Kā pierādījies praksē, e-veselības sistēmas spēj attīstīties līdz ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju progresu un to pieejamību, kā arī sabiedrības izpratni par jaunajām iespējām un priekšrocībām.
Latvijā ir arī vairāki dokumenti, kuri var sniegt detalizētāku informāciju par izvirzītājiem mērķiem un plānotajām aktivitātēm E-veselības ieviešanā: Pamatnostādnes «E veselība Latvijā», pamatnostādņu «E-veselība Latvijā» īstenošanas plāns 2008-2010.g. u.c. Tomēr, ja par e-veselību ik pa brīdim dzirdamas runas publiskajā telpā, tad jautājums par e-recepti kaut kur ir pazudis pavisam.
Pavisam nesen parādījās skaidrojums, ka pilnvērtīgu «e-veselības» projekta ieviešanu jau gandrīz gadu kavē atkārtota «e-receptes» sistēmas izstrādes iepirkuma pārsūdzēšana. Konkursa dalībnieki pārsūdz lēmumu, apsūdzot nepamatoti zemo iepirkuma komisijas novērtējumu atsevišķās iepirkuma pozīcijās.
Kaut arī e-recepte ir tikai maza daļa no kopējā e-veselības projekta, kurā ir pacientu datu bāze un citi komponenti, e-receptes ieviešana Latvijā ir vitāli svarīga pacientiem, ārstiem, farmaceitiem un kontrolējošajām institūcijām. Izmaiņu rezultātā tiktu izveidota sistēma, kura padarītu pārskatāmāku recepšu aprites procesu, izveidojot savstarpējo elektronisko informācijas apriti, starp procesā iesaistītajiem – ārstiem, aptiekām, pacientiem, apdrošinātājiem un citām institūcijām. Ieguvumu plašo spektru ir arī aptvēruši mūsu kaimiņvalstis un skandināvi, kuri e-recepti ieviesa jau daudzus gadus atpakaļ.
90-to gadu vidū Dānijā tika izveidots veselības datu tīkls (Health Data Network), kurš tika finansēts no Dānijas Veselības un Labklājības ministrijām, pašvaldībām un citām ar veselības aprūpi saistītām organizācijām. Šobrīd caur to notiek e-veselības datu plūsma, tai skaitā e-receptes tīkls, kurš uzsāka savu darbību 2007.gadā. E-receptes ieviešana ļāva būtiski samazināt ārstu kļūmju skaitu, kuras katru gadu tika fiksētas ap 200 000. Kā apliecinājums sistēmas efektivitātei arī kalpo fakts, ka šobrīd 98% recepšu Dānijā ir elektroniskas. Savukārt Zviedrijā nacionālā mēroga projekts e-recepte tika ieviesta jau 1983. gada jūnijā, 2009. gadā sasniedzot 50 miljonus izrakstīto e-recepšu.
Kaimiņi igauņi arīdzan apsteiguši Latviju, ieviešot e-receptes projektu 2010. gadā. Tomēr Latvijā, kaut arī daudz un dikti debatēts par e-veselības projektu un vienu no tās sastāvdaļām e-recepti, projekts pagaidām īpaši strauji uz priekšu nevirzās. E-veselības pilotprojektu bija plānots demonstrēt 2011 gadā, vēlākais 2012.g. sākumā. Tomēr raugoties uz jautājumu virzību, jāteic vienīgā cerība šī projekta savlaicīgā ieviešanā ir Veselības ministre Ingrīda Circene, kura kopš ievēlēšanas ir enerģiski ķērusies pie veselības nozares sakārtošanas.
Šobrīd Latvijā pastāv vairāku veidu receptes: 1) parasto zāļu recepte, 2) vairākkārt izmantojamā recepte, 3) īpašā recepte narkotiskajām un tām pielīdzināmajām zālēm, kā arī 4) kompensējamām zālēm. Katru gadu Latvijā tiek izsniegti 10-15 miljoni recepšu, no kurām apmēram ceturtā daļa - īpašās receptes. Tomēr neraugoties uz šo lielo skaitu, visas receptes tiek izrakstītas uz papīra veidlapas, neizmantojot mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Esošā sistēma rada daudz problēmas, ar kurām ir saskāries gandrīz vai katrs Latvijas iedzīvotājs, piemēram, nesalasāmais ārsta rokraksts. Tomēr trūkumu ir vēl vairāk nekā tikai apgrūtinātā receptes salasāmība un tās izsekojamības kontrole.
* Uz receptes uzrakstītā informācija ne vienmēr ir viennozīmīgi interpretējama. Tas rada kļūdas iespēju pacientam izsniegt ne to medikamentu, ko izrakstījis ārsts, kļūdīties devas noteikšanā.
* Pacientam jāapmeklē ārsts, ja nepieciešams izrakstīt atkārtotu recepti.
* Uz receptes rakstītā informācija aizpildīta nepilnīgi, Nav iespējams pārliecināties par
informācijas pareizību, piemēram, ka šāds pacients patiešām eksistē. Ir sarežģīti atklāt
krāpšanās mēģinājumus.
* Informācijas vairākkārtēja manuāla ievadīšana prasa resursus gan aptiekām, gan Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VNC), gan apdrošinātājiem. Iespējamas kļūdas – cilvēciskais faktors
* Esošais process pakļauj aptiekas finansiālam riskam – nepamatoti vai nepareizi izrakstītas īpašās receptes kompensējamiem ārstniecības līdzekļiem vai privāto apdrošinātāju kompensācijas limitu pārsniegšanas gadījumā aptieka nesaņem kompensāciju, līdz ar to cieš finansiālus zaudējumus.
Par e-receptes ieviešanu Latvijā diskusijas rit labu laiku, dažādiem viedokļu līderiem izsakoties gan par receptes ieviešanu, gan pret, norādot uz trūkumiem ar ko sastapsies tā lietotāji. Elektroniskās receptes IS realizācija paredz recepšu izrakstīšanu elektroniskā veidā, nodrošinot pēc iespējas plašāku informāciju par savstarpēji aizvietojamiem medikamentiem, medikamenta piemērotību attiecīgajai diagnozei, kā arī iespējamajām medikamenta blakus parādībām, vienlaikus arī nodrošinot zāļu aprites uzraudzību.
Veiksmīga projekta ieviešanas gadījumā:
* Paaugstināsies farmaceitiskās aprūpes kvalitāte;
* Tiks nodrošināta kļūdu kontrole, izvairīšanas no nepilnīgu datu reģistrēšanas;
* Ar e-receptes palīdzību būtu iespējams veidot klienta vēsturi, kas uzlabotu ārstēšanas vai profilakses kvalitāti;
* Ārsti varēs iegūt pārskatu par pacienta lietojamiem medikamentiem, lai samazinātu nesavietojamības vai pārdozēšanas riskus;
* Tiks nodrošināta vienlaicīga pieeja aktuālai informācijai;
* Tiks uzlabots pacientu apkalpošanas ātrums un kvalitāte;
*Aptiekās farmaceits uzreiz redzēs pacienta vēsturi, kad un kādi medikamenti ir izrakstīti, cik reizes tie lietojami u.c.;
* Efektīvi varēs iegūt nepieciešamos statistikas datus saistītus ar veselības aprūpi. u.c.;
* Recepti nevarēs pazaudēt;
* Iespējams būs atkārtoti iegūt recepti bez atkārtota ārsta apmeklējuma;
Tomēr e-receptes ieviešanai ir arī pretinieki, kuru galvenie jautājumi ir saistīti ar Sistēmas drošības un iedzīvotāju privāto datu pasargāšanu un nepieciešamajām investīcijām programmēšanā, apmācībā, kases programmatūrās u.c. Iespējams tas ir vēl viens aspekts, kāpēc šis projekts ir stipri iekavējies.
Veselības aprūpes jomā iesaistītie jau ilgstoši gaida mērķtiecīgu virzību šim, mūsuprāt, svarīgajam projektam. Ceram, ka jaunās ministres apņēmība būs labs pamats, lai arī Latvija jau visdrīzākajā laikā kļūtu par valsti, kurā 21.gs. tehnoloģijas un iespējas kļūst par ikdienas normu.
