Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim, intervijā laikrakstam Diena norāda Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis.
Fragments no intervijas
VVD šovasar paziņoja, ka pārtrauc līgumu ar SIA Skonto būve Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projektā. Nesen intervijā Dienai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pauda pārliecību, ka nav nekādu šķēršļu tam, lai valsts konkursa kārtībā izvēlētos citu kompāniju dīķu attīrīšanai. Kāds ir jūsu – līdzšinējā šo darbu veicēja – skatījums uz šo situāciju?
Es, protams, esmu par to, lai viss sakārtojas un lai nebūtu problēmu. Bet domāju, ka gan VVD, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būtu jādomā, kā viņi to visu panāks. Mūsu viedokļi atšķiras. Jāņem vērā, ka tenderis bija izsludināts galīgi nemākulīgi, neprofesionāli, un tagad tam visam redzam sekas.
Tenderis, kuru savulaik vinnējāt un saskaņā ar kuru veicāt darbus?
Jā, un kurā mēs joprojām vēl esam – mūsu attiecības joprojām nav beigušās.
Ministrs gan saka, ka viss cauri – līgums uzteikts, noteiktais termiņš pēc tā pagājis, valsts puse pārņem teritoriju un meklē jaunu izpildītāju.
Mūsu līguma termiņš beidzas novembrī. Pašlaik ir iesniegts tiesā pieteikums par to, ka VVD vēlas ar mums lauzt līgumu, atsaucoties uz absolūti nepamatotiem argumentiem.
Kas tenderī bija nepareizi?
Izsludinot tenderi, nebija precīzi nodefinēts piesārņojuma ķīmiskais sastāvs, arī vielas daudzuma neatbilstība ir vērtējama nevis dažos desmitos procentu, bet gan desmitiem reižu. Pretendenti – tās bija piecas starptautiskās kompānijas – interesējās, vai drīkst veikt analīzes, šāda atļauja netika dota. Visiem pretendentiem bija jārēķinās ar tiem datiem, kuri tika sniegti. Tas vien, ka visu šo kompāniju piedāvātās cenas darbu izpildei bija publiski pieejamas un mūsu piedāvātā cena bija zemāka nekā citiem par 5%, liecina, ka neviens neko nav pārpratis vai ar ko citu rēķinājies – visi bija vienādi sapratuši uzdevumu: konkrēts šķidrā gudrona daudzums Dienvidu dīķī (30 200 m3) un ar smiltīm sajauktais Ziemeļu dīķī (7051 m3). Mēs šo darbu līgumā noteiktajā apjomā Dienvidu dīķī esam godam paveikuši, visi izejas dokumenti un pavadzīmes par vielu utilizāciju mums ir. Savu darbu esam gatavi turpināt arī tālāk – uzlikt noslēdzošo slāni šķidrajam gudronam, kā arī tad, kad mums apstiprinās jau trešo vai ceturto iesniegto projektu Ziemeļu dīķim par 7051 m3 utilizāciju, veikt arī šo darbu. Pašlaik mums šādas atļaujas nav.
Runājāt par nekvalitatīvu iepirkumu. Šis nav ne pirmais, ne pēdējais valsts iepirkums, kurā piedalāties. Arī citkārt šādas problēmas?
Īpaši kvalitatīvi tie nav bijuši nekad. Katra ministrija, valsts akciju sabiedrība, katra pašvaldība veido savu iepirkumu grupu, taisa konkursu, kā grib un saprot par pareizu esam. Kāda tur var būt kvalitāte? Cik tad mums ir to cilvēku valstī, kas var būt speciālisti būvniecības iepirkumu jomā? Mums nav celtniecības ministrijas, faktiski nav atbildības piramīdas, kuras augšpusē būtu cilvēki, kuri par visu šo atbildīgi. Arī jaunais Būvniecības likums ir absolūti nekvalitatīvs un jaunais iepirkumu likums – ļoti apšaubāms. Bez nozares ministrijas neiztiksim. Pieminiet manus vārdus, mēs kādreiz līdz tai nonāksim. Ja būtu šāda ministrija, es domāju, ka nebūtu ne tādas Zolitūdes traģēdijas, ne problēmas, par ko šeit runājam. Parādiet man vienu cilvēku valstī, kurš kaut ko saprot par būvniecību varas gaiteņos!
Ir taču Būvniecības un mājokļu politikas departaments Ekonomikas ministrijā.
Nu un? Redziet, kādi dokumenti no tā nāk – Būvniecības likums un ar to saistītie valdības noteikumi.
Uzņēmēji nevar iesaistīties, palīdzēt? Ekonomikas ministrijā ir Tautsaimniecības padome, kur būtiskāko tomēr izrunā.
Cik daudz laika tur ir pavadīts!... Diemžēl mūsu idejas parasti paliek kaut kur plauktiņā.
Plašāk lasiet rakstā Rāvis: tik liela amatpersonu visatļautība vēl nebija redzēta pirmdienas, 31.augusta laikrakstā Diena (4.,5.lpp)!