Jaunākais izdevums

Cinisms valsts iestādēs Latvijā nav mazinājies, un tā mērogi ir mērāmi miljonos, pie šādas atklāsmes ir nonākusi Valsts kontroles vadītāja Inguna Sudraba, un jāteic, ka viņai ir taisnība.

Kļūst arvien redzamāk, ka izslavētais taupības režīms uz valsts aparātu diez ko neattiecas. Šeit jārunā gan par prēmiju maksāšanu, gan ieplānotām padārgām shēmām, gan arī lielas naudas tērēšanu par neko.

Viens no lielākajiem kurioziem šajā sakarā droši vien ir Valsts kancelejas direktores Guntas Veismanes pagājušajā nedēļā paustais paziņojums, ka ar šīs institūcijas svētību, sākoties taupības politikai, prēmijas nav maksātas — ir bijuši tikai materiālie stimuli. Jāteic, kā ir: brīdī, kad pamatalgai klāt «piemet» vēl kādu summu, saņēmējam ir pilnīgi vienalga, kāds ir nosaukums — prēmija, materiālais stimuls, dāvana vientuļai sievietei vai pabalsts grūtajām dzīves dienām, jo būtība jau ir viena un tā pati. Interesanti, ka burtiski dažas dienas vēlāk tā pati Veismane televīzijā stāsta, ka valsts pārvaldi gaidot nopietnas reformas, ka tajā strādājošajiem algas, visticamāk, nepalikšot iepriekšējā līmenī utt. Savelkot kopā abus viņas izteicienus, nerodas pārliecība, ka reformas, kuru galvgalī stāv Veismane, jau pašā sākumā ir nolemtas veiksmei, jo vairāk atgādina reformēšanas procesa uzturēšanu jeb kūsājoša darba imitāciju.

Starp citu, viens no interesantākajiem aspektiem šajā jomā ir iecere daļu valsts funkciju nodot privātajam sektoram. Protams, var atrast ne vienu vien funkciju, ar kuras realizēšanu valstij jau nu nebūtu jānodarbojas un ko tādējādi varētu nodot privātā sektora rokās. Šāda iniciatīva pat būtu apsveicama, ja vien… Jau šobrīd ir dzirdams par privātiem darboņiem, kas ir gatavi pildīt vienu otru šādu funkciju, kā ārpakalpojumu to pārdodot tai pašai valstij, pretī saņemot pat vairākas reizes lielāku atalgojumu, nekā līdz šim. Un tas jau atgādina līdz šim dzirdēto stāstu par atsevišķiem ministriju strādājošajiem, kuri štata samazināšanas ietvaros tikuši atlaisti no darba, lai pēc tam šiem pašiem cilvēkiem maksātu lielu naudu kā pieaicinātiem ekspertiem. Respektīvi, tā nauda, ko varētu ieguldīt visas ekonomikas sildīšanā, kārtējo reizi nonāk dažu veiklu darboņu rokās.

Taču, runājot par cinismu un miljoniem, kronis visam ir ne jau fakts, ka vēl pagājušā gada nogalē teju katra otrā valsts institūcija ne tikai brēca par grūtiem laikiem, bet arī maksāja dāsnas prēmijas saviem darbiniekiem… Visparadoksālākais ir tas, ka Rīgas akustiskās koncertzāles projekta sagatavošanas darbiem vien ir iztērēti nepilni trīs miljoni latu. Šeit jāpiebilst, ka šo objektu ne tikai celt, bet pat projektēt vēl nav sākts. Un paldies dievam, jo pretējā gadījumā pat grūti iedomāties, cik liels skaitlis būtu jāraksta sadaļā «izdevumi», ja tagad, kad nav izdarīts nekas, tur ir trīs miljoni latu. To visu redzot, rodas jautājums — vai tiešām ir jānomainās vairākām paaudzēm, lai Latvijas valsts aparātā vismaz kaut kas notiktu normāli?!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

21% PVN likme kases aparātos jāieprogrammē līdz jūnija beigām

Gunta Kursiša,21.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standartlikmē no 22% līdz 21% jāpārprogrammē arī komersantu kases aparāti – tas ir jāizdara līdz šā gada 30. jūnijam, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Normatīvajos aktos nav paredzēts pārejas periods mainītās PVN likmes piemērošanas uzsākšanai, tādējādi kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu lietotājiem jānodrošina, lai kases aparātā savlaicīgi, līdz noteiktajam termiņam, tiktu ieprogrammēti atbilstoši rekvizīti - atbilstošā PVN likme 21% apmērā, kas norādāma kases čekā, kā arī X un Z pārskatā, norāda VID.

Ja kases sistēmu pārprogrammēšanu veic apkalpojošais dienests, tad kases aparāta lietotājam kases aparāta žurnālā ir jāreģistrē precīzs apkalpojošā dienesta izsaukšanas datums un laiks. Par mainītās PVN likmes ieprogrammēšanu kases aparāta lietotājam vai apkalpojošam dienestam VID nav jāziņo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i.,08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1. aprīļa kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai (uz laiku līdz 5 dienām) elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs arī paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Ņemot vērā arvien pieaugošo distances tirdzniecību jeb tirdzniecību internetā, atbrīvojums no kases aparātiem noteikts arī kurjerpasta sūtījumu piegādātājiem. Turpmāk gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās elektroniski (ar bankas karti vai izmantojot mobilo lietotni), kurjerpasta piegādātājs var izsniegt elektroniski sagatavotu VID reģistrētu kvīti, neizmantojot līdz šim obligāto kases aparātu. Kases aparāts pasta komersantiem turpmāk ir obligāti jālieto tikai tajos gadījumos, ja pircējs par preci norēķinās skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas kases aparāti būs jāizmanto visiem, kas tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā tirgo nevis pašu ražotas, bet gan iepirktas preces, taču vienlaikus šogad ir būtiski vienkāršoti nosacījumi kases aparātu lietotājiem un apkalpojošajiem dienestiem, informē Valsts ieņēmumu dienestā (VID).

No šodienas tirgotājiem, kuri tirgos, ielu tirdzniecības vietās vai izbraukuma tirdzniecībā vēlēsies tirgot iepirktu preci, būs obligāti jāizmanto elektroniskais kases aparāts.

VID norāda, ka tas sekmēs vienlīdzīgas konkurences nosacījumus tirgotājiem, kas tirgo iepirktas preces, jo līdz šīm tirgotāji, kas nebija reģistrēti VID Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, taču tirgoja iepirku preci, varēja kases aparātus tirgos nelietot. Atvieglojumi no kases aparātu lietošanas arī turpmāk ir saglabāti zemnieku saimniecībām, mājražotājiem un amatniekiem, kas tirgo pašu ražotu preci.

Turpmāk kases aparāta lietotājs varēs reģistrēt kases aparātu izbraukuma tirdzniecībai uz laiku līdz piecām dienām elektroniski, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), vairs neiesaistot tajā apkalpojošo dienestu. Tāpat kases aparāta lietotājs VID EDS varēs paziņot par kases aparāta lietošanas pārtraukšanu vismaz uz 30 dienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina nodokļu maksātājus neiesaistīties krāpnieciskos darījumos, grāmatvedības dokumentos uzrādot viltotus elektronisko kases aparātu čekus, jo par to var draudēt ne tikai administratīvā atbildība, papildu nodokļu uzrēķini, soda nauda un nokavējuma nauda, bet arī kriminālatbildība.

Lai pārliecinātos, ka iesniegtais attaisnojuma dokuments – elektronisko kases aparātu čeks nav viltots, VID aicina nodokļu maksātājus vispirms pārliecināties par čekā norādītajiem rekvizītiem, izmantojot VID Publiskojamo datu bāzi, kur var iegūt šādus datus:

- kases aparāta lietotājs;

- kases aparāta veids, marka un modelis;

- šasijas numurs;

- tehniskās pases sērija un numurs;

- kases sistēmas identifikators, reģistrācijas vieta un datums;

- kases aparāta uzstādīšanas adrese.

Ja pēc atlases kritēriju ievades parādās paziņojums: «Meklēšanas kritērijiem neatbilst neviens reģistrēts kases aparāts», tas liecina par to, ka attiecīgais nodokļu maksātājs nav reģistrējis VID attiecīgo kases aparātu vai kases sistēmu, un, iespējams, ka šāds čeks ir viltots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB,16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par vairāku tūkstošu latu iespējamu piesavināšanos IZM pieprasa paskaidrojumus no diviem izglītības iestāžu vadītājiem

Gunta Kursiša,03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Tāpat VK informējusi Ģenerālprokuratūru par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem divās izglītības iestādēs - profesionālās izglītības kompetences centra Kandavas Valsts lauksaimniecības tehnikums direktors veicis darbības, kas rada aizdomas par 4093 Ls piesavināšanos. Savukārt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktora darbība radījusi aizdomas, ka ir izšķērdēti budžeta līdzekļi 3100 Ls apmērā. Ministrija no iestāžu vadītājiem ir pieprasījusi paskaidrojumus, pēc kuru izvērtēšanas lems par dienesta pārbaudes ierosināšanu un disciplinārsoda piemērošanu.

Tāpat VK secinājusi, ka IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā.

Pārkāpumi konstatēti arī, aprēķinot un izmaksājot piemaksas par virsstundu darbu, atlaišanas pabalstus, aprēķinot darba samaksu par summēto darba laiku, par darbu svētku dienās u.c. gadījumos, noskaidrojusi VK. «Šiem jautājumiem tiks pievērsta īpaša uzmanība arī likumības revīzijā par pedagogu atlīdzību, ko Valsts kontrole sāks 3. jūnijā. Tādēļ izglītības darbinieki aicināti informēt VK par sasāpValsts kontrole (VK) konstatējusi virkni pārkāpumu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) centrālā aparāta un padotības iestāžu darbinieku atlīdzības aprēķinos. Piemēram, IZM centrālajā aparātā 97 darbiniekiem, kuri 2012. gada decembrī nav gājuši atvaļinājumā, piešķirti un izmaksāti atvaļinājuma pabalsti un veiktas sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopumā vismaz 21 073 latu apmērā. IZM pārstāvji norāda, ka apņēmušies līdz šā gada beigām ieviest visus VK sniegtos ieteikumus un skaidro, kā šāda situācija radusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu Covid-19 laikā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) piedāvā uzņēmējiem, kuri uz laiku vēlas pārtraukt kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietošanu, nokārtot formalitātes vienkāršotā kārtībā, informē VID.

Pandēmijas periodā uzņēmējiem ir jārēķinās ar iespējamiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, tāpēc VID ieskatā ir būtiski izvērtēt iespējas mazināt administratīvo slogu un piedāvāt uzņēmējiem risinājumus, kas samazina VID pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo laiku un izdevumus.

Uzņēmumi, kas pieņēmuši lēmumu uz laiku pārtraukt kases aparāta lietošanu, nepieciešamības gadījumā var vērsties VID ar lūgumu reģistrēt kases aparāta lietošanas pārtraukšanu uz laiku vismaz uz 30 dienām, iesniegumā norādot konkrētās elektroniskās ierīces un iekārtas uzstādīšanas adresi, šasijas numuru un pievienojot pēdējā izdrukātā Z pārskata kopiju ar reģistrēto Grand total vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot dažāda veida kontroles pasākumus, var būt situācijas, ka tiek pārbaudīti arī kases aparāti, lai pārliecinātos, ka uzņēmēji tos lieto atbilstoši noteikumiem. Piemēram, vai ir reģistrēti visi darījumi, vai nav notikusi iejaukšanās kases aparātu programmatūrā un reģistrēto datu ļaunprātīga dzēšana. Tādējādi tiek pārbaudīti iespējamie aplokšņu algu riski, jo, kā zināms, neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi ir lielākā ēnu ekonomikas komponente un avots aplokšņu algu izmaksai. Viens no veidiem, kā tiek gūti neuzrādīti ienākumi, ir krāpšanās ar kases aparātiem.

Lai izvairītos no iespējamiem pārkāpumiem nezināšanas vai nejaušības dēļ, aicinām kases aparātu lietotājus VID tīmekļa vietnē iepazīties ar rokasgrāmatu «Kases aparāta, hibrīda kases aparāta un kases sistēmas lietotāja pienākumi». Īpaši uzmanīgiem iesakām būt CHD markas kases aparātu modeļu CHD 2050 3.62.0, CHD 3030 3.62.1, CHD 3050 3.62.0, CHD 3050U 3.62.0, CHD 3850 3.62.0 un CHD 7 3.62.0 lietotājiem, jo tiem konstatētas būtiskas neatbilstības normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām, tostarp, tie nenodrošina pietiekošu programmu un datu aizsardzību pret netīšu un ļaunprātīgu bojāšanu vai pārveidošanu. Tādējādi lietotājiem iesakām sekot akumulatora stāvoklim, lai nodrošinātu kases aparātā reģistrēto datu saglabāšanu negaidīta strāvas padeves pārrāvuma gadījumā, un nebūtu nepieciešams VID skaidrot, ka kases aparātā reģistrētie dati nav dzēsti ļaunprātīgas darbības rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atbalsta kases aparātu tehnisko prasību pilnveidošanu

Žanete Hāka,31.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 31. augustā, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīts priekšlikums par kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus, informē Finanšu ministrija.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apkopotajiem statistikas rādītājiem konstatēts, ka veiktajās tematiskajās pārbaudēs 2014. gadā pārkāpumi, kas saistīti ar kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu, specializēto ierīču un iekārtu (EKA) izmantošanu, ir 71%, 2013. gadā – 70%, bet 2012. gadā – 68% no kopējā veiktā pārbaužu skaita. Tāpat pārbaužu gaitā ir konstatēti pārkāpumi EKA ekspluatācijas noteikumu ievērošanā, kas liecina par iejaukšanos EKA. 2014. gadā šādi pārkāpumi ir 52%, 2013.gadā – 45%, bet 2012.gadā – 43% no kopējā veiktā pārbaužu skaita.

Tādējādi ir nepieciešams noteikt stingrākas tehniskās prasības, lai novērstu ilgstoši novērojamu tendenci palielināties EKA izmantošanas kārtības neievērošanas īpatsvaram un tendenci palielināties to konstatēto pārkāpumu īpatsvaram. Tas liecina par iejaukšanos EKA, lai samazinātu budžetā maksājamo nodokļu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID atklāj manipulācijas ar kases aparātiem

Jānis Rancāns,15.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada sākumā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu kontroles pārvaldes amatpersonas kādā sporta klubā konstatēja, ka tas savā darbībā izmanto divus kases aparātus – vienā no šiem kases aparātiem reģistrētie ieņēmumi ar dažādu neatļautu manipulāciju palīdzību ilgstoši netika uzrādīti uzņēmuma grāmatvedībā un no tiem netika nomaksāti normatīvajos aktos paredzētie nodokļi.

Gada sākumā VID pārstāvji veica tematisko pārbaudi kādā sporta klubā Rīgā, kurš piedāvā peldbaseina, aerobikas nodarbību un trenažieru pakalpojumus. Pārbaudes ietvaros VID nodokļu inspektori veica kontrolpirkumu, iegādājoties abonementu kluba apmeklējumam. Saņemtā maksa par kontrolpakalpojumu 45 latu apmērā tika reģistrēta elektroniskajā kases aparātā.

Minētā kases aparāta dokumentācija liecināja, ka tā izmantošana uzsākta tikai šā gada sākumā, taču tehniskās pases datos bija norādīts, minētajam kases aparātam, kurš ilgstoši it kā netika lietots, pērn neskaitāmas reizes bija veikti remonti un dažādas pārprogrammēšanas. Pārbaudes laikā VID noskaidroja, ka minētajā sporta klubā ieņēmumu reģistrēšanai tiek izmantots vēl viens kases aparāts – tā saucamais «legālais», kurā tiek reģistrēti ieņēmumi, kas tiek atspoguļoti grāmatvedībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sapnis par eiro varētu būt izsapņots, valsts budžeta tēriņi nākamgad jāapgriež vēl par vienu miljardu latu… Ar šiem paziņojumiem trešdienas vakara TV raidījums Kas notiek Latvijā? faktiski tika pārvērsts par kaut ko līdzīgu šausmu stāstiņiem.

Bet nu par pieminētajām reformām un izslavināto taupības politiku… Taisnība vien ir Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, ka valdība reformu ziņā nav izdarījusi neko. Un tā vien izskatās, ka nemaz negrib izdarīt. Nauda tiešām tiek taupīta, taču ne uz tā rēķina, uz kā varētu ieekonomēt kaut cik ievērojamu naudas masu. Plus vēl, protams, taupa uz investīcijām, kas atkal jau ļauj atgriezties pie jautājuma par ekonomikas sildīšanas pasākumu neesamību. Citiem vārdiem sakot, vadošie kadri valsts aparātā dzīvo pēc vienkārša principa — ja jau vajag kaut ko apgriezt, tad to arī darīsim, taču ne jau uz pašu rēķina. Līdz šim uz to, ka līdzekļu apgriešana valsts aparātā ir bijusi tikai «uz papīra», ir norādījuši vairāki eksperti. Taču nu jau arī VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns atzīst, ka Latvijā «valsts aparāts joprojām brauc ar Hummer»… Un arī taisnība vien ir: nu kā gan citādi nosaukt situāciju, kad tiek ignorēts premjera aizliegums maksāt prēmijas, bet milzīgajam skaitam dažādu valsts aģentūru pat neķeroties klāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Nodokļu maksātāji nevar atļauties uzturēt tik daudzus kalpus

Dienas Bizness,11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulāri Latviju aplido ziņa, ka iedzīvotāju mūsu valstī kļūst mazāk. Vēl jo vairāk – to ir apliecinājusi arī nesen notikusī tautas skaitīšana. Realitāte ir gana skaudra: dzimstam mazāk, nekā mirstam, bet daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju devuši priekšroku darbam un dzīvei Lielbritānijā, Vācijā vai kaut kur citur plašajā pasaulē, turklāt līdzi paņemot arī bērnus un kaķi.

Tālāk jau darbojas ekonomiskā loģika – ja iedzīvotāju skaits samazinās, mazāku vajag arī tā dēvētā apkalpojošā personāla sastāvu. Tādējādi, ņemot vērā labi zināmo, vismaz teorētisko uzskatu, ka deputāti ir tautas kalpi, ir tikai loģisks ierosinājums, ka to skaitam ir jākļūst mazākam. Un lēmums par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu ir jāpieņem nevis kaut kad tālā nākotnē, bet gan tūlīt pat.

Pirmkārt, iedzīvotāju skaits jau tagad ir būtiski samazinājies, un nekas neliecina par to, ka kaut cik pārskatāmā nākotnē tas varētu atkal pieaugt. Otrkārt, šobrīd to ir tehniski ļoti vienkārši izdarīt, ņemot vērā, ka nākamgad ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas, un tas nozīmē, ka nevis kāds būs jāatbrīvo no darba, bet gan jāievēl mazāks deputātu skaits. Pasaulē gan attiecībā uz deputātu skaitu, gan arī uz valsts un pašvaldību aparāta lielumu aprēķini ir visnotaļ elementāri – jo vairāk ir iedzīvotāju, jo vairāk arī deputātu un visa pārējā administratīvā aparāta. Tādējādi noteiktu personu satraukumam par to, ka, samazinot deputātu skaitu pašvaldībās, varētu rasties kaut kādas problēmas, ir tikai viens izskaidrojums – uztraukušās ir personas, kurām ir bail par savu turpmāko eksistenci, jo ir skaidrs, ka izredzes tikt ievēlētam būtiski samazinātos. Jāteic gan, ka pēc iespējas drīzākā nākotnē būtu ne tikai jāsamazina pašvaldību deputātu skaits, bet arī jāpārskata valsts aparāta izdevumi. Piemēram, šobrīd Saeimas deputāti pilnā nopietnībā vēlas savā rīcībā iegūt vēl vienu paprāvu ēku Vecrīgā, lai deputātiem būtu ērtāka strādāšana. Tas jau izskatās pēc attieksmes, ka tauta ir priekš deputātiem, nevis deputāti priekš tautas. Kā jau norādīts, iedzīvotāju un tādējādi arī nodokļu maksātāju skaits Latvijā ar katru brīdi samazinās. Tātad uz vietas palikušajiem ir jāizdod arvien vairāk, lai valsts aparātu uzturētu. Tas savukārt nozīmē, ka ceļu remontiem, veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai un daudzām citām vitāli svarīgām lietām naudas atliek mazāk. Šajā gadījumā pat ir jārunā nevis par to, ka līdzšinējos izdevumus deputātu uzturēšanai nodokļu maksātāji ne tikai nevēlas vai negrib segt, bet pēc tā nav arī nekādas vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Svēto valsts aparāta prēmiju atgriešanās ēra

Dienas Bizness,02.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(359).jpg

Latvijas finansiālās problēmas ir beigušās, mēs vairs nevienam neesam parādā, un valsts budžets ir ar pārpalikumu - šāds iespaids visnotaļ droši var rasties, dzirdot valdības pērnā gada nogales paziņojumu, ka prēmiju maksāšanas moratorijs valsts aparātā ir beidzies un vienu reizi gadā to atkal varēs darīt.

Protams, premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība), acīmredzot juzdams, ka šāds pavērsiens var beigties ar budžeta deficīta palielināšanos, ir steidzis bilst, ka šādu soli varēšot spert, tikai ievērojot noteiktus apmērus, bet, kā zināms, kaķa lāsti debesīs nekāpj. Ministrijām atšķirībā no privātām kompanijām gadījumā, ja gada vidū aptrūkstas nauda, tā tiek piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (joprojām nepamet sajūta, ka šī sadaļa valsts budžetā ir pati vērtīgākā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane,31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija.

Latvijā apzināti vai arī neapzināti ir izvērsts aukstais karš kases aparātu segmentā, kurā tirgus pārdales instrumenta lomu spēlē nevis konkurenti, bet gan nodokļu administrācija

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Computer Hardware Design (CHD) valdes priekšsēdētājs Olafs Bluķis.

Kases aparātu reforma virzās kā pa kalniem

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

«Nevaru pateikt iemeslus – kadru maiņa nodokļu administrācijā, tirgus situācija vai sazin kas, bet 30. oktobrī saņēmām vēstuli no VID, ka CHD kases aparāti neatbilst prasībām un pat uz vienu dienu tika izņemti no lietošanai atļauto saraksta, kaut arī tos par atbilstošiem izvirzītajām prasībām bija atzinis VID noteiktais atbilstības novērtētājs. Pārsteigums milzīgs! Neatbilstības punkti, maigi izsakoties, bija «safabricēti», un to arī norādījām un izskaidrojām. Piemēram, kā viena no neatbilstībām tika norādīta vienkāršā datu nodzēšanas iespēja, kaut arī attiecīgais kases aparātu modelis (instrukcija, no kuras nodokļu administrācija bija smēlusies attiecīgo informāciju) Latvijā nekad nav ticis pārdots. Šāds modelis tiek ražots, taču citiem tirgiem. Nodokļu administrācijas darbinieki gan atteicās nodemonstrēt, kā to uz atbilstības novērtētāja par atbilstošiem Latvijas normatīvu prasībām atzītajiem kases aparātiem var izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Birokrātiskais aparāts - pārāk liels un visnotaļ nekvalitatīvs

Dienas Bizness,08.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Droši vien grūti būs atrast valsts aparātā strādājošo, kurš būtu gatavs skaļi pateikt, ka birokrātiskais aparāts Latvijā ir pārāk liels un to būtu nepieciešams samazināt.

Tomēr realitāte ir tāda, ka uzņēmēji arvien vairāk sūdzas par to, ka valsts birokrātiskā aparāta uzturēšana izmaksā pārāk dārgi, turklāt tās nesamērīgums rada arvien lielākas neērtības un pat problēmas.

Piemēram, atliek vien pastaigāt pa ministriju gaiteņiem, lai konstatētu, ka katrā no tām ir vairāki kabineti, kuros sēdošo cilvēku pienākumos ietilpst darbs ar ES fondu naudas sadali, apguvi un tamlīdzīgām lietām. Gadiem ilgi ir runāts par to, ka ES naudas apguvei jānotiek centralizēti, taču neviena ministrija tā arī nav pieļāvusi, ka šāds kumoss izslīd tai no rokām. Tāpat jāmin, ka faktiski katrai valsts iestādei ir sava IT nodaļa. Pirmkārt, tas kopumā izmaksā dārgāk nekā parūpēšanās, lai valsts iestāžu IT sistēmas nodrošināšanā notiktu centralizēti. Otrkārt, jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas ir jārēķinās, ka katra valsts iestāde ierīko savu IT sistēmu, un tās savienot kopā, lai iegūtu, piemēram, vienotu datu bāzi, pārsvarā gadījumu ir neiespējami. Protams, valsts aparātā strādājošajiem par to galva nesāp, jo ar visām problēmām šajā ziņā ir jārēķinās uzņēmējiem. Lai nokārtotu dažādas atļaujas, aizejot uz vienas valsts iestādes vienu kabinetu, uzņēmēji ir spiesti ilgu laiku tērēt, skraidot no viena kabineta uz otru, staipot dažādus papīrus, formulārus, izziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nav daudz cilvēku, kuru vārdi tiek piesaukti brīžos, kad tiek meklēti kandidāti kādam nozīmīgam amatam. Bijusī Hansabankas (tagad – Swedbank) vadītāja Ingrīda Blūma ir viens no tiem, taču viņa ir apņēmusies šādai atbildībais nastai vairs nepiekrist.

picturegallery.75276d3d-22eb-4054-b521-94540a46c672

No darba Hansabankā Ingrīda Blūma aizgāja faktiski ekonomiskās krīzes priekšvakarā. Tas bija brīdis, kad daļa no mums nojauta par to, kas tuvojas, bet vismaz daļa baņķieru to saprata jau visnotaļ skaidri. Zināmā mērā var teikt, ka šī intervija ir kā Latvijas kreditēšanas buma un norieta anatomijas kursa sastāvdaļa.

Bieži, runājot par ekonomiskās krīzes iemesliem Latvijā, teju kā galvenās vaininieces tiek pieminētas šeit strādājošās bankas, to realizētā politika. Kādi, jūsuprāt, ir šīs krīzes galvenie iemesli?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirot kredītus Latvijai, aizdevēji labi saprot, ka mēs tos nekad nespēsim atmaksāt. Šādu viedokli pauž bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefs Lainis Kamaldiņš. Viņaprāt, aizdevēji rēķinās, ka viņi varēs kontrolēt mūsu attīstību, ka mēs pildīsim šakālīša lomu vienas vai otras lielvaras labā.

Situācija ir pietiekoši bēdīga. Tie, kas ir bijuši «pie šprices», valsti ir noveduši gandrīz vai līdz mūžīgai parādu verdzībai. Un ir grūti redzēt risinājumu, kā no šīs verdzības izkļūt ārā.

Vai tas vispār vēl ir iespējams?

Visu naudu jau mēs vēl neesam noēduši. Taču vai šī valdība būs labāka par iepriekšējo? Jau tagad mēs dzirdam, ka kredītā ņemtā nauda tiks noēsta, tiks aizbāzts budžeta caurums. Netiek taču izstrādāta kāda programma, kas būtu orientēta uz ekonomikas attīstību, uz valsts struktūru optimizāciju. Neko tādu es neredzu.

Kad tiek veidota kāda koalīcija, pieeja ir vienkārša - visi izstāsta, kādu ministru amati viņiem ir vajadzīgi. Loģiskāk gan būtu, ja vispirms politiķi vienotos, kuras struktūras jālikvidē, kuras - jāapvieno. Ja tas būtu izdarīts, nerastos situācijas, ka brīdī, kad ministrs jau ir apstiprināts amatā, viņš pasaka - kāpēc man grib kaut ko «saīsināt», ja tam otram «neīsina» neko?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tā ir sagadīšanās vai arī tiešām tur var kaut ko sarunāt?

Guntars Gūte, Diena,16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pomers: Rīgas lidostai jāatīstās straujāk nekā kaimiņiem

Egons Mudulis,10.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Izmantojot Gan Bei līdzīgu shēmu, vēl vismaz 13 uzņēmumi izkrāpuši vismaz 1,2 miljonus eiro

LETA,22.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir atklājusi krāpšanās shēmu ar kases aparātiem, kas bijusi līdzīga savulaik Gan Bei restorānos izmantotajai un kuru izmantojuši vismaz 13 uzņēmumi, no kasēm nelikumīgi izņemot vismaz 1,2 miljonus eiro.

Kā pastāstīja Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs, Valsts policijas atklātajā shēmā saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem patlaban figurē 13 uzņēmumi, kas izmantoja divu kases aparātu uzstādīšanas firmu nelikumīgās shēmas.

Shēmas princips bijis līdzīgs Gan Bei ēstuvēs izmantotajam - izmantojot sagrozītu kases aparātu programmatūru un pārdevējam nospiežot attiecīgu taustiņu kombināciju, kases operācija netika uzskaitīta, lai gan čeks klientam tika izdots. Kases aparātā darījums netika uzskaitīts un tā rezultātā veidojās nereģistrēti naudas ieņēmumi.

«Šis stāsts jau sākās pavasarī, kad, izmeklējot citu noziegumu, mūsu rīcībā nonāca informācija par to, ka vienā no tirdzniecības vietām tiek izmantots kases aparāts ar sagrozītu programmatūru. Pārbaudot šo gadījumu, konstatēja, ka šī tirdzniecības vieta un kases aparāta programmatūras sagrozīšana ir saistīta ar uzņēmumu, kas nodarbojas ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Turpinot izmeklēšanu, vasarā klāt nāca vēl viens uzņēmums, kas nodarbojās ar kases aparātu uzstādīšanu un apkalpošanu. Abiem uzņēmumiem bija sistēma, kad viņu klienti šos nelegālos pakalpojumus izmantoja. Šī ir faktiski tādi pati noziedzīgā shēma, tikai izpildītāji un izmantotāji ir citas personas, bet princips ir tāds pats, kādu izmantoja tajā (Gan Bei) lietā» klāstīja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru