Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.
To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris. Viņaprāt, Latvijā esošie IKT produkti un pakalpojumi, kuri darbojas valstī un pašvaldībās, nebūt nav sliktāki par Igaunijā vai Lietuvā esošajiem, turklāt ir pat tādi, kuri šeit ir labāki nekā analogi ārzemēs. Savukārt vājākais posms digitalizācijā bija un joprojām ir cilvēks - gan savu zināšanu un iemaņu trūkuma, gan arī vieglprātības dēļ.
Kāda ir situācija informācijas komunikācijas tehnoloģiju segmentā?
Vienā vārdā — laba, jo pēdējo gadu krīzes tikai devušas papildu uzrāvienu nozarei. 2020. gada pavasarī ieradās Covid-19 pandēmija, kas no vienas puses ieviesa nepieredzētus cilvēku pārvietošanās un saimnieciskās darbības ierobežojumus, bet no otras puses paveica piespiedu digitalizāciju. Jāatceras, ka līdz 2020. gada pavasarim tehnoloģijas arī bija un ļāva gan attālināti strādāt, gan rīkot sapulces un pat konferences, taču šādas iespējas izmantoja ļoti mazskaitlīga publika. Taču pandēmija šos digitālos risinājumus padarīja par tobrīd vienīgo iespēju — strādāt, kā arī virtuālā vidē rīkot tikšanās, sapulces un pat darījumu apspriedes. Faktiski Covid-19 radīja milzīgu pieprasījumu pēc digitālajiem risinājumiem, kas savukārt ievērojami palielināja kopējo nodarbināto skaitu nozarē, turklāt nereti palielinājās ne tikai IKT speciālistu skaits, bet arī atbalsta speciālistu skaits. Pandēmija savā ziņā nojauca valstu robežas, jo IKT speciālisti, piemēram, var dzīvot Latvijā un strādāt Amerikā vai jebkurā vietā Eiropā. Nenoliedzami, ka digitalizācijas pirmsākumi ir meklējami jau pirms daudziem gadiem, tomēr tās uzvaras gājiens sākās ar Covid-19 pandēmiju.
Digitalizācija notiek gan lielos, gan vidējos un pat mazos uzņēmumos, valsts pārvaldē, pašvaldībās un arī ikviena cilvēka dzīvē. Valsts līmenī jau ir un joprojām tiek izstrādātas jaunas vai uzlabotas esošās sistēmas. Digitalizācija ir pārņēmusi arī finanšu pārvaldību un grāmatvedību, no 2025. gada arī Latvijā e-rēķini būs obligāti. Tādējādi vairs nebūs papīra un arī skenēto rēķinu plūsmas, jo būs mašīnlasāms e- rēķins, ar kuru automātiski apmainīsies grāmatvedības sistēmas. Tādējādi cilvēkam nevajadzēs manuāli tos ievadīt grāmatvedības sistēmā. Ja būtu vēlme, varētu ieviest tādu sistēmu, kurā uzņēmējiem vairs katram atsevišķi PVN deklarācija nebūtu jāiesniedz, jo nodokļu administrācijai ir pieejami visi dati, tādējādi samazinot cilvēkstundu skaitu, ko bizness tērē šādu atskaišu sagatavošanai un iesniegšanai, un vienlaikus paaugstinot darba ražīgumu, efektivitāti, uz kā rēķina varam iegūt resursus, kuri būtu nepieciešami attiecīgu datu glabāšanai.
Viss minētais apliecina, ka pieprasījums gan pēc IKT speciālistiem, gan gataviem risinājumiem un sistēmas uzturēšanas pakalpojumiem tikai pieaugs.Savukārt karš Ukrainā radīja cita veida stimulu IKT nozarei, proti, tieši militārajā segmentā gan aizsardzības, gan uzbrukuma sfērā. IKT bija, ir un vēl vairāk būs aizsardzības risinājumu, ieroču sistēmu arvien svarīgāka sastāvdaļa. Pašlaik, piemēram, Ukrainas programmētāji ļoti cītīgi un ar labiem panākumiem darbojas tieši militārajā segmentā. Arī citviet pasaulē IKT speciālisti ir saņēmuši pasūtījumus jaunām izstrādnēm vai esošo modernizācijai, kas atkal palielina pieprasījumu pēc nozares pakalpojumiem, produktiem. Turklāt šobrīd, salīdzinājumā ar, piemēram, 10 gadus senu pagātni var secināt, ka esam sasnieguši zināmu briedumu. Pašlaik mēs dzīvojam Wolt un Bolt laikmetā, un cilvēki arī no valsts sagaida, ka visu svarīgāko būs iespējams izdarīt ar viedtelefona palīdzību.
Visu rakstu lasiet 7.novembra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.
Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!
