Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.
Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.
Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”
Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente norādīja, ka mūžizglītība Latvijā, salīdzinot ar citu Eiropas valstu rādītājiem, šobrīd ir vidējā līmenī, kamēr mācīšanās visa mūža garumā izteikti ir iesakņojusies Skandināvijas valstu iedzīvotāju vidū. “Mūsdienās teju ikviens bizness nav iedomājams bez tehnoloģiju klātbūtnes. Tāpēc, lai noturētos darba tirgus apritē un neapstātos savā attīstībā, darbiniekiem ir regulāri jāmācās un jāceļ sava profesionālā vērtība.” Viņa uzsvēra, ka laiks, kad tika praktizētas ilgas apmācību programmas, ir pagājis, un tendences rāda, ka tieši mikro mācības jebkurā vietā un laikā ir nākotnes risinājums, ļaujot katram indivīdam un uzņēmumam apvienot dažādus kurus atbilstoši savām vajadzībām.
Procesu mainība nekur nav tik bieža un ievērojama kā IKT nozarē. Tas nozīmē, ka pieaugot prasībām pret nozari kopumā, rodas nepieciešamība ikvienam nozarē strādājošam paplašināt savas zināšanas atbilstoši mūsdienu tendencēm, uzsvēra Jānis Čupriks, “Datakom” valdes loceklis: “Turklāt, ja agrāk pamatā IT speciālisti bija nepieciešami IT uzņēmumā, šobrīd šāda kompetence ir nepieciešama teju ikvienā uzņēmumā. Tehnoloģiju zināšanas būs pamats jebkurā nākotnes profesijā, tāpēc uzskatu, ka vadības uzdevums ir izglītot un motivēt savus darbiniekus apgūt tādas zināšanas, kas nozarē un konkrētajā uzņēmumā ir nepieciešams.”
Viņš arī uzsvēra, ka lielākais uzņēmumu potenciāls slēpjas efektivitātes celšanā, proti, kā ar mazāk speciālistiem izdarīt vairāk. Tāpēc uzņēmuma vadītājiem, īpaši vidējās vadības līmenim, ir jāieguldās katra darbinieka individuālo vajadzību izpratnē, tās salāgojot ar uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem. Vienlaikus šāda pieeja ļauj straujāk un efektīvāk pieņemt lēmumus nozares mainīgajos apstākļos.
Pasaules Ekonomikas forumā iepriekš prezentētā pētījumā ir secināts, ka 40 mācību stundas gadā veicina darbinieka iekšējo pašmotivāciju. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks iegūst ar profesiju saistītas zināšanas vai mācās to, kas viņam sagādā prieku. “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka norādīja, ka uzņēmums mācīšanos šogad ir iekļāvis uzņēmuma mērķos: “Mums ir svarīgi sadzirdēt darbinieka vajadzības un vēlmes par mācīšanos, tās salāgot ar uzņēmuma vajadzībām. Šogad mums ir 40 stundu mācīšanās mērķis, kas sevī iekļauj mācīšanos darbam un mācīšanos hobijiem. Uzskatām, ka tas viss der uzņēmuma mērķu realizācijai. Ja darbinieks ārpus darba mācās to, kas viņu iepriecina vai iedvesmo, arī darba laikā viņš būs iedvesmots. Jebkāda mācīšanās ir izaugsme.”
Vienlaikus “Tilde” personāla direktors Aksels Minders uzsvēra, ka visa IT nozare ir zināšanu ietilpīga nozare un mācību kultūra uzņēmumā ir tā, kura radīs vilkmi apgūt jaunas zināšanas un prasmes vai tieši pretēji - atbaidīs: “Uzņēmums, kurš mācās un signalizē savai komandai, ka viņu vērtība ir mācīties, daudz vieglāk spēs motivēt savus darbiniekus pilnveidot savas zināšanas. Katrs eiro, ko investējam mūsu cilvēku zināšanās, atgriežas atpakaļ dažādos veidos - individuālā līmenī tiek iegūtas zināšanas, kas ļauj būt bagātākiem un zinošākiem, un fleksiblāk pielāgoties mainīgajiem tirgus procesiem. Darbinieks uzņēmumā jūtas novērtētāks, viņa motivācija palielinās un pieļauju, ka arī lojalitāte pret uzņēmumu aug. No otras puses to redzam kvalitatīvākos produktos un pakalpojumos, nodokļu maksājumos un rezultātā nozares izaugsmē. Tāpēc mācības ir izdevīgas visiem procesā iesaistītajiem - darbiniekam, uzņēmuma un valstij.”
Vaicājot, kā praktiski izmērīt apmācību efektivitāti uzņēmumā, eksperti norādīja uzņēmuma kopējo darbības rādītāju izmaiņas, jaunu procesu vai produktu iedzīvināšanas ātrumu, individuālo darbinieku pārrunu rezultātus, kā arī kopējo darbinieku mainību. “Viens no biežāk minētajiem iemesliem darba maiņai intervijās ir stagnācija esošajā darba vietā un izaugsmes trūkums. Uzņēmumā, kurā regulāri ir iespēja mācīties un augt, darbinieku mainība ir mazāka,” uzsvēra Iveta Kažemaka.
Aicinot ekspertus komentēt, kādēļ valstij ir svarīgi veikt investīcijas darbinieku izglītošanā, Signe Bāliņa norādīja, ka mērķtiecīgi ieguldījumi ir pamats kopējai ekonomikas izaugsmei: “Ja mēs raugāmies Eiropas mērogā, tad vienmēr ir bijis svarīgi būt konkurētspējīgiem ar tādiem tirgiem kā ASV un Ķīna. Galvenais resurss jebkuram uzņēmumam un valstij ir cilvēki, tāpēc neinvestējot savos cilvēkos, nav iespējams attīstīt valsts ekonomiku.”
Eksperte uzsvēra, ka iespējas un resursi piedalīties valsts un Eiropas Savienības līdzfinansētās mācībās šobrīd ir lielākas, nekā tās tiek izmantotas, jo tieši birokrātiskais slogs ir biežākais šķērslis uzņēmumu vidū neiesaistīties apmācību programmās. “Ilgā lēmumu pieņemšana valstiskā līmenī un neskaidrība mēdz būt tik liela, ka tā atņem vēlmi uzņēmumiem iesaistīties jebkādā veidā. Esošais birokrātiskais slogs diemžēl norāda uz valsts zemo uzticības līmeni pret uzņēmumiem, tāpēc, lai katrs ieguldītais eiro nebūtu mazāks kā ar to saistītā birokrātija, ir jāskatās, kā to mazināt.”
Jānis Čupriks papildināja, ka izmantojot šādas apmācību programmas, ir jāapzinās visas procesā iesaistītās puses - uzņēmums, organizācija, kura nodrošina sadarbību ar uzņēmumu un valsts institūcijas, kas reglamentē šo sadarbību: “Cik vienkārša, saprotama un pieejama būs sadarbība no valsts puses, noteikts to, cik efektīvi norisināsies apmācību process. Ja spēsim pierādīt, ka dalība programmā nenozīmē jaunu darbinieku pieņemšanu vai esošo novirzīšanu tikai birokrātisko procesu apkalpošanai, iesaiste būs krietni augstāka,” tā Čupriks.
