Tā kā vēlēšanas jau ir pagātne, finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) jau vakar no paša rīta «pabiedēja» Latvijas sabiedrību ar atklāsmi, ka gan šogad, gan 2010., gan 2011. gadā valsts budžeta tēriņi ik gadu būs jāapcērp par 500 milj. Ls.
Tādējādi kopā valsts budžeta izdevumi šo gadu laikā jāsamazina vismaz par 1.5 mljrd. Ls. Tiesa, nekur nav zvanīts, ka, šogad budžetu «saīsinot» vēl par 500 milj. Ls, ar to pietiks, lai iekļautos kādos budžeta deficīta rāmjos. Proti — jo vairāk apcirps valsts budžeta izdevumus, jo mazāk tiks saņemts nodokļos un bez tam vēl parādīsies jauni pretendenti, kuri kā jaunpienākušie bezdarbnieki «uzsēdīsies» uz socbudžeta, kas ir viena no valsts budžeta sastāvdaļām.
Pārsteidzoši: E.Repše apgalvo, ka līdz šim neesot izdarīts pilnīgi nekas, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi, kaut arī pats ieņem ietekmīgāko — finanšu ministra — posteni šajā valdībā, kuras vadītājs ir E. Repšes partijas biedrs — V. Dombrovskis, bet cits partijas biedrs A. Kampars ir ekonomikas ministrs.Tomēr bēdīgākais ir nevis tas, ka valsts budžeta tēriņi ir jāapcērp vēl vairāk, nekā pašreizējā valdība līdz šim ir rādījusi, bet gan tas, ka līdz vēlēšanām valdības mugurkauls — premjers un finanšu ministrs un, iespējams, arī citas amatpersonas — vienkārši turēja muti vai, labākajā gadījumā, kā V. Dombrovskis, uz žurnālistu tiešu jautājumu: ko darīs? — izvairījās no tiešas atbildes, vien norādot, ka par to tiks runāts ar starptautiskajiem aizdevējiem un par to vēl esot pārāk agri runāt.
Tāpat visur tika runāts par nodokļu nepaaugstināšanu, bet tagad izrādās, ka tiek plānots atcelt neapliekamo miminumu, tātad - palielināt nodokļu nastu ikvienam strādājošajam. Valsts, vēloties no katra cilvēka paņemt vēl vairāk, rada papildu spriedzi. Diemžēl valdība joprojām ne pārāk aktīvi domā par atteikšanos no ekstrām, kur, iespējams, varētu ietaupīt ievērojamus līdzekļus un uz ko ir norādījuši uzņēmēji, bet meklē, kā mehāniski ietaupīt vai uzlikt papildu maksājumus, tā vietā, lai domātu par ekonomiskās aktivitātes palielināšanu, tiek darīts gluži pretējais.Šķiet, 8. jūnijs ir tas datums, kurā var lēnām, dozēti (gluži tāpat kā par IKP krituma apmēriem 2009. gadā pērnruden) sākt runāt par to, ko patiesībā nāksies darīt un ko īstenībā saistībā ar valsts budžetu nolēmusi valdība.
Tā vien šķiet, ka šāda novilcināšanas taktika ir īstenota, lai vēlētāji neizdomātu absolūtu protesta balsojumu tikko notikušajās vēlēšanās. Tāpēc šobrīd par šādas vilcināšanās patiesajiem iemesliem ir grūti spriest, vienīgi ir skaidrs, ka, vēlētājiem zinot skarbos soļus, valdībā esošās partijas būtu saņēmušas mazāk balsu, nekā tas ir pašlaik, jo īpaši Jaunais laiks, varbūt arī Pilsoniskā savienība, taču opozicionāriem būtu vairāk balsu.
Nebūsim pārsteigti, ja daļa vēlētāju šodien jau jūtas apmuļķoti. No otras puses, var teikt vienīgi to, ka valdības atklāsmes bija sagaidāmas, tikai jautājums, cik kuru no mums tās šokē, kā tās ietekmēs uzņēmējdarbības vidi gan katrā konkrētā nozarē, gan valstī kopumā, bet noteikti palielinās sociālo spriedzi Latvijā ar visām no tā izrietošām sekām.