta koridori, pārtrauktas tūristu plūsmas.

Rietumu Banka ir piešķīrusi kredītu 6,5 miljonu eiro apmērā SIA "FIBI 1", lai atbalstītu izcilas jūgendstila ēkas renovāciju Rīgas centrā.

Finansējums ir paredzēts daudzīvokļu mājas iegādei un atjaunošanai, kā arī uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu palielināšanai.

Šī ēka, kas atrodas A. Čaka ielā 32, vēsturiski ir sešu stāvu mūra daudzīvokļu īres nams ar komerctelpām pirmajā stāvā. Tā ir celta 1912. gadā Art Nouveau stilā jeb jūgendstilā, un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

"Investīcijas kultūras vērtību saglabāšanā ir ļoti nozīmīgas. Mēs kā lielākā vietējā, Latvijas, banka esam pārliecināti, ka ir būtiski piedalīties valsts kultūrvērtību un arhitektūras pieminekļu atjaunošanā. Kvalitatīvas dzīves telpas radīšana ir arī viens no priekšnoteikumiem mūsdienu pilsētas kopējai attīstībai. Šis projekts ne tikai ļauj renovēt vēsturisku ēku, bet arī veicināt Rīgas centra attīstību, piedāvājot iedzīvotājiem modernu un ērtu dzīves vidi," stāsta Rietumu Bankas valdes loceklis, Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs.