Līdz šim presē diezgan daudz bijusi publicēta informācija par Ministru kabineta jaunajiem noteikumiem attiecībā uz kases aparātiem un to tehniskajām prasībām. Atspoguļotas arī diskusijas par šo jautājumu, paustas tirgotāju bažas un neskaidrības saistībā ar šo procesu. Bet starp kontrolējošo iestādi un uzņēmējiem, kas strādā tirdzniecībā, svarīgs posms ir – kases aparātus apkalpojošie dienesti.

Patlaban aktīvi norit sertifikācija. Valsts Ieņēmumu dienests (VID) solīja konsultēt un ar izpratni izturēties pret tiem komersantiem, kuru kases aparātu modeļiem un sistēmām atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta. Šobrīd ir trīs kases aparātu ražotāji, kas spēj piedāvāt tirgotājiem jau sertificētus kases aparātus. Sākumā šķita – vienam uzņēmumam ir monopolstāvoklis attiecībā par jauno modeļu pārdošanu, drīz pēc tam VID informēja arī par citu kases aparātu ražotāju un sertificētu jaunu aparātu pieejamību. Nenoliedzami situācija ir jauna un radījusi grūtības visiem. Sertificēšanas process prasa arī lielus līdzekļus – katram no kases aparātu modeļiem, ko vēlētos piedāvāt ražotājs nepieciešama sertifikācija, par kuru jāsamaksā sertifikatoriem ievērojamas summas. Lietuvā sertifikācija vienam modelim izmaksāja aptuveni 1000 līdz 2000 eiro, bet process tur bija vienkāršāks. Latvijā jāmaksā no 4000 eiro viena modeļa sertificēšanai. Tikai tad, kad saņemts apliecinājums, var uzsākt kases aparātu tirdzniecību. Slodze dienestiem palielinājusies – jāaizpilda jaunas tehniskās pases utt., tādēļ arī kases aparātus apkalpojošie dienesti, kas agrāk gadā nodrošināja pakalpojumu par, piemēram, 25 eiro, tagad prasa vismaz 40 eiro.

Pusnaktī no šā gada 31. decembra uz nākamā gada 1. janvāri, kad Latvija oficiāli iekļausies eirozonā, pilnīgi viss, kas šobrīd tiek rēķināts latos, automātiski konvertēsies eiro valūtā... Tā ir leģenda, ar ko tiekam «baroti» jau vairākus mēnešus, lai gan jau tagad viena otra ministrija ir parūpējusies, lai gluži viss automātiski nekonvertētos.

Proti, Tieslietu ministrija savā prātā ir nolēmusi, ka visām Latvijā reģistrētajām kapitālsabiedrībām, kam pamatkapitāls loģiski ir rēķināts latos, pašām tas ir jāpārrēķina eiro un izziņa ar jauno pamatkapitāla summas skaitli jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Teorētiski tas esot nepieciešams tādēļ, ka automātisko pārrēķinu rezultātā veidojas pamatkapitāla summas ar skaitļiem aiz komata, ko nepieļauj mūsu valsts likumdošana. Faktiski runa ir par acīm redzamu nevēlēšanos dažādas sarežģītas lietas padarīt vienkāršākas, nomainot to vienu rindiņu likumdošanā, kas paredz, ka pamatkapitāla summa obligāti jābūt apaļam skaitlim.

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē ir reģistrēti 12 jaunajām tehniskajām prasībām atbilstoši kases aparāti, kases sistēmas, specializētās ierīces un iekārtu modeļi. Patlaban atbilstības pārbaudes tiek veiktas vēl 24 modeļiem, līdz ar to jau pavisam drīz uzņēmējiem būs krietni lielākas izvēles iespējas, informē VID Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. Taču tā kā sertifikācijas process joprojām aktīvi turpinās, VID jauno iekārtu nomaiņas procesā sola ievērot «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēties, sniegt atbalstu un konsultēt tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Lai noskaidrotu, vai konkrētais kases aparāts vai sistēma jau ir sertificēta vai arī ir to vidū, kam sertificēšana vēl tiek veikta, VID aicina sazināties ar sava uzņēmuma kases aparātu un sistēmu apkalpojošo dienestu. Gadījumā, ja kases aparāts vai sistēma nav to vidū, klients var aicināt apkalpojošo dienestu konkrētajam modelim veikt sertifikāciju.

46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu.

Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule, pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot "nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu" (ATR).

Kā uzsver vēstules autori, kopš brīža, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts. ATR likuma pieņemšanas norise esot parādījusi, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs, valdība neesot spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.

“Ja paskatāmies IKP struktūru, mēs esam pakalpojumu valsts. Nevis preču ražošanas, bet gan pakalpojumu valsts! Lai atgrieztos pie preču ražošanas, atkal ir tā pati ierastā problēma – mums visur ir valsts regulējums, saprotiet? Latvijā tikai deklaratīvi ir brīva uzņēmējdarbība! Tā vairs nevienā mirklī nav brīva!” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” savu sašutumu pauda AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Diskusijā par to, vai Latvijas ekonomikā jāveic strukturālas reformas, Preiļu uzņēmējs šodienas situāciju salīdzina ar Padomju Savienības laikiem. “Ja padomju laikā teica, ka “tortes” recepte ir jāsaskaņo ar Maskavu, tad mūsdienās Brisele nosaka pat to, kā man ir pagalmā jāsagrābj lapas! Nemaz nerunājot par uzņēmējdarbību.”

Arī valsts sektorā strādājošo ierēdņu skaits un funkcijas Jāzepu Šņepstu sanikno. “Cik cilvēku mums strādā valsts sektorā? Skaitās, ka viņi visi man, privātam uzņēmējam, sniedz pakalpojumu. Bet viņi man nesniedz nekādu pakalpojumu! Viņu “pakalpojums” manai saražotajai precei nerada nekādu pievienoto vērtību. Viņiem ir tikai kontroles funkcijas. Viss! Igaunijā valsts aparāts ir uz pusi mazāks nekā pie mums. Jo mums, redz, ir sadibināti centri, biroji, aģentūras un kas tik vēl ne!” Šņepsts uzskata, ka birokrātiskais aparāts var pastāvēt tikai paplašinoties, un “kamēr mēs to augšu neesam, rupji sakot, iznīcinājuši, gaidīt kaut kādas strukturālas reformas apakšā ir bezjēdzīgi”.

Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.

Fragments no intervijas

VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?

Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Skotijas referenduma iznākums nav liels pārsteigums, taču tas nenozīmē, ka separātistu centieniem daudzviet pasaulē tāpēc būtu pielikts punkts

Skotijas neatkarības balsojumam pagājušajā nedēļā daudzi sekoja ar aizturētu elpu. Jau tas vien, ka šāds referendums vispār notika vienā valodā runājošā Eiropas valstī, kuras sastāvdaļa Skotija ir bijusi vairāk nekā 300 gadus, ir ievērības cienīgs fakts. Arī tas, ka 45% tomēr nobalsoja par Skotijas neatkarību no Apvienotās Karalistes, ir tik augsts rādītājs, kam vēl pirms dažiem gadiem neviens nebūtu ticējis. Jautājums tagad ir tāds, vai šī referenduma rezultāts, no kura izriet Skotijas palikšana Lielbritānijas sastāvā, Eiropā un citviet pasaulē tiks uztverts kā separātisma un neatkarības idejas pilnīga sakāve? Ņemot vērā kopējās valdošās tendences, visticamāk, ka nē. Nav pat teikts, ka arī pašā Skotijā pēc kāda laika nevarētu notikt atkārtots neatkarības referendums. Tāds piemērs ir – par Kvebekas neatkarību no Kanādas balsojums notika divreiz – 1980. un 1995. gadā, lai arī abās reizēs separātisma idejas piekritēji nesavāca pietiekamu balsu skaitu. Kā norādījis bijušais Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deniss Makšeins, referenduma iznākums par labu Skotijas palikšanai Lielbritānijas sastāvā uzskatāms tikai par pirmā puslaika rezultātu, jo jau pats šis referendums faktiski ir Londonas politiskās elites sakāve. Lai nu kā, Lielbritānijas valdībai tagad nāksies turēt Skotijai pirms referenduma dotos solījumus par lielāku pašnoteikšanos un citiem labumiem. Redzēsim, kā viņiem ar to veiksies, jo briti jau kopš seniem laikiem ir bijuši dāsni labas dzīves solītāji, taču nebūt ne tik čakli savu solījumu pildītāji.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

#«Konkurenti netic, ka tāds aparāts jau ir pasaulē uzražots. Mums pat tika uzsūtītas PVD pārbaudes.»

SIA Kafijas pasaule attīstības dzinējspēks ir ambīcijas un tiekšanās ieviest inovācijas

Viena no «karstākajām» inovācijām ir brīvi stāvošie kafijas automāti, kas pagatavo dzērienus, izmantojot svaigu pienu, nevis piena pulveri. «Šāds aparāts nekur citur pasaulē nav pieejams, mēs to kā jaunumu prezentēsim nozares izstādē Itālijā, kas notiks jūlijā. Pagaidām pirmo šādu automātu esam novietojuši Rīgas Stradiņa universitātē. Tāpat esam pirmie, kas Latvijā saražoja metāla ietvaru, kas ļauj kafijas automātu novietot ārā, arī salā līdz mīnus 30 grādiem,» stāsta SIA Kafijas pasaule valdes loceklis, līdzīpašnieks Rūdolfs Šeibe. SIA Kafijas pasaule ir kāpinājusi apgrozījumu no 194 tūks. eiro 2014. gadā līdz 634 tūkst. eiro 2016. gadā; 2017. finanšu gada prognozētais apgrozījums ir 790 tūkst. eiro. Vērā ņemamā izaugsme ir nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošu kompāniju jeb Gazeļu sarakstā.

Igauņu zinātnieki būvēs īpašu fotokameru, kas būs paredzēta Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) misijai "Comet Interceptor", kuras laikā varētu tikt iemūžināts debess ķermenis, kas Saules sistēmā ieradies no ārpuses, vēsta laikraksts "Postimees".

Kā pastāstījis šīs misijas Igaunijas nodaļas vadītājs Mihkels Pajusalu, tā būs pirmā reize, kad Igaunijā būvēta iekārta tiks nosūtīta tālu kosmosā, un arī pirmā reize, kad Igaunija varēs piedalīties visās svarīga ESA projekta fāzēs.

Paredzēts, ka šai misijā piedalīsies kosmiskais aparāts ar diviem mazākiem moduļiem, un vienā no tiem atradīsies igauņu būvētā kamera. Aparāts dosies uz vienu no tā dēvētajiem Lagranža punktiem, kur Zemes un Saules gravitācija atrodas līdzsvarā. Tas ļaus aparātam ilgstoši atrasties stabilā stāvoklī un gaidīt vajadzīgā debess ķermeņa parādīšanos, lai tad uzņemtu kursu, kas ļautu palidot šim objektam garām ļoti tuvu - aptuveni 1000 kilometru attālumā - un palaist zondi ar kameru, kas tam varētu pietuvoties pat 300 kilometru attālumā.

Uzņēmums Istabai izstrādājis telemetrijas ierīci D-Box, kas pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators nav sabojājies , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

DB jau iepriekš rakstīja par Draugiem.lv grupas uzņēmumu Istabai, kas izstrādā mājokļu apkures un klimata kontroles sistēmu. Tagad tā komanda ķērusies pie nākamā izaicinājuma un ir izstrādājusi telemetrijas ierīci D-Box Nīderlandes dzelzceļam, kura pēc skaņas nosaka, vai ārējais automātiskais elektroniskais sirds defibrilators (AED) strādā vai nestrādā. AED ir medicīnas iekārta, ar ko atdzīvina cilvēku, kam apstājusies sirdsdarbība. Vairākās valstīs, piemēram, Vācijā, Norvēģijā, Nīderlandē, tos mēdz izvietot un izmantot dažādās vietās: dzelzceļa stacijās, lidostās, tirdzniecības centros. Līdzīgas iekārtas ir arī glābšanas helikopteros, ātrās palīdzības mašīnās. «Šobrīd Latvijā ir obligāta prasība pēc ugunsdzēšamā aparāta un aptieciņām, bet pirms kādiem 15 gadiem tas nebija obligāti, līdzīgi kā agrāk mašīnās nebija drošības jostas. Viss attīstās. Iespējams, pēc laika arī Latvijā publiskās vietās būs AED aparāti,» spriež Jānis Lindermanis, SIA Istabai vadītājs.

Foto: esmīlukafiju.lv

Tase gardas kafijas spēj iepriecināt jebkuru kafijas mīļotāju. Aromātiskā kafijas smarža asociējas ar siltu, mājīgu un sirsnīgu atmosfēru, tieši tāpēc, ienākot ofisa telpās kur jūtama kafijas smarža, jūtamies nedaudz kā mājās. Baristas cienīga kafija jau sen vairs nav tikai restorānos un kafejnīcās pieejama ekstra. Mūsdienās ikviens, kas patiesi ciena kvalitatīvu kafiju, sevi var palutināt ar īstas kafijas garšu gan mājās, gan darba vietā.

Jāatzīst, ka tuvojoties tumšajiem ziemas mēnešiem, darba stundas ofisā var šķist garākas. Tieši tāpēc kafijas aparāts ir lielisks veids, kā iepriecināt sava biroja darbiniekus. Garda, aromātiska kafija un patīkamais atpūtas rituāls, kas ar to saistās, darbinieku ikdienā ienesīs papildu pozitīvisma devu un darba diena kļūs par mirklīti īsāka.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir saņemts atbilstības apliecinājums kases aparātu modelim ar elektronisko kontrollenti Daisy Perfect M. Nelielā izmēra iekārta ir piemērota mazam un vidējam biznesam, informē VID.

Daisy Perfect M ir Bulgārijā ražots modelis, kura apkalpojošais dienests ir SIA Elicom. Kases aparāts nav aprīkots ar fiskālās atmiņas moduli, tādējādi nav saslēdzams ar datoru.

VID atgādina, ka vēl pavisam nesen tik saņemts atbilstības apliecinājums pirmajam kases sistēmas etalonmodelim, kurš nodrošina pirmčeku sagatavošanas funkciju. Kases sistēma R Keeper7- R atbilst Ministru kabineta noteiktajām jaunajām prasībām un ir piemērota gan maziem, gan lieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kam pirms čeka nepieciešams sagatavot starprēķinu jeb tā saukto pirmčeku.

Patlaban ir pieejami astoņi kases aparātu un seši kases sistēmu modeļi.

Kā zināms, līdz šī gada 1.jūlijam bija jāveic kases aparātu un sistēmu atbilstības pārbaudes atbilstoši jaunajām tehniskajām prasībām. VID turpinās veikt pārbaudes, lai pārliecinātos, ka jaunās iekārtas ir uzstādītas un tiek lietotas atbilstoši noteikumu prasībām. VID jauno iekārtu nomaiņas procesā ievēros «Konsultē vispirms» principu un ar izpratni izturēsies, sniegs atbalstu un konsultēs tos komersantus, kuru kases aparātu un sistēmu modeļiem atbilstības pārbaude vēl tikai tiek veikta.

Latviešu – dāņu muzikālā apvienība Aparāts izstrādājusi Apple mobilajās ierīcēs darbināmu muzikālo spēli – Mooooore Bands, kas paredzēta līdz četrus gadus veciem bērniem.

Apple tiešsaistes tirdzniecības vietā iTunes kā spēles Mooooore Bands tirgotāja norādīta SIA Coreteam. Spēles tapšānā ieguldījumu ir devis arī Dānijas filmu institūts, kura rīkotajā konkursā par jauniešiem un bērniem paredzētu videospēļu izstrādi spēle Mooooore Bands bija starp laureātiem.

Spēle Mooooore Bands bērniem dod ieskatu dažādos mūzikas žanros, rādot atšķirības žanaru skanējumā un melodijas atskaņošanai nepieciešamajos mūzikas instrumentos, kā arī to spēlēšanas manierē, skaidro Aparāta pārstāvji.

Spēlē dzirdamā mūzika nav sintezēta - to ierakstu studijā ieskaņojuši grupas Aparāts mūziķi un pieaicinātie ārvalstu izpildītāji.

Restorāniem, kafejnīcām un citiem ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kā arī ir obligāti jāizsniedz pircējiem kases čeks, bet alkohola tirgošanai ir nepieciešama speciālā atļauja (licence), informē VID pārstāvji.

Ja uzņēmums ēdināšanas pakalpojumus sniedz izbraukumā ārpus savas pamatdarbības vietas, piemēram, brīvdabas koncertos, pilsētas svētkos vai sporta pasākumos, tad šī izbraukuma tirdzniecība pirms tam jāreģistrē VID kā struktūrvienība. Tas ir izdarāms tiešsaistē, VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) sadaļā "Reģistri", izvēloties struktūrvienības veidu "Izbraukuma pakalpojums".

Ēdināšanas uzņēmumiem izbraukuma tirdzniecībā obligāti ir jāizmanto kases aparāts un jāizdrukā un jāizsniedz klientam kases čeks.

Īslaicīgi, līdz piecām darba dienām, izbraukumā drīkst izmantot to pašu kases aparātu, kas jau ir uzstādīts un reģistrēts pamata darba vietā. Tādā gadījumā pirms aparāta lietošanas uzsākšanas izbraukumā ēdinātājam VID EDS (sadaļā "Sarakste ar VID") ir jāiesniedz informācija par tirdzniecības vietu, periodu un "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsummu. Tāpat pirms kases aparāta lietošanas atsākšanas pastāvīgajā darbības vietā (struktūrvienībā) VID EDS, sadaļā "Sarakste ar VID", ir jāiesniedz "Grand Total" vērtību vai summārās atmiņas kopsumma.

Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, SIA Urbys kā alternatīvu sabiedriskā transporta biļešu iegādei kasēs un internetā piedāvā izmantot īpašus aparātus

Urbys autobusu biļešu tirdzniecības automāti strādā jau divus gadus. «Automāts nav nekas super īpašs, bet unikāli ir tas, ka esam panākuši, ka tas strādā patiešām ātri. Lai nopirktu biļeti, vajadzīgi tikai daži klikšķi. Saskarni esam izveidojuši ar ļoti lieliem burtiem, lai pat vecāka gadagājuma cilvēki var saprast, kas jāspiež. Ja cilvēks spēj izņemt naudu no bankomāta, ieliekot karti un ievadot PIN kodu, viņš noteikti spēs arī nopirkt autobusa vai jebkādu citu biļeti šādā aparātā. Biļešu tirdzniecības aparāti, kas šobrīd ir autoostās Latvijā, pārdod tikai autobusu biļetes, bet tehniski tie var pārdot jebkādas biļetes vai citus pakalpojumus,» stāsta Gatis Sprūds, SIA Urbys īpašnieks. Šobrīd darbojas trīs Urbys biļešu aparāti – divi Rīgas autoostā un viens Jelgavas autoostā. Interese un atsaucība no citām autoostām ir, bet pagaidām tirgus dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā.

Latvijā pieejams mobilais viedtālruņa izmēra kases aparāts «Tiki-taka Pay», kas ļauj veikt gan maksājumus ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, tostarp kartēm ar bezkontakta tehnoloģiju.

«Tiki-taka Pay» ir pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Datakom» izstrādāta kases sistēma (lietojumprogramma), kas darbojas uz uzņēmuma iepriekš iepirktas iekārtas A920.

Kases aparāts «Tiki-taka Pay» izstrādāts tā, lai atbilstu visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un datu aizsardzības prasībām, sola «Datakom».

Izstrādātāji ir noslēguši līgumus ar banku un izveidojuši integrāciju ar bankas karšu maksājumu apstrādes operatoriem, kuri ir tiesīgi strādāt Eiropas Savienībā un apstrādāt valūtas transakcijas. Investīcijas risinājuma ieviešanai veido ap 250 000 eiro.

«Šis produkts piemērots, piemēram, izbraukumu tirdzniecībai, jo ir ļoti kompakts - biezāka viedtālruņa izmērā. Ar to var veikt darījumus gan ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, var veikt arī bezkontakta maksājumus. Ja tiek maksāts ar skaidru naudu, risinājums reģistrē darījumu, bet banknotes vai monētas lietotājs var novietot drošā, pašam ērtā vietā – vai tā būtu jostas somiņa, vai, piemēram, lāde vai kaste skaidrai naudai. Risinājums būs izmantošanai ērts arī komersantiem ar nelielām tirdzniecības telpām, kurās nav ērti izvietot lielos kases aparātus, kas parasti aizņem diezgan lielu platību. No funkcionalitātes viedokļa tas pilnībā aizstāj ierastos kases aparātus, atbilstot visiem standartiem un prasībām,» skaidro SIA «Datakom» inovāciju direktors Edijs Tanons.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild uzņēmuma Sixt vadītājs Baltijas valstīs Arnis Jaudzems.

Šobrīd Sixt ir pieejams vairāk nekā 100 pasaules valstīs. Baltijā vairāk nekā desmit gadus uzņēmums sniedz auto nomas un līzinga pakalpojumus, konsultē Baltijas lielāko uzņēmumu autoparkus, kā arī uzņēmumus ar nelielu automašīnu skaitu. Rīgā un Jūrmalā pieejams arī Sixt velo nomas tīkls.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Darbs auto nomā un auto līzingā apvieno visas tās lietas, kas mani vienmēr ir interesējušas – auto, ekonomika un ceļošana. Automašīnu lieta, kā jau visiem puikām, sāka interesēt bērnībā; pēc pamatskolas uzreiz sāku studēt ekonomiku un biznesu, un pēcāk, atveroties robežām, ceļošana ir viens no maniem hobijiem.

Gan bijušajiem darbiniekiem izmaksāto kompensāciju, gan arī zaudēto tiesvedību ziņā totāls līderis ir valsts aparāts.

Turklāt paradoksālākais ir tas, ka visbiežāk zaudētāja lomā ir nonākusi Tieslietu ministrija, Valsts policija un Ieslodzījuma vietu pārvalde – iestādes, kur ir vieslielākā juristu koncentrācija, lai gan nav izslēgts, ka attiecībā uz citām ministrijām un to pakļautības institūcijām tiesas vienkārši vēl nav paspējušas paust savus negatīvos verdiktus, un arī tur nāksies šķirties no lielām summām. Diemžēl situācija attiecībā uz dažādu amatpersonu, ierēdņu atlaišanu Latvijā ir teju vienos vārtos.

Proti, ne reizi vien ir bijuši gadījumi, kad, atnākot strādāt jaunam ministram, kāda amatpersona vienkārši tiek izmesta no darba, īpaši neiedziļinoties juridiskās niansēs, taču labi zinot – ja nu izmestais dosies meklēt savu taisnību uz tiesu, viņš pa tās gaiteņiem staigās vairākus gadus, un, kad viss jau būs beidzies, ministrs jau būs kāds cits. Tieši tā parasti arī notiek, tiesa attiecīgajai ministrijai piespriež samaksāt nepamatoti izmestajam darbiniekam paprāvas kompensācijas, taču maksātājs ir nevis konkrētais izmetējs, bet gan visi Latvijas nodokļu maksātāji. Nu, piemēram...