Skandināvijā strauji augošais uzņēmumu bankrotu skaits ir izraisījis diskusijas par situācijas potenciālo ietekmi uz Baltijas valstīm, tomēr, visticamāk, panikai nav pamata, un tas nav katalizators ekonomikas recesijai Baltijas valstīs, norāda "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Baltijas valstis demonstrē lielāku noturību, saglabājot samērā mērenu parāda slogu un stabilu ekonomisko vidi.

Idelsons skaidro, ka ekonomiskā nenoteiktība turpina radīt spiedienu uz Zviedrijas un Somijas uzņēmumiem, pieaugot bankrotu skaitam gan lielu, gan mazu uzņēmumu vidū. Tajā pašā laikā pieaug bezdarbs, daudzi uzņēmumi ir spiesti atlaist darbiniekus, un investīcijas, piemēram, Zviedrijas uzņēmējdarbībā ir vēsturiski zemā līmenī.

Skandināvijas nekustamo īpašumu un celtniecības sektors ir piedzīvojis vislielāko bankrotu skaitu pēdējos gados, ko ietekmējušas augstās procentu likmes un lielie mājsaimniecību parādi, informē Idelsons. Piemēram, Zviedrijas nekustamo īpašumu sektorā aizņemšanās izmaksas ir palielinājušās no 1,7% 2021.gadā līdz vidēji 5% 2023.gadā.

Konkurences padome (KP) atļauj AS Swedbank pārņemt daļu VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) aktīvu - dažāda veida kredītus un noguldījumus, tāpat dota atļauja SIA Swedbank līzings iegādāties 100% SIA Hipolīzings kapitāla daļu. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ceturtdien nolēmusi atļaut Swedbank un SEB bankai iegādāties Hipotēku bankas daļas, informēja FKTK.

Nolemts izsniegt atļauju Hipotēku bankas komercdaļas uzņēmuma pārejai Swedbank un SIA Swedbank Līzings īpašumā, jo likumā noteiktās prasības izpildītas un Hipotēku bankas klientu kopējās intereses ievērotas.

FKTK kā sektora uzraudzības iestāde darījumā izvērtē divus virzienus, - pirmkārt, lai komercdaļas uzņēmuma pārejas procesā būtu ievērotas Hipotēku bankas klientu intereses; otrkārt, lai tas būtiski neietekmētu Hipotēku bankas un Swedbank stabilitāti un tiktu izpildītas visas normatīvās prasības. FKTK padome sniedz atļauju uzņēmuma pārejai, jo neredz šķēršļus darījuma tālākai virzībai, skaidro FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

«Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru,» saka PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Bankas Citadele pārdošanā panāktie nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010. gadā ieguldīts bankā sniedzot valsts atbalstu, informē VAS Privatziācijas aģentūra (PA).

Pašlaik PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā.

«Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus,» norāda PA.

Naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra Latvijā ir būtiski uzlabojusies, taču progress naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanā un iztiesāšanā ir mazāks, sacīja «Signet Bank» valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

«Ja runājam par valsti kopumā, tad naudas atmazgāšanas novēršanas kultūra ir būtiski uzlabojusies. Taču ir jomas, kur progress ir mazāks, piemēram, uzskatu, ka mums pamatoti tiek pārmests, par to, ka nav spriedumu, kad kāds tiktu notiesāts par naudas atmazgāšanu. Pat līdz tiesām šie gadījumi nenonāk,» sacīja Idelsons.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā jautājumā, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. «Šajā ziņā ar novērojumiem ir grūtāk, jo mēs kā banka šajās ikdienas darbībās neesam īsti iesaistīti. Teiksim tā - tur, vismaz savulaik, ir bijis zināms kompetences trūkums. Gan Kontroles dienestā, gan policijā. Tagad mēs redzam, ka Kontroles dienesta kapacitāte un kompetence stipri ir uzlabojusies. Valstij tā ir svarīga tēma, jo no tā lielā mērā būs atkarīgs, kā mūs vērtēs starptautiskie partneri,» teica Idelsons.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka komercdaļas pircēju pretendentu atlases process ir noslēdzies – četrām komercaktīvu paketēm ir atrasti droši un respektabli pircēji, kas vēlas iegādāties aktīvus par atbilstošu tirgus cenu, nodrošinot Hipotēku bankas komercdaļas tālāku attīstību privātajā sektorā, informē Finanšu ministrija.

Hipotēku bankas aktīvi pārdoti par aptuveni 10-30% zem to bilances vērtības, informēja valdības piesaistītā konsultanta SEB Enskilda pārstāvis Mārtiņš Krūtainis, uzsverot, ka šī cena ir maksimāli izdevīgākā un atbilst pašreizējai tirgus situācijai Latvijā un Eiropā. Konkrētā vērtība būs zināma aptuveni pēc nepilna gada, kad būs process noslēdzies līdz galam.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada Ministru kabineta (MK) lēmumam līdz 2013. gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Valsts nevar cerēt atgūt visus līdzekļus, ko tā ieguldījusi finanšu sistēmas stabilizācijā, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).

(Precizēts virsraksts un pirmā rindkopa.)

Telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes viņš skaidroja, ka finanšu krīzes laikā visas privātās bankas cieta vairākus simtus miljonu eiro zaudējumus. Tādēļ būtu ārkārtīgi naivi cerēt, ka valsts, kā bankas akcionārs neciestu nekādus zaudējumus.

Viņš uzskata, ka pašlaik ir ļoti izdevīgs brīdis, lai pārdotu banku Citadele. Ja šogad nebūtu gaidāmas Saeimas vēlēšanas, šis būtu ideāls brīdis bankas pārdošanai.

«Ir vērojama ļoti liela interese no ārvalstu investoriem. Piektdien tiks iesniegti saistošie piedāvājumi. Un ja viss notiks kā prognozēts, tad augusta sākumā varētu noslēgt līgumu par Citadeles pārdošanu,» atklāja Dombrovskis.

Ņemot vērā spekulatīvos un nepatiesos apgalvojumus, baumas un apmelojumus, kas izskan dažādos interneta portālos par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) pārveidi par attīstības institūciju, Finanšu ministrija (FM) sniedz skaidrojumu attiecībā uz to, kādā veidā tika organizēts bankas komercdaļas pārdošanas process.

2009. gada 3. decembrī ar Latvijas Republikas Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 820 tika akceptēta koncepcija Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Hipotēku un zemes banka pārveidi par attīstības banku. Koncepcija noteica Hipotēku bankas pārveidi par attīstības institūciju, tās darbību koncentrējot uz virzieniem, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai, un pakāpeniski samazinot komercbankas darījumus, pilnībā no tiem atsakoties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka Hipotēku bankas pārveide bija nozīmīgs solis ceļā uz vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidi un valsts atbalsta programmu finanšu instrumentu jomā ieviešanas sistēmas pilnveidošanā.

Valdība otrdien atbalstīja AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju pārdošanas nosacījumus, kas paredz, ka ASV investors Ripplewood Holdings bankas akcijas varēs pārdot pēc diviem gadiem.

Precīzi bankas pārdošanas līguma nosacījumi būs zināmi drīzumā, kad Latvijā ieradīsies ASV investori. Konkrētu datumu līguma nosacījumu atklāšanai Privatizācijas aģentūras vadītājs vadītājs Ansis Spridzāns nenosauca. Līguma detaļas būs zināmas tad, kad ar investoriem tiks parakstīts līgums par Citadeles pārdošanu.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) žurnālistiem atklāja, ka piektdien, 31.oktobrī, Latvijā ieradīsies Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolinss un tad, iespējams, tiks sniegta plašāka informācija par līguma nosacījumiem.

Savukārt ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) sacīja, ka divu gadu nosacījums par pārdošanas ierobežojumu attiecas tikai uz bankas akcijām.

Latvijas tirgū ir vēl dažas bankas, ar kurām "Signet Bank" akcionāri perspektīvā varētu runāt par apvienošanos, intervijā sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Jau zināmu laiku bez organiskas izaugsmes tiek vērtētas arī kāda cita tirgus dalībnieka iegādes iespējas. Mēs esam vērtējuši ne tikai "Expobank", un nākotnē mēs saskatām konsolidācijas potenciālu," pauda Idelsons.

Savukārt apvienošanos ar "Expobank", par kuras iegādi "Signet Bank" paziņoja februāra vidū, ir mērķis noslēgt līdz rudenim. Pēc apvienošanās bankas aktīvu apmērs būs aptuveni 420 miljoni eiro.

"Pašlaik līdz apvienošanas pabeigšanai ir palikuši daži mēneši, un jau samērā drīz mēs visi atradīsimies vienā ēkā, kas integrāciju paātrinās. Turklāt šis nav tik sarežģīts apvienošanās darījums, kāds bija, piemēram, apvienojoties "Nordea" un "DNB Bank", kuras bija lielas un komplicētas iestādes. Mūsu situācija ir daudz vienkāršāka, un tādēļ arī šis darījums notika, jo mēs saskatījām labu veidu, kā audzēt savu biznesu. Turklāt krīzes situācija visu vēl vairāk mobilizē, un tādēļ process pat varētu notikt ātrāk, nekā plānots," sacīja Idelsons.

Latvijas Krājbankas sanācija nav iespējama, atzina Krievijas bankas M2M Private Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kurš savulaik aktīvi darbojās Latvijas finanšu sektorā.

«Tas ir izslēgts,» sacīja Idelsons, atbildot uz jautājumu par Latvijas Krājbankas sanācijas iespējamību.

Runājot par Latvijas Krājbankas problēmu iemesliem, Idelsons teica, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) jau pirms vairākiem gadiem vajadzēja veicināt, lai Latvijas Krājbankas lielākās akcionāres Lietuvas bankas Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs palielina bankas kapitālu vai arī pārdod akcijas.

«Var runāt par to – vai FKTK jau pirms vairākiem gadiem nevajadzēja sākt spiest uz Antonovu, lai viņš palielina bankas kapitālu vai arī to pārdod. Taču kāpēc tas netika panākts un kāpēc sanāca tā, kā sanāca? Šīs lietas pilnībā mēs nezinām, to zina tikai uzraugi. Turklāt gan jau viņi arī ir darījuši daudz ko, lai šīs problēmas risinātu,» norādīja Idelsons.

"Signet Bank" un "Magnetiq Bank" netiks apvienotas un arī nākotnē turpinās darboties atsevišķi, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

"Tie ir ļoti dažādi biznesi. "Signet Bank" bizness ir korporatīvais un investīciju segments. Esam izveidojuši efektīvu komandu un labi strukturētu sistēmu, kas šajā segmentā ļoti veiksmīgi darbojas. Savukārt "Magnetiq Bank" nākamgad plāno ieviest jaunus produktus, kas palīdzēs stiprināt bankas pozīcijas. "Magnetiq" mērķa klienti ir "FinTech" uzņēmumi, kas apkalpo mazos un vidējos uzņēmumus," sacīja Idelsons.

Viņš sacīja, ka banku biznesa modelis, kas paredz pakalpojumu sniegšanu "FinTech" uzņēmumiem pasaulē attīstās ļoti veiksmīgi, un vairākās lielajās Eiropas bankās jau ir departamenti, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Latvijā šādas specializētas bankas nav un "Magnetiq Bank" tieši tur redz attīstības iespējas.

Bankas Citadele grupas ieguldījumu pārvaldes sabiedrība Citadele Asset Management plāno paplašināt darbību ārvalstu tirgos un tādējādi ir mainījusi nosaukumu pret CBL Asset Management, tāpat nosaukumu mainījis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības meitasuzņēmums Citadele Life, kas pārtapis par CBL Life, un Citadele atklātais pensiju fonds, kas turpmāk sauksies CBL atklātais pensiju fonds, pavēstīja bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Viņa norādīja, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība mainījusi nosaukumu, lai tas būtu starptautisks un vieglāk uztverams jebkurai kultūrai.

«Nosaukums Citadele ir līdzīgs citu ārvalstu uzņēmumu piedāvāto produktu nosaukumiem. Līdz ar to tas zināmā mērā ierobežo kompānijas attīstību. Jaunais nosaukums CBL Asset Management saglabā saikni ar banku Citadele, jo veidots kā saīsinājums no Citadele Bank Latvia. Plānojam ar šo nosaukumu nostiprināt reputāciju starptautiskajā vidē. Viens no galvenajiem darbības virzieniem nākamgad mums būs paplašināšanās Eiropas tirgū,» sacīja CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Uldis Upenieks.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļas pakete, kurā ietilpst nekustamo īpašumu attīstītāju aizdevumi, tiks pārdota AS Rietumu Banka, kuras piedāvājums tika atzīts par atbilstošu tirgus situācijai.

Kā informēja Finanšu ministrija, plānots, ka darījums un klientu pāreja notiks mēneša laikā pēc tam, kad to būs apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Lēmums par Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanu ir secīgs turpinājums 2009. gada MK lēmumam līdz šā gada beigām pārtraukt Hipotēku bankas komercdarbību un koncentrēties tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

Ņemot vērā, ka atlikušajām komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, valdība pieņēma zināšanai, ka SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūra kapitāldaļas tiks nodotas VAS Privatizācijas aģentūra, kas ir alternatīvs risinājums aktīvu nodošanai privātajā sektorā. Plānots, ka saskaņā ar likumu par valsts budžetu SIA Hipotēku bankas nekustamo īpašumu aģentūrai (HipoNIA) tiks izsniegts aizdevums no Valsts kases, lai tādējādi dzēstu HipoNIA saistības pret Hipotēku banku.

Līgums starp Privatizācijas aģentūru (PA) un ASV fondu Ripplewood Holdings par AS Citadele banka (Citadele) valsts akciju iegādi varētu tikt parakstīts jau šo piektdien, 31.oktobrī, aģentūru LETA informēja PA.

Vakar valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt pirkuma līgumu par Citadeles akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir Ripplewood Advisors LLC un tā dibinātājs Tims Kolins.

Ministru kabinetā aģentūru LETA informēja, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) šo piektdien, 31.oktobrī, plkst.14 plāno tikties ar Ripplewood Advisors LLC pārstāvi Timu Kolinsu. Pēc tikšanās paredzēta arī preses konference.

PA norādīja, ka akciju bāzes cena par visām Citadeles akcijām ir 98,67 miljoni eiro. Savukārt līgumā paredzēts, ka valsts par 75% akciju iegūs 74 miljonus eiro. Tāpat viens no līguma nosacījumiem paredz, ka investori nedrīkstēs vismaz divus gadus pārdot bankas akcijas.

Bankas Citadele potenciālie pircēji ASV investīciju fonds Ripplewood Holdings banku pēc tās iegādes drīkstētu pārdot pēc diviem gadiem.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma otrdien žurnālistiem norādīja, ka līgums par bankas pārdošanu ir 70 lappušu garumā, un punkts par bankas tālāku pārdošanu ir tikai viens no daudzajiem. Pati viņa neesot iedziļinājusies līguma noteikumos, jo tā ir Ekonomikas ministrijas atbildība.

Patlaban Ekonomikas ministrija šo līgumu jau ir atrādījusi Eiropas Komisijai un Eiropas Reģionālās attīstības bankai, kā arī notiek saskaņošana ar Latvijas ministrijām. Pēc tam Ekonomikas ministrija dokumentu iesniegs izvērtēšanai valdībā, kas dos savu vērtējumu.

Gadījumā, ja valdība līgumu neatbalstīs, Eiropas Komisijai būs jānozīmē uzticamības persona, kas īstenos bankas pārdošanu. Tomēr Straujuma atteicās prognozēt, kāds varētu būt valdības lēmums. «Vispirms ir jāredz, kādi ir līguma punkti,» noteica premjerministre.

VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka (Hipotēku banka) samazinās darbinieku skaitu, tāpēc pieteikusi kolektīvo atlaišanu - līdz 2014.gada jūnija beigām darba uzteikumu varētu saņemt līdz 400 cilvēkiem.

Patlaban vēl neviens darbinieks nav saņēmis darba uzteikumu kolektīvās atlaišanas gaitā, informēja Hipotēku bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Ernštreite.

Viņa skaidroja, ka Hipotēku bankas komercdaļas un klientu apkalpošanas nodošana Swedbank ir ļoti apjomīgs process, tas tiks organizēts un prasīs lielu darba apjomu vēl vairākus mēnešus pēc uzņēmuma pārejas 24.novembrī. Tajā pašā laikā, pārtraucot komercdarbību, Hipotēku bankas darbības apjoms būtiski sašaurināsies, un tas likumsakarīgi rada nepieciešamību optimizēt Hipotēku bankas darbību. Viens no optimizācijas pasākumiem ir darbinieku skaita būtiska samazināšana.

Banka Citadele un Citadele Life noslēgusi līgumu ar Latvijas Krājbankas meitas sabiedrību LKB Life, kas šobrīd atrodas likvidācijas procesā, par pakalpojumu sniegšanu līdzšinējiem LKB Life klientiem, informē banka.

Daļu likvidējamās LKB Life ar klientiem noslēgto dzīvības apdrošināšanas līgumu ir pārņēmusi Citadele Life, savukārt tiem klientiem, ar kuriem LKB Life dzīvības apdrošināšanas līgumus izbeigs, atbilstoši sniegtajām LKB Life norādēm banka Citadele no šī gada 3. septembra veiks uzkrājumu summu izmaksu.

Kā skaidroja Citadele Life valdes priekšsēdētāja Jolanta Jērāne, Citadele Life ir pārņēmusi visus LKB Life noslēgtos līgumus Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu veidošanu 100+. Līdz ar to līdzšinējie LKB klienti, ar kuriem ir noslēgti šādi līgumi, kļuvuši par Citadele Life klientiem. J. Jērāne uzsvēra, ka Citadele Life pārņemtos līgumus turpina pildīt ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus paredzēja LKB Life, tajā skaitā saglabājas garantētā procentu likme un uz Citadele Life šiem klientiem ir pārgājusi tāda uzkrājuma summa, kādu aprēķinājis LKB Life.

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Banka Citadele pagājušo gadu ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies, informē bankas pārstāvji.

Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Citadeles grupas pamatdarbības ieņēmumi palielinājās par 10,2%, sasniedzot 107,6 miljonus eiro. Bankas pamatdarbības ieņēmumi palielinājās par 20,7%, sasniedzot 88,4 miljonus eiro.

Pagājušā gada laikā Citadeles grupas kredītportfelis pieauga par 36,6 miljoniem eiro un sasniedza 1,05 miljardus eiro, bet bankas kredītportfelis pieauga par 30,2 miljoniem eiro jeb 4,3% un sasniedza 924,9 miljonus eiro.

Kā skaidro bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, pērn galvenā uzmanība tika pievērsta jaunu darbības virzienu, produktu attīstībai un stingrai risku pārvaldībai.

Valdība pirmdien atbalstīja VAS Privatizācijas aģentūra (PA) priekšlikumus, kas paredz AS Citadele banka un AS Reverta akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.